TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins atkal grib rīkot olimpiādi un parādīt, kā jāsaglabā "olimpisma vērtības"

Krievijā svētdien akcijās pret interneta bloķēšanu aizturēti vismaz 18 cilvēki, vēsta cilvēktiesību projekts "OVD-Info".

Visvairāk aizturēto bija Maskavā - 13 cilvēki, vēl divi tika aizturēti Sanktpēterburgā, divi - Kalugā un viens - Voroņežā.

Aizturēto vidū bija vismaz četri nepilngadīgie.

Maskavā aktīvistu aizturēšana sākās Bolotnajas laukumā, kur no rīta notika protesta akcija.

Pirmo aizturēto vidū bija 72 gadus vecais padomju laika disidents Aleksandrs Podrabineks, kuru pēc trim stundām atbrīvoja.

Divi aizturētie Maskavā ziņoja par vardarbību no tiesībsargājošo iestāžu puses.

Akcijas svētdien notika, neraugoties uz varasiestāžu aizliegumu.

Pēc gada, kad tikai kājnieku uzbrukumi prasīja 418 000 upuru, Krievija atkal pārvieto karavīrus transportlīdzekļos. Milzīgs "bruņurupucis" ir šīs loģikas galapunkts — T-72, kas aprakts zem tik daudz metāla, ka tas pārdzīvo vairākus FPV uzbrukumus, bet pārvietojas ar ātrumu 10 km/h.

Bruņutehnika, kas uztur apkalpi dzīvu, ir tā pati, kas viņus nogalina. Pārāk liela, lai paslēptu, pārāk smaga, lai pārvietotos ātri. Vienīgā aizsardzība ir bruņas. Lielākā ievainojamība ir laiks, ko tā pavada neaizsargāta.

Kostjantiņivka joprojām turas.

Uzbrukumam tika pakļauta rūpnīca "KuibiševAzot". Vienā no pilsētas rajoniem vietējie iedzīvotāji pamanīja ugunsgrēku.

Donalda Trampa distancēšanās no Eiropas nozīmē, ka bagātākas valstis tagad vēlas ES dalību, lai aizsargātos nestabilākā pasaulē, vēsta "Politico".

Valstis vairs nevēlas pievienoties ES tāpēc, ka tas padarīs tās bagātākas — tagad tāpēc, ka tas padarīs tās drošākas.

Pirms divām desmitgadēm, kad bijušo komunistisko Austrumu valdības pievienojās Briselei, ekonomiskā pievilcība bija skaidra: bagātākie Rietumi varētu palīdzēt paaugstināt algas un dzīves līmeni.

Taču, tā kā pēckara kārtība brūk un politiķi apšauba ASV uzticamību, turīgākas valstis, piemēram, Islande un Norvēģija, kas iepriekš apsvēra dalību ES un atteicās no tās, tiek piesaistītas Eiropas tvērienam tās piedāvātās drošības dēļ.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien apliecināja, ka viņam nav problēmu ar Krievijas naftas piegādēm Kubai, nostāju paužot laikā, kad Kubai tuvojas Krievijas naftas tankkuģis "Anatoly Kolodkin".

"Ar Kubu ir cauri, viņiem ir slikts režīms, viņiem ir ļoti slikta un korumpēta vadība, un tam nebūs nozīmes - saņems viņi kuģi ar naftu vai nesaņems," Tramps sacīja žurnālistiem lidmašīnā atceļā no Floridas uz Vašingtonu.

"Es dotu priekšroku tam, lai to ielaiž, neatkarīgi no tā, vai tā ir Krievija vai kāds cits, jo cilvēkiem ir vajadzīgs siltums, dzesēšana un visas pārējās nepieciešamās lietas," sacīja Tramps.

"Anatoly Kolodkin" ar 730 000 barelu jēlnaftas svētdienas vakarā atradās uz ziemeļaustrumiem no Kubas, un sagaidāms, ka tas līdz otrdienai nonāks Matansasas ostā, liecina vietnes "MarineTraffic" dati.

Tas būs pirmais naftas sūtījums, kas Kubā nonāk kopš janvāra.

Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander" un 164 droniem, 150 dronus Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 164 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 90 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti ballistiskās raķetes un 12 trieciendronu trāpījumi septiņās vietās, atlūzas nogāzušās divās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža pirmdienas rītā ziņoja par dronu uzbrukumiem un artilērijas triecieniem.

Sineļnikoves rajonā aizdegusies daudzdzīvokļu ēka, bet Krivijrihā cietusi infrastruktūra.

Dronu triecienos cietušas privātmājas Harkivas apgabala Derhačos, Bezrukos un Bilij Kolodjazā, pavēstīja amatpersonas. Vismaz četri cilvēki ievainoti.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 296 700 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 870 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 824 tankus, 24 317 bruņutransportierus, 39 049 lielgabalus un mīnmetējus, 1708 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1337 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 206 531 bezpilota lidaparātu, 4491 spārnoto raķeti, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 86 160 automobiļus un autocisternas, kā arī 4105 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.