TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: analītiķi pieļauj Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs jau 2026. gadā

Ukrainas Jūras spēku 503. atsevišķais jūras kājnieku bataljons publicējis videoierakstu, kurā fiksēts brīdis, kad Krievijas karaspēks ar īpaši spēcīgu aviobumbu veic triecienu pa daudzdzīvokļu ēku Doneckas apgabala pilsētā Mirnohradā.

Militārpersonu izplatītajos kadros redzams, kā pēc lādiņa trāpījuma virs ēkas paceļas milzīgs uguns un dūmu stabs, pilnībā sagraujot būves konstrukcijas.

"Krievijas karaspēks turpina noslaucīt Mirnohradu no zemes virsas. Video redzams precīzs brīdis, kad KAB tipa aviobumba trāpa pilsētas drupām," teikts bataljona paziņojumā.

Militārie eksperti pieļauj, ka uzbrukumā izmantota "KAB-3000" – viena no jaudīgākajām konvencionālajām bumbām okupantu arsenālā. Tiek lēsts, ka aptuveni pusi no šī lādiņa kopējās masas, proti, 1200 līdz 1400 kilogramus, veido sprāgstviela, kas rada milzīgus postījumus.

Ukrainas aizstāvji norāda, ka Krievijas spēki turpina mērķtiecīgi pārvērst pilsētu drupās. Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī Mirnohradā dzīvoja vairāk nekā 50 000 civiliedzīvotāju.

Krievijas okupācijas spēki Zaporižjas apgabalā ir ieņēmuši apdzīvoto vietu Vesele, ziņo  platforma DeepState.

Vesele atrodas uz dienvidiem no Novouspenivkas, kuru Krievijas karaspēks bija okupējis iepriekš. Analītiķi arī norāda uz ienaidnieka virzību pie Zatišes.

Tāpat DeepState informē par Krievijas karaspēka aktivitāti Harkivas apgabalā — okupanti pavirzījušies Borivskas Andrijivkas virzienā, tuvāk Borivai.

Iepriekš DeepState ziņoja par Krievijas spēku progresu pie divām apdzīvotajām vietām Doneckas apgabalā — Novospaskes un Ščerbinivkas. Toreiz analītiķi norādīja arī uz ienaidnieka kustību pie okupētās Veseles, kā arī pie Visokes un Zatišes.

Savukārt Ukrainas Bruņoto spēku 1. atsevišķā triecienbataljona komandieris Dmitro “Peruns” Filatovs norādījis, ka tuvākajā laikā situācija pie Pokrovskas varētu stabilizēties. Viņš skaidro, ka Ukrainas komandvadība pieņēmusi lēmumus, kas ļaus nostiprināt pozīcijas šajā frontes posmā.

Krievijas okupācijas spēki turpina pastiprināt drošības režīmu uz Krimas tilta, ieviešot aizliegumu to šķērsot arī ar elektromobiļiem un hibrīdautomobiļiem, televīzijas ēterā pavēstīja Ukrainas Jūras spēku pārstāvis Dmitro Pļetenčuks.

Pēc amatpersonas teiktā, Krievijas specdienesti uzskata, ka šāda veida transportlīdzekļus varētu izmantot Ukrainas spēki speciālo operāciju veikšanai.

Pļetenčuks norādīja, ka ierobežojumi jau iepriekš noteikti kravas automašīnām un jaunu automobiļu pārvadājumiem. Tāpat pār tiltu netiek laisti vilcieni ar cisternām, degvielu vai smago militāro tehniku.

"Rodas jautājums, kam šis tilts vispār ir vajadzīgs, ja pa to nedrīkst braukt ne kravas auto, ne jauni transportlīdzekļi," retoriski vaicāja Jūras spēku pārstāvis, piebilstot, ka faktiski pa tiltu šobrīd atļauts pārvietoties tikai atsevišķiem privātajiem transportlīdzekļiem un tā dēvētajiem "nelegālajiem tūristiem". Pļetenčuks uzsvēra, ka būve šobrīd pilda galvenokārt simbolisku funkciju un kalpo kā "impērisks marķieris", turklāt tilta regulāra slēgšana drošības apsvērumu dēļ kļuvusi par ikdienišķu praksi.

