TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Norvēģija iegādāsies no Dienvidkorejas uzņēmuma "Hanwha" tāla darbības rādiusa raķešu artilērijas sistēmas 19 miljardu kronu (1,65 miljardu eiro) vērtībā, ceturtdien paziņojusi Oslo.
Līgums paredz, ka Norvēģija iegādāsies 16 raķešu palaišanas sistēmas un munīciju ar darbības rādiusu līdz 500 kilometriem, atklāja Norvēģijas Aizsardzības ministrija. Līgums paredz arī loģistikas atbalstu, aprīkojumu mācībām un atbalsta sistēmas.
"Šis iepirkums uzlabos mūsu spējas ticami atturēt potenciālos pretiniekus," paziņoja aizsardzības ministrs Tore Sandviks, norādot, ka tāla darbības rādiusa artilērija ir jauna iespēja valsts militārajiem spēkiem.
Ukrainas armija iznīcinājusi dārgu krievu radiolokācijas staciju, kas bija izvietota Krievijas okupētajā Luhanskas apgabala teritorijā, kā arī sašāvusi vairākus iebrucēju lidrobotu vadības punktus, ceturtdien pavēstījis Ukrainas ģenerālštābs.
Netālu no Limarivkas iznīcināta krievu radiolokācijas stacija "Nebo-SVU", kas orientējoši izmaksā aptuveni 100 miljonus ASV dolāru.
Sašauti arī vairāki krievu lidrobotu vadības punkti. Trīs no tiem atradušies okupētajā Zaporižjas apgabala teritorijā, bet vēl viens - okupētajā Hersonas apgabala teritorijā.
Dots trieciens arī krievu munīcijas noliktavai Zaporižjas apgabalā.
Ienaidnieka ciestie zaudējumi vēl tiek precizēti.
Polijas gaisa telpā trešdienas vakarā no Baltkrievijas ielidoja kontrabandistu gaisa baloni, kuru dēļ varasiestādes uz laiku ierobežoja civilās aviācijas darbību Polijas pierobežas reģionā, ceturtdien paziņoja Polijas armija.
Armija uzsvēra, ka nacionālā drošība nav apdraudēta.
Polijas robežsardze platformā "X" apstiprināja, ka pirmie pārbaudītie objekti bija kontrabandistu gaisa baloni. Tos parasti izmanto, lai nelegāli sūtītu cigaretes pāri robežai uz Poliju no Baltkrievijas.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna ierosinājis aizliegt iebraukt Eiropas Savienībā (ES) simtiem tūkstošu Krievijas karavīru, kas karojuši pret Ukrainu.
Cahkna Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē norādīja, ka daudzi Krievijas karavīri vēlas doties uz Eiropu, kad karš būs beidzies. To nebūtu iespējams izskaidrot pilsoņiem, norādīja Igaunijas ministrs, piebilstot, ka runa ir par ļoti bīstamiem cilvēkiem.
Ukrainā artilērijas sistēmai "Bohdana" tiek izmantotas četras dažādas šasijas, lai palielinātu pašgājēju haubiču ražošanas apjomu.
❗️In 🇺🇦Ukraine, four different chassis are used for the Bohdana artillery system to increase the production rate of self-propelled howitzers (SPHs). pic.twitter.com/fqIdfZCVT9
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 29, 2026
"Karš ir jāpabeidz, es esmu pret sarunām," sacīja Kadirovs.
🤡«The war must be brought to its end, I am against negotiations» — Kadyrov. pic.twitter.com/1DdtRl3LXR
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 29, 2026
Latvija šobrīd ir drošībā un tieša militārā apdraudējuma līmenis ir zems, ceturtdien Saeimā ārlietu debatēs uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Viņa uzsvēra, ka Latvija ir daudz ieguldījusi un paveikusi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā. Viņa atgādināja, ka šogad pirmo reizi Latvijas aizsardzības budžets ir 5% no iekšzemes kopprodukta. Vairāk lasi šeit.
Joška Fišers paziņoja, ka Eiropa vairs nevar paļauties uz iepriekšējo drošības sistēmu.
"Amerikāņu drošības garantijas no šī brīža vairs nav uzticamas. Vācija neapšaubāmi uzņemas atbildību par vadību Eiropā, bet vienmēr tikai kopā ar citiem," intervijā laikrakstam "Tagesspiegel" sacīja Fišers.
Viņš iestājas par kopīgu kodolieroču izveidi starp ES valstīm, nevis par nacionālu bumbu, kas pieder tikai Vācijai.
💣 Former German Foreign Minister Calls for the Creation of a European Atomic Bomb
— NEXTA (@nexta_tv) January 29, 2026
Joschka Fischer stated that Europe can no longer rely on the previous security system.
“American security guarantees are no longer reliable from this moment on. Germany undoubtedly bears… pic.twitter.com/w5ZMWi8ZvM
Krievijas avoti ziņo par negadījumu, kurā iesaistīts Irānas sauskravu kuģis "Caspian Shiva" Kaspijas jūrā. Kuģis cieta nezināmas izcelsmes bojājumu, uzskrēja uz sēkļa un aktīvi uzsūc ūdeni mašīntelpā un kravas telpās. Incidenta laikā tas bija ceļā uz Mahačkalas ostu.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 29, 2026
Ukrainas 120. teritoriālās aizsardzības brigāde ziņo par vēl viena krievu karavīra pingvīna kostīmā likvidēšanu, kas ir jau otrais šāds gadījums šonedēļ.
Ukraine’s 120th Territorial Defense Brigade reported the elimination of another Russian soldier dressed in a penguin costume, marking the second such case this week. pic.twitter.com/ZduwI8oY6e
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 29, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



