Vai Nīderlandes politikā gaidāma zemestrīce?

Saskaņā ar sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem PVV ieguvusi 37 no 150 parlamenta deputātu vietām, vairāk nekā dubultojot savu līdzšinējo pārstāvniecību un savu tuvāko sāncensi apsteidzot par 12 mandātiem.

Līdzšinējā premjerministra Marka Rites pārstāvētā liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) ieguvusi tikai 24 vietas, un partijas jaunā līdere Dilana Jēšilgīsa, kas pirms vēlēšanām tika uzskatīta par favorīti un iespējamo nākamo premjeri, jau atzinusi sakāvi.

Daudz labāk nav klājies arī Darba partijas un zaļo koalīcijai (PvdA/GL), kas par premjera kandidātu izvirzījusi bijušo ES komisāru un tā dēvētā zaļā kursa ieviesēju Fransu Timmermansu un ieguvusi 25 deputātu vietas.

Apvērsums Nīderlandes politikā

"Šī nobalsojušo aptauja ir vēsturiska. Tā ir lielākā pārbīde, kādu Nīderlandē jebkad esam piedzīvojuši," sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju NOS atzīst Amsterdamas Universitātes politikas zinātnes profesors Toms van der Mērs.

Viņš uzskata, ka Vildersa uzvaru var skaidrot ar trim faktoriem. "Pirmkārt, mums bijis centristu kabinets 11 gadus. Uz to reaģējot, vēlētāji vairumā devušies uz flangiem. Otrkārt, migrācija bija liela tēma, un vēlētāji ātri iedomājas par PVV, kad domā par šo jautājumu. Visbeidzot, VVD līdere Jēšilgīsa atvēra durvis PVV kā koalīcijas partnerim. Nīderlandē ļaudis sen lūkojās pēc partijas, kas būtu stingrāka uzskatos nekā VVD, taču varētu arī atrasties valdībā. Tagad šīs durvis PVV ir atvērtas, viņi tās atraduši," norāda van der Mērs.

Viņam lielā mērā piebalso Tventes Universitātes profesora palīgs politikas zinātnē Martins Rosema, kurš sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC piebilst, ka Vilderss izmantojis lielo neapmierinātību ar līdzšinējo valdību, kura sabruka, koalīcijas partijām nespējot vienoties par imigrācijas ierobežošanu.

Tikmēr vēlēšanu iznākums nīderlandiešu medijos izsaucis milzu uzbudinājumu. "Neviens to negaidīja, pat ne pats uzvarētājs," atzīst laikraksts "Trouw". Pat parasti šķietami nesatricināmā NOS Vildersa panākumus raksturo kā "milzu uzvaru", un šo frāzi pārtvēruši arī citi mediji. Laikraksts "Financieele Dagblad" norāda, ka vēlēšanu rezultāti "Hāgas politiku apvērsuši kājām gaisā", kamēr avīze NRC raksta, ka tā ir "labējo populistu sacelšanās, kas līdz pat pamatiem satricinās Binnenhofu", kur izvietotas abas parlamenta palātas un premjerministra kanceleja.

Savukārt Nīderlandē dzīvojošo musulmaņu pārstāvji nav kavējušies paust savas bažas par iespējamajām pārmaiņām, kuras varētu nest Brīvības partijas uzvara vēlēšanās. "Es šorīt pamodos ar nepatīkamu sajūtu, patiesībā ar šoku," aģentūrai AFP izteicies Nīderlandē dzīvojošo marokāņu apvienības SMN pārstāvis Habibs el Kaduri. "Daži ļaudis ir nobiedēti, citi neziņā par savu nākotni, par to, ko rezultāti nozīmē to pilsonībai vai vietai Nīderlandes sabiedrībā."

Eiropas mēroga zemestrīce

Vildersa uzvara satricinājusi ne tikai Nīderlandes tradicionālo politisko eliti, bet var sagādāt problēmas visai Eiropas Savienībai (ES), kamēr visa pasaule sākusi gatavoties iespējamajai Donalda Trampa otrreizējai nonākšanai Baltajā namā pēc nākamgad gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām. Vilderss vēlētājiem ir apsolījis sarīkot tiesiski saistošu referendumu par izstāšanos no ES. Viņš arī aktīvi noraida Briseles visdažādākās politiskās ieceres, īpaši tādos jautājumos kā klimata pārmaiņas un imigrācija.

