TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins parakstījis dekrētu par rezervistu iesaukšanu militārajās mācībās 2026. gadā

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu ir "liela problēma", piebilstot, ka gadījumā, ja viņš nebūtu atkārtoti kļuvis par prezidentu, tā būtu vēl lielāka problēma, kas, iespējams, novestu pie Trešā pasaules kara.

Otrdien publicētajā intervijā tīmekļa izdevumam "Politico" Tramps atkārtojis savus svētdienas apgalvojumus, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zerlenskis joprojām neesot iepazinies ar tā dēvēto ASV miera plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai.

Putina vizīte Deli bija viņa pirmā kopš pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu. Un, lai gan Indija Krievijas diktatoru uzņēma sirsnīgi, aiz viesmīlīgajiem apskāvieniem un sarkanajiem paklājiem slēpjas nepatīkama realitāte Kremlim: valstu attiecības tuvojas sabrukšanas punktam, ziņo "Bloomberg".

Ukrainas karavīrs Moisejs Bondarenko frontes līnijā uz vijoles spēlēja "Radiohead" dziesmu "No Surprises". 

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha tikās ar Beļģijas aizsardzības un tirdzniecības ministru Teo Frankenu, lai apspriestu F-16 piegādes, PURL programmu, atbalstu Ukrainas aizsardzības rūpniecībai un enerģētisko drošību. 

Sibiha arī aicināja uz stingrākām sankcijām un iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu.

Intervijā ar "Politico" Amerikas prezidents paziņoja: "Es nepametīšu Ukrainu", slavējot Ukrainas armiju par tās nelokāmību, taču turpināja izdarīt spiedienu uz Kijivu.

Intervijā ar Politico ASV prezidents Donalds Tramps sniedza virkni paziņojumu, kas šķiet kā mēģinājums novelt atbildību par karu uz Ukrainu un piespēlēt Kremlim. Tramps apgalvoja, ka Krievija atrodas "spēcīgākā sarunu pozīcijā", jo tā ir "daudz lielāka valsts". Šis arguments būtībā atbrīvo agresoru no atbildības un padara teritoriālo lielumu par attaisnojumu karam. Kijiva iepriekš ir noraidījusi šo retoriku, uzsverot, ka Ukraina nepiekritīs kapitulācijas nosacījumiem. 

Tramps: Ukrainai ir jārīko vēlēšanas

Tramps arī apsūdzēja Ukrainu par "kara izmantošanu kā attaisnojumu", lai nerīkotu vēlēšanas. Viņa citāts no intervijas: "Es domāju, ka Ukrainā vajadzētu rīkot vēlēšanas. Ziniet, viņi izmanto karu, lai izvairītos no vēlēšanu rīkošanas, bet es domāju, ka Ukrainas tautai vajadzētu būt šādai izvēlei. Viņi runā par demokrātiju, bet tā tuvojas brīdim, kad tā vairs nav demokrātija. Un varbūt Zelenskis būtu uzvarējis. Es nezinu, kas būtu uzvarējis, bet vēlēšanas nav notikušas ilgu laiku."

Vācijā trīs vīrieši otrdien stājušies tiesas priekšā apsūdzībās par bijušā Ukrainas karavīra izsekošanu Krievijas izlūkdienesta uzdevumā un iespējamo slepkavības plānošanu.

Apsūdzētie identificēti tikai kā Roberts A. no Ukrainas, Vardgess I. no Armēnijas un Krievijas pilsonis Armans S.

Izmeklēšanā tika secināts, ka apsūdzētais armēnis 2024. gada maijā saņēma rīkojumu no Krievijas izlūkdienesta izspiegot vīrieti, kurš bija piedalījies Ukrainas armijas kaujas operācijās pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Armēnis pēc tam sev palīgā savervēja pārējos divus apsūdzētos.

Pilots pulkvežleitnants Jevgeņijs Ivanovs gāja bojā. Šis ir 19. Su-27 zaudējums kopš 2022. gada februāra.

Ukrainai, iespējams, ir palikušas tikai 12–23 lidmašīnas. Un atšķirībā no MiG vai F-16, neviena sabiedrotā valsts neekspluatē Su-27, tāpēc nav donoru līnijas.

Matemātika ir vienkārša: F-16 un Mirage turpina ierasties, Gripen un Rafale ierodas.

Taču Ukrainas Su-27 brigādēm ir jāizdzīvo pietiekami ilgi, lai tām būtu nozīme.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs otrdien kritizējis piektdien Baltā nama publiskoto jauno ASV nacionālās drošības stratēģiju, norādot, ka vairākas tās daļas no Eiropas viedokļa nav pieņemamas.

"Es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc amerikāņi tagad vēlas glābt demokrātiju Eiropā," norādīja Mercs.

Jaunajā ASV nacionālās drošības stratēģijā pausta asa kritika par Eiropas migrācijas un vārda brīvības politiku un izteiktas šaubas par to, vai Eiropas valstis ilgtermiņā būs uzticamas kā ASV partneres.

Stratēģijā teikts, ka ekonomisko stagnāciju Eiropā "aizēno reāla un daudz skarbāka civilizācijas izdzēšanas perspektīva". ASV uzskata, ka Eiropu novājina tās imigrācijas politika, dzimstības samazināšanās, "vārda brīvības cenzūra un politiskās opozīcijas apspiešana", kā arī "nacionālās identitātes un pašapziņas zudums".

Intervijā ar "Politico" Donalds Tramps sacīja, ka Ukrainas dalība NATO "nekad netika nopietni apsvērta" — un ka tas bija zināms ilgi pirms Putina.

"Vienmēr bija skaidrs, ka Ukraina nepievienosies NATO. Atklāti sakot, ilgi pirms Putina. Un tagad viņi uzstāj. Kad Zelenskis pirmo reizi tikās ar Putinu, viņš teica: "Es vēlos divas lietas: atgūt Krimu un lai mēs kļūtu par NATO dalībvalsti." Un viņš to neteica īpaši pieklājīgi. Ziniet, viņš ir lielisks tirgonis," sacīja ASV prezidents.

Trampa miera plāns paredz, ka Ukrainai jāatsakās no savas vēlmes iestāties NATO — nosacījums, ko Kijiva uzskata par nepieņemamu.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņojis, ka saņēmis vēstuli no ASV prezidenta Donalda Trampa ar uzslavu par Lietuvas aizsardzības izdevumu palielināšanu.

"Tā kā [vēstule] ir adresēta man personīgi, es nevaru atklāt tās detaļas, bet tās tonis ir ļoti labvēlīgs Lietuvai," pirmdienas vakarā Lietuvas sabiedriskās televīzijas raidījumā sacīja Nausēda.

"Tajā teikts, ka Lietuva ir stratēģisks partneris, ka tā visās savās aktivitātēs demonstrē stratēģisku partnerību ar ASV un ka tā ir līdere 5% aizsardzības izdevumu programmas īstenošanā," sacīja Nausēda, piebilstot, ka vēstules tonis "patiešām ļauj cerēt, ka ASV turpinās pievērst uzmanību mūsu valstij".