TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Krievijas karavīri manīti pārdislocējamies uz laiku okupētajā Mariupolē Ukrainas Doneckas apgabalā, virzoties uz okupētajām Berdjanskas un Melitopoles pilsētām, 19. aprīlī paziņoja Petro Andriuščenko.

Dmitro Vasiļčenkovs, kas sestdien Kijivā nošāva sešus cilvēkus un tika nošauts aizturēšanas gaitā, savulaik dienējis Ukrainas Bruņotajos spēkos, viņam bijuši konflikti ar kaimiņiem un negatīvi uzskati, svētdien paziņoja Ukrainas Nacionālās policijas priekšnieks Ivans Vihivskis.

"Viņš dzimis Maskavā, bet kopš 1992. gada dienēja Ukrainas Bruņotajos spēkos, galvenokārt Odesas apgabalā," preses konferencē sacīja Vihivskis.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien kritizēja ASV lēmumu atkal atvieglot Krievijas naftai noteiktās sankcijas.

"Turpmāka Krievijai noteikto sankciju mīkstināšana neatbilst reālajai kara un diplomātijas situācijai un veicina Krievijas vadības ilūziju, ka karu var turpināt," teikts Zelenska ierakstā sociālajos medijos.

Tomēr Zelenskis, rakstot par lēmumu pagarināt sankciju apturēšanu, tieši nepiemin ASV.

Dmitro Vasiļčenkovs, kas sestdien Kijivā nošāva sešus cilvēkus un tika nošauts aizturēšanas gaitā, savulaik dienējis Ukrainas Bruņotajos spēkos, viņam bijuši konflikti ar kaimiņiem un negatīvi uzskati, svētdien paziņoja Ukrainas Nacionālās policijas priekšnieks Ivans Vihivskis.

"Viņš dzimis Maskavā, bet kopš 1992. gada dienēja Ukrainas Bruņotajos spēkos, galvenokārt Odesas apgabalā," preses konferencē sacīja Vihivskis.

"Esmu dziļi apbēdināts par neseno uzbrukumu eskalāciju Ukrainā, kas turpina ietekmēt civiliedzīvotājus. Es paužu solidaritāti ar tiem, kas cieš, un apliecinu visiem Ukrainas iedzīvotājiem savas lūgšanas. Es atkārtoti aicinu nolikt ieročus un turpināt dialogu," vietnē "X" norādījis pāvests Leons XIV.

Krievijas tiesa piespriedusi 15 gadu cietumsodu Ukrainas karavīram Andrijam Hrinčišinam saistībā ar Ukrainas operāciju Kurskas apgabalā, paziņojušas Krievijas varasiestādes. Saskaņā ar tiesas informāciju 46 gadus vecais karavīrs, kurš dienē Ukrainas 22. atsevišķajā mehanizētajā brigādē, pirmos piecus gadus izcietīs cietumā, bet atlikušo sodu – stingra režīma kolonijā.

Krievijas izmeklētāji apsūdz Hrinčišinu “terorakta” veikšanā grupā, apgalvojot, ka viņš 2025. gada 14. februārī ar ieročiem šķērsojis robežu un piedalījies bruņotā blokādē un teritorijas “nelikumīgā okupācijā” Gujevas ciemā Sudžas rajonā. Viņš tika sagūstīts 2025. gada 9. aprīlī kauju laikā.

Šī lieta ir daļa no plašākas kriminālvajāšanas kampaņas pret Ukrainas karagūstekņiem pēc Ukrainas operācijas Kurskas apgabalā, kas sākās 2024. gada augustā. Ukraina un starptautiskie novērotāji šādas tiesas prāvas vairākkārt nosodījuši kā politiski motivētas un starptautiskajām tiesībām neatbilstošas, norādot uz taisnīgas tiesas trūkumu un iespējamu sliktu izturēšanos pret gūstekņiem.

Ukraina pirmo reizi veiksmīgi pārtvērusi Krievijas “Shahed” tipa dronu, izmantojot no bezpilota jūras platformas palaistu pārtvērējdronu, 19. aprīlī paziņoja militārpersonas. Operāciju veica 412. “Nemesis” brigādes jūras dronu vienība, kas darbojās jūras zonā un spēja iznīcināt gaisa mērķi ar no jūras bāzētas bezpilota sistēmas palaistu dronu.

