TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi Pokrovskas virzienā iesprostojuši okupantus trīs atsevišķās kabatās

aunākie ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi ANO Ģenerālās asamblejas sesijā Ukrainai ir pozitīvāki, taču no ASV puses jāgaida konkrēti darbi - palielināts atbalsts Ukrainai vai lielāks spiediens uz Krieviju, tostarp sankciju veidā, sarunā ar aģentūru LETA vērtēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.

Cepurītis sprieda, ka Trampa izteikumos par Krievijas un Ukrainas karu vērojama svārstīga un pretrunīga pieeja, kas atspoguļo "paisuma un bēguma politiku" - vienubrīd tiek izdarīts lielāks spiediens uz Ukrainu, citkārt - uz Krieviju, tiek izteikti sankciju draudi Krievijai, bet pēc tam seko tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Aļaskā.

Pēc viņa domām, Tramps turpina uzturēt līniju, ka Eiropas drošība ir lielākoties pašas Eiropas atbildība. To varēja vērot jau kopš otrās prezidentūras sākuma, kad viņš NATO kontekstā aicināja un pat spieda Eiropas valstis palielināt aizsardzības finansējumu.

"Šobrīd tas atspoguļojas arī Ukrainas atbalsta kontekstā - ASV bruņojuma piegādes notiek ar Eiropas finansiālu līdzdalību. Tramps atgādina, ka eiropiešiem jānes konflikta noregulējuma smagums," uzsvēra Cepurītis.

Eksperts atzina, ka Trampa teiktais par Ukrainas spēju ar Eiropas Savienības atbalstu atgūt teritorijas izklausās iedvesmojoši, taču noteicošais faktors ir bruņojuma apjoms.

"Ukraiņiem bruņojuma trūkst, un daudz būs atkarīgs no ASV bruņojuma ražotājiem un no ASV politiskās vēlmes kāpināt piegādes," pauda Cepurītis.

Smago bumbu metiens no drona uz māju, kurā atrodas krievu kājnieki.

Ukrainas karavīrs ar kājnieku ieroču uguni iznīcina Krievijas optiskās šķiedras FPV dronu, kas gaidīja slēpnī.

Bezpilota sistēmu operatori no "Flying Skull" vienības pielāgoja HIMARS triecienu Krievijas artilērijas pozīcijai, iznīcinot kravas automašīnu un munīcijas noliktavu un nopietni bojājot ieroci.

Aleksandrs Stubs aicināja reformēt organizāciju, kuras dalībvalstis nesodīti pārkāpj starptautiskās tiesības un sāk karus: "Karš vienmēr ir cilvēces neveiksme. Nevienai valstij nevajadzētu būt veto tiesībām. Un, ja Drošības padomes dalībvalsts pārkāpj ANO Statūtus, tās balsstiesības ir jāaptur".

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs piedraudēja, ka Maskava varētu izmantot ieročus, no kuriem bumbu patvertnes neglābtu, sakot, ka amerikāņiem tas jāatceras. Viņa izteikumi sekoja atbildei uz Zelenska interviju "Axios", kur Ukrainas prezidents deva mājienu, ka Krievijas ietekmes centri, piemēram, Kremlis, varētu kļūt par mērķiem.

Krievijas avoti no Oleksijivkas, Sumu apgabalā, ziņo, ka austrumu nomalē ieradušies jauni pastiprinājumi. Viņi raksturo karavīrus kā motivētus, bet pilnīgi nepieredzējušus, kas iemesti tieši kaujā, nevis ieņem otrās līnijas pozīcijas. Tā rezultātā Krievijas vienības cieš to, ko viņi sauc par "bezjēdzīgiem zaudējumiem".

Polijas premjerministrs Donalds Tusks brīdināja, ka Trampa optimistiskais paziņojums par Ukrainas teritoriju atgūšanu ir jālasa rūpīgi. Viņš teica, ka vēstījums "starp rindām" paredz mazāku ASV iesaistīšanos un lielāku atbildību Eiropai kara izbeigšanā. "Patiesība ir labāka par ilūzijām," rakstīja Tusks.

Krievijas propagandists Vladimirs Solovjovs brīdina, ka Ukraina gatavojas lielai ofensīvai, apgalvojot, ka Rietumi varētu piegādāt visu nepieciešamo aprīkojumu un ka Ukrainai netrūkst cilvēkresursu. Pēc tam viņš pievēršas jautājumam, ierosinot Krievijai apsvērt izmantot ieročus, ko Rietumi uzskata, ka tā nekad neizmantos.

Tas noticis NATO mācību laikā pirms dažām dienām.

Vācijas aizsardzības ministrs Pistoriuss apgalvo, ka Putins apzināti testē NATO.