TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi izsituši okupantus no placdarma Harkivas apgabalā un atguvuši kontroli pār Oskilas labo krastu

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 747 370 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1670 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9493 tankus, 19 450 bruņutransportierus, 21 002 lielgabalus un mīnmetējus, 1253 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1020 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 946 bezpilota lidaparātus, 2855 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 30 746 automobiļus un autocisternas, kā arī 3628 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Šī gada 29. janvārī daudzus Džūkstes pagasta iedzīvotājus pārsteidza visnotaļ skumjš skats - kāds ļaundaris ar sarkanu krāsu bija apgānījis piemiņas akmeni "Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem – Latviešu leģiona karavīriem".

Džūkstes pagasta pārvaldes vadītāja Dace Pole tolaik "Neatkarīgajām Tukuma ziņām" pastāstīja, ka 29. janvāris, kad vandālisms konstatēts, nav bijis nekāds īpašais datums, līdz ar to notikušais radīja izbrīnu: “Tomēr fakts paliek fakts – akmens priekšpusē bija uzlieta sarkanā krāsa, bet tā aizmugurē bija uzvilkts kāškrusts un vēl viens krusts tam pāri. Pēdējoreiz akmens tika apskādēts pagājušā gada 8. maijā, kad kāds to bija aplējis ar baltu krāsu, bet to notīrījām.

Valsts drošības dienests (VDD) noskaidrojis, ka vandālismu īstenoja kāds Igaunijas un Krievijas dubultpilsonis, kas kopā ar līdzdalībnieku uzdevumu veica Krievijas specdienesta uzdevumā. "Minētā darbība vērtējama kā provokācija, lai atbilstoši Krievijas interesēm Latvijas sabiedrībā vairotu nedrošības un baiļu sajūtu," norāda VDD.

Vairāk lasi šeit!

Galēji labējais amerikāņu politiskais komentētājs Takers Karlsons, kurš ir jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais, otrdien paziņoja, ka vēlreiz devies uz Krieviju, kur intervējis agresorvalsts ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Bijušais telekanāla "Fox News" raidījumu vadītājs, kurš 2023. gadā no kompānijas tika atlaists, norādījis, ka minētā intervija bija "fascinējoša" un "tā tiks publiskota jau pavisam drīz". Tāpat viņš uzsvēra, ka intervijā tiks atspoguļots pastiprinātais saspīlējums starp Vašingtonu un Maskavu.

"Mēs nupat iznācām no šīs intervijas. Tā ir pilnīgi fascinējoša. Tā nāks klajā ļoti drīz. Mēs ceram, ka jūs skatīsieties," sacīja Karlsons, tomēr neminot konkrētu intervijas publicēšanas datumu.

Jau ziņots, ka Karlsons februārī publiskoja divas stundas garu interviju ar Krievijas autoratīvo līderi Vladimiru Putinu, kuru bija intervējis klātienē Maskavā. Tā bija Putina pirmā intervija ar kādu ASV žurnālistu kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma 2022.gada februārī.

Pazīstamais mediju provokators Karlsons gadiem ilgi ir centies parādīt ASV kā pagrimumā esošu valsti, kurai uzbrūk demokrāti, atjēdzīgie (woke) protestētāji un komunisti. Kopš viņš tika atlaists no "Fox News", viņš arī propagandējis labējas sazvērestību teorijas. 2023. gadā Karlsons pārcēla savu pārraidi uz Īlonam Maskam piederošo sociālo mediju platformu "Twitter". Tagad Karlsonam ir pašam sava straumēšanas platforma "Tucker Carlson Network".

Propagandists Dmitrijs Kiseļovs savā svētdienas vakara nedēļas kopsavilkumā aizvadīto nedēļu raksturoja kā Krievijai "izšķiroša pavērsiena nedēļu", jo Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka "par atbildi Rietumu agresijai iespējams viss".

Šis naratīvs raksturo visu pēdējā laika krievu propagandu - proti, nenāciet klāt, mēs lietosim kodolieročus. Lai pierādītu savu nodomu nopietnību, "kremlini" valsts televīzijā demonstrēja video grafiku, kurā attēlots triecienos Ukrainai nesen izmēģinātās raķetes "Orešņik" lidojuma laiks uz lielākajām Eiropas galvaspilsētām - 20 minūtes līdz Londonai un Parīzei, 15 minūtes līdz Berlīnei un 12 minūtes līdz Varšavai. Propagandisti ļoti aktīvi uzsvēra, ka "brīdinājuma zvans skan nevis Ukrainai, bet Rietumiem".

