TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievi naktī uzbrukuši Ukrainai ar 142 droniem

Norvēģija plāno iegādāties savai karaflotei piecas vai sešas Lielbritānijā ražotas fregates, svētdien paziņojusi valdība.

Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre preses konferencē uzsvēra, ka Norvēģijai nepieciešamas fregates, jo tā saskaras ar nopietnāko situāciju drošības jomā kopš Otrā pasaules kara.

Konkursā par karakuģu piegādi piedalījās arī ASV, Vācija un Francija, bet uzvarēja Lielbritānija, atklāja Stēre, piebilstot, ka Norvēģija un Lielbritānija ir tuvas sabiedrotās ar kopīgām interesēm un ļoti ciešām saitēm.

Līguma summa netiek izpausta.

Krievijas armijas pavasara un vasaras kampaņa bijusi neveiksmīga, un šogad kaujās krituši vai tikuši ievainoti vairāk nekā 291 000 Krievijas karavīru, sociālajos tīklos paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs. Vairāk lasi šeit.

Visas lielākās Krievijas naftas kompānijas ziņo par peļņas sabrukumu.

Krievijas diktators Vladimirs Putins svētdien ieradies Ķīnā, lai piedalītos Šanhajas sadarbības organizācijas samitā. Vairāk lasi šeit.

Pēc Krievijas dronu uzbrukuma Ukrainas Čerņihivas apgabalā bez elektroapgādes palikuši vairāk nekā 30 000 mājsaimniecību, sociālajos tīklos paziņojis Čerņihivas apgabala kara administrācijas vadītājs Vjačeslavs Čauss.

"Šorīt Čerņihivas apgabalam uzbruka Krievijas droni. Ienaidnieks uzbruka kritiski svarīgam civilās infrastruktūras objektam Ņižinas rajonā. Vairāk nekā 30 000 mājsaimniecību un daļa Ņižinas pilsētas ir bez elektrības," pavēstīja Čauss. Visi avārijas dienesti ir mobilizēti, lai atjaunoto elektrības padevi, viņš piebilda.

Elektroapgādi jau izdevies atjaunot Ņižinas slimnīcai un vietējiem ūdensapgādes uzņēmumiem, ziņoja Čauss.

Dronu uzbrukums arī izraisīja ugunsgrēku uzņēmumā Čerņihivas pilsētā. Divi cilvēki tika ievainoti.

Pie "Putina pils" nodzēsa ugunsgrēku, kas izcēlās pēc Ukrainas Aizsardzības spēku drona krišanas. Ugunsgrēka dzēšanai bija nepieciešamas četras dienas, divi helikopteri un 500 cilvēku.

Vēsturei ir tendence atstāt sāpīgas, bet pamācošas rētas. 2022. gada sākumā pasaule ar aizturētu elpu vēroja, kā Krievija koncentrē milzīgus spēkus pie Ukrainas robežām, bet vienlaikus Kremlis kategoriski noliedza jebkādus nodomus uzbrukt. Augstākās amatpersonas Kremlī apsūdzēja Rietumus “histērijas kurināšanā”, apgalvojot, ka notiekošais ir tikai plānotas militārās mācības. Līdz pat pēdējam brīdim vairums Rietumu un, visticamāk, arī Ukrainas sabiedrības neticēja, ka ir iespējams tas, kas sākās 24. februārī. Vairāk lasi šeit.

Pēc divām nedēļām, 12. septembrī, netālu no Baltijas valstu robežas sāksies Krievijas un Baltkrievijas stratēģiskās militārās mācības “Zapad-2025”. Vairāk lasi šeit.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 082 140 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 810 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 11 151 tanku, 23 212 bruņutransportierus, 32 199 lielgabalus un mīnmetējus, 1476 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1213 zenītartilērijas iekārtas, 422 lidmašīnas, 340 helikopterus, 55 062 bezpilota lidaparātus, 3664 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 60 305 automobiļus un autocisternas, kā arī 3952 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.