TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Melnajā jūrā deg krievu "ēnu flotes" kuģi

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
29. novembra naktī Krievijas okupanti veica masveida, apvienotu gaisa triecienu Ukrainai un tās enerģētikas infrastruktūrai.
Kamēr pasaule apspriež jaunu miera plānu, Krievija turpina īstenot savu "kara plānu" — nogalināt un iznīcināt. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha sociālo mediju platformā "X" komentēja Krievijas okupantu 29. novembra apvienoto gaisa triecienu Ukrainai.
Sibiha uzsvēra, ka 29. novembra nakts Ukrainai bija ārkārtīgi grūta, jo Krievijas okupācijas armija veica gaisa triecienus pret tās civilo infrastruktūru, izmantojot 500 bezpilota lidaparātus un desmitiem spārnoto un ballistisko raķešu. Vairāk lasi šeit.
Tramps nosūtīja Vitkofu un Kušneru uz Maskavu ar piedāvājumu atzīt Krievijas kontroli pār sagrābto Ukrainas teritoriju, ziņo "The Telegraph". Eiropas sabiedrotie vairākkārt ir noraidījuši iespēju atbalstīt jebkādu vienošanos, kas pieļauj robežu pārskatīšanu ar spēku.
Trump dispatched Witkoff and Kushner to Moscow with an offer to recognize Russian control over seized Ukrainian territory, The Telegraph reports. European allies have repeatedly ruled out backing any deal that condones borders redrawn by forcehttps://t.co/cf2Ps379HQ
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 29, 2025
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 29. novembra rītam sasnieguši 1 171 700 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 910 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 381 tanku, 23 658 bruņutransportierus, 34 733 lielgabalus un mīnmetējus, 1550 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 430 lidmašīnas, 347 helikopterus, 85 343 bezpilota lidaparātus, 3995 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 463 automobiļus un autocisternas, kā arī 4010 specializētās tehnikas vienības.
Bijušais Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks pēc atlūguma iesniegšanas paziņojis, ka dosies uz fronti.
"Es dodos uz fronti un esmu gatavs jebkādām represijām. Esmu godīgs un krietns cilvēks," amerikāņu laikrakstam "New York Post" pavēstīja Jermaks. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas karavīri 10 km kājām nesa kaķi, lai to evakuētu no frontes līnijas.
Ukrainian soldiers carried a cat 10km on foot to evacuate it from the frontline. https://t.co/Dxcs1rcnKA pic.twitter.com/tbbUkUy9Rn
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) November 28, 2025
Ukrainas delegācija, tai skaitā Ukrainas bijušais aizsardzības ministrs un Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs un ārlietu ministra pirmais vietnieks Serhijs Kislica, devusies uz ASV, lai turpinātu sarunas par tā dēvēto ASV miera plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, vēsta Ukrainas mediji, atsaucoties uz aģentūru "Bloomberg".
"Bloomberg" avots ziņoja, ka Ukrainas delegācija uzturēsies Floridā, kur plānotas tikšanās ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un Donalda znotu Džaredu Kušneru.
Mediji iepriekš vēstīja, ka Vitkofs plāno nākamnedēļ doties uz Maskavu.
Pēc ziņotā gaisa uzbrukuma Krievijas Afipskas naftas pārstrādes rūpnīcā Krasnodaras novadā izcēlies liels ugunsgrēks.
Rūpnīca pārstrādā līdz 6 miljoniem tonnu naftas gadā. Iepriekšējais trieciens pārstrādes rūpnīcai notika 26. septembrī.
A major fire broke out at Russia’s Afipsky oil refinery in Krasnodar Krai after a reported air attack.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 29, 2025
The facility processes up to 6 million tons of oil a year. The previous strike on the refinery occurred on 26 September.
📹Exilenova+ pic.twitter.com/cq3enBfXtM
Krievijas komandieris nesen informējis Putinu, ka okupanti ir "atbrīvojuši" Kupjansku. Situācija uz vietas liecina par citu ainu.
Krievijas spēki kontrolē aptuveni 30% pilsētas pēc tam, kad šauras iefiltrēšanās taktikas dēļ viņu ieguvumi ir nestabili. Pilsētā darbojas nelielas kājnieku kabatas, taču teritorija uz rietumiem no Oskilas upes joprojām ir pelēkā zona ar nepārtrauktām sadursmēm.
Viņu problēmas ir strukturālas. Piegādēm jāšķērso Oskilas upe, ko pastāvīgi uzrauga Ukrainas droni. Pēc placdarma izveidošanas viņi pārāk šauri virzījās uz priekšu ar pārāk mazām rezervēm un pēdējos divus mēnešus ir pavadījuši, nostiprinot tikai nelielu skaitu ielu.
Ukraina ir reaģējusi, izveidojot Apvienoto spēku grupu ģenerālmajora Mihailo Drapatija vadībā, kuras uzdevums ir attīrīt pilsētu. Operācijas pašlaik notiek no četriem virzieniem: likvidējot norobežotus cietokšņus ziemeļos, veicot specvienību reidus, lai identificētu gaisa triecienu sagatavošanas zonas austrumu krastā, un veicot uzbrukuma operācijas dienvidos un dienvidrietumos, lai koncentrētu atlikušos Krievijas spēkus.
Ukrainas pozīcijas augstienēs uz dienvidrietumiem no pilsētas nodrošina novērošanu, uzlabotus uguns laukus un spēcīgāku dronu signālu, dodot uzbrukuma grupām izšķirošas priekšrocības.
Russia's commander recently informed Putin that forces had "liberated" Kupiansk. The situation on the ground tells a different story.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 29, 2025
Russian forces control roughly 30% of the town after narrow infiltration tactics left their gains unstable. Small infantry pockets are operating… pic.twitter.com/lMzmDKY6PE
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par prezidenta biroja pārkārtošanu saistībā ar korupcijas skandālu ap uzņēmumu "Enerhoatom".
Prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks, kura biroju piektdien pārmeklēja Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) un Īpašā pretkorupcijas prokuratūra (SAP) izmeklētāji, ir iesniedzis atlūgumu. Zelenskis to paziņoja vakara video uzrunā. Tiek gaidīta prezidenta biroja pārkārtošana. Prezidents pateicās Jermakam par to, ka viņš nodrošināja, ka Ukrainas nostāja starptautiskajos sarunu forumos "vienmēr tika pasniegta tā, kā tai vajadzētu būt". Vairāk lasi šeit.
Ukrainas galvaspilsēta Kijiva sestdienas rītā tika pakļauta krievu dronu uzbrukumam, kurā nogalināti divi cilvēki un ievainoti 15, paziņoja varasiestādes Kijivā.
Ievainoto vidū ir bērni, ziņoja Ukrainas Iekšlietu ministrija, norādot, ka vairākos galvaspilsētas rajonos cietušas daudzstāvu mājas un privātmājas.
Pilsētā ap pusnakti bija dzirdamas skaļas eksplozijas, un uz uzbrukumu atbildēja pretgaisa aizsardzības spēki, sacīja amatpersonas.
Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko iepriekš norādīja, ka krievu droni intensīvi uzbrukuši galvaspilsētas nomalēs. Kijivas mērs Vitālijs Kličko brīdināja cilvēkus uzbrukuma laikā palikt patvertnēs.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



