TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: likvidēti krievu aģenti, kuri Kijivā nošāva SBU pulkvedi

Ukrainā inflācija jūnijā samazinājusies līdz 14,3% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, liecina Valsts statistikas dienesta dati. Tas ir būtisks kritums no 15,9% maijā. Galvenais iemesls – elektroenerģijas cenu stabilitāte. “Lielākais inflācijas tempu samazināšanas faktors bija nulles pieaugums elektroenerģijas cenām,” norādīja Ekonomisko pētījumu institūts (IER). Kopš tarifu kāpuma 2024. gada jūnijā līdz Hr.4.32 par kilovatstundu, cenas šajā kategorijā vairs nav mainījušās.

Neraugoties uz sankcijām un oficiālu zīmolu aiziešanu, luksusa Rietumu preces joprojām piepilda Maskavas elitāros veikalus. Kā vēsta medijs AFP, Krievijas galvaspilsētā pircējiem netrūkst piekļuves tādiem zīmoliem kā "Prada", "Yves Saint Laurent" vai "Alexander McQueen" – pat ja šie uzņēmumi oficiāli pametuši Krievijas tirgu pēc iebrukuma Ukrainā. “Šeit atrodamas pat "Brunello Cucinelli" zīmola preces,” norāda kāda pircēja GUM universālveikalā. Izrādās, ka daudzi zīmoli ir saglabājuši telpas Maskavā un tirgo preces agresorvalstī caur dažādiem starpniekiem.

Sankciju apiešana notiek caur Kaukāzu un Centrālāziju, kur statistikas dati uzrāda strauju uzņēmumu sadarbību ar tādām valstīm kā Kirgizstāna, Kazahstāna un Azerbaidžāna. “Process ir nedaudz sarežģītāks, bet visi tiek ar to galā,” saka viena no pircējām TSUM veikalā. 

Lielbritānijas ekonomists Timotijs Ešs uzskata, ka Krievijas Centrālās bankas iesaldēto aktīvu atsavināšana Ukrainas vajadzībām ir ekonomiski pamatots solis, kamēr bieži piesauktie riski par atriebību un valūtu nestabilitāti nav pārliecinoši. "Eiropas nodokļu maksātāji nedrīkst būt vienīgie, kas sedz Ukrainas aizsardzības un atjaunošanas izmaksas, kas pārsniedz 100–150 miljardus gadā," pauž ekonomists. Ešs norāda, ka izmantot 330 miljardus dolāru no Krievijas līdzekļiem būtu gan morāli pareizi, gan izdevīgi – palīdzot Ukrainai uzvarēt karā ātrāk un izvairoties no ilgtermiņa militāriem tēriņiem, kas varētu pārsniegt triljonu eiro.

Ešs piedāvā aktīvus ieguldīt īpašā fondu struktūrā, ko kopīgi pārvaldītu G7 valstis un Ukrainu, un kuru ieguldījumu ienesīgums varētu sasniegt 8–10% gadā, tādējādi sedzot Ukrainas ikgadējās budžeta vajadzības. 

Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par papildu “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi Ukrainai, Vācija atteikusies no līdzīgas apņemšanās, atsaucoties uz ierobežotiem resursiem. “Mums pašiem palikušas tikai sešas,” laikrakstam "Financial Times" norādīja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistorijs, skaidrojot, ka no sākotnējiem 12 komplektiem trīs jau ir Ukrainā, divi iznomāti Polijai, bet daļa ir remontā. “Mums vienkārši nav pietiekami daudz šo sistēmu, īpaši ņemot vērā NATO prasības,” viņš piebilda.

Neskatoties uz šo atteikumu, Pistorijs paziņoja, ka Vācija plāno iegādāties divas jaunas sistēmas no ASV, kas vēlāk varētu tikt nosūtītas Kijivai. Tikmēr Berlīne joprojām atsakās piegādāt Ukrainai ilgi pieprasītās “Taurus” raķetes, bažījoties par iespējamu to izmantošanu Krievijas iekšienē. Tā vietā Vācija finansēs simtiem jaunu tālas darbības ieroču ražošanu, kuri līdz jūlija beigām nonāks Ukrainas rīcībā.  

Saskaņā ar "Pew Research Center" aptauju, kuru citē laikraksts “Népszava”, 27% ungāru uzskata Ukrainu par draudu, kas ir tikai nedaudz mazāks radītājs nekā 33%, kuri min Krieviju kā galveno apdraudējumu Ungārijai. Šos rezultātus analītiķi saista ar ilgstošu prokrievisku propagandu, ko īsteno valsts premjera Viktora Orbāna valdība. Piemēram, tikai 11% Orbāna partijas atbalstītāju uzskata Krieviju par draudu, kamēr starp opozīcijas atbalstītājiem šis skaitlis sasniedz 52%. Savukārt 45% "Fidesz" vēlētāju par galveno apdraudējumu min Ukrainu, bet opozīcijas vidū tā domā tikai 14%.

