TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atkal dronu uzbrukumā cietusi Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīca, kas esot viena no lielākajām pasaulē
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Daži Eiropas Savienības līderi plāno piedalīties gaidāmajā samitā starp Vladimiru Putinu un Donaldu Trampu, ziņo Politico un avoti, kas ir tuvi šim procesam.
Viņu mērķis nav tikai būt klāt, bet arī lobēt par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iesaistīšanu jebkādās sarunās par konfliktu Ukrainā. Viņi baidās, ka Tramps varētu atkal nostāties Putina pusē, definējot miera procesu, un sākt izdarīt spiedienu uz Zelenski, lai viņš pieņemtu Krievijas noteiktos teritoriālos nosacījumus.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs oficiāli paziņojis, ka Maskava nav gatava pieņemt tūlītēju pamieru vai konflikta “iesaldēšanu” Ukrainas frontes līnijā.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas nostāja nav mainījusies: Putina un Trampa sarunas Aļaskā, viņš norādīja, balstījās uz ilgtermiņa, noturīga miera koncepciju, nevis uz ātru karadarbības apturēšanu, “kas ne pie kā nenovestu.”
“Poļi tagad ir gatavi veikt terora aktus” — tā reaģēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uz Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska izteikumiem par iespējamu Vladimira Putina lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Polijā saskaņā ar Starptautiskās krimināltiesas (SKT) izsniegto orderi.
Sikorskis bija norādījis uz Polijas juridiskajām saistībām kā SKT dalībvalstij, taču Lavrovs izvēlējās atbildēt ar propagandisku retoriku, nevis diskutēt par juridisko pusi.
Latvija atbalsta Krievijas Centrālās bankas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas vajadzībām, izriet no otrdien valdībā izskatītā un konceptuāli atbalstītā Ārlietu ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma par gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.
Eiropadomes sanāksme noritēs 23. oktobrī un 24. oktobrī Briselē, un tās darba kārtībā iekļautas tēmas par Ukrainu un Krieviju, Tuvajiem Austrumiem, drošību un aizsardzību, konkurētspēju, zaļo un digitālo pārkārtošanos, mājokļiem un migrāciju. Pēc Eiropadomes norisināsies arī "Eurosamits", kas ir eirozonas valstu vai to valdību vadītāju sanāksme.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis neizslēdz iespējamību, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina lidmašīna varētu tikt piespiedu kārtā nosēdināta, lai aizturētu Putinu saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) orderi.
Jau ziņots, ka Budapeštā plānota ASV prezidenta Donalda Trampa un Putina tikšanās, lai apspriestu kara izbeigšanu Ukrainā. Kad tieši tā notiks, vēl nav zināms, un nav skaidrs, kā tieši Putins plāno nokļūt Ungārijas galvaspilsētā.
"Mēs nevaram garantēt, ka neatkarīga Polijas tiesa neliks valdībai nosēdināt šādu hipotētisku lidmašīnu, lai nodotu aizdomās turēto tiesai Hāgā," radio "Rodzina" sacīja Sikorskis.
Atsaucoties Ukrainas Aizsardzības ministrijas Karaspēka daļas atbalsta pieprasījumam, Latvija bez atlīdzības nodos Ukrainai divas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) automašīnas, otrdien lēma valdībā.
Divi NMPD transportlīdzekļi tiks nodoti Ukrainas Aizsardzības ministrijas Karaspēka daļai A7384.
Valdībā otrdien atbalstīja humānās palīdzības sniegšanu Ukrainai, paredzot tai nodot zāles, medicīniskās ierīces un aprīkojumu, kopumā nepārsniedzot 16 994 eiro.
Kā norāda Veselības ministrija (VM), Krievijas pilna mēroga iebrukuma un regulāro raķešu triecienu dēļ Ukrainā būtiski traucēta veselības aprūpes sistēmas darbība, radot apdraudējumu medikamentu un medicīnisko pakalpojumu pieejamībai civiliedzīvotājiem un karadarbībā cietušajiem.
Ukrainas un Eiropas līderi kopīgā paziņojumā nosodījuši Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par diplomātisko miera centienu novilcināšanu un iestājās pret jebkādiem mēģinājumiem piespiest Kijivu atdot Krievijas okupētās zemes apmaiņā pret mieru, kā to dažkārt ierosinājis ASV prezidents Donalds Tramps.
Astoņi Eiropas līderi un augsta ranga Eiropas Savienības (ES) amatpersonas kopīgā paziņojumā uzsvēra, ka plāno izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā. Paziņojumā pausts atbalsts Trampa miera centieniem Ukrainā, un vienlaikus uzsvērts, ka Eiropas līderi "ir apņēmušies ievērot principu, ka starptautiskās robežas nedrīkst mainīt ar spēku".
On 21 October, multiple explosions were reported in Russia’s Rostov Oblast, including Bataysk
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 21, 2025
Russia's air defense was working over the city, which is a major railway and logistics hub
📹 Operativno ZSU pic.twitter.com/Owv5D1PVAE
Šonedēļ paredzētā ASV valsts sekretāra Marko Rubio tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu ir atlikta, atsaucoties uz avotiem, otrdien ziņo televīzijas kanāls CNN.
Lasi vairāk šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
