TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Pēc sankciju noteikšanas krievu naftas gigantiem Tramps pasludināts par Krievijas ienaidnieku, kurš “solidarizējies ar trako Eiropu”
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 135 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 910 iebrucēji, vēsta LETA.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 283 tankus, 23 458 bruņutransportierus, 33 972 lielgabalus un mīnmetējus, 1526 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1230 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 346 helikopterus, 73 826 bezpilota lidaparātus, 3880 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 65 356 automobiļus un autocisternas, kā arī 3981 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijas pilsētā Kopeiskā, Čeļabinskas apgabalā, 22. oktobrī noticis sprādziens ražotnē, kas ražoja gaisa palaišanas raķetes Krievijas triecieniem pret Ukrainu, vēsta neatkarīgais Krievijas medijs “Agentstvo”.
Krievijas diktators Vladimirs Putins valsts medijos centās nomierināt sabiedrību pēc tam, kad Savienotās Valstis 23. oktobrī noteica sankcijas pret Krievijas naftas gigantiem “Rosneft” un “Lukoil”.
Abas lielākās Krievijas naftas kompānijas, kā arī gandrīz 30 to meitasuzņēmumu, tika iekļauti ASV Finanšu ministrijas sankciju sarakstā 22. oktobrī, iezīmējot pirmo reizi, kad Vašingtona piemērojusi spiedienu uz Maskavu kopš prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā 20. janvārī.
Eiropas Savienība ir apstiprinājusi savu gatavību turpināt finansiāli atbalstīt Ukrainu arī 2026.–2027. gadā, 23. oktobrī Briselē žurnālistiem paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Šie līdzekļi ir ļoti svarīgs signāls un spiediens uz Krieviju no Eiropas Savienības puses,” sacīja Zelenskis pēc tikšanās ar Eiropas līderiem.
“Mēs esam pateicīgi par šodien saņemto apliecinājumu, ka Eiropas Savienība turpinās sniegt Ukrainai finansiālu atbalstu 2026.–2027. gadā. Paldies viņiem par to,” piebilda Ukrainas prezidents.
Ukrainas Ministru kabinets piešķīris papildu 8,4 miljardus grivnu (201 miljonu ASV dolāru) dabasgāzes importam gaidāmajai apkures sezonai, 23. oktobrī paziņoja Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko.
Papildu līdzekļi kļuvuši nepieciešami, jo kopš septembra sākuma Krievijas gaisa triecieni ir būtiski sabojājuši Ukrainas iekšzemes gāzes ieguves infrastruktūru.
“Lai nodrošinātu stabilu apkures sezonu, mums nepieciešams vairāk gāzes, jo pastiprināto Krievijas triecienu dēļ vietējā ieguve šobrīd ir īslaicīgi apturēta,” rakstīja Sviridenko savā ierakstā vietnē Telegram.
Iecerētā ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās Budapeštā nenotika, jo tās norise Eiropas teritorijā būtu demonstrējusi starptautisko likumu vājumu un Eiropas Savienības (ES) sankciju neefektivitāti, pieļāva politikas zinātnes doktors un ASV politikas vērotājs Mārtiņš Hiršs.
Viņš norādīja, ka precīzi iemesli pagaidām nav zināmi, taču viens no skaidrojumiem varētu būt, ka pagājušās nedēļas telefonsarunā Putins "apspēlējis Trampu vienos vārtos". Hirša ieskatā tikšanās Ungārijā demonstrētu Starptautiskās Krimināltiesas aresta ordera neefektivitāti, ja Putins ierastos un netiktu aizturēts, kā arī parādītu, ka ES sankcijas pret Krieviju nestrādā, jo ES ir aizliegusi Krievijas lidaparātiem ielidot Eiropas teritorijā.
Ukrainai būtu jāatceļ jaunie noteikumi, kas ļauj valsti pamest 18 līdz 22 gadus veciem vīriešiem, ceturtdien paziņoja Bavārijas federālās zemes premjerministrs Markuss Zēders.
Gan Berlīnei, gan Briselei vajadzētu vērst spiedienu uz Kijivu, lai panāktu, ka tā nepieļauj jaunu vīriešu izbraukšanu no valsts.
"Neviens nebūs ieguvējs, ja arvien vairāk jaunu vīriešu no Ukrainas ieradīsies Vācijā, nevis aizstāvēs savu dzimteni," laikrakstam "Bild" sacīja Zēders.
Ceturtdienas vakarā divas Krievijas militārās lidmašīnas no Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāva puses īslaicīgi pārkāpušas Lietuvas gaisa telpu, ziņo Lietuvas armija.
Ap plkst. 18 Gaisa spēki netālu no Ķībartiem fiksēja valsts robežas pārkāpumu.
Pēc militārpersonu sniegtās informācijas, kara lidmašīna Su-30, kas, iespējams, veica degvielas uzpildes mācības Kēnigsbergas apgabalā, un degvielas uzpildes lidmašīna Il-78 ielidoja Lietuvas teritorijā aptuveni 700 metru dziļumā un izlidoja pēc aptuveni 18 sekunžu uzturēšanās tur.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien aicināja Eiropas Savienības (ES) līderus nodrošināt Ukrainai tālās darbības ieročus, ar šo aicinājumu nākot klajā pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps bija noraidījis viņa lūgumu piešķirt raķetes "Tomahawk".
"Kad mēs runājam par tālās darbības ieročiem Ukrainai, mēs domājam par to, ka Putina režīmam vajadzētu izjust reālas šī kara sekas," sacīja Zelenskis, samitā Briselē uzrunājot ES līderus.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