"Gudrais cilvēks" Tramps un Kremļa noklusētais

Putins uzslavēja jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, nosaucot viņu par "gudru cilvēku" un paziņojot, ka viņš noteikti atradīs risinājumu "pašreizējam konfliktam". Vienlaikus Kremļa retorika ir nemainīga - nekādas konflikta iesaldēšanas. Tas gan sakrīt arī ar Ukrainas nostāju. Kremļa prasības jeb priekšnosacījumi mieram ir nemainīgi - Donbass pieder krieviem, Ukrainā jāmainās valsts varai, tai jābūt demilitarizētai un neitrālai, proti, tā nedrīkst iestāties NATO.

Atsevišķi Kremļa "politologi" līdztekus runā par to, ka mieru sarunu obligātam punktam jābūt Ukrainas it kā pastrādātajiem "kara noziegumiem", par kuriem krievi gan nespēj sniegt nekādus drošticamus pierādījumus, izņemot viltus ziņas. Savus noziegumus Bučā un Mariupolē krievi neatzīst un sludina, ka tos patiesībā pastrādājusi pati Ukraina. Tagad ideoloģisko melu dienaskārtībā ir izplatījušās jaunas viltus ziņas par to, ka ukraiņu karavīri esot nošāvuši civiliedzīvotājus Avdijivkā un Selidovo, kuri, redzot, ka šīs apdzīvotās vietas ieņems Krievija, nav gribējuši evakuēties un palikuši gaidīt "atbrīvotājus". Lai atriebtos, "banderovieši" esot viņus nogalinājuši. Šādiem apgalvojumiem netika sniegti nekādi pierādījumi, un par to ziņo tikai Kremļa kontrolētie mediji.

Tāpat propagandiste Margarita Simonjana Solovjova šovā kārtējo reizi gari un plaši vaimanāja, cik apspiesti un pazemoti līdz krievu atnākšanai bija Donbasa krievvalodīgie iedzīvotāji. Savukārt Maskavas Valsts universitātes profesors, Starptautiskās politikas katedras dekāns Andrejs Sidorovs paziņoja, ka Ukraina kā valsts nedrīkstot eksistēt, jo tā vienmēr būšot revanšistiska. Austrumukrainai ir pilnībā jāiekļaujas Krievijā, kurai tā vēsturiski vienmēr esot piederējusi.

Citi "politologi" klāstīja, ka Rietumi grib saplosīt Ukrainu gabalos, katrs piesavinoties pa kumosam. Tieši uz to esot vērsts priekšlikums par Rietumu miera uzturētāju ievešanu Ukrainā, kas Krievijai ir nepieņemami, jo nozīmējot, ka "zapadņiki" pārņems varu.

Putina runas kārtējo reizi iezīmējas ar elpu aizraujošu liekulību. Runājot par Trampu, Kremļa saimnieks gaudās, ka viņa pretinieki ASV uzbrūkot Trampa ģimenei, kas esot bandītu tradīcijas. Tajā pašā laikā Putins "aizmirsa" pieminēt, ka pirms divām nedēļām Krievijas telekanāli demonstrēja lielus sižetus ar nopludinātiem Trampa sievas Melānijas kailfoto. Tā, protams, Kremļa izpratnē nav vēršanas pret politiķa ģimeni.

Jāteic, ka par Putina vizīti Kazahstānas galvaspilsētā Astanā tika vēstīts ziņu raidījumos, taču tā netika apspriesta propagandistu sarunu šovos. Taču ziņās tika vēstīts, ka "Krievija un Kazahstāna ir draugi uz mūžīgiem laikiem" un iezīmētas sadarbības perspektīvas. To, ka Kazahstānai Putina vizīte bija svarīga, apliecina fakts, ka Astanā un Almati pēdējā brīdī ar varas iestāžu rīkojumu tika atceltas četras ieplānotas kinokritiķa Antona Doļina lekcijas. Doļins Krievijā pasludināts par ārvalstu aģentu un pašlaik dzīvo Rīgā. Pats Doļins sociālajos tīklos norādījis, ka tas darīts tādēļ, lai "nesabojātu garastāvokli Putinam".

Vairāk lasi šeit!

Gruzijas separātiskā Abhāzijas reģiona parlamenta deputāti otrdien noraidīja likumprojektu, kas piedāvāja privilēģijas Krievijas investoriem.

Demonstranti Maskavas atbalstītajā reģionā pagājušajā mēnesī iebruka valdības ēkās, lai protestētu pret jauno likumprojektu, kas ļautu Krievijas investoriem iegādāties īpašumus Abhāzijā.

Protestu rezultātā reģiona prezidents Aslans Bžanija bija spiests atkāpties. Bžanija piekrita atkāpties no amata vienošanās ietvaros, atstājot savu viceprezidentu Badru Gunbu reģiona vadītāja pienākumu izpildītāja amatā līdz februārī paredzētajām prezidenta vēlēšanām.

Ar Krievijas palīdzību Abhāzija atdalījās no Gruzijas pēc kara 90.gadu sākumā, un Maskava atzina tās un cita Gruzijas separātiskā reģiona - Dienvidosetijas - neatkarību pēc īsa Krievijas un Gruzijas kara 2008.gadā.

Abi separātistu reģioni paļaujas uz Maskavas subsīdijām, un tajos izvietots Krievijas karaspēks, taču daudzi abhāzi nevēlas ļaut Krievijas investoriem iegūt plašāku piekļuvi reģiona aktīviem.

Abhāzijas kalni un Melnās jūras pludmales padara to par populāru Krievijas tūristu galamērķi, un pieprasījums pēc brīvdienu mājām ir bijis liels.

Kā Maskavā pieļāva Krievijas Valsts domes deputāts Konstantīns Zatuļins, Abhāzijas deputātu lēmums Maskavas un Suhumi attiecības var padarīt vēsākas.

Visi Krievijas karakuģi ir pametuši bāzi Tartūsā, Sīrijas Vidusjūras piekrastē, liecina satelītattēlos redzamā situācija.

Novērotāji to skaidro ar Sīrijas nemiernieku ofensīvu un norāda, ka Krievijas pavēlniecība nav pārliecināta par savām spējām šādos apstākļos nodrošināt kuģu drošību.

Kā septembrī ziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas trieciengrupas sastāvā Vidusjūrā tobrīd bija fregate "Admiral Grigorovič", korvete "Merkurij", fregate "Admiral Flota Sovetskogo Sojuza Gorškov" un dīzeļelektriskā zemūdene "Ufa".

Spriežot pēc siluetiem un izmēriem, kuģi "Grigorovič", "Merkurij" un "Gorškov" 1.decembrī bija pietauvoti bāzes piestātnē Tartūsā. 3.decembra attēlos vairs nav redzams neviens no šiem kuģiem.

Tartūsa ir vienīgā Krievijas jūras spēku bāze Vidusjūrā.

Krievijas kuģi nevar izbraukt uz bāzēm Melnajā jūrā, jo Turcija ir slēgusi karakuģiem ceļu caur Bosfora un Dardaneļu šaurumiem. Šādas tiesības tai ir kara laikā saskaņā ar 1936.gada Montrē konvencijas 19.pantu. Ankara 2022.gada 27.februārī oficiāli atzina notiekošo Ukrainā par karu un izmantoja savas tiesības slēgt Melnās jūras šaurumus karojošo valstu karakuģiem.

Novērotāji uzskata - ja Krievijas kuģi neatgriezīsies Tartūsā, tie, visticamāk, dosies uz Baltijas jūru, iespējams, piestājot Lībijā un Alžīrijā.

Pēc nesenās ASV sankciju paketes vairākas Ķīnas bankas pārtrauc attiecības ar Krievijas finanšu iestādēm, kam noteiktas sankcijas.

Tomēr, reaģējot uz to, parādās alternatīvas ēnu maksājumu metodes.

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rīkojuma projektu, kas paredz pārdalīt 1,396 miljonus eiro, lai pārvadātājiem kompensētu negūtos ieņēmumus par Ukrainas iedzīvotāju pārvadāšanu dotētajos reģionālās nozīmes maršrutos.

Finansējumu minēto zaudējumu segšanai 1,396 miljonu eiro apmērā pārdalīs no budžeta resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas par finansējumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai uz SM budžetu.