TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu armija cer nosaldēt Ukrainas lielpilsētu iedzīvotājus, lai viņi izdarītu to, ko krievu armija nespēj, un paši gāztu Zelenski

Trešdien Berlīnē aizturēta Vācijas un Ukrainas dubultpilsone aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, arī par informācijas nodošanu par militāro palīdzību Ukrainai, pavēstīja prokurori.

Aizdomās turamā Ilona V. uzturējusi sakarus ar Krievijas vēstniecību Berlīnē kopš 2023. gada novembra vai agrāk, teikts prokuroru paziņojumā.

Ilona V. "apkopoja fona informāciju par augsta līmeņa politisko pasākumu dalībniekiem un vāca informāciju par ieroču rūpniecības objektiem, dronu testiem un plānotajām dronu piegādēm Ukrainai", norādīja prokurori.

Viņa arī izmantojusi paziņas, kas iepriekš strādājuši Vācijas aizsardzības nozarē, lai vāktu informāciju Krievijas izlūkdienestiem.

Aizturētā palīdzējusi savam Krievijas kuratoram izmantot viltus identitāti, lai apmeklētu politiskus pasākumus Berlīnē un nodibinātu noderīgus kontaktus.

Vēl divi vārdā nenosaukti aizdomās turamie joprojām atrodas brīvībā.

Trešdienas rītā policija veica kratīšanu Ilonas V. un pārējo divu aizdomās turamo mājās.

Vācijā un citās Eiropas valstīs nerimst bažas par Krievijas spiegošanu, aizdomīgiem dronu lidojumiem militāro un infrastruktūras objektu tuvumā, sabotāžu, kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām.

Trešdien Vācijas policija arī aizturēja divus vīriešus - Krievijas un Vācijas pilsoņus -, kas tiek turēti aizdomās par prokrievisko grupējumu atbalstīšanu Ukrainas austrumos kopš 2016. gada.

Ukraina kopā ar amerikāņu uzņēmumu "Palantir" ir laidusi klajā platformu "Brave1 Dataroom" mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādei dronu pārtveršanai.

Ņūdeli sarunu laikā ar Vašingtonu pielāgo savu naftas stratēģiju, cenšoties samazināt Krievijas naftas īpatsvaru importā.

Indija, kas kļuva par lielāko Krievijas naftas pircēju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, pakāpeniski samazina iepirkumus, pakļaujoties spiedienam no ASV un ES. Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas pašlaik pārskata savu importa struktūru, atsakoties no piegādēm no Krievijas un palielinot iepirkumus no Tuvo Austrumu valstīm, cerot, ka šis solis palīdzēs virzīt uz priekšu sarunas ar ASV par tarifu samazināšanu, ziņo "Reuters".

Ungārija atteikusies atbalstīt kopīgu ES paziņojumu, aizstāvot Dāniju pret Trampa prasībām attiecībā uz Grenlandi, nodēvējot to par "ne ES jautājumu".

Ārlietu ministrs Sījārto sacīja, ka Budapešta neredz "vajadzību un līdz ar to arī iespēju" pēc kopīgas ES deklarācijas.

Taču tajā pašā dienā viņš apstiprināja, ka Ungārija steidzas pievienoties Trampa Gazas "Miera padomei", nosaucot uzaicinājumu par "godu".

Astoņas Eiropas valstis izvietoja karaspēku Grenlandē un izdeva kopīgu paziņojumu, atbalstot Dāniju. Ungārija nebija starp tām.

Grenlandes jautājumā Budapešta nostājas Vašingtonas pusē. Gazas jautājumā tā pievienojas Trampa padomei. Ukrainas jautājumā tā turpina bloķēt ES atbalstu.

Vašingtona nodeva Maskavai Ukrainas un Amerikas miera līguma par Ukrainu projektu, dodot Kremlim iespēju formulēt savus komentārus pirms jaunas kontaktu kārtas. Saskaņā ar "Bloomberg" ziņām, Krievijas diktators Vladimirs Putins saņēma dokumenta projektu janvāra sākumā, lai Maskava varētu sagatavot savus komentārus ASV prezidenta sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizītei Krievijā, kas paredzēta 22. janvārī.

Plāna projekts Krievijas pusei tika iesniegts ar Kremļa sarunu vedēja Kirila Dmitrijeva starpniecību. Saskaņā ar aģentūras avotiem, Kremlis uztvēra dokumenta publiskošanu kā svarīgu soli sarunu procesā, taču tas joprojām ir tālu no pilnvērtīgas vienošanās. Krievija apgalvo, ka tekstā trūkst vairāki fundamentāli jautājumi vai arī tie ir izklāstīti "nepieņemamā veidā".

Saskaņā ar aģentūras sniegto informāciju Maskava pievērš īpašu uzmanību Kušnera lomai, uzskatot, ka viņam bija nozīmīga loma neformāla sarunu kanāla izveidē. Pēc žurnālistu teiktā, Kremlis uzskata, ka Amerikas administrācija it kā ir gatava atzīt Krievijas kontroli pār Krimu un citām okupētajām Ukrainas teritorijām. Avoti to raksturo kā galveno jautājumu Putinam, liekot viņam ievērot piesardzību un demonstrēt gatavību panākt dažus "kompromisus".

Vācijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki ir aizturējuši divas personas, kuras tiek turētas aizdomās par Krievijas "LTR" un "DTR" kaujinieku atbalstīšanu. Aizturētie ir Krievijas pilsonis un Vācijas pilsonis.

"Reuters" ziņo, ka viņi tika arestēti Brandenburgas federālajā zemē.

Saskaņā ar Vācijas Federālās prokuratūras sniegto informāciju aizdomās turētie kopš 2016. gada ir snieguši materiālu atbalstu tā sauktajām "DTR" un "LTR" grupām, ko Berlīne klasificē kā ārvalstu teroristu organizācijas.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka aizdomās turētie organizēja piegāžu, medicīniskā aprīkojuma un dronu piegādi kaujiniekiem. Viens no aizturētajiem šiem mērķiem pārskaitīja vairāk nekā 14 000 eiro, bet otrs vairākkārt devās uz Donbasu, lai tiktos ar grupējumu pārstāvjiem un izplatītu ziedotos materiālus.

2025. gada maijā tika ziņots, ka Vācijas prokuratūra veica kratīšanu mājā Brandenburgā aizdomās par Krievijas tā dēvēto "LTR" un "DTR" kaujinieku atbalstīšanu.

"Jā, tā ir taisnība: decembrī krievi zaudēja 1000 kritušo. Ne nopietni ievainotos — kritušos. Katru dienu. Tas ir vairāk nekā 30 000 tikai decembrī. Astoņdesmitajos gados Padomju armija 10 gadu laikā Afganistānā zaudēja 20 000 cilvēku. Tagad viņi viena mēneša laikā zaudē 30 000. Un tomēr viņi turpina uzbrukt," norāda NATO ģenerālsekretārs Marks Rute