TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis pieļauj naftas vada "Družba" darbības atsākšanu

Tika veikti triecieni pa Melnās jūras flotes kuģu satiksmes kontroles punktu "Strilecki" Sevastopolē, bezpilota lidaparātu kontroles punktam Korovjakivkas un Tjotkino rajonos (Kurskas apgabals), bezpilota lidaparātu kontroles punktam "Molnija" netālu no Dobroļubivkas (Harkivas apgabals), kontroles punktam Vjazovē (Belgorodas apgabals), komandpunktiem netālu no Zatišnes (Doneckas apgabals) un Visokes (Belgorodas apgabals), kā arī Krievijas okupācijas spēku cilvēkresursu koncentrāciju Grafskes rajonā (Doneckas apgabals).

Pilna mēroga kara gadu laikā Ukrainai ir izdevies izveidot daudzslāņu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas ļauj sasniegt šādus rezultātus, sarunā ar žurnālistiem paziņoja ārlietu ministrs.

Tas attiecas uz slāpēšanas sistēmām, mobilajām bezpilota lidaparātu pārtvērēju grupām, vadības blokiem un citiem elementiem, kas darbojas kā vienots integrēts mehānisms. Sibiha norāda, ka tieši šādas pretgaisa aizsardzības paketes Ukraina piedāvā partneriem Tuvajos Austrumos.

Vietējie iedzīvotāji ziņo, ka nafta ir noklājusi burtiski visu: ceļus, mājas, mājdzīvniekus un pašus iedzīvotājus.

Par to Ungārijas naftas un gāzes uzņēmumam MOL ziņoja "Ukrtransnafta".

Ukrainas uzņēmums tagad ir gatavs atsākt naftas tranzītu uz Ungāriju un Slovākiju.

Iepriekš prezidents Zelenskis paziņoja, ka Ukraina sagaida 90 miljardu eiro aizdevuma piešķiršanu, reaģējot uz cauruļvada "Družba" remontu.

Ukraina atbalsta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās ideju un ir vērsusies pie Turcijas un vairākām citām valstīm līderu tikšanās organizēšanas lietā, žurnālistiem sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

Ukrainas puse atbalsta tikšanos, lai "iegūtu jaunu diplomātisko dinamiku", sacīja ministrs.

"Mēs esam to lūguši Turcijas pusei, kā arī dažām citām galvaspilsētām. Mēs esam vērsušies pie Turcijas. Bet, ja šādu tikšanos organizēs kāda cita galvaspilsēta, kas nav Maskava un Baltkrievija, mēs dosimies uz to. Un mums tas ir svarīgi," norādīja Sibiha.

Vietējais Doneckas iedzīvotājs nofilmējis drona trieciena sekas.

Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas marta beigās avarēja Varēnas rajonā pēc tam, kad, iespējams, novirzījās no kursa, nebija "Shahed" tipa lidaparāts, paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kaunss.

Ministrs otrdien Seimā sacīja, ka eksperti sākotnēji bija nepareizi identificējuši objektu, balstoties uz tā radīto troksni.

"Lietuvā, kad nokrita Ukrainas drons, visi mūsu eksperti, balstoties uz dzirdēto troksni, bija pārliecināti, ka tas ir "Shahed" tipa lidaparāts. Patiesībā izrādījās, ka tas bija pilnīgi cita tipa drons," viņš teica.

Kauns uzsvēra, ka ir jāizveido integrēta pretgaisa aizsardzības ekosistēma, lai uzlabotu gaisa objektu identificēšanu. Viņš pieminēja akustisko sensoru un specializētas datu bāzes nepieciešamību.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis savā "Facebook" lapā komentējis Krievijas okupācijas armijas mērķus.

Sirskis norādīja, ka Krievijas okupanti turpina ofensīvu frontē. Viņu galvenais mērķis ir pilnīga Doneckas apgabala ieņemšana. Tomēr Krievijas diktators Vladimirs Putins vēlas ieņemt visu Ukrainas teritoriju, ne tikai Donbasu. Reaģējot uz Krievijas agresiju, Ukrainas Aizsardzības spēki sistemātiski vājina Krievijas armijas spējas karot. Ukrainas bruņotie spēki apzināti iznīcina ienaidnieka resursus, loģistiku un militāro potenciālu. Vairāk lasi šeit.

ASV un Ukrainas sarunu gaitā Ukrainas pārstāvji ierosinājuši Donbasa daļu, ko Krievijai neizdodas militāri sagrābt, dēvēt par Donilendu, šādi cenšoties iegūt ASV prezidenta Donalda Trampa labvēlību, vēsta laikraksts "New York Times", atsaucoties uz četriem cilvēkiem, kas ir pazīstami ar sarunu gaitu.

Nosaukuma "Donilenda" attiecināšana uz izpostīto Ukrainas reģionu var šķist dīvaina, taču tas atspoguļo globālo realitāti, kurā valdības apelē pie Trampa patmīlības, lai iegūtu Vašingtonas atbalstu, norāda laikraksts.

Nosaukumu "Donilenda" pirmo reizi, daļēji jokojot, izteicis viens no Ukrainas sarunvedējiem, cenšoties pārliecināt ASV administrāciju, lai tā stingrāk vēršas pret Krievijas teritoriālajām pretenzijām, laikrakstam pastāstīja trīs sarunbiedri.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 321 450 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 885 tankus, 24 436 bruņutransportierus, 40 516 lielgabalus un mīnmetējus, 1749 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1350 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 251 489 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 90 925 automobili un autocisternu, kā arī 4132 specializētās tehnikas vienības.