TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa priekšlikums izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai izraisījis spēcīgu pretestību Eiropas Savienībā. Saskaņā ar plānu, pēc pamiera iestāšanās šie līdzekļi tiktu novirzīti rekonstrukcijas projektiem, bet ASV iegūtu 50% no radītās peļņas. Eiropas diplomāti ir sašutuši par šādu pieeju, uzskatot to par mēģinājumu gūt finanšu labumu uz kara rēķina. “Vitkofam vajadzētu apmeklēt psihiatru,” asi izteicies kāds augsta līmeņa Eiropas politiķis.

Bijusī Francijas amatpersona priekšlikumu nosauca par “skandalozu” un uzsvēra, ka Eiropa strādā pie taisnīga un juridiski korekta mehānisma, lai izmantotu iesaldētos Krievijas līdzekļus Ukrainas labā – bez ASV kontroles vai peļņas. Bažas pastiprina arī tas, ka liela daļa aktīvu glabājas Beļģijā, kas jau tā ir piesardzīga, baidoties no Maskavas atriebības. ES diplomāti brīdina, ka ASV plāns var tikt izmantots kā arguments pret Eiropas piedāvāto “reparāciju aizdevumu” shēmu.

Problēmas nebeidzas tikai ar finansēm. Trampa administrācijas miera plāns piedāvā arī Krievijai tiesības uz Krimu un Donbasu, ieskaitot teritorijas, ko tā pašlaik nekontrolē, kā arī liegumu Ukrainai pievienoties NATO un būtiskus ierobežojumus tās bruņotajiem spēkiem. Apmaiņā Maskava saņemtu sankciju atcelšanu, amnestiju kara noziegumiem un atgriešanos G8 formātā. Eiropas līderi jau noraidījuši šīs idejas, uzsverot, ka Ukraina nedrīkst zaudēt spēju sevi aizsargāt. Tramps tomēr izdarījis spiedienu uz Kijivu, sagaidot dokumenta parakstīšanu līdz 27. novembrim, un brīdinājis par iespējamu militārās un izlūkošanas palīdzības pārtraukšanu, ja Ukraina atteiksies.

Noslēgušās NATO mācības "Iron Spear", kas no 17. līdz 21. novembrim norisinājās Ādažu poligonā. Mācībās "Iron Spear" piedalījās tanku un kājnieku kaujas mašīnu apkalpes no NATO Daudznacionālās brigādes Latvijā, kā arī no NATO daudznacionālajām kaujas grupām Igaunijā un Lietuvā. Trīs Baltijas valstīs izvietotās NATO spēku vienības sacensību formātā pilnveidoja savas spējas efektīvi integrēt smagās tehnikas kaujas potenciālu kopēju aizsardzības uzdevumu izpildei.

Kopumā vienpadsmit NATO dalībvalstu apkalpes kopīgi pildīja taktiskos vingrinājumus un kaujas šaušanas uzdevumus, apliecinot to augsto kaujas gatavības un profesionalitātes līmeni. Mācību laikā tika trenēta sabiedroto spēku savietojamība, tādējādi stiprinot Alianses vienību spējas efektīvi veikt kopīgus  uzdevumus.

"Kad mūsu bruņutehnikas vienības no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas trenējas plecu pie pleca, mēs nododam skaidru vēstījumu: NATO spēks ir vienotībā. Mācības "Iron Spear" pierāda mūsu ciešo integrāciju, kad vairākām valstīm ir viens mērķis un vienota apņemšanās aizsargāt Baltijas reģionu un Aliansi kopumā," sacīja pulkvedis Kristofers Rīvss (Kristopher Reeves), Daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris.

Mācībās "Iron Spear" piedalījās tanku un kājnieku kaujas mašīnu apkalpes no ASV, Kanādas, Spānijas, Itālijas, Dānijas, Polijas, Norvēģijas, Vācijas, Nīderlandes, Lielbritānijas un Francijas. Mācību dalībnieki kārtējo reizi apliecināja savu augsto gatavību vienotai un izlēmīgai rīcībai, nodrošinot NATO kolektīvo aizsardzību un sūtot nepārprotamu atturēšanas vēstījumu.

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 104 dažādu tipu droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

No tiem 89 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem. No 104 droniem aptuveni 65 bija trieciendroni "Shahed".

Reģistrēti 13 dronu trāpījumi 15 vietās, kā arī vienā vietā trāpījusi raķete "Iskander". Naktī atkal tika veikts spēcīgs trieciens Odesas apgabalam, bojājot civiliedzīvotāju objektus, tostarp administratīvās ēkas, ēdināšanas uzņēmumu un kravas automašīnas, kā arī ievainoti divi cilvēki, paziņoja vietējās varas iestādes.

Ternopiļas pilsētu satricinājis kārtējais Krievijas raķešu uzbrukums, kas prasījis vismaz 31 cilvēka dzīvību, tostarp dzīvību zaudējis sešus gadus vecs bērnus. Starp bojāgājušajiem ir arī septiņus gadus vecā Amelka – Polijas pilsone un 2. klases skolniece.

“Amelka bija septiņus gadus veca. Septiņus. Viņa bija mazs bērns no Polijas. Viņa nomira Ternopiļā brutālā Krievijas raķešu uzbrukumā. Viņa vairs nepiepildīs nevienu no saviem sapņiem. Šis nežēlīgais karš ir jāpārtrauc, un Krievija to nedrīkst uzvarēt. Jo šis ir arī karš par mūsu bērnu nākotni,” vietnē "X" norādīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Uzbrukums iznīcināja divas daudzdzīvokļu mājas, izraisot plašu ugunsgrēku, kas pārņēma desmitiem dzīvokļu. Skola, kurā mācījās Amelka, izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka viņa un viņas māte Oksana sadega dzīvās, kamēr liesmas pārņēma viņu mājokli. “Mūsu mazais Eņģelis nekad vairs nesēdēs savā solā, neapskāvs klasesbiedrus, neuzsmaidīs viņiem ar savu gaišo skatienu,” raksta Ternopiļas 27. vidusskola.

