TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: izmantojot stindzinošo salu Kijivā, krievi ar raķetēm un droniem cenšas naktī nosaldēt iedzīvotājus

Krievijas diktators Vladimirs Putins trešdien videozvanā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu cildinājis abu valstu ciešās ekonomiskās, politiskās un drošības saites, dēvējot tās par stabilizējošu faktoru nemierīgajos laikos.

Pirms dažām dienām abu valstu augstākās amatpersonas vienojās, ka šogad, Maskavai un Pekinai pastiprinot ekonomisko sadarbību, attiecības varētu ieiet jaunā gultnē.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Maskavas un Pekinas attiecības kļuvušas ciešākas. Lai gan Ķīna oficiāli ietur neitrālu pozīciju attiecībā uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, faktiski tā atbalsta Krieviju.

31. janvāra migla un lietus noveda pie Ukrainas dronu darbības apturēšanas — galvenā ieroča, kas notur līniju uz dienvidrietumiem no pilsētas ap Iļiņivku, Stepanivku un Berestoku.

Krievijas spēki tur ir pieauguši jau nedēļām ilgi. Viņu mērķis: pārraut H20 šoseju, pilsētas galveno apgādes līniju.

Ja viņiem izdosies, apdraudēta nebūs tikai Kostjantiņivka. Pilsēta ir 60 km garas nocietinājumu ķēdes dienvidu enkurs, kas ved uz Kramatorsku un Slovjansku.

Ukrainai ir četri aizsardzības apļi ap pilsētu un trīs brigādes tās iekšpusē. Taču nav pietiekami daudz karavīru, lai segtu katru pieeju — droni aizpildīja šos robus. Slikti laika apstākļi vienkārši atņēma šo priekšrocību.

Eiropas Savienība plāno līdz 2030. gadam izveidot savu platformu aizsardzības datu apmaiņai bez Amerikas Savienoto Valstu līdzdalības.

Termoelektrostacija, kas pastāvēja vienīgi, lai nodrošinātu siltumu Kijivas iedzīvotājiem, tagad ir nopietni bojāta pēc Krievijas nakts trieciena 3. februārī.

"Tas ir Krievijas kara noziegums," par uzbrukumu Darņicas elektrostacijai sacīja enerģētikas ministrs Deniss Šmihaļs.

Vairāk nekā 1100 daudzdzīvokļu ēku galvaspilsētā joprojām nav apkures.

Darņickas un Dņeprovas rajonos 257 speciālisti strādā, lai atjaunotu apkuri, savukārt iepirkšanās centri ir kļuvuši par diennakts patversmēm.

ASV gaisa spēki ir veikuši lētas spārnotās raķetes ERAM testus, kas tiek izstrādāta Ukrainai.

2026. gada janvārī trīspusējo sarunu laikā Abū Dabī Ukrainas, Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas pārstāvji vienojās par enerģētikas pamieru, ko vēlāk apstiprināja Donalds Tramps.

Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumi par triecieniem Ukrainai no 2026. gada 25. līdz 27. janvārim ir pretrunā ar prezidenta Donalda Trampa apgalvojumiem, ka enerģētikas pamiers ilga "no svētdienas līdz svētdienai" un ka diktators Vladimirs Putins "turēja savu vārdu".

Ukrainas karavīri no 68. atsevišķās Jēgeru brigādes bezpilota sistēmu bataljona spridzina tiltu, ko Krievijas spēki izmanto loģistikai.

Pulkvežleitnants Arsēns Dmitriks apgalvo, ka pastāvīga frontes līnijas kustības vērošana kartēs dzen cilvēkus izmisumā, lai gan īstā cīņa ir psiholoģiska.

Viņš norāda uz mācību no amerikāņu karagūstekņiem Vjetnamā: ir skaidri jāredz briesmas, neļaujot sev noticēt, ka sakāve ir neizbēgama. Optimisti, kuri domāja, ka līdz Ziemassvētkiem būs mājās, salūza pirmie.

Tāpat Dmitriks raksta: "Ja jūs pieļaujat domu, ka ienaidnieka uzvara ir visticamākais variants, jūsu personīgā psihe lēnām sāk sabrukt."

Viņa svarīgākais arguments: Ukraina patiesībā uzvar adaptācijas sacensībās, mainoties ātrāk, nekā Krievija spēj reaģēt. Tas ir svarīgi ilgā karā, pat ja karte to nerāda.

Daži Ukrainas kanāli ziņo, ka 5. februārī paredzēta ieslodzīto apmaiņa starp Ukrainu un Krieviju: 157 pret 157

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka durvis uz miermīlīgu izlīgumu Ukrainas jautājumā ir atvērtas, taču apgalvoja, ka Kijiva vēl nav pieņēmusi nepieciešamos lēmumus. Viņš sacīja, ka tāpēc Krievija turpinās savu militāro operāciju un ka Krievijas spēki veiks triecienus mērķiem, kurus tā uzskata par saistītiem ar Ukrainas militāro kompleksu.

Sagaidāma vēl lielāka neselektīva civiliedzīvotāju bombardēšana.