TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas bruņotie spēki plānveidīgi pamet Krievijas Kurskas apgabalu

Amerikas Savienoto Valstu īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs ar delegāciju ir devies uz Krieviju, lai apspriestu iespējamo uguns pārtraukšanu uz 30 dienām Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu.

"Cilvēki tieši šobrīd, kad mēs runājam, dodas uz Krieviju," žurnālistiem Ovālajā kabinetā tikšanās laikā ar Īrijas premjerministru Mihālu Mārtinu pavēstīja Tramps. Viņš pauda cerību, ka Putins piekritīs ASV priekšlikumam izsludināt 30 dienas ilgu uguns pārtraukšanu.

Maskava pagaidām paziņojusi, ka gaida oficiālu informāciju par ASV priekšlikumu. Tramps neatklāja, kad varētu notikt viņa nākošā saruna ar Putinu, taču piebilda, ka tagad tas atkarīgs no Krievijas. "Esmu saņēmis dažas pozitīvas vēstis, taču pozitīva vēsts neko nenozīmē. Tā ir ļoti nopietna situācija, tas var sākt trešo pasaules karu," norādīja Baltā nama saimnieks.

Tramps arī brīdināja, ka var pakļaut Maskavu "iznīcinošām sankcijām", ja tā nepiekritīs uguns pārtraukšanai, taču piebilda: "Ceru, ka tas nebūs nepieciešams. Varu izdarīt finansiālas lietas, kas Krievijai būs ļoti sliktas. Nevēlos to darīt, jo vēlos panākt mieru," norādīja ASV prezidents.

Jāpiemin, ka aizvadītā mēneša laikā Trampa un Putina komunikācija bijusi arkārtīgi koverģenta un viena otru papildinoša. Piemēram, nesen Putins atklāja savu jauno propagandas pozīciju: “Apturēsim nāves Ukrainā!”, uzdrošinoties sevi pozicionēt kā to, kurš darīja visu, lai izvairītos no upuriem Ukrainā. Tikmēr Tramps, izmantojot to pašu retorisko metodoloģiju, apgalvoja ukraiņiem, ka “karš Ukrainā nebija labs karš”. Turklāt Trampa administrācija gāja pat tālāk, uzsverot, ka “karu vēlas Ukraina, nevis Krievija”.

“Šī Trampa un Putina komunikācija atstrādāta tiktāl, ka dažbrīd pat tajā gudri destilētas nelielas domstarpības, piemēram, Trampa nesenie ieraksti viņam piederošajā sociālajā vietnē “TruthSocial”, kurā viņš it kā ”draudēja” Krievijai piemērot papildus sankcijas, ja valsts nebūs noskaņota pamiera noslēgšanai. Šie “konflikti”, protams nekad nav likuši Putinam kaut vai mazākajā mērā justies neērti,” Jauns.lv norāda analītiķis Patriks Fors.

Miera līgumam starp Ukrainu un Krieviju jāparedz deportēto ukraiņu bērnu atgriešanās dzimtajā zemē.

Par to paziņoja Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers, ziņo "Sky News".

Britu valdības vadītājs, uzstājoties Lielbritānijas parlamentā, norādīja, ka viņš atzinīgi vērtē progresu sarunās starp Ukrainu un ASV.

"Tagad mums jādubulto mūsu pūliņi, lai panāktu ilgstošu un drošu mieru," uzsvēra Stārmers.

Viņš atgādināja, ka sestdien tiksies ar vairāku valstu līderiem, lai apspriestu, kā panākt tālāku progresu Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanas jautājumā.

Premjerministrs arī apgalvoja, ka ilgstošā Ukrainas miera līgumā jāiekļauj deportēto bērnu atgriešanu. Viņš uzsvēra, ka bērnu deportācija ir "pilnīgi šausmīgs nolaupīšanas gadījums".

"Un, kad mēs runājam par ilgstošu, taisnīgu risinājumu vai mieru Ukrainā, tajā, protams, jāiekļauj arī šī jautājuma risinājums," piebilda Stārmers.

Francijas Nacionālā asambleja 12. martā izskatīs rezolūciju, kas aicina arestēt iesaldētos Krievijas aktīvus un novirzīt tos par labu Ukrainai, vēsta "Le Figaro".