Vienlaikus Pļetenčuks brīdināja par apdraudējumu, ko rada Krimā bāzētā Krievijas aviācija. Pēc viņa sniegtās informācijas, pussalā tiek izmantoti vismaz pieci militārie aerodromi, lai gan daži no tiem pēc iepriekšējiem Ukrainas triecieniem darbojas ar mazāku intensitāti.

Virs Melnās jūras, kur gandrīz vairs netiek novēroti Krievijas karakuģi, pastāvīgi atrodas vairāki desmiti ienaidnieka lidaparātu, padarot šo reģionu par plašu "pelēko zonu". Pretinieks aktivizējis operatīvi taktiskās aviācijas izmantošanu triecieniem pa Ukrainu, un gaisā nepārtraukti atrodas pārsvarā bezpilota lidaparāti, kas veic izlūkošanu Ukrainas piekrastes tuvumā.

"Tiek izmantots viss, kas spēj lidot — droni, helikopteri, vecāki lidaparāti," situāciju raksturoja Pļetenčuks. Tikmēr Krievijas jūras spēku aktivitāte aprobežojoties vien ar nelieliem kuteriem, kas pie ostu ieejām veic pretdiversiju un pretnomīnu uzdevumus.

Tikmēr saziņas lietotnes "Telegram" kanāls "Krimas vējš" iepriekš ziņoja, ka Krievija turpina izvietot barjeras Kerčas šaurumā. Lai pasargātu tiltu no Ukrainas jūras droniem, zem kuģu pārejas arku daļas tiekot nogremdēti metāla pretkuģu "eži", tādējādi sašaurinot farvateri.

Krievija atdevusi Ukrainai vēl 1000 cilvēku mirstīgās atliekas, ceturtdien paziņojusi Kijiva.

Saskaņā ar Krievijas sniegto informāciju tie ir karā kritušie Ukrainas karavīri. Ukrainas tiesībsargājošās iestādes un varasiestādes veiks visas nepieciešamās ekspertīzes un līķu identifikāciju, paziņoja Ukrainas gūstekņu jautājumu koordinācijas štābs.

Iepriekš Krievija ir atdevusi Ukrainai arī savu karavīru mirstīgās atliekas apgalvojot, ka tie ir ukraiņi.

Ziņu aģentūra "Interfax", atsaucoties uz anonīmu avotu, vēstīja, ka Ukraina ir atdevusi Krievijai 30 kritušo Krievijas karavīru līķus apmaiņā pret 1000 kritušajiem Ukrainas karavīriem.

Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma atkal aizdegusies Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīca Krievijā, ceturtdien ziņo "Telegram" kanāls "Astra".

Rjazaņas apgabala gubernators Pāvels Maļkovs paziņoja, ka Ukrainas dronu uzlidojuma rezultātā "viena uzņēmuma teritorijā izcēlās ugunsgrēks". Saskaņā ar viņa ziņoto, cietušo nav, bet materiālie zaudējumi tiek novērtēti. Dronu atlūzas, pēc viņa teiktā, nokrita vairākos Rjazaņas rajonos.

Ukraina ar droniem jau vairākkārt uzbrukusi Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcai, kas ir viena no lielākajām Krievijā.

Augusta sākumā ziņu aģentūra "Reuters" vēstīja, ka pēc kārtējā dronu uzbrukuma šajā rūpnīcā pārtrauca darboties divas primārās naftas pārstrādes iekārtas.

Saskaņā ar "Astra" aprēķiniem nule kā notikušais uzbrukums Rjazaņas rūpnīcai bija vismaz astotais kopš 2025. gada sākuma. Iepriekšējais dronu uzbrukums notika 15. novembrī, pēc kura naftas pārstrādes rūpnīca pārtrauca darbību.

