TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Жители Энгельса, откуда российская авиация 4 года летает бомбить украинские многоэтажки, замерзают без отопления и горячей воды и записывают унизительные обращения к властям РФ с просьбами о помощи.
— Денис Казанський (@den_kazansky) January 27, 2026
Там только за один обстрел тратятся сотни миллионов долларов, за которые можно… pic.twitter.com/qu3i7icD5s
Kyiv residents share photos and videos on social media showing their freezing apartments and how they are trying to keep warm. https://t.co/0M7QLwxob3 pic.twitter.com/zRvuWo0nid
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 30, 2026
Tikmēr Krievijas galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs prasa nāvi Ukrainas iedzīvotājiem. "Pietiek žēlot!"
Russian propagandist Solovyev calls for the killing of Ukraine’s civilian population:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 29, 2026
"We shouldn’t deceive ourselves - everyone must be destroyed. Enough of feeling sorry for them." https://t.co/uSkyANT4v0 pic.twitter.com/oDWxVuROED
Daži lapsas dēvē Gapoņenko par politisko ieslodzīto. Smieklīgi. Par Gapoņenko iestājušies viņa saimnieki. Teroristiskas valsts ĀM pārstāve Marija Zaharova sākusi vāvuļot par "gestapo praksi" Latvijā.
— Leonīds Jākobsons (@Jakobson_L) January 30, 2026
#Latvija #Gapoņenko #Zaharova #hibrīdkarš #terorismavalsts pic.twitter.com/lmWTUm7mAx
Pēc triju dienu domāšanas Krievija Ārlietu ministrija paziņoja, cik ļoti tā nosoda prokremliskā aktīvista Aleksandra Gapoņenko notiesāšanu un atskaņoja nodrāzto plati par “fašistiem”.
“Mēs kategoriski nosodām šo uz acīmredzami melīgām, safabricētām apsūdzībām balstīto politizēto spriedumu, kuru pieņēma Latvijas marionešu tā saucamā tiesu sistēma pēc valdošā režīma pasūtījuma,” 30. janvārī paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova.
Īstā Orvela stilā gluži kā spogulī skatoties, Krievijas, kur masveidā represē, iesloga cietumos un pat nogalina citādi domājošos, ārpolitikas seja Zaharova aizrunājās tiktāl, ka Latvija "likumus izmanto, lai iznīcinātu citādi domājošos" un "raida skaidru signālu, jebkāda valsts politikas kritika tiks kvalificēta kā noziegums".
Vairāk lasiet šeit.
Polija piektdien parakstījusi līgumus par "Eiropā modernākās pretdronu sistēmas" izveidi, paziņojis Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
"Šis ir vēsturisks brīdis (..), mēs patiešām esam absolūtā pagrieziena punktā Polijas, Eiropas un NATO austrumu robežas efektīvā, augstas veiktspējas aizsardzībā," paziņoja Tusks, piebilstot, ka Polijas robežas būs "vislabāk aizsargātās Eiropā".
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs apstiprināja mediju iepriekš ziņoto, ka līgumu izmaksas sasniedz aptuveni 3,6 miljardus eiro.
Ķīna, kas ir agresorvalsts galvenā tirdzniecības partnere, aptur populāru automašīnu importa shēmu Krievijā.
Ķīna ir sākusi pastiprināt automašīnu importa kontroli uz Krieviju. Saskaņā ar Krievijas mediju ziņām, Suifenhe muitas dienestā tika aizturēti aptuveni 500 jauni Nissan, Mazda un Zeekr transportlīdzekļi, kas paredzēti Krievijas pircējiem.
Iemesls ir jauni noteikumi, kas aizliedz nesen iegādātu automašīnu eksportu kā lietotas. Izrādās, ka visas šīs automašīnas tika iegādātas pirms mazāk nekā sešiem mēnešiem un tāpēc nekvalificējas kā lietotas. Šī iemesla dēļ sūtījums ir iestrēdzis stāvvietā, un tiek prognozēts, ka automašīnas Krievijā nebūs pieejamas līdz vasarai.