Projekta rezolūcijā ietverts aicinājums Eiropas Savienībai, NATO un citiem sabiedrotajiem "turpināt un pastiprināt savu politisko, ekonomisko un militāro atbalstu Ukrainai".

Dokumentā ir iekļauti arī vairāki jautājumi, kas noteikti tiks apspriesti, tostarp Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā, franču karavīru klātbūtne Ukrainā miera līguma gadījumā un Krievijas gāzes importa pārtraukšana Eiropas Savienības valstīs, kam rezolūcija aicina "pielikt punktu".

Jautājums par Krievijas aktīviem ir kļuvis īpaši aktuāls, jo Eiropā pieaug aicinājumi uz to konfiskāciju. Rezolūcijā tiek aicināts Eiropas Savienību nekavējoties izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņojis, ka sagaida no ASV stingrus pasākumus, ja Krievija noraidīs Vašingtonas ierosināto 30 dienu pamieru.

"Es saprotu, ka mēs varam paļauties uz stingriem soļiem. Es vēl nezinu detaļas, bet mēs runājam par sankcijām [pret Krieviju] un Ukrainas stiprināšanu," paziņoja Zelenskis.

Zelenskis arī atzina, ka Kijiva neuzticas Krievijai. "Es esmu to uzsvēris daudzas reizes, neviens no mums neuzticas krieviem," norādīja Ukrainas prezidents.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka dodas uz Turciju, lai tiktos ar prezidentu Erdoganu, uzsverot šīs vizītes nozīmi Polijas interesēs un valsts drošībai. Politiķis norādīja, ka diskusijās tiks apspriesta Polijas un Turcijas loma situācijas stabilizēšanā reģionā, kā arī jautājumi, kas aktualizējušies pirmajā sarunu kārtā, tostarp Saūda Arābijas nozīmīgā loma Ukrainas un ASV dialogā. Tusks arī uzsvēra Polijas un Turcijas potenciālo iesaisti ilgtspējīga miera nodrošināšanā, īpaši Krievijas un Ukrainas robežas kontekstā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava 30 dienu pamieram tādā formātā, kādu piedāvā ASV puse. Viņš gan uzsvēra, ka Ukrainā neviens neuzticas krieviem pēc visa, ko viņi ir pārcietuši. Viņš arī norādīja, ka viņam ir svarīgi izbeigt karu, un cer uz ASV un Eiropas atbalstu, spiežot Krieviju panākt mieru.

Zelenskis precizēja, ka Ukrainas karavīri Kurskas apgabalā turpina pildīt savus uzdevumus, neskatoties uz Krievijas spiedienu un ka militārā pavēlniecība dara visu, lai glābtu Ukrainas karavīru dzīvības. Viņš arī norādīja, ka vēlēšanas Ukrainā notiks tikai pēc kara beigām un karastāvokļa atcelšanas.

Prezidents Donalds Tramps pastiprina spiedienu uz Krieviju, draudot ar jaunām sankcijām un tarifiem, lai panāktu pamieru un miera izlīgumu ar Ukrainu.

Šie ir pirmie Trampa publiskie draudi Krievijai kopš stāšanās amatā pēc tam, kad viņš iepriekš bija paudis maigāku nostāju pret Putinu.

"Es ļoti apsveru liela mēroga banku sankcijas, sankcijas un tarifus Krievijai, līdz tiks panākts pamiers un GALĪGĀ IZLĪGUMA LĪGUMS PAR MIERU. Krievijai un Ukrainai, sādieties pie galda tūlīt, kamēr nav par vēlu. Paldies!!!" Tramps paziņojis "Truth Social".

Kremlis ir atbildējis, sakot, ka "nav steiga" un ir nepieciešama papildu informācija no ASV, norāda Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

"Okupētās teritorijas neviens neatzīs par Krievijas. Tā ir galējā sarkanā līnija," sacīja Zelenskis.

Viņš arī sacīja, ka Ukraina ir gatava parakstīt minerālu līgumu ar ASV.

Pirmkārt, Ukrainai jākoncentrējas uz pamiera nodrošināšanu un detalizēta kara izbeigšanas plāna izveidi ar drošības garantijām. Kad šie nosacījumi būs izpildīti, karastāvoklis tiks atcelts, un vēlēšanas notiks saskaņā ar Ukrainas likumiem, paziņoja Zelenskis.