PVV programma sludina, ka partija vēlas "mazāk islāma Nīderlandē", ko iespējams panākt, samazinot imigrāciju no trešajām valstīm, pilnībā pārtraucot patvēruma piešķiršanu un nelegālajiem imigrantiem liedzot šķērsot Nīderlandes robežas. Brīvības partija prasa arī tā dēvētās attīstības palīdzības tūlītēju apturēšanu. Partijas programma paredz arī Korāna un parandžu aizliegšanu, kā arī mošeju slēgšanu.

"Nīderlandes tauta cer, ka atgūs savu valsti," paziņoja Vilderss pēc tam, kad sabiedriskā raidorganizācija NOS trešdienas vakarā publiskoja nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultātus. Viņš piebilda, ka vēlētāji nobalsojuši par patvēruma meklētāju "cunami" apturēšanu.

Vēlēšanu iznākums Nīderlandē ir apliecinājis visā Eiropā vērojamo tendenci, ka vēlētāji arvien lielākā mērā nosliecas pa labi. Pēc nobalsojušo aptaujas rezultātu publicēšanas Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns steidza sveikt "pārmaiņu vējus", bet Francijas nacionālkonservatīvās Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna pauda sajūsmu par Vildersa partijas "iespaidīgo sniegumu". Savukārt Vācijas eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) sociālās saziņas platformā "X" norāda, ka "pilsoņi visā Eiropā vēlas pārmaiņas".

Vildersu apsveicis arī Spānijas nacionālkonservatīvās partijas "Vox" ("Balss") līderis Santjago Abaskals, norādot, ka "arvien vairāk un vairāk eiropiešu ielās un pie balsošanas urnām pieprasa, lai to valstis, to robežas un to tiesības tiktu aizsargātas". Savu "vēsturisko sabiedroto" apsveicis arī Itālijas nacionālkonservatīvās partijas "Līga" līderis Mateo Salvīni, kurš uzsvēris, ka "jauna Eiropa ir iespējama".

Nākamā koalīcija

Mūsdienu Nīderlandes vēsturē tikai vienu reizi tās partijas līderis, kas vēlēšanās izcīnījusi visvairāk balsu, nav kļuvis par premjerministru. "Tas ir saskaņā ar tradīciju, ka lielākā un uzvarējusī partija uzņemas [valdības] veidošanas procesa vadību," aģentūrai "Bloomberg" norādījis Groningenas Universitātes asociētais politikas zinātnes profesors Štēfans Kupēruss. "Viņš (Vilderss) var kļūt par jaunās valdības vadītāju."

Vilderss jau norādījis, ka Brīvības partiju, ar kuru pēdējos 10 gadus atteicās sadarboties faktiski visas tradicionālās partijas, "vairs nevarēs ignorēt" un ka PVV būs valdībā. "Šāda milzu uzvara ir jārespektē. To saka vēlētāji, viņi vēlas pārmaiņas. Tas būtu ļoti nedemokrātiski, ja vēlētāji tiktu ignorēti," uzsvēris PVV līderis.

Tikmēr Timmermanss, atzīstot, ka ir "vīlies" vēlēšanu rezultātos un ka cerējis uz ko lielāku, bet "nav spējis pārliecināt pietiekami daudz ļaužu", aicinājis veidot "kreiso dūri", lai aizstāvētu demokrātiju un likuma varu. PvdA/GL līderis asi kritizējis PVV pret imigrantiem vērsto retoriku. "Mums nav svarīgi, kur bijis jūsu šūpulis. Jūs esiet laipni gaidīti Nīderlandē, ja bēgat no kara un vardarbības," netieši vēršoties pie imigrantiem, paziņojis Timmermanss.

Balstoties uz vēlēšanu rezultātiem, teorētiski pastāv divi iespējamās koalīcijas modeļi. Pirmkārt, VVD, tikai augustā dibinātā labēji centriskā antiisteblišmenta partija "Jaunais sabiedriskais līgums" (NSC), kas ieguvusi 20 mandātus, un PVV veido labēju koalīciju, kuru, iespējams, varētu atbalstīt arī vairākas mazākas partijas, piemēram, agrārā Zemnieku-pilsoņu kustība (BBB).

Otra iespēja ir VVD un NSC bloķēšanās ar PvdA/GL, piesaistot arī liberālo partiju D66, kas izcīnījusi deviņas vietas.