Gan Ukraina, gan Polijā sabiedrība par notikušo sēro – abās valstīs improvizētās piemiņas vietās ielas piepildījušas svecītes, ziedi un rotaļlietas. 

Žurnālists Frānsiss Farels jau vairākus gadus ziņo par Krievijas uzsāktā kara gaitu no frontes līnijām Ukrainā. Viņa pieredze atspoguļo kara realitāti, kas bieži tiek aizmirsta vai ignorēta, kamēr starptautiskie mediji aizvien retāk sūta karstajā zonā savus reportierus. “Mūsu darbs kļūst grūtāks, un nozīmīgāks nekā jebkad,” viņš norāda, uzsverot, ka patiesā kara seja slēpjas tur – zem Krievijas dronu piesātinātajām debesīm, starp pamestām mājām un karavīru pozīcijām.

Farels apraksta brīžus, kad dzīvība karājās mata galā – no bēgšanas no droniem, līdz gandrīz izkrišanai no braucošas mašīnas. Tomēr viņš jūtas stiprināts ar pārliecību, ka atrodas tur ar mērķi. “Es esmu šeit, lai redzētu šo karu un piedalītos tajā kā žurnālists,” viņš norāda. Un kamēr miers neiestājas un Krievijas uzbrukumi turpinās, viņš un viņa kolēģi turpina darbu – neskatoties uz riskiem un pieaugošo mediju vienaldzību.

Naktī uz 20. novembri Ukrainas dronu spēki trāpīja Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcai Rjazaņas apgabalā, paziņoja Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts “Madjars” Brovdi. Triecienā piedalījās 1. Atsevišķais bezpilota sistēmu centrs “Madjars putni”, kas saskaņā ar Brovdi vārdiem veiksmīgi skāra rūpnīcu, kura 2024. gadā iztirgoja 13 miljonus tonnu degvielas. “Benzīns Krievijā tagad pamazām kļūst par deficītu, bet gāze un nafta ātri izsīkst,” viņš norādīja.

Lai gan vietējās varas iestādes neapstiprināja kaitējumu pašai rūpnīcai, tās atzina, ka naktī noticis dronu uzbrukums. Rjazaņas apgabala gubernators Pāvels Malkovs paziņoja: “Pagājušajā naktī pretgaisa aizsardzība un radioelektroniskā cīņa iznīcināja dronus Rjazaņas apgabalā. Nokritušie atlūzu fragmenti izraisīja ugunsgrēku kādā uzņēmuma teritorijā.” Šis uzbrukums ir kārtējais solis Ukrainas ilgstošajā kampaņā, kas vērsta pret Krievijas militāro un industriālo infrastruktūru kara laikā.

Rjazaņa atrodas aptuveni 180 kilometru attālumā no Maskavas un 450 kilometru no Ukrainas robežas. Ukraina arī iepriekš šomēnes apstiprinājusi triecienus Novokuibiševskas naftas rūpnīcai Samaras apgabalā un Rubikon vienības dronu noliktavai. Šādi uzbrukumi mērķēti uz Krievijas galveno kara finansēšanas avotu – naftas un gāzes ražošanu.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 164 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1050 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 361 tanku, 23 607 bruņutransportierus, 34 559 lielgabalus un mīnmetējus, 1547 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1248 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 82 842 bezpilota lidaparātus, 3981 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 67 842 automobiļus un autocisternas, kā arī 4002 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Polijas parlaments piektdien pieņēma rezolūciju, kurā aicina valdību pārcelt Krievijas vēstniecību Varšavā, norādot uz pieaugošajiem draudiem valsts drošībai. Rezolūcija tika pieņemta ar 439 balsīm par, nevienam nebalsojot pret un tikai vienu deputātu atturoties.

Pieprasījums par vēstniecības pārcelšanu sakrīt ar laiku, kad agresors pastiprinājis Polijā sabotāžas aktus – aizvadītajā nedēļas nogalē uz dzelzceļa līnijas uz dienvidiem no Varšavas nogranda sprādziens un tika nodarīti bojājumi arī uz citiem sliežu posmiem.  Polijas premjerministrs Donalds Tusks iepriekš pavēstīja, ka par sliežu spridzināšanu atbildīgi ir divi Ukrainas pilsoņi, kas ilgstoši sadarbojušies ar Krievijas izlūkdienestiem.

Krievijas vēstniecība atrodas Belvederskas ielā 49 – prestižā rajonā blakus Polijas Aizsardzības ministrijai, Belvederas pilij un Ministru prezidenta birojam. Deputāti uzsvēra, ka šāda lokācija apdraud valsts stratēģiskos objektus. Tāpat deputāti aicināja stiprināt pretizlūkošanas un pret-dronu aizsardzību šajā rajonā. Septembrī netālu no vēstniecības tika aizturēti Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi, kuri virs valdības ēkām neatļauti palaida dronu.

Polija jau iepriekš samazinājusi Krievijas diplomātisko klātbūtni valstī, slēdzot vairākus konsulātus. Pēc jaunākajiem sabotāžas incidentiem ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņoja par pēdējā Krievijas konsulāta slēgšanu Gdaņskā.