TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

Eiropadomes prezidents Antoniu Košta piektdien nosodīja ASV lēmumu mīkstināt Krievijas naftai noteiktās Savienoto Valstu sankcijas, norādot, ka ASV lēmums ir "ļoti satraucošs, jo tas ietekmē Eiropas drošību".

Vašingtona uz laiku ir atļāvusi pārdot Krievijas naftu, kas atrodas tankkuģos jūrā, šādi cenšoties ierobežot naftas cenu kāpumu, ko izraisījis Izraēlas un ASV karš ar Irānu.

Lēmums par Krievijas naftai noteikto sankciju mazināšanu izsaucis pretestību no daudzu rietumvalstu puses, kas norāda, ka ieņēmumi var tikt izmantoti, lai finansētu Krievijas karu pret Ukrainu.

Kaja Kallasa laikrakstam "Financial Times" pazinoja, ka Amerikas Savienotajām Valstīm "nepatīk Eiropas Savienība" un tās "ļoti skaidri" paudušas vēlmi sašķelt Eiropu. ES augstākā pārstāve ārlietās šo paziņojumu izvirzīja laikā, kad Vašingtona šonedēļ uzsāka jaunas tirdzniecības izmeklēšanas pret bloku. 

ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa piektdien publicētā intervijā laikrakstam "Financial Times" ir paziņojusi, ka Amerikas Savienotajām Valstīm "nepatīk Eiropas Savienība" un tās aktīvi cenšas sašķelt bloka vienotību. Vairāk lasi šeit.

Karš Tuvajos Austrumos īstermiņā nelabvēlīgi ietekmē Ukrainas situāciju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma, bet ilgtermiņā rezultāti, atkarībā no konflikta atrisinājuma, varētu būt labvēlīgi, pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders.

Konflikts Tuvajos Austrumos patlaban negatīvi ietekmē Ukrainu dažādu apstākļu dēļ, norādīja Rātfelders. Kara dēļ Persijas līča valstis ir lūgušas pretgaisa aizsardzības sistēmas no ASV, tādējādi ierobežojot atbalstu Ukrainai. Vienlaikus paaugstinātās naftas un dabasgāzes cenas varētu radīt spiedienu rietumvalstīm mīkstināt Krievijai noteiktās sankcijas. Sankciju atvieglošana palielinātu Krievijas līdzekļus karadarbības finansēšanai. Pētnieks pauda, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu arī izjust politisko spiedienu ātrāk beigt karu Tuvajos Austrumos, tādēļ Ukrainas miera sarunas varētu nebūt prezidenta dienaskārtībā.

Maskavā izskanējusi iecere atjaunot taksofonus, kas varētu kalpot kā alternatīva mobilajai saziņai. Šī ideja tiek apspriesta, ņemot vērā izaicinājumus, kas saistīti ar mobilo sakaru tīklu un interneta pieejamību. Tikmēr Putina Kremļa administrācijas locekļi jau ir sākuši izmantot fiksētos tālruņus mobilo tālruņu vietā, bet Maskavas iedzīvotāji masveidā iepērk peidžerus un rācijas. Vairāk lasi šeit.

No 2022. gada 24. februāra līdz 2026. gada 13. martam Krievijas okupācijas armija karā pret Ukrainu zaudēja vairāk nekā 1,2 miljonus kritušo un ievainoto vīru.

Krievijas okupācijas armija neplāno pārtraukt ofensīvas operācijas pret Ukrainu, neskatoties uz milzīgajiem zaudējumiem karā. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis par to paziņoja "Facebook". Jau trešo mēnesi pēc kārtas Krievijas okupantu zaudējumi pārsniedz Krievijas armijas rekrūšu skaitu. Sirskis šo paziņojumu sniedza pēc tikšanās ar Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieku ģenerāli Mikaelu Bīdenu. 

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks pateicās Zviedrijai par palīdzību Ukrainai, jo īpaši par 21. palīdzības paketi, kas ietvēra modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, "Deep Strike" sistēmas un munīciju. Ģenerāļi apsprieda operatīvo situāciju aktīvajā frontē, kuras garums ir 1200 km. Sirskis arī informēja savu Zviedrijas kolēģi par Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām pēc ieročiem un militārā aprīkojuma.