Nedēļas laikā parlamentā ar jauno vietu sadalījumu jānotiek debatēm par vēlēšanu rezultātiem, kuru laikā partijas izvirzīs vidutāju, kam jāizpēta iespējas izveidot dzīvotspējīgu koalīciju. Pēc tam vidutājs ieteiks iespējamo koalīciju, bet parlamenta apakšpalāta izvirzīs vienu no partiju līderiem uz premjerministra amatu, kam būs jāsāk koalīcijas sarunas, kuru risināšanai viņam dots mēnesi ilgs laiks.

Neatkarīgi no iespējamās koalīcijas sastāva starp partijām ir pretēji viedokļi daudzos svarīgākajos jautājumos, un tāpēc gaidāmas ilgas un smagas koalīcijas sarunas.

Lai gan Jēšilgīsa vēl pirms vēlēšanām izteica gatavību sadarboties ar PVV, ko Rite iepriekš bija kategoriski noraidījis, otrdien viņa paziņoja, ka Brīvības partijas līdera ekstrēmistisko uzskatu dēļ neatbalsta Vilsdersa kandidatūru premjerministra amatam. "Neredzu iespēju Vildersam kļūt par premjerministru, jo nedomāju, ka viņš var izveidot vairākumu. Tagad ir viņa kārta pierādīt, ka to spēj," pēc nobalsojušo aptaujas rezultātu paziņošanas otrdien vakarā izteicās VVD līdere.

Tikmēr 49 gadus vecais NSC līderis Pīters Omcigs vairākkārt priekšvēlēšanu kampaņas laikā paziņojis, ka viņa partija nesadarbosies ar PVV, jo tās nostāja pret imigrāciju un islāmu esot pretrunā ar Nīderlandes konstitūciju. Tajā pašā laikā Omcigs izteicies, ka vēlas darboties jaunajā valdībā, atzīstot, ka tas "nebūs viegli". Nīderlande ir jāpārvalda, un mēs tam esam gatavi, uzsvēris jaunizveidotās partijas vadītājs. Trešdienas rītā Omcigs bija kļuvis vēl nedaudz pielaidīgāks, paziņojot, ka vienmēr esot atvērts sarunām.

Savukārt Vilderss no savas puses paudis gatavību uz kompromisiem vispretrunīgāk vērtētajos savas programmas punktos. "Ļoti labi saprotu, ka partijas nevēlas būt valdībā kopā ar partiju, kas cenšas [īstenot] antikonstitucionālus pasākumus. Mēs nerunāsim par mošejām, Korānu un islāma skolām," apgalvo PVV līderis. Neskatoties uz viņa pret islāmu vērstās retorikas mīkstināšanu, nekas neliecina, ka Vilderss grasītos atteikties no "Neksita" iecerēm. Tomēr sagaidāms, ka, iesaistoties koalīcijā ar NSC un VVD, Brīvības partija mīkstinās arī savu eiroskeptisko un klimata pārmaiņas apšaubošo retoriku.

Domājams, ka labējā koalīcija, tās sastāvā esot pat PVV, saglabās vienotu nostāju tādos ES ārpolitikas jautājumos kā globālā tirdzniecība, sadarbība aizsardzībā un stratēģiskā autonomija, par ko savās priekšvēlēšanu programmās iestājušās VVD un NSC.

Savukārt iespējamās "lielās koalīcijas" izveidi apgrūtina fakts, ka Darba partija un VVD vēsturiski bijuši sāncenši un Timmermansa vadītā PvdA/GL tika izveidota ar mērķi izspiest no valdības konservatīvos. Pat ja centriski labējām un centriski kreisajām partijām izdotos vienoties, atkal atstājot Vildersu izolācijā, par to vēlāk var nākties maksāt ļoti augstu cenu saniknotajiem vēlētājiem. Kā atgādina izdevums "Politico", breksita iedvesmotājs Naidžels Farāžs jau ir pierādījis, ka nav nepieciešams atrasties pie varas, lai būtu pietiekami ietekmīgs.

Tāpēc, domājams, valsti vēl ilgu laiku vadīs Rites pagaidu valdība. Pēc pagājušajām vēlēšanām bija nepieciešami deviņi mēneši, lai četras partijas spētu vienoties par vairākuma koalīcijas izveidi.

Avoti: "Bloomberg", "Euractiv", AFP, "Politico", AP, BBC.