Kas notiks ar Ukrainu un pasauli, ja Putins gūs uzvaru: nosauktas 5 galvenās sekas
Rietumos popularitāti gūst domas par nepieciešamību atgriezties pie Putina pielabināšanas politikas un daži apsver iespēju atdot Ukrainu Krievijai cerībā uz mieru.
Kā raksta "Financial Times", Ukrainai piešķirtās Rietumu palīdzības apjomi jau samazinājušies gandrīz par 90%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Galēji labējo proputinisko politiķu musinātie Rietumu vēlētāji "nogurst" no kara Ukrainā.
FT norāda, ka Krievijas uzvaras scenārijs kļūst arvien ticamāks. Un ja tas tiešām notiktu, tad Krievijas uzvarai būtu 5 galvenās sekas:
1. Krievija sarīkos nežēlīgas represijas visā ieņemtajā Ukrainas teritorijā. Tās nav spekulācijas, jo tieši to mēs jau redzējām okupētajās teritorijās pēdējo 19 mēnešu laikā – masu sodus, kastrācijas, izvarošanas, spīdzināšanas un bērnu nolaupīšanas. Galu galā miljoniem ukraiņu aizbēgs uz rietumiem, šoreiz uz visiem laikiem.
2. Ukrainas valsts brīvā daļa varētu saglabāties Ukrainas rietumu reģionu teritorijās. Varētu pat iestāties ES. Bet šī valsts dzīvos nemitīgās Krievijas jaunā uzbrukuma gaidās, jo ar Krieviju parakstītie "līgumi" nav nekā vērti.
3. Putins kontrolēs aptuveni ceturto daļu pasaules kviešu eksporta. Ēdiens būs tāds pats Krievijas ierocis, kāds agrāk bija gāze.
4. Putina panākumi uzmundrinās valstis, kuras ieinteresētas iebrukumā pie kaimiņiem: Ķīna, Venecuēla, Azerbaidžāna un pati Krievija. Putins jau ir uzcēlis militāro ekonomiku. Viņa armija atjaunoja savas kara metodes. Viņa iedzīvotāji parādīja, ka pacietīs pat lielu karu. Kāpēc neturpināt kost kaimiņvalstīm?
5. NATO tiks diskreditēta, kas būs lielākais pārbaudījums tai. Putins tieksies pierādīt, ka NATO un ES neizturēs tālāku spiedienu. Ja sāksies karš par Baltijas valstīm, pēc vairākiem simtiem kritušo Rietumu karavīru galēji labējās partijas prasīs "mieru" ar Putinu. Rietumvalstis var atkāpties, paziņojot, ka tās ir izpildījušas savu apņemšanos saskaņā ar NATO līguma par sabiedrotā apkarošanu 5. pantu, bet nevēlas kodolkaru.
"Amerikāņi un rietumeiropieši izjūt imunitāti: Putins nenāks viņiem pakaļ. Nav brīnums, ka daži Austrumeiropas ierēdņi sāka spriedelēt par to, lai pirmie uzbruktu Krievijai, tā vietā, lai vienkārši sēdētu un gaidītu, kamēr tā viņiem uzbruks. Ticamāks scenārijs: vairākas Eiropas valstis tērē bagātību aizsardzībai, atjauno steidzamu dienestu un investē kodolieročos, vienlaikus ļaujot Putinam viņus iebiedēt," raksta FT.
Laikraksts norāda, ka pat bez ASV Eiropa ir visnotaļ spējīga palīdzēt Ukrainai izturēt karā pret Krieviju. Rietumu analītiķi lēš, ka atbalsts Ukrainai Eiropai maksās aptuveni 40 miljardus eiro gadā jeb pa 70 eiro gadā no viena Eiropas pilsoņa, ja skaita tikai NATO dalībvalstis. "Mēs to varētu atrast, ja gribētu," uzsver FT.
Perspektīvas Krievijas karā pret Ukrainu
Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs paziņoja, ka Ukrainas stratēģiskais mērķis nākamajam gadam ir uz laiku okupētās Krimas atbrīvošana. Ministrs ir pārliecināts, ka šo mērķi varētu sasniegt 2024. gadā.
Tikmēr Rietumu prese brīdina par briesmīgām sekām gadījumā, ja Ukraina cietīs sakāvi karā. Piemēram, izdevums "Foreign Policy" raksta, ka ukraiņi saskarsies ar tāda mēroga teroru, kāds Eiropā nav redzēts kopš 20. gadsimta totalitārās valdīšanas.
