TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas uzbrukums "Dorogobužai" traucēs amonjaka skābes ražošanu, tādējādi izjaucot militāri rūpnieciskā kompleksa piegādes ķēdi, kas ir izšķiroša sprāgstvielu ražošanā.
Ukrainas bruņoto spēku trieciens Dorogobužas rūpnīcai Smoļenskas apgabalā 25. februārī piespieda varas iestādes evakuēt iedzīvotājus no Puškarevo, Jeļisejenku un Poļibino ciemiem. Gubernators Vasilijs Anohins apstiprināja šo informāciju. Saskaņā ar "The Moscow Times" ziņām, masveida uzbrukumā, ko veica vismaz 30 droni, tika nogalināti septiņi cilvēki un vēl 10 tika ievainoti.
Ukrainas armijas mērķētā rūpnīca katru gadu saražo 2,2 miljonus tonnu ķīmisko vielu, galvenokārt amonija nitrātu, ko izmanto sprāgstvielu ražošanā.
Ukrainas bruņotie spēki sagrāva "galveno autotermiskās sintēzes bloku amonjaka ķēdē", iekārtu remonts prasīs mēnešus, bojāts arī ugunsdzēsēju depo un tehnika. Otrais Ukrainas gaisa spēku mērķis bija Dorogobužas termoelektrostacija. Radītie bojājumi izraisīja ūdensapgādes pārtraukumus mājām Smoļenskas apgabalā.
Valsts drošības dienests (VDD) rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret kādu personu par Krievijas pastrādāto kara noziegumu publisku slavināšanu un attaisnošanu, kā arī nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, informēja VDD.
Kriminālprocess sākts pagājušā gada 30. oktobrī saistībā ar aizdomām par Krimināllikuma 74.1 pantā minēto par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu un 78. pantā minēto par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir pārliecināts, ka visu Ukrainas teritoriju deokupācija ir tikai laika jautājums.
Ukrainas Aizsardzības spēki noteikti atbrīvos Krievijas armijas okupētās Ukrainas teritorijas, taču šobrīd to kavē divi galvenie faktori. Prezidents Volodimirs Zelenskis to paziņoja intervijā BBC. Vairāk lasi šeit.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievijai nav termiņu kara izbeigšanai Ukrainā, un tā koncentrējas uz savu noteikto uzdevumu izpildi. Viņš piebilda, ka Putina un Zelenska tikšanās varētu notikt tikai pēc tam, kad delegācijas būs pabeigušas sarunas.
Russian Foreign Minister Sergei Lavrov said Russia has no deadlines for ending the war in Ukraine and is focused on completing its stated tasks. He added that a meeting between Putin and Zelensky could occur only after delegations finish negotiations. #Russia pic.twitter.com/T5BzCdHppF
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 26, 2026
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ierakstīja video, kurā atkārtoja savu aicinājumu Volodimiram Zelenskim nekavējoties atjaunot naftas cauruļvada "Družba" darbību. Uzrunā viņš atkārtoti aicināja Ukrainu atsākt cauruļvada darbību.
Hungarian Prime Minister Viktor Orban recorded a video repeating his call for Volodymyr Zelensky to immediately restore the Druzhba oil pipeline. In the address, he again urged Ukraine to resume the pipeline’s operation. #Ukraine https://t.co/gvczyjW4XF pic.twitter.com/Au1txjZK9s
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 26, 2026
Jaunais Čehijas ārlietu ministrs Petrs Macinka teica negaidīti asu runu ANO Ģenerālajā asamblejā, publiski uzrunājot Krievijas ārlietu ministru Lavrovu. Čehijas diplomāts efektīvi pauda to, par ko Maskava labprātāk klusē: Krievijas karš pret Ukrainu ir nonācis strupceļā, un Kremļa deklarētie mērķi kļūst arvien nereālāki. Macinka lietoja skarbu un atklātu valodu, kas Maskavai ir sāpīgi. Vairāk lasi šeit.
Četri krievu karavīri prettermiksās attēlveidošanas tērpos vienkārši sastinga uz vietas, cerot, ka FPV operators viņus ignorēs.
❗️Four 🇷🇺Russian soldiers in anti-thermal imaging suits just froze in place, hoping the 🇺🇦FPV operator would ignore them. pic.twitter.com/sPOGhqFhXC
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 26, 2026
Ukraina no Krievijas apmaiņas ietvaros saņēmusi 1000 cilvēku mirstīgās atliekas, kas atbilstoši provizoriskajai Krievijas puses sniegtajai informācijai varētu būt Ukrainas karavīru līķi, ceturtdien pavēstīja Ukrainas Gūstekņu jautājumu koordinācijas štābs.
Tagad izmeklētāji kopā ar Ukrainas ekspertu iestāžu pārstāvjiem veiks līķu identifikāciju, teikts paziņojumā.
Iepriekš par notikušo apmaiņu ziņoja Kremļa pārstāvis Vladimirs Medinskis. Krievija no Ukrainas saņēmusi 35 karavīru līķus.
Rubio paziņoja, ka administrācija "spiež Maskavu", turpinot piegādāt ieročus Ukrainai un "neieviešot sankcijas" pret to, kā arī "nepārdodot" ieročus Kremlim.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka Vašingtona jau izdara spiedienu uz Krieviju, neskatoties uz regulāriem aicinājumiem "pastiprināt kursu". Tomēr viņa izteikumu konteksts nokaitināja sociālos medijus. Cenšoties attaisnot Trampa politiku pret Krieviju un atrast argumentus, viņš apgalvoja, ka Donalda Trampa administrācija atbalsta Ukrainu ar ieročiem, vienlaikus nepiegādājot Maskavai ieročus. Vēl neparastāks arguments bija viņa apgalvojums, ka ASV neievieš sankcijas pret Ukrainu.
Vienlaikus, viņš atgādināja, ierobežojumi Krievijas ekonomikai ir paplašinājušies, tostarp naftas nozarē. Maskava tradicionāli ignorē šādus izteikumus, lai gan sankcijas un militārie izdevumi jau sāpīgi ietekmē Krievijas ieņēmumus.
Kopš 2025. gada novembra Ukraina arvien biežāk ziņo par vietēji ražotu "Flamingo" spārnoto raķešu izmantošanu, un Ģenerālštābs nesen paziņoja, ka tā trāpījusi svarīgai raķešu rūpnīcai Krievijā.
Lai gan FP-5 "Flamingo" faktiskās spējas ir bijušas diskusiju objekts, ziņojumi par triecieniem Krievijas okupētajās teritorijās un dziļi Krievijas iekšienē varētu liecināt, ka Ukraina varētu paplašināt raķešu izmantošanu uzbrukumiem augstvērtīgiem Krievijas mērķiem.
While the FP-5 Flamingo's actual capability has been a subject of debate, the reported strikes on Russian-occupied territories and deep inside Russia may signal that Ukraine could expand its use of the missiles for attacks on high-value Russian targets.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 26, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



