Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve: Latvijā pret krieviem izturas tāpat, kā savulaik rīkojās nacisti un fašisti
Reaģējot uz to Krievijas pilsoņu iespējamo izraidīšanu no Latvijas, kuri nezina valsts valodu, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova piektdienas brīfingā atkal pielīdzināja Latviju nacistiem Ādolfa Hitlera vadītajā Trešajā reihā.
Viņa uzsvēra, ka izraidāmo personu skaitā 800 cilvēki ir vecāki par 60 gadiem. “Runājot par cilvēktiesībām, humānismu, cieņu un visu to, ko Latvija uzņēmās kaut vai EDSO ietvaros, to nosaucot ar Rietumu vērtībām, uz kurām tik ļoti tiecās," sacīja Zaharova.
Viņa uzbūra šaušalīgi necilvēcīgu ainu par apstākļiem, kādos nākas dzīvot Krievijas pilsoņiem Latvijā. "Šiem cilvēkiem jau ir atņemtas tiesības uz minimālajām sociālajām paketēm, bezmaksas medicīniskajiem pakalpojumiem Latvijas teritorijā, tas vienkārši ir tas, ko nacisti un fašisti pastrādāja pret nacionālajām grupām, noteiktu ticību un reliģiju pārstāvjiem trīsdesmitajos gados Rietumeiropā. Tad viņi izdomāja geto, proti, apmetnes, uz kurām saveda cilvēkus, viņiem ierobežoja visas iespējamās tiesības, pašlaik šīs prakses tiek īstenotas jaunā hibrīda variantā, bet būtība ir viena un tā pati — cilvēku segregācija pēc tautības, citas nav.”
Viņa paziņoja, ka Krievija palīdzēs deportētajiem pilsoņiem, Ārkārtas situāciju ministrijai un citiem resoriem, kā arī reģioniem ir uzdots sagatavoties deportēto Krievijas pilsoņu uzņemšanai, iekārtošanai darbā un nodrošināšanai ar pensijām. “Valsts vadība ir izdevusi visus nepieciešamos rīkojumus, lai cilvēki, kuri pakļauti segregācijai pēc tautības, savā vēsturiskajā dzimtenē varētu saņemt visu nepieciešamo palīdzību,” paziņoja Zaharova.
Jau vēstīts, ka 2022.gada 24.septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas maina uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtību Krievijas pilsoņiem. Grozījumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas pirms citas valsts pilsonības saņemšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un uzturas Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz pērnā gada 1.septembrim bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina valsts valodas zināšanas A2 līmenī. Personai, kura vēlas turpināt uzturēties Latvijā, nezaudējot pastāvīgā iedzīvotāja statusu jāsaņem jauna pastāvīgās uzturēšanās atļauja jeb Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss.
Imigrācijas likumā pārejas noteikumu 58.punkts iekļauts ar 2022.gada 9.septembra grozījumiem, kas stājās spēkā 24.septembrī, un nosaka, ka Krievijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tā bija derīga līdz 2023.gada 1.septembrim. Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz septembrim bija jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi. Vēlāk termiņš valodas prasmes pārbaudes nokārtošanai tika pagarināts par diviem gadiem.
Aptuveni 2200 Krievijas pilsoņu Latvijā nav reaģējuši uz vēstulēm par valsts valodas eksāmena kārtošanas nepieciešamību, 11. janvārī Satversmes tiesā (ST) paziņoja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Juridiskā nodaļas vadītājs Arvīds Zahars. ST turpina skatīt lietu par normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas.
Zahars informēja, ka līdz šim apmēram 900 Krievijas pilsoņu, kuriem iepriekš tika izsniegta uzturēšanās atļauja - ir pametuši valsti, bet par pārējiem cilvēkiem nav pieejama informācija, jo uz PMLP vēstulēm tie nav reaģējuši. Viņš uzsvēra, ka cilvēki joprojām turpina vērsties pie PMLP, lai nokārtotu uzturēšanās atļaujas, un līdz šim nav pieņemts neviens piespiedu izraidīšanas lēmums.
Iekšlietu ministrija iepriekš lēsa, ka jaunās Imigrācijas likuma prasības attiecas aptuveni uz 25 000 Krievijas pilsoņu, no kuriem aptuveni 5000 ir vecāki par 75 gadiem.
Atsaucoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) sniegto informāciju, Jauns.lv jau ziņoja, ka no Latvijas tiks izraidīti vismaz 1213 Krievijas pilsoņi, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un iesnieguši dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai valstī. Minētās 1213 personas līdz likuma grozījumos atvēlētajam termiņam - 30.novembrim - nav iesniegušas dokumentus jebkādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijā, kā arī nav pieejama informācija, ka šie cilvēki jau būtu pametuši valsti.
