Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljard...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 17:12
Ukrainas droni uzbrukuši Krievijas naftas ķīmijas rūpnīcai Novokuibiševskā

23. aprīlī droni trāpīja Krievijas naftas ķīmijas rūpnīcai Novokuibiševskas pilsētā, Samaras apgabalā.

Šodien 16:53
NASA konstatē plašu ugunsgrēku Feodosijas naftas bāzē

NASA aģentūras pēc atkārtotiem sprādzieniem nakts laikā konstatēja lielu ugunsgrēku Feodosijas naftas bāzē, un vairāk nekā puse degvielas tvertņu jau bija iznīcinātas iepriekšējos uzbrukumos. 

Šodien 16:03
ES apstiprina aizdevumu Ukrainai un jaunas sankcijas pret Krieviju

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien apstiprināja 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un jaunu sankciju kārtu Krievijai.

"Strupceļš ir beidzies," pavēstīja ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa. "Krievijas kara ekonomikā pieaug spriedze, bet Ukraina saņem lielu atbalstu."

ES sūtņi trešdien vienojās apstiprināt aizdevumu un sankcijas, kad Ungārija atsauca savu veto. Trešdienas lēmums galīgi tika apstiprināts, saņemot katras bloka dalībvalsts rakstisku akceptu.

Finansējums ir paredzēts, lai segtu Ukrainas steidzamākās ekonomiskās un militārās vajadzības un ļautu valstij turpināt cīņu pret Krieviju.

Turklāt ES valstis apstiprināja arī bloka 20. sankciju paketi pret Krieviju, kuras mērķis ir izdarīt papildu ekonomisko spiedienu uz Maskavu.

Šodien 15:39
Arabata kāpā konstatēts ugunsgrēks

NASA aģentūras ir konstatējušas ugunsgrēku Arabata kāpā — teritorijā, ko aktīvi izmanto Krievijas militārās vienības. Šo vietu 2023. gadā skāra "Storm Shadow" trieciens, kurā gāja bojā Krievijas Iekšlietu ministrijas pulkvedis Serhijs Postovalovs.

Šodien 15:10
Ukrainā mēģina mobilizēt vīrieti uz jumta

Nē, tā nav aina no asa sižeta filmas. Militārās iesaukšanas virsnieks Ukrainā mēģināja mobilizēt vīrieti uz jumta — un nokrita kopā ar viņu.

Šodien 14:45
Krievu propagandisti internetā cenšas "veidot" virkni "tautas republiku" Baltijā

Krievijas propaganda vienu pēc otra izplata internetā stāstus par it kā slepenām "tautas republikām" Baltijas valstīs, kuras sapņo pievienoties Krievijas Federācijai. Tieši tāds pats paņēmiens izmantots arī iepriekš. Vairāk lasi šeit.

Šodien 14:11
Elle Tuapsē turpinās

Tuapses naftas ostā pēc nesenā Ukrainas dronu uzbrukuma turpina plosīties liesmas

Šodien 13:51
Slovākija atkal saņem Krievijas naftu pa cauruļvadu "Družba"

Slovākija ceturtdien paziņoja, ka tā atkalsaņem Krievijas naftu pēc tam, kad Ukraina pabeigusi Krievijas uzbrukumā bojātā naftas vada "Družba" remontdarbus.

Cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā Ukrainai 27. janvārī. Taču Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš šomēnes parlamenta vēlēšanās cieta graujošu sakāvi, apsūdzēja Ukrainu, ka tā tīši bloķē Krievijas naftas piegāžu atsākšanu pa cauruļvadu "Družba". Cauruļvada dēļ Orbāns iepriekš bloķēja Eiropas Savienības (ES) 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai.

"Naftas piegādes Slovākijai pa cauruļvadu "Družba" tika atsāktas plkst. 2 šorīt (plkst. 3 pēc Latvijas laika). Šobrīd nafta tiek saņemta atbilstoši saskaņotajam plānam," ierakstā platformā "Facebook" pavēstījusi Slovākijas ekonomikas ministre Denisa Sakova.

Pēc cauruļvada "Družba" salabošanas ES valstis trešdien vienojās atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai.

Šodien 13:10
Pistoriuss: 460 000 karavīru Vācijas armijā "nav griesti"

Vācijas izvirzītais mērķis par 460 000 karavīru nav maksimālais skaitlis un var tikt palielināts, ja būs tāda nepieciešamība, trešdien paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

Šis skaitlis "nav griesti", bet drīzāk "virziens, kurā mēs ejam", sarunā ar raidorganizāciju ARD norādīja Pistoriuss, piebilstot, ka skaitu var palielināt, reaģējot uz mainīgajām prasībām vai drošības vides pasliktināšanos.

Ministrs arī norādīja uz progresu personāla skaita palielināšanā.

Kopš viņa stāšanās amatā aktīvā dienestā esošo karavīru skaits ir pieaudzis no aptuveni 180 000 līdz aptuveni 186 000, un turpina pieaugt pieteikumu skaits un pieņemšana dienestā.

Šodien 12:47
Zelenskis nosauc trīs pasaules līderus, kuri varētu piespiest Putinu izbeigt karu pret Ukrainu

Volodimirs Zelenskis uzskata, ka ietekmīgiem pasaules līderiem vajadzētu aicināt diktatoru Putinu izbeigt karu pret Ukrainu.

ASV prezidentam Donaldam Trampam, Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam un Indijas premjerministram Narendra Modi vajadzētu pateikt Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, ka ir pienācis laiks izbeigt karu pret Ukrainu.

To intervijā CNN paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Zelenskis uzskata, ka visiem ietekmīgajiem pasaules līderiem vajadzētu aicināt Putinu izbeigt karu pret Ukrainu. Viņš uzsvēra, ka būt par pasaules līderi nozīmē apturēt karu ar diplomātiskiem līdzekļiem. 

Ukrainas prezidents vienlaikus paziņoja, ka nav pārliecināts par "ietekmīgu valstu" starpniecības centienu efektivitāti, jo Putins "nejūtas vainīgs". "Ja mēs vēlamies izbeigt karu, mums jāpasaka Putinam, ka viņš kļūdās. Es neesmu pārliecināts, ka dialogi (ar Krieviju – red. piezīme), kas balstīti uz kompromisu, darbojas," sacīja Zelenskis.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".