TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina veikusi dronu triecienus Krievijas rūpniecības objektiem

ASV prezidentam Donaldam Trampam joprojām ir iespēja panākt diplomātisku risinājumu karam Ukrainā, jo nākamnedēļ stāsies spēkā stingras sankcijas pret Krieviju un valstīm, kas ar to sadarbojas, ja vien Vladimirs Putins nepiekritīs pamieram, paziņoja ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers.

"Galvenais ir tas, ka Putinam ir nepieciešams pārdot savu naftu. Viņš to pārdod Ķīnai. Viņš to pārdod Indijai. Viņš to pārdod Brazīlijai. Un šīm valstīm tagad ir diezgan liela ietekme, jo tās veic darījumus ar Krieviju, un Krievijai nebūs draugu. Viņai nebūs tirdzniecības partneru. Un viņu iespējas finansēt šo karu beigsies," viņš sacīja intervijā izdevumam "Newsmax".

Vitakers sacīja, ka pamieru var panākt tikai ar diplomātijas un sarunu palīdzību. "Abām pusēm būs jāpanāk vienošanās, kas, iespējams, nav gluži viņu ideālais scenārijs, bet tajā pašā laikā ir jāpārtrauc nogalināšana," viņš teica.

Vitakers sacīja, ka nav nobažījies, ka stingras sankcijas pret Krieviju un valstīm, kas ar to sadarbojas, piemēram, Ķīnu, tuvinātu abas ASV pretinieces.

Krievijas pārapbruņošanās programmas galvenais uzdevums ir sagatavot to karam ar NATO 2030.gadā, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.

Jautāts par savu neseno apgalvojumu, ka Krievija pārapbruņošanās vajadzībām līdz 2036.gadam plāno tērēt ap 1,1 triljonu ASV dolāru (943 miljardus eiro), un tā varētu kļūt par plašāko bruņošanās programmu kopš PSRS sabrukuma, Budanovs sacīja: "Pat ne kopš sabrukuma, tā ir visvērienīgākā programma kopš 1980.gada."

"Tātad pirmais uzdevums, kas ir izklāstīts šajā sistēmiskajā dokumentā, ir sagatavot Krievijas Federāciju karam ar NATO 2030.gadam. Uz to ir vērsti visi šie pasākumi un visi šie budžeti," intervijā kanālam "Moseičuk+" uzsvēra Budanovs.

Pēc viņa teiktā, lielākā daļa summas būtu jāiztērē aptuveni līdz 30.gadam, un "tālāk viss ies uz leju".

ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojums izvietot divas kodolzemūdenes, reaģējot uz provokatīviem Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieka Dmitrija Medvedeva komentāriem, situāciju pasaulē nemainīs, aģentūrai LETA pauda politikas zinātnes doktors un ASV politikas vērotājs Mārtiņš Hiršs.

"Tas, ka ASV pārvirza divas zemūdenes no savas milzīgās flotes, pilnīgi neko nemaina," uzsvēra Hiršs.

Viņš norādīja, ka Tramps bieži izdod skaļus paziņojumus, kas mēdz būt emocionāli un pat radikāli, bet fundamentāli nekas nemainās ne ASV ārpolitikā, ne iekšpolitikā.

Pēc Hirša teiktā, Tramps bieži vien "talking the talk not walking the walk" jeb runā, bet nerīkojas, tādēļ par nopietniem kodoldraudiem no ASV puses nebūtu jāsatraucas. "Jau šobrīd kaut kur Klusajā okeānā noteikti ir ASV zemūdenes netālu no Krievijas robežas," sacīja viņš.

Vienlaikus Hiršs atzina, ka pēdējās nedēļās Tramps ir kļuvis kritiskāks pret Krieviju un Kremli, jo sapratis, ka Krievija nav gatava sadarboties.

Arī Krievija draudējusi ar kodolieročiem jau kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, bet tas vairāk domāts emociju uzjundīšanai. "Abas valstis var viena otru iznīcināt, tas nekur nav pazudis, bet kodolkarš starp pusēm nebūs," pauda Hiršs.

