TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Eiropas Savienības (ES) Padome paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām par saiknēm ar Krievijas "ēnu floti".

Sankcijas noteiktas vēl piecām fiziskajām personām un četrām organizācijām.

Sarakstā iekļauti uzņēmēji, kas tieši vai netieši saistīti ar lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem "Rosņeftj" un "Lukoil".

Ukraina ražos dronus Vācijā rūpnieciskos apjomos, pirmdien paziņojis Ukrainas dronu ražotājs "Frontline Robotics" un Vācijas aizsardzības uzņēmums "Quantum Systems".

Ražošana notiek Ukrainas Aizsardzības ministrijas uzdevumā, Vācijas un Ukrainas ekonomikas forumā pirmdien Berlīnē pavēstīja abi uzņēmumi.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien Berlīnē turpina sarunas ar ASV delegāciju.

Jau ziņots, ka Zelenskis svētdien ieradās Berlīnē, lai ar ASV pārstāvjiem turpinātu sarunas par iespējām izbeigt karu Ukrainā.

Ukraina gatava piekāpties vēl kādā būtiskā jautājumā, lai panāktu mieru, norāda medijs "Politico". Bet tam ir nosacījums.

Kā norāda medijs, Ukraina ir gatava atteikties no prasībām pievienoties NATO, ja ASV un Eiropa piedāvās valstij konkrētas un pietiekamas drošības garantijas. "Mēs runājam par divpusējām drošības garantijām starp Ukrainu un Amerikas Savienotajām Valstīm, proti, 5. pantam līdzīgām garantijām..., kā arī drošības garantijām no mūsu Eiropas partneriem un no citām valstīm, piemēram, Kanādas, Japānas un citām valstīm," žurnālistiem norādīja Zelenskis.

Tāpat Ukraina aizvadītajā nedēļā izstrādāja savu, laboto versiju ASV piedāvātajam "miera plānam", bet Zelenskis žurnālistiem atklāja, ka no Baltā nama pārstāvjiem vēl nav saņēmis atbildi par ierosinātajiem grozījumiem.

Ukrainai šī nedēļa var būt izšķiroša

Eiropas Savienībai priekšā ir nozīmīga nedēļa, kuras laikā alianse centīsies gan pasargāt Ukrainu pazemojoša "miera jeb kapitulācijas plāna", kā arī vienoties par vairāku miljardu eiro aizdevumu Kijivai. Pēc asiem signāliem no Vašingtonas puses, tostarp Donalda Trampa paziņojuma, ka Eiropas līderi esot “vāji”, tuvākās dienas kļūs par nopietnu pārbaudījumu Eiropas politiskajai izturībai.

Pirmdien Berlīnē paredzētas Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un ASV amatpersonu sarunas, kurās notiks mēģinājumi vienoties par miera nosacījumiem, kamēr Briselē paralēli notiks cīņa par atbalstu aizdevuma plānam. Bet ceturtdien visi 27 ES līderi pulcēsies Briselē vienā no nozīmīgākajiem samitiem pēdējos gados, cerības vienoties par finansiālu nodrošinājumu Ukrainai. 

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute jau pagājušajā nedēļā brīdināja: “Mēs esam Krievijas nākamais mērķis, un mēs jau esam apdraudēti,” uzsverot, ka “Krievija Eiropā ir atnesusi karu, un mums jābūt gataviem tāda mēroga karam, kādu piedzīvoja mūsu vecvecāki un vecvecvecāki.” Nav brīnums, ka Eiropas amatpersonas šīs dienas raksturo kā eksistenciālas.

Pēdējā brīža sarunās pirmdien 

Berlīnē plānotajās pēdējā brīža sarunās pirmdien varētu piedalīties Lielbritānijas, Vācijas un Francijas līderi, kā arī Trampa znots Džareds Kušners un Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs. Uzmanības centrā ir ASV piedāvātais 20 punktu "miera plāns", kas iekļauj arī jautājumus par Ukrainas okupētajām teritorijām.