Iepriekš Ukrainas bruņoto spēku bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts "Maģārs" Brovdi rakstīja, ka 2025.–2026. gada ziemā Ukrainas aizsardzības spēki likvidēja vairāk Krievijas okupantu, nekā Kremlim izdevās mobilizēt. Pēc viņa teiktā, Ukrainas "Delta" sistēma no 2025. gada decembra līdz 2026. gada februārim reģistrēja gandrīz 89 000 nogalinātu un ievainotu okupantu. Veiksmīgākais mēnesis bija decembris, kad sistēma reģistrēja vairāk nekā 33 000 veiksmīgus triecienus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba datiem, no 2022. gada 24. februāra līdz 2026. gada 13. martam Krievijas okupācijas armija karā pret Ukrainu zaudēja vairāk nekā 1,2 miljonus nogalinātu un ievainotu cilvēku. Ukrainas karavīri iznīcināja arī vairāk nekā 11 700 tanku, vairāk nekā 24 200 bruņumašīnas un notrieca 435 lidmašīnas un 349 helikopterus.

Austrālijas armijas instruktori apmāca Ukrainas karavīrus Apvienotajā Karalistē operācijas "Kudu" ietvaros daudznacionālās apmācības misijas "Interflex" ietvaros.

NATO sāktās starptautiskās misijas "Eastern Sentry" un "Baltic Sentry" ir veicinājušas naidīgu darbību ievērojamu samazinājumu reģionā, piektdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"NATO priekšējās aizsardzības pozīciju un reģionālās aizsardzības plāna stiprināšana ir mūsu kolektīvās aizsardzības stūrakmens. Čehijas karavīri Lietuvā ir neatņemama daļa no mūsu kopējiem drošības centieniem. Kopš tādu iniciatīvu kā "Eastern Sentry" un "Baltic Sentry" uzsākšanas mēs esam novērojuši mazāk naidīgu darbību reģionā," Nausēda teica, kad kopā ar Čehijas prezidentu Petru Pavelu apmeklēja Lietuvas Lielhetmaņa Jonuša Radvila mācību pulku Ruklā.

Reaģējot uz Krievijas bezpilota lidaparātu lidojumiem Polijā un neidentificētiem bezpilota lidaparātiem, kas tika pamanīti Dānijā, NATO pagājušā gada septembra sākumā paziņoja par operāciju "Eastern Sentry", kuras mērķis ir stiprināt alianses austrumu flanga aizsardzību. Savukārt pēc vairāku zemūdens telekomunikāciju un elektropārvades kabeļu bojāšanas pirms vairāk nekā gada NATO Baltijas jūrā sāka novērošanas misiju "Baltic Sentry".

Krievijas valdošā partija apkopo iekšējos dokumentus par partijas biedriem un potenciālajiem kandidātiem, tostarp informāciju par iepriekšējām sodāmībām, saistību ar organizēto noziedzību un korupcijas shēmām. Dokumentus ieguva hakeru un analītiskie projekti "Dallas Analytics", "256 Cyber ​​Assault Division" un "Ukrainian Militant".

Pat kandidātiem ar kriminālu pagātni joprojām var atļaut kandidēt, ja viņi ir piedalījušies karā pret Ukrainu — dokumentos tas ir atzīmēts kā lēmums, kas pieņemts "ideoloģisku iemeslu dēļ".

Krievijas Valsts domes vēlēšanas paredzētas no 18. līdz 20. septembrim.

"Es domāju, ka viņš varētu viņiem nedaudz palīdzēt," ASV prezidents sacīja intervijā "Fox News", komentējot izlūkdienestu ziņojumus, ka Krievija, iespējams, ir dalījusies ar Irānu informācijā, kas varētu palīdzēt uzbrukt amerikāņu spēkiem reģionā.

Tramps piebilda, ka Maskava to varētu uztvert kā atbildi uz ASV atbalstu Ukrainai.

Ukraina no amerikāņu uzņēmuma "Foundation" ir saņēmusi "Phantom MK-1" humanoīdu karavīru robotus testēšanai un to efektivitātes novērtēšanai.