Iepriekš Krievijas pircēji aktīvi izmantoja shēmu, kurā jaunas automašīnas tika reģistrētas uz fiktīviem īpašniekiem, Ķīnas pilsoņiem, un pēc tam eksportētas kā lietotas. Šī metode ļāva viņiem apiet ierobežojumus un iegūt automašīnas par zemākām cenām, jo Ķīnā ir valdības subsīdiju sistēma, kas padara automašīnas ievērojami lētākas. Tagad gan Ķīnas muita bloķē šādus darījumus. Tas varētu novest pie piegāžu samazināšanās un automašīnu cenu pieauguma Krievijā, jo īpaši tāpēc, ka Ķīna pašlaik ir Krievijas galvenā tirdzniecības partnere.
Video redzams pasažieru autobuss Hersonā, kam uzbruka krievi. Transportlīdzeklim tika trāpīts, kad tas brauca pa ceļu — šāviņš trāpīja brauktuvē, un šrapneļi ievainoja un nogalināja nevainīgus civiliedzīvotājus.
Pieci cilvēki guva smagus sprādziena un šrapneļa ievainojumus. Autobusa vadītājs tika nogalināts.
Teroristi turpina slepkavot cilvēkus gaišā dienas laikā...
🚨You can watch on video just how badly Russians want "peace"
— NEXTA (@nexta_tv) January 30, 2026
This is a passenger bus in Kherson shelled by Russians. The vehicle was hit while driving on the road — a projectile struck the roadway, and shrapnel wounded and killed innocent people who had done nothing wrong.… pic.twitter.com/trgtdedqjx
93. "Holodnij Jar" brigādes karavīri, dodoties uz pozīcijām Kostjantiņivkas virzienā, notriec ienaidnieka dronu. Kopā ar karavīriem automašīnā atradās arī "ICTV Fakti" žurnālists Jehors Romahlo.
Viņi novēroja karavīru mājas. Viņi iezīmēja autostāvvietas. Pēc tam, izmantojot Krievijas pārstāvja nosūtītās GPS koordinātas, viņi no slēptuves savāca divas paštaisītas bumbas. Taču Ukrainas Drošības dienests (SBU) jau novēroja notiekošo.
Ukrainas drošības dienests paziņoja, ka Odesas centrā ir arestējis trīs iespējamos FDD aģentus, kad viņi pārvadāja sprādzienbīstamas ierīces uz Ukrainas karavīru dzīvokļiem. Mērķi bija SBU specvienības un bruņoto spēku personāls, kas dienēja dienvidu frontē.
Aizdomās turētie ir Ukrainas pilsoņi — viens izvairījās no dienesta, otrs bija dezertieris, bet trešais sabiedriskās kārtības organizācijas loceklis. Saskaņā ar SBU teikto, viņi plānoja vispirms spridzināt dzīvokļu ieejas un pēc tam savākt vairāk ierīču, lai uzbruktu karavīru transportlīdzekļiem.
Visiem trim tagad draud mūža ieslodzījums par valsts nodevību. Viņiem ir atteikta drošības nauda.
They tracked soldiers' homes. They mapped out parking spots. Then they picked up two homemade bombs from a cache using GPS coordinates sent by their Russian handler.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 30, 2026
But the SBU was already watching.
Ukraine's security service says it arrested three suspected FSB agents in… pic.twitter.com/RIGHAMJeB3
ASV Aizsardzības departaments ir piešķīris līgumu par Ukrainai nodoto F-16 iznīcinātāju apkopi.
Līgums 235 449 716 ASV dolāru vērtībā tika piešķirts Beļģijas uzņēmumam "Sabena Aerospace Engineering".
Source: https://t.co/MXd8Fw9Uet
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 30, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