ASV ierosinājusi agresorvalstij nodot Donbasa teritoriju, bet līdzās - izveidot demilitarizētu zonu, kur varētu darboties arī ASV savās "biznesa interesēs". Tikmēr Ukraina piekritusi apsvērt demilitarizētas zonas izveidi Donbasā, bet Eiropas līderi savukārt uzsver, ka jebkādām sarunām par teritoriālajiem jautājumiem jābūt iekļautām arī stingrām drošības garantijām Ukrainai.

Tikmēr ES lietu ministri otrdien Briselē turpinās apspriest ceturtdienas samita plānus. Tikšanās laikā trešdien Helsinkos tiksies Eiropas "austrumu flanga" līderi, kuru vidū būs pārstāvētas arī Baltijas valstis un Polija.

Latvijas un Lietuvas sadarbības potenciāls ne tuvu nav izsmelts, pirmdien parlamentā uzņemot Lietuvas vēstnieci Latvijā Audroni Markevičieni, pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, vēstniece bija ieradusies iepazīšanās vizītē.

Puses sarunā īpaši uzsvēra gan Latvijas un Lietuvas veiksmīgo divpusējo sadarbību, gan sadarbību Baltijas Asamblejas un NB8 formātā reģiona drošības un aizsardzības stiprināšanā. Mieriņa izcēla arī ciešo parlamentāro dialogu.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja Latvijas un Lietuvas ieguldījumu pašu aizsardzības spēju stiprināšanai, tostarp atvēlot nākamā gada budžetā šim mērķim gandrīz piecus procentus no iekšzemes kopprodukta. "Ģeopolitiskajā situācijā mūsu reģiona drošībai ir pievērsta liela vērība," vēstniecei pauda Mieriņa, aicinot izmantot iespējas, lai attīstītu kopīgus Latvijas un Lietuvas militārās industrijas projektus.

Runājot par ekonomisko sadarbību, Mieriņa atzīmēja kopīgos panākumus Baltijas paviljona izstādē "Expo 2025" Osakā, Japānā. Saeimas priekšsēdētāja un vēstniece bija vienisprātis par iespējām attīstīt Baltijas valstu partnerību un spēku konsolidāciju reģiona globālās atpazīstamības un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšanai. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra arī sadarbības potenciālu augstajās tehnoloģijās, tostarp, lai piesaistītu būtisku finansējumu kosmosa nozares attīstībai Baltijā.

Mieriņa un Lietuvas vēstniece apsprieda arī aktuālos ģeopolitiskos jautājumus, tostarp saistībā ar Baltkrievijas režīma radītajiem izaicinājumiem un hibrīddraudiem. Vēstniece pateicās Latvijai par solidaritāti ar reģiona drošību saistītos jautājumos.

Saeimas priekšsēdētāja vēstniecei pauda, ka arvien būtisks ir visa veida atbalsts Ukrainai, tostarp miera sarunu gaitā.

Populistu partijas "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO) līdera Andreja Babiša jaunā Čehijas valdība pirmdien nodevusi zvērestu.

Oktobra sākumā notikušajās parlamenta vēlēšanās ANO izcīnīja vislielāko balsu skaitu un pēc vēlēšanām izveidoja koalīciju ar galēji labējo partiju "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD) un labēji populistisko partiju "Autobraucēji sev" (AUTO). Jaunā koalīcija kontrolē 108 no 200 apakšpalātas deputātu vietām.

Jaunās valdības ministri - 13 sievietes un divi vīrieši - šodien nodeva amata zvērestu.

Babišs, kas jau bijis premjerministra amatā no 2017. līdz 2021. gadam, solījis cīnīties par Čehijas interesēm ne tikai mājās, bet visur pasaulē.

Lai gan SPD nesen atteikusies no idejas rīkot referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), valdības deklarācijā norādīts, ka ES nav tiesību uzspiest lēmumus, kas pārkāpj dalībvalstu suverenitāti.

Eiropas Parlamentā (EP) ANO un AUTO darbojas frakcijā "Patrioti Eiropai", kuras līdzdibinātāji ir Babišs un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.

