TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Jaunās ASV drošības stratēģijas neklasificētajā versijā ir ierosināts jauns "G7", kas izslēdz Eiropu, bet ietver Krieviju, Ķīnu un Indiju. Tajā arī aicināts samazināt militāro atbalstu ES un mērķis ir atbrīvot Itāliju un Ungāriju no Briseles ietekmes.
Trump is doing everything to reintegrate Russia into the global political and economic order. The unclassified version of the new U.S. security strategy proposes a new “G7” excluding Europe but including Russia, China, and India. It also calls for less military support for the EU… pic.twitter.com/XI20xfBdmJ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 11, 2025
11. decembrī pēc Ukrainas lūguma Polijā aizturēts pazīstams krievu arheologs.
Saskaņā ar izmeklētāju sniegto informāciju, pēc Krimas aneksijas Aleksandrs Butjagins vadīja arheoloģisko ekspedīciju Ermitāžas muzeja vajadzībām. Viņam nebija Ukrainas varas iestāžu atļauju, tomēr viņš veica izrakumus aizsargājamā mantojuma objektā — "Senajā Mirmekionas pilsētā" Kerčā.
Krievijas pilsonis tikai šķērsoja Poliju, dodoties no Nīderlandes, kur viņš bija lasījis virkni lekciju.
Pēc viņa nopratināšanas Varšavas apgabala prokuratūra nolēma "Ermitāžas pārstāvim" piespriest pagaidu apcietinājumu.
Butjagins tagad pavadīs vismaz 40 dienas nevis Eiropas viesnīcas numuriņā, bet gan cietuma gultā.
⚡️⚡️“Poland is not the best place for Russians to travel,” Kremlin spokesman Dmitry Peskov said
— NEXTA (@nexta_tv) December 11, 2025
Let us recall that today in Poland a well-known Russian archaeologist was detained at Ukraine’s request. https://t.co/FFDjUmh1rd pic.twitter.com/1xkJhLFT18
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs: "Tikai Ukrainai ir pilnīgas tiesības izlemt, kādus teritoriālos nosacījumus tā galu galā ir gatava pieņemt. Būtu nopietna kļūda piespiest Zelenski parakstīt mieru, ko Ukrainas tauta nepieņems pēc četriem sāpju, upuru un cīņas gadiem".
❗️🇩🇪German Chancellor Friedrich Merz:
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 11, 2025
Ukraine alone has the full right to decide which territorial conditions it is ultimately prepared to accept. It would be a serious mistake to force Zelenskyy to sign a peace that the Ukrainian people will not accept after four years of pain,… pic.twitter.com/195CbJYqy0
Ukrainas karavīri no 425. triecienpulka pacēla Ukrainas karogu Pokrovskas centrā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the 425th Assault Regiment raised the Ukrainian flag in the center of Pokrovsk. pic.twitter.com/nF7NXHjXAm
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 11, 2025
Lavrovs apgalvo, ka Krievija ir iesniegusi ASV "papildu priekšlikumus" attiecībā uz Ukrainu, īpaši par kolektīvajām drošības garantijām.
Šis ir Maskavas jaunākais mēģinājums ietekmēt sarunu procesu un virzīt savus nosacījumus apmaiņā pret iespējamām piekāpšanām vai izmaiņām ASV drošības saistībās.
🇷🇺🇺🇸 Lavrov says Russia has submitted “additional proposals” to the U.S. regarding Ukraine, specifically on collective security guarantees.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 11, 2025
This is Moscow’s latest attempt to influence the negotiation process and push its terms in exchange for potential concessions or shifts in… pic.twitter.com/p74Upm0NP7
NATO ģenerālsekretārs Rute: "Mums jābūt gataviem tāda mēroga karam, kādu piedzīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi."
Kamēr Rietumi turpinās nosodīt un piedāvāt savas domas un lūgšanas, nekas neapturēs Maskavu no šo draudu īstenošanas.
❗️NATO Secretary General Rutte: "We must be prepared for the scale of war that our grandfathers and great-grandfathers experienced." pic.twitter.com/8HP4ltdUxx
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 11, 2025
11. decembrī sprādzienā metro stacijā Ukrainas galvaspilsētā gājis bojā viens cilvēks. Likumsargi apstiprināja "nezināmas ierīces detonāciju". Saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem, sprādzienā gāja bojā viens cilvēks un vēl viens tika ievainots. Pagaidām nav informācijas par cietušā stāvokli.
Iepriekš Ukrainas Drošības dienests (SBU) brīdināja, ka ienaidnieka aģenti sociālajos tīklos izliekas par sievietēm, lai pievilinātu Ukrainas karavīrus uz viltus "randiņiem". Tikšanās vietā gaida terorakts — iepriekš novietota sprāgstviela.
Vairāk lasi šeit.
ANO Ģenerālā asambleja pieņēma Ukrainas un valstu grupas ierosinātu rezolūciju par starptautiskās sadarbības stiprināšanu un Čornobiļas katastrofas seku mazināšanu.
Par rezolūciju balsoja 97 valstis, bet 39 atturējās. Pret to balsoja ASV, Krievija, Baltkrievija, Ķīna, Ziemeļkoreja, Nikaragva un Nigēra.
Rezolūcijā atzītas Čornobiļas katastrofas ilgtermiņa sekas un nepieciešamība palīdzēt skartajām teritorijām. Tā arī nosaka ukraiņu transliterācijas Čornobiļa (Černobiļas vietā) oficiālu lietošanu ANO materiālos, tostarp Starptautiskās piemiņas dienas nosaukumā 26. aprīlī.
The UN General Assembly adopted a resolution initiated by Ukraine and a group of states to strengthen international cooperation and mitigate the consequences of the Chornobyl catastrophe.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 11, 2025
97 countries voted in favor of the resolution, and 39 abstained. The US, Russia, Belarus,… pic.twitter.com/njjeEpg2f2
- Ir ierosināts izveidot demilitarizētu "buferzonu" Doneckas apgabala ziemeļos, izvedot Ukrainas bruņotos spēkus. Zelenskis to uzskata par konflikta pagaidu iesaldēšanu;
- Amerikāņi mudina Ukrainu piekrist "teritoriālajai apmaiņai", ko viņi uzskata par neizbēgamu jebkura miera līguma starp Kijivu un Maskavu sastāvdaļu.
Source: https://t.co/kAW4j0kCFo
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 11, 2025
ASV prezidents Donalds Tramps "skarbā valodā" apspriedis kara izbeigšanu Ukrainā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu un Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru.
Pēc Amerikas prezidenta teiktā, saruna notikusi "diezgan skarbā valodā".
"Mēs apspriedām Ukrainu diezgan skarbā valodā. Un redzēsim, kas notiks. Mēs gaidām atbildes, pirms varam virzīties uz priekšu," žurnālistiem sacīja Tramps.
Viņš piebilda, ka abām pusēm ir "neliels strīds par cilvēkiem". ASV prezidents arī ziņoja, ka Eiropas līderi ir ierosinājuši tuvākajās dienās rīkot sanāksmi par konflikta risināšanu Eiropā. Viņš precizēja, ka sarunās piedalīsies arī Amerikas puse.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