Tiesa Igaunijā nolēmusi izdot Lietuvai Austrumviru apriņķī dzīvojošo Krievijas pilsoni Eldaru Salmanovu, kuru tur aizdomās par terorismu, kad pērn uz vairākām Eiropas valstīm no Lietuvas tika nosūtīti sūtījumi ar sprāgstvielām, vēsta laikraksts "Postimees".

Lēmums par Salmanova partneres Geļenas Gusevas izdošanu Lietuvai vēl nav pieņemts.

Lietuvas Ģenerālprokuratūrai ir aizdomas par Salmanova un Gusevas saistību ar terorisma vilni, kas pērn ietekmēja vairākas valstis, kad, izmantojot starptautiskus kurjerpasta pakalpojumus, no Lietuvas tika nosūtīti sūtījumi ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. To dēļ izcēlās ugunsgrēki Vācijā, Lielbritānijā un Polijā.

Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene žurnālistiem Viļņā teica, ka pirmstiesas izmeklēšanā saistībā ar teroraktiem ir identificēti 16 aizdomās turētie. Grunskiene piebilda, ka viņas rīcībā esošā informācija liecina, ka viens no aizdomās turētajiem drīzumā tiks izdots Lietuvai.

Igaunijas ģenerālprokuratūras - Valsts prokuratūras - sabiedrisko attiecību padomnieks Kauri Sinkevičs apstiprināja, ka pēc Lietuvas lūguma Igaunijā ir aizturētas divas personas no Austrumviru apriņķa. Tām 18. septembrī noteikts apcietinājums līdz lēmumam par izdošanu Lietuvai.

Lietuvas Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Elena Martinoniene sacīja, ka jaunākā informācija liecina, ka aizdomās turēto statuss lietā ir 16 cilvēkiem, no kuriem deviņiem tiesa noteikusi apcietinājumu. Starp viņiem ir personas, kuru aizturēšanas orderis ir izdots aizmuguriski.

Kriminālprocess Lietuvā turpinās saistībā ar darbību organizētā teroristu grupējumā un terorakta pasūtīšanu. Izmeklētāji paziņojuši, ka 1973. gadā dzimis Lietuvas pilsonis pagājušā gada 19. jūlijā, darbojoties kopā ar līdzdalībniekiem, izmantojis starptautiskos piegādes dienestus DHL un DPD, lai no Viļņas uz Eiropas valstīm nosūtītu četrus sūtījumus ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm.

Divi no šiem sūtījumiem tika nosūtīti uz Lielbritāniju ar DHL kravas lidmašīnām, bet pārējie divi tika nosūtīti uz Poliju ar DPD kravas automašīnām.

Saskaņā ar Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju izmeklēšanā atklāts, ka dažas no pakās paslēptajām sprāgstierīcēm eksplodējušas.

2024. gada 20. jūlijā Leipcigas lidostā Vācijā tieši pirms kravas iekraušanas DHL kravas lidmašīnā sūtījumā no Viļņas, kas tālāk bija jānogādā Lielbritānijā, esošā sprāgstierīce tika detonēta ar iepriekš ieprogrammētu elektronisku taimeri un notika aizdegšanās.

Nākamajā dienā otra paciņa uzsprāga un aizdegās DPD kravas automašīnā, kas bija ceļā caur Poliju, un 22. jūlijā trešā paciņa aizdegās DHL noliktavā Birmingemā, Lielbritānijā.

Ceturtais sūtījums, kas ar DPD kravas automašīnu bija ceļā pa sauszemi Polijā, neaizdegās, jo tehniska defekta dēļ netika izraisīta detonācija.

Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka noziegumus organizēja un koordinēja Krievijas pilsoņi, kas bija saistīti ar Krievijas militārās izlūkošanas dienestiem.

Vairāki no noziegumu koordinatoriem ir tieši saistīti arī ar 2024. gada maijā Viļņā notikušo teroraktu, kad tika aizdedzināts veikals "IKEA".

