TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija veikusi kārtējo brutālo Ukrainas apšaudi, nogalinot un ievainojos daudzus civiliedzīvotājus

Par triecieniem tika ziņots Belbekas un Kačas gaisa spēku bāzēs, pretgaisa aizsardzības sistēmām darbojoties Sevastopolē, Simferopolē, Fiolentas ragā un Kerčā. Uzbrukuma laikā Krievija arī bloķēja Kerčas tiltu.

Ukrainas Aizsardzības spēki, izmantojot trieciena bezpilota lidaparātus, iznīcināja Krievijas munīcijas noliktavu okupētajā Doneckas apgabalā.

Vairākkārt cietušās Iļskas naftas pārstrādes rūpnīcas attēli apstiprina triecienus ELOU AVT-5 galvenās naftas pārstrādes iekārtas un rezervuāru parka tuvumā. Trieciena rezultātā noplūda naftas produkti, un vairākas tvertnes tika nopietni bojātas.

Viņš saka, ka viss jau ir gatavs, izņemot raķešu dzinēju. Tiklīdz šī problēma tiks atrisināta, nākamais testa lidojums būs uz Maskavu.

"Jūs uzskaitījāt 15 krīzes, kurās iejaucās Amerikas Savienotās Valstis, bet ne reizi nepieminējāt Ukrainu. Tomēr mēs devām Ukrainai vārdu, ka to aizsargāsim. Ukraina atteicās no trešā lielākā kodolieroču arsenāla pasaulē apmaiņā pret mūsu drošības garantijām saskaņā ar Budapeštas memorandu."

ASV senators Bils Kītings iebilda pret Marko Rubio Ukrainas jautājumā, atsaucoties uz Budapeštas memorandu un sakot, ka Vašingtona deva solījumu Kijivai pēc tam, kad Ukraina nodeva pasaulē trešo lielāko kodolieroču arsenālu. Viņš arī kritizēja Trampa sūtni Stīvu Vitkofu par apgalvojumu, ka Putins ir pelnījis uzticību, un brīdināja, ka vārdi vien neapturēs Krieviju.

Kaujas misijas laikā Ukrainā bezvēsts pazudis brīvprātīgais karavīrs no Lietuvas, ceturtdien vēstīja portāls "15min.lt".

Portāls ziņoja, ka apgabals, kurā atradās 25 gadus vecais lietuvietis, nonāca Krievijas okupācijas spēku apšaudē. Kopš incidenta ar viņu nav bijis nekādas saziņas.

Lietuvas pilsonis, kurš Ukrainas bruņotajos spēkos pilda granātmetēja palīga pienākumus, 2. jūnijā veica kaujas uzdevumu.

Vācija, Francija un Lielbritānija kopā ar Ukrainu izstrādā plānu Krievijas diktatora Vladimira Putina iesaistīšanai sarunās par Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanu, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta aģentūra "Bloomberg".

Saskaņā ar "Bloomberg" avotiem, ņemot vērā ASV vadīto sarunu ieilgšanu un pieaugošos Krievijas karaspēka zaudējumus kaujas laukā, trīs Eiropas valstis saskata iespēju potenciāli panākt Putina sēšanos pie sarunu galda.

"Spiediens uz Kremli pastiprinās arī tādēļ, ka Ukrainas karaspēks gūst arvien lielākus panākumus, veicot dronu uzlidojumus dziļi Krievijas teritorijā, kā arī parādās noteiktas pazīmes, kas liecina par pretestību pret Putina karu pašos augstākajos līmeņos Maskavā," vēsta "Bloomberg".

Eiropas Savienība (ES) sāks pirmo iestāšanās sarunu sadaļu ar Ukrainu un Moldovu, jo Ungārija ir paudusi gatavību atteikties no veto, trešdien pavēstīja ES prezidējošā valsts Kipra.

"Tas iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu šo valstu Eiropas integrācijas ceļā un sūta spēcīgu vēstījumu par ES vienotību un apņēmību," teikts Kipras paziņojumā.

ES oficiāli sāka sarunas ar Ukrainu un Moldovu par iestāšanos ES jau 2024. gada jūnijā. Taču tas bija lielā mērā simbolisks solis, jo iepriekšējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns kavēja sarunu sākšanu par sadaļām.

Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M" un 293 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 264 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti ballistiskās raķetes un 24 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās 12 vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 369 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 978 tankus, 24 676 bruņutransportierus, 43 247 lielgabalus un mīnmetējus, 1830 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1403 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1562 sauszemes bezpilota sistēmas, 327 726 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 102 971 automobili un autocisternu, kā arī 4248 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.