Babišs pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu pagājušajā nedēļā Briselē uzsvēra, ka viņš nav "vienā klubā" ar Orbānu un Slovākijas premjerministru Robertu Fico, bet meklē "sabiedrotos Čehijai visur".

Gan Orbāns, gan Fico ir raisījuši bažas Briselē par tiesiskuma pārkāpumiem un attiecībām ar Maskavu.

Pret pašu Babišu ir ierosināta lieta par krāpšanos ar ES subsīdijām.

Babišs, kam pieder daudznozaru konglomerāts "Agrofert", saskaņā ar žurnāla "Forbe" datiem ir septītais bagātākais cilvēks Čehijā. Viņš noliedzis visas apsūdzības, nosaucot tās par apmelošanas kampaņu.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Babišs noraidīja tiešu palīdzību Ukrainai, sakot, ka pietiek ar Prāgas iemaksām ES budžetā, jo ES jau palīdz Ukrainai.

Pagājušajā nedēļā Briselē viņš paziņoja, ka jebkura palīdzība Ukrainai jāsniedz kopā ar skaidru miera plānu.

ANO jaunajā kabinetā ir deviņi ministri, bet AUTO ir trīs portfeļi. Savukārt SPD izvirzījusi trīs bezpartejiskus ekspertus.

AUTO līderis Petrs Macinka būs ārlietu un vides ministrs. Partija pagājušajā nedēļā atsauca savu kandidātu vides ministra amatam Filipu Tureku, jo atklātībā nonākuši viņa rasistiskie un homofobiskie izteikumi sociālajos tīklos. Pret Tureku tiek veikta arī izmeklēšana par iespējamu izvarošanu un vardarbību ģimenē.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri gatavojas noteikt sankcijas vēl aptuveni 40 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu sankcijas, kam Krievija pakļauta pēc iebrukuma Ukrainā, pirmdien paziņoja bloka augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa.

Nosakot sankcijas ēnu flotes kuģiem, "Krievijai tiek atņemti līdzekļi, lai finansētu šo karu," norāda Kallasa.

Jauno sankciju pakļautajiem kuģiem tiks liegta ieiešana Eiropas ostās un apdrošināšanas iegūšana. Turklāt tiek plānots noteikt sankcijas, tai skaitā piemērot aktīvu iesaldēšanu, personām, kas atbalsta ēnu flotes darbību.

ES arī gatavojas sākt sarunas ar valstīm, zem kuru karogiem šie tankkuģi kuģo, lai panāktu to piekrišanu bloka jūras spēkiem tos pārbaudīt.

Eiropas Savienībai (ES) šonedēļ gaidāmajā samitā jāpieņem ļoti svarīgi lēmumi par finansiālu atbalstu Ukrainai, pirmdien paziņojusi ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa.

Vienlaikus viņa atzina, ka sarunas par blokā iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam kļūst aizvien smagākas, taču piebilda, ka darbs turpinās un līdz samitam vēl ir dažas dienas.

"Mēs nepametīsim sanāksmi, pirms nebūsim panākuši rezultātu," norādīja Kallasa.

ES dalībvalstu līderi ceturtdien tiksies Briselē, lai mēģinātu izstrādāt plānu finansiālajam atbalstam Ukrainai nākamajiem gadiem. Šajā procesā izšķiroša loma ir Beļģijai, kur finanšu iestādē "Euroclear" glabājas lielākā daļa no ES iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem aptuveni 210 miljardu eiro apmērā. Līdz šim Beļģija iebildusi pret plānu izmantot iesaldētos līdzekļus, lai Ukrainai piešķirtu reparāciju aizdevumu 90 miljardu eiro apmērā.

Šo plānu atbalsta virkne ES valstu, kas uzskata to par labāko veidu, kā palīdzēt Ukrainai novērst budžeta deficītu, karam turpinoties jau četrus gadus, taču vairākas valstis, tostarp Itālija, nostājušās Beļģijas pusē.