Reaģējot uz ziņām par jaunu ASV plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, Vācijas un Polijas amatpersonas bijušas ļoti skeptiskas.

Avotu ziņotais par jauno ASV plānu raisījis bažas, ka tas faktiski atbilst Krievijas maksimālajām prasībām, kuras Ukraina atkārtoti noraidījusi kā līdzvērtīgas kapitulācijai.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pirms Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Briselē kritizēja ASV plānu, norādot, ka jāvājina uzbrucēja iespējas uzbrukt, nevis upura iespējas sevi aizstāvēt.

Sikorskis pieprasīja, lai Eiropa tiktu iesaistīta miera procesā.

Arī Vācijas kanclera Frīdriha Merca kancelejas vadītājs Torstens Frejs kritizēja šo priekšlikumu. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas atkāpšanās no teritorijām, kas joprojām atrodas tās kontrolē, būtu nepieņemams iznākums.

Avots, kas vēlējās saglabāt savu anonimitāti, ziņu aģentūrai AFP pastāstīja, ka Vašingtonas priekšlikumi paredz "Krimas un citu Krievijas ieņemto reģionu atzīšanu" un armijas samazināšanu līdz 400 000 vīru. ASV piedāvātais miera plāns arī paredz, ka Ukraina atsakās no visiem tālas darbības rādiusa ieročiem.

Tiek ziņots, ka plāns paredz arī to, ka Krievijai tiks piešķirta kontrole pār teritorijām, kuras tā nav spējusi ieņemt gandrīz četrus gadus pēc atkārtotā iebrukuma sākuma.

Izdevums "Axios" iepriekš ziņoja, ka priekšlikumu izstrādājuši Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Krievijas sūtnis Kirils Dmitrijevs.

Kijiva esot informēta par jauno plānu, bet avoti Briselē ziņo, ka ES par to netika informēta.

Jaunais "miera plāns", ko ASV izstrādājusi kopā ar Krieviju, paredz, ka agresorvalsts Ukrainai maksās "īri" par Donbasu, ziņo britu laikraksts "The Telegraph", atsaucoties uz informētiem avotiem.

Publikācija nesniedz precīzu šīs klauzulas formulējumu, norādot tikai to, ka "īres maksa" varētu attiekties uz finansiālu kompensāciju par to, ka Ukraina zaudē piekļuvi savai minerāliem bagātajai teritorijai. Arī kompensācijas apmērs ziņojumā nav norādīts.

"The Telegraph" norāda, ka "īres līgums" ļautu Ukrainas varas iestādēm izvairīties no valsts mēroga balsojuma par Donbasa atdošanas jautājumu, kā noteikts valsts konstitūcijā. Vienlaikus, publikācijā uzsvērts, ka Ukraina juridiski saglabās Donbasu kā savu teritoriju, lai gan reģions faktiski paliks Krievijas kontrolē.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis 28 punktu "miera plānu" starp Krieviju un Ukrainu, ko viņa administrācijas augstākās amatpersonas pēdējo nedēļu laikā slepeni izstrādāja, konsultējoties ar Krievijas sūtni Kirilu Dmitrijevu. Kā ziņo mediji, plānā paredzēts, ka Ukraina faktiski nodod Donbasu, uz pusi samazina Ukrainas bruņoto spēku skaitu, atsakās no noteiktiem ieročiem un atzīst krievu valodu par valsts oficiālo valodu.

Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere Štenergārda norāda, ka Eiropas Savienībai būtu jākonfiscē Krievijas iesaldētie aktīvi, jo jebkurš cits risinājums kā finansēt Ukrainu, būtu negodīgs pret Ukrainas lielākajiem atbalstītājiem.

"Dažas valstis uzņemas gandrīz visu slogu [Ukrainas atbalstam]," sacīja Marija Malmere Štēnergārda, dodoties uz ārlietu ministru sanāksmi Briselē. "Tas nav godīgi un ilgtermiņā nav ilgtspējīgi."