Šis sasniegums iezīmē jaunu līmeni Ukrainas jūras un gaisa bezpilota tehnoloģiju integrācijā, paplašinot valsts spējas aizsargāties pret Krievijas gaisa uzbrukumiem un stiprinot pilsētu aizsardzību. Ukrainas bezpilota sistēmu spēku vadītājs Roberts “Maģars” Brovdi norādīja, ka šādas jūras platformas tiek arvien plašāk ieviestas.

Saskaņā ar Brovdi datiem, no 1. līdz 19. aprīlim Ukrainas dronu vienības iznīcinājušas 4465 gaisa mērķus, tostarp 671 “Shahed” tipa dronu. Krievija šos dronus plaši izmanto masveida uzbrukumos Ukrainas pilsētām, radot ievērojamus postījumus un civiliedzīvotāju upurus, tāpēc Ukraina aktīvi attīsta jaunus pretpasākumus, tostarp pārtvērējdronus un integrētas pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Salīdzinājumi starp politiskajām pārmaiņām Ungārijā un cerībām uz līdzīgu scenāriju Serbijā ir maldinoši un virspusēji, uzskata politologs Orhans Dragašs. Pēc Viktora Orbāna sakāves bieži izskan ideja par “serbu Pēteru Magjāru”, taču tā drīzāk kalpo kā politisks sauklis, nevis nopietna analīze. Ungārijā vēlētāji izvēlējās starp diviem skaidriem valsts attīstības virzieniem — prokrievisku kursu un atgriešanos Eiropas institucionālajā telpā.

Savukārt Serbijā šāda skaidra izvēle nepastāv. Prezidenta Aleksandra Vučiča politika balstās uz līdzsvarošanu starp Eiropas Savienību, Krieviju un Ķīnu, un arī opozīcijas kritika bieži vien nav vērsta uz proeiropeiskas kursa trūkumu, bet gan uz pretējo — pārāk lielu piekāpību Rietumiem. Rezultātā politiskā vide ir sadrumstalota, bez vienotas stratēģijas vai skaidra virziena, kas līdzinātos Ungārijas opozīcijas piedāvājumam.

Autors uzsver, ka Pētera Magjāra panākumu pamatā bija nevis vienkārša vēlme nomainīt valdību, bet konkrēts un saprotams politiskais piedāvājums ar skaidru ārpolitikas orientāciju. Serbijā šādas vienotas un skaidras alternatīvas trūkst, tāpēc runas par “serbu Magjāru” rada ilūziju par vienkāršu risinājumu. Politiskās pārmaiņas, pēc autora domām, nav iespējamas bez skaidri definētiem mērķiem un konsekventas stratēģijas.

ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieki arvien biežāk mudina viņu ierobežot spontānās uzstāšanās medijos, bažījoties, ka neplānoti izteikumi var graut svarīgas starptautiskās sarunas un Baltā nama oficiālo komunikāciju. Kā ziņo "The Wall Street Journal", prezidenta tieksme bez saskaņošanas sazināties ar žurnālistiem un sniegt improvizētus komentārus rada pretrunīgus signālus par ASV ārpolitiku.

Avoti administrācijā norāda, ka situācija kļuvusi kritiska – Trampa spontānie izteikumi bieži vien ir asi vai pat savstarpēji pretrunīgi. Vienā gadījumā viņš pat pajokojis, ka preses sekretāre Karolīna Levita par būtiskām politikas izmaiņām uzzina tikai no ziņām. Neskatoties uz periodiskiem solījumiem samazināt aktivitāti medijos, prezidents regulāri atgriežas pie sava ierastā improvizācijas stila.

Bažas īpaši pieaug laikā, kad ASV iesaistīta sarežģītās sarunās Tuvajos Austrumos. Trampa publiskais aicinājums nekavējoties pārtraukt Izraēlas gaisa triecienus Libānā esot pārsteidzis Izraēlas valdību, kas par šo nostāju uzzināja no medijiem. Šādi izteikumi sarežģī attiecības ar sabiedrotajiem un apdraud sarunas ar Irānu, ņemot vērā tuvojošos pamiera termiņu un spriedzi Hormuza šaurumā. Padomnieki uzsver, ka disciplinētāka komunikācija būtu būtiska, taču nav skaidrs, vai Tramps ievēros šos ieteikumus.