Aptaujā arī atklājās, ka apmēram trīs ceturtdaļas ungāru neuzticas Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Neskatoties uz Orbāna kritisko attieksmi pret Eiropas Savienību, 24% aptaujāto ES uzskata par Ungārijas svarīgāko sabiedroto, kam seko ASV ar 23%. Ungārijas valdība aktīvi iebilst Ukrainas uzņemšanai ES un īstenoja “nacionālās konsultācijas” jeb neobligātu referendumu, kur 95% balsotāju pauda noraidījumu Ukrainas dalībai blokā. Šajās konsultācijās piedalījās mazāk nekā 2,3 miljoni vēlētāju, salīdzinot ar 5,7 miljoniem, kas piedalījās 2022. gada parlamenta vēlēšanās.

Krievijas vadītājs Vladimirs Putins jūlija sākumā telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu paziņoja, ka plāno pastiprināt uzbrukumu Austrumukrainā tuvāko 60 dienu laikā, ziņo medijs “Axios”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem. Tramps pēc šīs sarunas informēja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, ka “Putins grib visu”. Šī atklāsme sakrīt ar intensīviem Krievijas uzbrukumiem Doneckas apgabalā un centieniem iebrukt līdz šim relatīvi neskartajā Dnipropetrovskas apgabalā.

Pašlaik Krievija ir okupējusi aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, tostarp lielāko daļu Luhanskas, divas trešdaļas Doneckas, kā arī daļas no Zaporižjas un Hersonas apgabaliem. Maskava šos reģionus 2022. gadā vienpusēji anektēja, taču starptautiski šis solis netiek atzīts. Reaģējot uz Kremļa jauno ofensīvas vilni un atteikšanos no pamiera, Tramps 14. jūlijā solīja nosūtīt papildu “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmas Ukrainai – pirmo militāro palīdzību, kas nav pārmantota no iepriekšējās administrācijas. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā Tramps izziņos jaunu ieroču paketi, kurā iekļauti arī uzbrukuma ieroči un tālas darbības raķetes. Tikmēr Maskava un Kijiva šogad divreiz tikušās Stambulā, taču būtisku progresu ceļā uz pamieru šīs tikšanās nav nesušas.

Krievijas Tālo Austrumu reģionā 14. jūlijā pazudis Mi-8 tipa helikopters ar pieciem cilvēkiem uz borta, ziņo valsts mediji, atsaucoties uz aviācijas aģentūru Rosaviacija. Helikopters bija ceļā no Ohockas uz Magadanu un nespēja nodibināt sakarus paredzētajā laikā. Uz borta atradās trīs apkalpes locekļi un divi tehniķi. Saskaņā ar ziņoto, uzreiz tika sākta meklēšanas operācija – no Ohockas pacelts cits Mi-8, bet no Magadanas nosūtīts An-26 lidaparāts.

Mi-8 ir plaši pielietots padomju laika helikopters, kuru Krievija joprojām izmanto gan militāriem, gan civilajiem mērķiem. Taču pēdējos gados tas pieredzējis vairākus avārijas gadījumus, tostarp arī saistībā ar karu Ukrainā. Šā gada maijā viens no šiem helikopteriem nogāzās Orelas apgabalā, kā rezultātā gāja bojā visa apkalpe. 

Krievija 14. jūlijā paziņoja, ka “stingri aizstāvēs savas intereses” Baltijas reģionā, reaģējot uz Igaunijas veikto HIMARS raķešu sistēmu izmēģinājumu Baltijas jūrā. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs žurnālistiem uzsvēra: “Baltijas reģionā valda spriedze Eiropas piekrastes valstu agresīvās politikas dēļ. Daudzas valstis tur veic provokatīvas darbības — tas ir acīmredzams fakts.”

Igaunija 11. jūlijā pirmo reizi izmantoja ASV ražotās HIMARS sistēmas, lai trāpītu simulētiem jūras mērķiem. Seši šādi palaišanas iekārtas tika piegādāti šā gada aprīlī. Šīs sistēmas, kuras plaši izmanto arī Ukraina, spēj sasniegt līdz 300 kilometru tālu mērķus — tas teorētiski aptver arī Krievijas Ļeņingradas apgabala daļu. Lietuva un Latvija arī pastiprina savus bruņojumus – Lietuva gaida astoņu HIMARS vienību piegādi jau šogad, savukārt Latvija saņēmusi piekrišanu līdz 2027. gadam saņemt sešas iekārtas un ATACMS raķetes. Krievija brīdinājusi, ka NATO militārās aktivitātes Baltijā palielina drošības riskus, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti brīdinājis – ja agresija netiks apturēta Ukrainā, nākamais mērķis var būt pati NATO.