TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijai patīk jaunā ASV drošības stratēģija Trampa versijā - "mūsējie"!

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis ar dzēlīgu repliku atbildējis pasaules bagātākajam cilvēkam Īlonam Maskam, kurš aktīvi iesaistījies Eiropas Savienības apriešanā kopš tā noteica viņam piederošajai mikroblogošanas vietnei "X" 120 miljonu eiro naudas sodu par lietotāju krāpšanas nenovēršanu. "Dodies uz Marsu. Tur necenzē nacistu sveicienus," Maskam atbildēja Sikorskis.

Masks paziņojis, ka Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu tikt atceltai, lai suverenitāte tiktu atgriezta individuālajām valstīm. “ES ir jāatceļ, un suverenitāte jāatgriež individuālajām valstīm, lai valdības varētu labāk pārstāvēt savus iedzīvotājus,” sociālajā tīklā “X” izteicies Masks. Pēc tam viņš publicēja jautājumu, cik ilgi tāda ES vēl pastāvēs, kā arī pārpublicēja kādas lietotājas publikāciju, kurā ES pielīdzināta Ceturtajam reiham.

Vienlaikus ASV un Krievijas amatpersonas kā pēc svilpiena sāka žēloties par cenzūru un citām nelietībām briesmīgajā Eiropā.

Vairāk lasiet šeit.

Krievija neslēpj savu gandarījumu par šonedēļ publiskoto jauno ASV nacionālās drošības stratēģiju. Savu prieku par ASV jauno skatu uz pasauli paudis Kremļa diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs. 

“Šīs korekcijas, kuras mēs redzam, es teiktu, ka tās lielā mērā atbilst arī mūsu redzējumam,” saka agresorvalsts, kas gandrīz četrus gadus turpina asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera laikiem, diktatora runasvīrs. Peskovs piebildis, ka Kremlis šo jauno stratēģiju uzskata par "konstruktīva darba ķīlu", lai panāktu "konflikta" noregulējumu.

Vairāk lasiet šeit.

"Tas ir pragmatiski, kādēļ mums jārūpējas par šiem izdzimteņiem?" vaicā Gasparjans.

Krievijas spēka struktūras un juristi strādā pie “Nirnbergas tribunāla” analoga izveides, kurā apsūdzēto lomā būšot Ukrainas karavīri, paziņojis bijušais Krievijas premjerministrs, Krievijas Juristu asociācijas priekšsēdētājs Sergejs Stepašins. “Pašlaik mēs pie tā strādājam. Juristu asociācija, protams, Izmeklēšanas komiteja, prokuratūra, jo ir noziegumi. It īpaši tas, kas notika Kurskas apgabalā. Vienkārši slepkavas un sadisti. Tur nav nekādu jautājumu,” viņš paziņoja.

Kur šis tribunāls būs, viņaprāt, ir pāragri runāt, šo jautājumu plānots risināt pēc kara, aci nepamirkšķinot par savējo zvērībām Ukrainā, paziņoja Stepašins, kurš no Krievijas ekspremjeriem asinskāres ziņā atpaliek tikai no odiozā Dmitrija Medvedeva.

“Mediazona” vēsta, ka kopš Krievijas invāzijas tā pastāvīgi tiesā Ukrainas karavīrus un virsniekus, tikai no 2024. gada decembra līdz 2025. gada jūnijam Krievijā tika notiesāti 184 Ukrainas karavīri, kurus okupanti sagūstīja Kurskas apgabalā, kur Ukrainas armija pērn augustā sarīkoja negaidītu iebrukumu Krievijas teritorijā, tur paliekot ilgāk nekā pusgadu un liekot “pasaules otrajai armijai” lūgt ziemeļkorejiešu palīdzību viņu padzīšanai. Daudzi Ukrainas bruņoto spēku karavīri tiek tiesāti otro, bet daži pat trešo reizi. Viņus masveidā spīdzina, faktiski atņemot tiesības uz aizstāvību. Dažiem piespriests nāvessods, kas izraisīja protestus ANO līmenī.

Čehijas prezidents Petrs Pavels pieļāvis, ka Eiropa sāks asāk reaģēt uz Krievijas provokācijām un var izšķirties par krievu lidrobotu vai lidmašīnu notriekšanu.

Intervijā britu laikrakstam "The Sunday Times" Pavels norādījis, ka Rietumu līderi savu neizlēmību cita starpā demonstrē ar savu nepietiekamo reakciju uz gaisa telpas pārkāpumiem no krievu lidrobotu un lidmašīnu puses.

Maskava redz šīs spraugas Eiropas drošībā un tās izmanto, uzsvēris Čehijas prezidents.

Tajā pašā laikā viņš paudis pārliecību, ka NATO ir nopietns pamatojums, lai dotu daudz stingrāku pretsparu, nekā tas bijis līdz šim.

"Uzskatu, ka gadījumā, ja šie pārkāpumi turpināsies, pienāks brīdis, kad mums būs jāķeras pie stingrākiem pasākumiem, tajā skaitā pie iespējas notriekt krievu lidmašīnu vai lidrobotu. Krievija nepieļautu atkārtotu savas gaisa telpas pārkāpumu, un mums jārīkojas tāpat," uzsvēris Pavels.

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets sestdien paziņojis, ka NATO dalībvalstis un citi Vašingtonas sabiedrotie, kas paši veic pietiekami lielus ieguldījumus savā aizsardzībā, tajā skaitā Baltijas valstis, var rēķināties ar īpašu Savienoto Valstu labvēlību. Vairāk lasi šeit.

ASV vēlas, lai Eiropa līdz 2027. gadam pārņemtu galveno lomu NATO parastās aizsardzības kapacitātes nodrošināšanā - sākot no izlūkošanas līdz raķetēm, ceturtdien paziņoja Pentagona amatpersonas Vašingtonā. Šis stingrais termiņš dažām Eiropas amatpersonām šķita nereāls. Vairāk lasi šeit.