Beļģijas valdība baidās, ka Krievija varētu radīt tai nopietnas juridiskas un finansiālas problēmas, un uzstāj, ka vēlas saņemt garantijas no citām ES valstīm, ka tās dalīs šo risku ar Beļģiju.

Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi "trīs līmeņu aizsardzību", lai aizsargātu Beļģiju un "Euroclear", taču līdz šim tas nav palīdzējis izkļūt no strupceļa sarunās.

Krievijas Centrālā banka pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sūdzēs tiesā "Euroclear".

Tikmēr ASV turpina savus centienus panākt Krievijas sāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu, un Eiropas valstis bažījas, ka Vašingtona varētu mēģināt panākt Krievijas aktīvu atbrīvošanu kā daļu no pamiera vienošanās.

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, kurš sestdien atbrīvoja 123 politieslodzītos, ASV īpašajam sūtnim Baltkrievijas jautājumios Džonam Kolam solījis atrisināt problēmu saistībā ar kontrabandas meteozonžu palaišanu uz Lietuvu, pirmdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris.

"Esam saņēmuši apstiprinājumu, ka to apsprieda, un īpašais sūtnis pēc atgriešanās no Minskas publiski teica, ka saņēmis solījumu risināt šo problēmu," Budris teica Lietuvas sabiedriskajam radio.

"Tiek sagaidīts, ka Baltkrievijas puse veiks atbilstošus pasākumus un mūsu kritiskās infrastruktūras un civilās aviācijas darbības traucējumi tiks pārtraukti," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.

Viņš piebilda, ka gadījumā, ja Baltkrievija lauzīs solījumu un graus ASV prezidenta Donalda Trampa centienus atrisināt problēmas ar Baltkrieviju, tad tai būs jāsaskaras ar sekām no ASV puses.

Tomēr viņš apgalvoja, ka ASV lēmums atcelt sankcijas Baltkrievijas mēslošanas līdzekļiem neietekmē Eiropas Savienības sankcijas vai Lietuvas lēmumus par tirdzniecību ar Baltkrieviju vai Baltkrievijas preču tranzītu caur Lietuvu.

Kā ziņots, Lukašenko ir panācis vienošanos ar Trampu un apžēlojis 123 ieslodzītos no dažādām valstīm, kuri sestdien tika atbrīvoti. Apmaiņā pret to ASV atcēla sankcijas Baltkrievijas kālija mēslošanas līdzekļiem. Deviņi no ieslodzītajiem tika nogādāti Lietuvā, bet pārējie - Ukrainā.

Jau ziņots, ka cigarešu kontrabandistu no Baltkrievijas palaistie baloni pēdējos mēnešos bieži traucē Viļņas lidostas darbu, to dēļ vairākas reizes nedēļā tiek pārtraukta lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās.

Saistībā ar to Lietuva oktobra beigās slēdza atlikušos divus kontrolpunktus uz robežas ar Baltkrieviju, taču 20. novembrī tos atkal atvēra. Tomēr Baltkrievijas režīms joprojām neatļauj no valsts teritorijas izbraukt kravas automašīnām ar Lietuvas reģistrācijas numura zīmēm.

Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) šodien Beļģijas galvaspilsētā Briselē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kuras laikā pārrunās ES atbalstu Ukrainai, situāciju Tuvajos Austrumos un ES attiecības ar Ķīnu.

Ārlietu ministrija informē, ka ES Ārlietu padomes sanāksmes fokusā būs jautājumi par spiediena pastiprināšanu uz Krieviju, tostarp nākamās sankcijas un "ēnu flotes" apkarošanu, situācija Tuvajos Austrumos, tostarp Sīrijā, un Gazas miera plāna īstenošana, kā arī ES un Ķīnas attiecības.

Sanāksmē ārlietu mistri ar Armēnijas ārlietu ministru Araratu Mirzojanu pārrunās gaidāmās parlamenta vēlēšanas Armēnijā 2026. gada 7. jūnijā.

Pēc ES Ārlietu padomes ministri piedalīsies arī ES-Libānas Asociācijas padomes sanāksmē un ES-Angolas Sadarbības padomes sanāksmē.