"Ziemeļvalstis, kurās ir mazāk nekā 30 miljoni iedzīvotāju, šogad sniegušas Ukrainai vienu trešdaļu no militārā atbalsta, ko sniedz NATO valstis, kurās ir gandrīz viens miljards cilvēku... Šāds modelis nav ilgtspējīgs. Tas nekādā veidā nav saprātīgi. Un tas daudz ko pasaka par to, ko dara Ziemeļvalstis, bet vēl vairāk tas pasaka par to, ko nedara citas valstis," uzsvēra ministre.

Jāpiebilst, ka finansiālais un militārais ieguldījums starp valstīm Ukrainai joprojām ir ļoti nevienmērīgs. Piemēram, Dānija kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā Ukrainai ir sniegusi vairāk nekā 10 miljardus eiro lielu atbalstu, kas ir gandrīz 3 procenti no tās iekšzemes kopprodukta. Savukārt Spānija ir sniegusi 1,48 miljardu eiro atbalstu jeb mazāk nekā 0,2 procentus no sava IKP.

Starp lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem ir valstis, kas robežojas ar Krieviju, tai skaitā Ziemeļvalstis, Polija un Baltijas valstis. Tāpat ievērojamu palīdzību Ukrainai sniedz Francija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Vācija. Bet, piemēram, Ungārija, Ukrainai sniegusi palīdzību mazāk nekā 0,04 procentu apmērā no tās IKP.

Kara plosītajai Ukrainai, sākot ar nākamo gadu, draud ievērojams budžeta deficīts. Štenergārda norādīja, ka sabiedrotajiem ir obligāti jāpanāk vienošanās tikšanās laikā Briselē, kas gaidāma decembrī. “Mums nav citas izvēles,” viņa uzsvēra. 

Šonedēļ Eiropas Komisija izplatīja vēstuli, kurā izklāstītas trīs iespējas Ukrainas atbalstam: divas no tām paredz, ka ES valstis vairāk iegulda kara plosītajā valstī, savukārt trešā aicina izmantot aptuveni 170 miljardus eiro Krievijas aktīvu, kas joprojām ir iesaldēti Beļģijā.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos Kīts Kellogs janvārī grasās pamest šo amatu, atklājuši vairāki informēti avoti.

ASV prezidenta īpašais sūtnis pēc likuma ir pagaidu amats, un teorētiski sūtņiem ir jānodrošina Senāta atbalsts, ja viņi paliek amatā ilgāk par 360 dienām.

Ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz vairākiem anonīmiem avotiem, vēsta, ka Kellogs saviem kolēģiem teicis, ka janvāris būs loģisks brīdis, kad atstāt sūtņa posteni saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem.

"Reuters", atsaucoties uz Kellogam tuvu stāvošu avotu, ziņo, ka Kellogs ir neapmierināts ar to, cik liels skaits administrācijas amatpersonu pašlaik nodarbojas ar Ukrainas jautājumiem. Viņu neapmierinot arī tas, ka Baltajā namā nepietiekami tiek atzīts, ka Krievija, nevis Ukraina, bremzē sarunas.

Cits avots "Reuters" norādīja, ka Kellogs nekad nav plānojis ilgi palikt Trampa administrācijā. Pagaidām nav skaidrs, kas, ja vispār kāds, viņu aizstās. ASV joprojām nav iecēlušas Senāta apstiprinātu vēstnieku Ukrainā. Baltais nams un pats Kellogs nav oficiāli komentējuši ziņas par viņa iespējamo atkāpšanos no amata.

Tramps iecēla Kellogu par īpašo pārstāvi Krievijas un Ukrainas kara jautājumos, bet pēc tam viņam uzticēja tieši Ukrainas jautājumus, bet komunikāciju ar Krieviju nodrošināja Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs.

Kellogs vairākas reizes devās uz Kijivu un tikās ar Ukrainas amatpersonām. Viņš iepriekš arī piekrita viedoklim, ka Krievijas uzvara Ukrainā varētu pamudināt Kremli uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm.