TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi izsituši okupantus no placdarma Harkivas apgabalā un atguvuši kontroli pār Oskilas labo krastu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Lietuva pazeminājusi savas pārstāvniecības līmeni šonedēļ Maltā paredzētajā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē, jo tajā plāno piedalīties Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, otrdien aģentūrai BNS pavēstīja Lietuvas Ārlietu ministrijā.
Lietuvu sanāksmē pārstāvēs nevis ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, bet ministrijas Apvienoto Nāciju Organizācijas, starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamenta direktore Rasma Ramoškaite.
Lietuva apsvēra iespēju nepiedalīties sanāksmē vispār, bet galu galā nolēma nosūtīt savu pārstāvi, jo ministri balsos par svarīgiem jautājumiem, par kuriem Lietuva vēlas paust savu viedokli.
Prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien, 3. decembrī, rīkoja tikšanos ar augstākās virspavēlniecības štābu. Tēma bija infrastruktūras atjaunošana un Ukrainas raķešu programma.
Pēc Zelenska teiktā, galvenā problēma štābā bija ziņojumi par līgumiem saistībā ar ieroču ražošanu Ukrainā.
"Ievērojams apjoms jaunu un ilgtermiņa pasūtījumu bezpilota lidaparātiem: FPV, arī izlūkošanas droni, tāldarbības droni, atsevišķi un rūpīgi - mūsu raķešu izstrādei, pasūtīšanai, piegādēm," sacīja prezidents.
Viņš arī runāja par ziņojumu par jauna veida raķešu testēšanu un pateicās to izstrādātājiem. Štābā tika apspriesti uzdevumi saistībā ar līgumiem par artilērijas ražošanu.
“Šodien tikos ar Ukrainas premjerministru, enerģētikas ministru un gaisa spēku komandieri. Uzklausīju ziņojumus par enerģētikas objektu aizsardzību un atjaunošanas darbiem. Noteicām papildu prioritātes sarunās ar pretgaisa aizsardzības partneriem," uzsvēra prezidents.
Uz Sīriju, iespējams, nosūtīts tā sauktais "Āfrikas korpuss", 3. decembrī paziņoja Ukrainas militārā izlūkošanas aģentūra (HUR).
⚡️ Russia is sending private mercenaries to Syria to reinforce its troops, possibly its so-called Africa Corps, the Ukrainian military intelligence agency (HUR) claimed on Dec. 3.https://t.co/ompIEi8sGn
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 3, 2024
Viņu centieni ir ļoti svarīgi turpmākajām miera sarunām, saglabājot teritoriālo ietekmi nerimstošo un dārgo Krievijas uzbrukumu laikā, norāda CNN.
CNN: Ukrainian troops hold ground in Kursk despite mounting pressure
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 3, 2024
Their efforts are vital for future peace talks, maintaining territorial leverage amid relentless and costly Russian attacks, CNN says.https://t.co/iTpRujfAbI
Krievijas karaspēks veido rezerves aktīvām kaujas operācijām Kurahoves, Vremivkas un Pokrovskas virzienos. Turklāt okupanti uzbrukumos iesaista sievietes, kas iepriekš bijušas sodītas, norāda Ukrainas armijas operatīvi stratēģiskā grupējuma "Horticja" pārstāvis Nazars Vološins.
Pēc viņa teiktā, ienaidnieks veido rezerves, kas tam bija citos virzienos.
Krievijas militārā pavēlniecība ir spiesta izmantot ievērojamu daļu no stratēģiskajām rezervēm, ko tā uzkrājusi šī gada laikā, lai sagrābtu teritorijas Kurahoves, Vremivkas un Pokrovskas virzienā.
"Jāinformē, ka Krievijas karaspēka rindās tika manīti arī nesen mobilizētie un bijušie ieslodzītie, un nesen viņi tika pamanīti tieši uzbrukumos, un mums ir informācija, ka uzbrukuma operācijās bija iesaistītas sievietes. Tās ir bijušās ieslodzītās no "Štorm" vienībām. Tās ir vienības, kas tiek veidotas no bijušajiem notiesātajiem," sacīja Vološins.
Viņš piebilda, ka Krievijas cietumi ir gandrīz tukši karā Ukrainā notiesāto masveida mobilizācijas dēļ. Daži gūstekņi stāstīja, ka no sprieduma pasludināšanas Krievijā līdz gūstam Ukrainā viņiem pagājis nepilns mēnesis.
Okupanti meklē papildu cilvēkresursus un vervē sievietes Krievijas soda kolonijās karam pret Ukrainu. Viņi sola tām naudu un atgriešanos mājās.
Krievijas Aizsardzības ministrija galvenokārt meklē mediķus, snaiperus un pēc vēlmes tos, kas grib piedalīties triecienuzbrukumos.
"Putins nav mainījis mērķus. Mērķis ir iznīcināt Ukrainu. Mērķis nav iegūt vairāk teritoriju. Kamēr Putins nav mainījis mērķus, karš turpināsies" paziņojis Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.
"Putin has not changed the goals. The goal is to destroy Ukraine. The goal is not to gain more territories. Till Putin has not changed the goals, the war will continue." – Estonian Minister of Foreign Affairs Margus Tsahkna @Tsahkna. pic.twitter.com/TNEYyVqeAy
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 3, 2024
Uz Augstāko Radu tika izsaukts Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs. Iemesls tam bija skandāli par mīnu iegādi.
Par to ziņoja savā "Telegram" kontā ziņo deputāts Jaroslavs Železņaks.
Attiecīgo lēmumu atbalstīja 153 parlamentārieši. Tas ir procesuāls lēmums, tāpēc bija nepieciešamas vismaz 150 balsis.
Umerovam jāierodas parlamentā un jāziņo par izmeklēšanas rezultātiem saistībā ar nekvalitatīvu mīnu piegādi frontē.
Novembrī soctīklos parādījās video, kuros redzams, ka mīna, kurai nav laika izlidot no mīnmetēja, nokrīt dažus metrus pēc izšaušanas. Plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka zemas kvalitātes mīnes frontē piegādājusi "Ukroboronprom".
Ukrainas Drošības dienests (SBU) aizturēja Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) aģenti, kura koriģēja okupantu uzbrukumus Ukrainas artilērijas pozīcijām Doneckas apgabalā.
Kolaborante izrādījās 51 gadu veca Konstantiņivkas iedzīvotāja, kuru šovasar savervēja Krievijas specdienesti.
Viņa nosūtīja ienaidniekam informāciju par nocietinātajām teritorijām un Ukrainas bruņoto spēku artilērijas vienību atrašanās vietu netālu no Časivjaras.
Saskaņā ar informāciju, ko sieviete ziņoja ienaidniekam, Krievijas Federācija plānoja veikt gaisa triecienus, lai vājinātu Ukrainas aizsardzību un radītu apstākļus izrāvienam.
SBU pretizlūkošana nekavējoties atklāja nodevējas darbības, veica pasākumu kompleksu Ukrainas Bruņoto spēku pozīciju aizsardzībai un aizturēja viņu dzīvesvietā.
Veicot kratīšanu, aizdomās turētajai tika atsavināta datortehnika un mobilais tālrunis.
Šobrīd aizturētajai ir paziņots par aizdomām saskaņā ar Ukrainas Kriminālkodeksa 111. panta 2. daļas 2. punktu (nodevība saskaņā ar karastāvokli). Viņai draud mūža ieslodzījums ar mantas konfiskāciju.
Jaunākās Rietumu sankcijas piespiedušas Krievijas importētājus izmantot sarežģītas un slepenas shēmas, lai samaksātu saviem Ķīnas pārdevējiem, ziņo "Moscow Times".
⚡️ Western sanctions force Russian importers to smuggle their goods, media reports.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 3, 2024
The latest Western sanctions forced Russian importers to use complex and underhand schemes to pay their Chinese sellers, the Moscow Times reported.https://t.co/Oy5ukAWbH5
Ukraina pieprasa NATO valstīm steidzami nodrošināt vismaz 20 pretgaisa aizsardzības sistēmas (Hawk, NASAMS vai IRIS-T), lai cīnītos pret Krievijas gaisa uzbrukumiem un novērstu elektroenerģijas padeves pārtraukumu, saka ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Ukraine is requesting NATO countries to urgently provide at least 20 air defense systems (Hawk, NASAMS, or IRIS-T) to counter Russian air attacks and prevent a blackout, says Foreign Minister Andrii Sybiha. pic.twitter.com/rQU84zgOEY
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 3, 2024
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".