TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers piektdien telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apsprieduši ASV piedāvāto plānu kara izbeigšanai Ukrainā, uzsverot, ka jebkuram miera nolīgumam ir nepieciešams Eiropas partneru apstiprinājums.

Merca preses pārstāvja izplatītajā paziņojumā teikts, ka līderi vēlreiz apstiprināja savu "nelokāmo un pilnīgo atbalstu Ukrainai ceļā uz ilgstošu un taisnīgu mieru".

Līderi arī atzinīgi novērtēja ASV centienus izbeigt karu Ukrainā, tostarp priekšlikumus vēlreiz apliecināt Ukrainas suverenitāti un sniegt ticamas drošības garantijas, un plāno cieši koordinēt turpmāko rīcību šajā jautājumā.

Līderi arī norādīja, ka "turpinās tiekties uz mērķi ilgtermiņā aizsargāt Eiropas un Ukrainas vitāli svarīgās intereses", uzsverot, ka pašreizējai kontaktlīnijai būtu jākalpo par "sākuma punktu" jebkādām teritoriālām diskusijām.

Viņi arī norādīja, ka jebkuram miera līgumam, "kas attiecas uz Eiropas valstīm, Eiropas Savienību vai NATO, ir nepieciešams Eiropas partneru apstiprinājums vai sabiedroto konsenss".

"Apspriedām miera plānu Ukrainai un visai Eiropai. Novērtēju ASV, prezidenta Trampa un viņa komandas centienus izbeigt šo karu. Mēs strādājam pie ASV puses sagatavotā dokumenta. Tam vajadzētu būt plānam, kas nodrošina reālu pienācīgu mieru," sociālajos tīklos pavēstīja Zelenskis.

Viņš piebilda, ka Eiropas līderi un viņš pats cieši koordinē savus centienus, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā pušu principiālās nostājas. Attiecīgu līmeņu komandas strādās kopā, norādīja Zelenskis.

Atšķirībā no Merca pārstāvja Zelenskis nekomentēja ASV sagatavotā plāna saturu.

ASV plāns, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.

Plānā teikts, ka Ukrainai būtu jānodod Krievijas kontrolē tās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas, kuras tā vēl nekontrolē. Doneckas un Luhanskas apgabali, kā arī Krima tiktu atzīti par de facto Krievijas kontrolētām teritorijām, un Donbasā tiktu izveidota demilitarizēta zona. Savukārt Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kurus Krievija pasludinājusi par savu teritoriju, taču pilnībā nekontrolē, frontes līnija tiktu iesaldēta. Krievijas karaspēkam būtu jāatstāj ieņemtās teritorijas citos Ukrainas apgabalos.

Tiklīdz visas puses piekristu šim plānam un abas puses atkāptos uz saskaņotajiem punktiem, lai sāktu to īstenot, nekavējoties stātos spēkā pamiers. Uz abām pusēm tiktu attiecināta amnestija, kas attiektos uz nodarījumiem kara laikā.

Kijivai arī būtu jāsamazina savas armijas skaitliskais sastāvs nedaudz mazāk par pusi - līdz 600 000.

Krievijai nav paredzēti stingri militāri ierobežojumi. Plānā teikts, ka "tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs un nenotiks tālāka NATO paplašināšanās", kā arī NATO neizvietos karaspēku Ukrainā.

Krievijai ar likumu būtu jānosaka politika neuzbrukt Eiropai un Ukrainai, kā arī ASV un Krievija pagarinātu kodolieroču kontroles un neizplatīšanas līgumus, to vidū "START I".

Apmaiņā Ukrainai solītas drošības garantijas no ASV un iespēja pievienoties ES.

Abi jau sen pametuši Krieviju. Putina ilggadējais kritiķis Šenderovičs pēc Krievijas invāzijas Ukrainā pārcēlās uz Poliju, bet Čičvarkins jau sen dzīvo Londonā.

Šenderovičs bija galvenais ideju autors asprātīgam deviņdesmito gadu šovam "Lelles" (Куклы), taču pēc Putina nākšanas pie varas 2000. gadā un viņa neglaimojošās attēlošanas šovu iznīcināja.

Eiropas Savienība nav oficiāli informēta par ASV piedāvāto plānu kara izbeigšanai Ukrainā, piektdien paziņoja bloka augstākās amatpersonas, piebilstot, ka plānu apspriedīs ar valstu līderiem G20 samitā, kas šajā nedēļas nogalē notiks Dienvidāfrikā.

Vairāk lasi šeit. 

Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls uzskata ASV priekšlikumus kara izbeigšanai Ukrainā par sarakstu ar problēmām, kas ir steidzami jāapspriež starp Ukrainu un Krieviju, nevis par gatavu plānu miera panākšanai.

Vairāk lasi šeit. 

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 115 trieciendroniem un droniem imitatoriem, piektdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

95 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 19 trieciendronu trāpījumi 12 vietās.

ASV piedāvātais plāns kara izbeigšanai Ukrainā paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO un Krievijas atgriešanos G8, liecina aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.

Vairāk lasi šeit. 

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 163 170 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1050 iebrucēji, vēsta LETA. 

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 357 tankus, 23 600 bruņutransportierus, 34 550 lielgabalus un mīnmetējus, 1546 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1247 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 82 620 bezpilota lidaparātus, 3981 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 67 768 automobiļus un autocisternas, kā arī 4002 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas armija ceturtdienas vakarā uzbruka Ukrainas pilsētai Zaporižjai, nogalinot piecus cilvēkus un ievainojot vēl trīs, paziņoja ārkārtējo situāciju dienesti, vēsta LETA. 

Uzbrukumā tika nodarīti postījumi dzīvojamiem namiem, veikalam un tirgum. Vienā no Zaporižjas rajoniem bija dzirdami sprādzieni.

Neilgi pirms šiem sprādzieniem Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs brīdināja, ka ienaidnieks varētu lietot vadāmās aviobumbas.