Naktī uz sestdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 53 trieciendronus un dronus imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Pretgaisa aizsardzība notrieca vai neitralizēja 37 "Shahed" tipa dronus un dronus imitatoros un astoņus reaktīvos dronus valsts ziemeļos, dienvidos, austrumos un vidienē, teikts pavēlniecības paziņojumā tās "Telegram" kanālā.

Tika apstiprināti astoņu dronu trāpījumi piecās vietās, un notriekto objektu atlūzas nokrita divās dažādās vietās.

ASV un NATO izstrādā jaunu mehānismu, lai finansētu ieroču piegādes Ukrainai, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz ASV un Eiropas avotiem.

Pēc avotu teiktā, par šīm piegādēm maksās Eiropas valstis, kas ir NATO dalībvalstis.

Plānots, ka Kijiva sastādīs ieroču sarakstu, kas Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir visvairāk vajadzīgi. Ziemeļatlantijas alianses valstis piegādās Ukrainai ieročus no šī saraksta, ņemot tos no saviem krājumiem vai pērkot no ASV. Šo procesu koordinēs NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.

Plānots, ka piegādes tiks veiktas aptuveni 500 miljonus dolāru lielās paketēs. Viena Eiropas amatpersona sacīja, ka kopumā NATO sabiedrotie šādā veidā plāno piegādāt Ukrainai ieročus desmit miljardu ASV dolāru vērtībā. Eiropas amatpersona neprecizēja, kādā termiņā tas notiks.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 055 210 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1010 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 11 068 tankus, 23 069 bruņutransportierus, 30 982 lielgabalus un mīnmetējus, 1452 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1203 zenītartilērijas iekārtas, 421 lidmašīnu, 340 helikopterus, 49 196 bezpilota lidaparātus, 3551 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 57 024 automobiļus un autocisternas, kā arī 3935 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukraina naktī uz sestdienu veikusi dronu triecienus Krievijas rūpniecības objektiem, tostarp naftas pārstrādes rūpnīcām.

Rjazaņā pēc uzbrukuma naftas pārstrādes rūpnīcai vietējos blogos publicēti aculiecinieku videoieraksti, kuros redzams uguns stabs. Reģiona iestādes apstiprinājušas drona uzbrukuma faktu, Rjazaņas apgabala gubernators Pāvels Malkovs paziņoja, ka "uzņēmuma teritorijā trāpīja atlūzas, sekas tiek likvidētas".

Penzā uzbrukums veikts uzņēmumam "Elektropribor", vēsta "Telegram" kanāls "Exilenova+". Virs pilsētas tika reģistrēti pieci sprādzieni, raksta Krievijas drošības spēkiem tuvu stāvošais kanāls "Shot".

Samaras apgabalā 20 kilometrus no Samaras pilsētas deg Novokuibiševas naftas pārstrādes rūpnīca. Vietējos kanālos publicētā video redzams uguns stabs uz naftas pārstrādes rūpnīcas cauruļu fona.

Apgabalā ieviesti pagaidu mobilā interneta ierobežojumi un uz laiku slēgta Samaras lidosta.

Krievijas bruņotie spēki piektdien ar droniem uzbruka Harkivas pilsētai Ukrainas austrumos, ievainojot vismaz 11 cilvēkus, paziņoja varas iestādes.

Starp ievainotajiem bija piecus mēnešus vecs zīdainis un divi bērni deviņu un 10 gadu vecumā.

Drons trāpīja netālu no dzīvojamās ēkas, izsitot logu stiklus.

Pieci no ievainotajiem tiek ārstēti slimnīcā, savā "Telegram" kanālā rakstīja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.

Harkivas pilsētas un tai apkārt esošā Harkivas apgabala iedzīvotāji bieži ir pakļauti Maskavas spēku uzbrukumiem. Piektdien citā uzbrukumā tika nogalināta 75 gadus veca sieviete un ievainoti divi vīrieši.

Mardans ir viens no asinskārākajiem krievu propagandistiem, kurš pastāvīgi aicina iznīcināt Ukrainu, "pāraudzināt" ukraiņus (nepāraudzināmos iznīcināt), savukārt latviešus, lietuviešus un igauņus pēc Baltijas valstu sagrābšanas izsūtīt uz Tālajiem Ziemeļiem utt.