TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainu satricina vērienīgs korupcijas skandāls enerģētikā, Zelenska bijušais biznesa partneris aizbēdzis no valsts

Saskaņā ar Ukrainas Drošības dienesta (SBU) datiem, 2025. gadā ir veikti gandrīz 160 veiksmīgi uzbrukumi naftas ieguves un pārstrādes iekārtām, kā rezultātā ir radies degvielas trūkums un pārstrādes jauda samazinājusies par 37%.

Sarakstā ir iekļauts Krievijas prezidenta Vladimira Putina īpašais sūtnis investīciju jautājumos Kirils Dmitrijevs, lauksaimniecības ministre Oksana Luta un FDD aģents Aleksejs Komkovs.

"Lukoil" aizgāja no pārstrādes rūpnīcām Bulgārijā, Rumānijā un Nīderlandē pēc tam, kad Vašingtona padarīja sadarbību ar Krievijas naftas meitasuzņēmumiem juridiski neiespējamu.

Vācija virzās uz pastāvīgu valsts īpašumtiesībām "Rosneft" Švēdas un Karlsrūes pārstrādes rūpnīcās, kas piegādā aptuveni piekto daļu no valsts degvielas. Serbijas "Gazprom" piederošā NIS zaudēja piekļuvi starptautiskajai banku darbībai un dažu nedēļu laikā saskaras ar pilnīgu slēgšanu, ja vien Krievijas īpašumtiesības netiek pārtrauktas. Bulgārija gatavojas iegādāties "Lukoil" piederošo Burgasas pārstrādes rūpnīcu, kas piegādā 80 procentus no valsts degvielas, iespējams, ar ievērojamu atlaidi.

Tas, ko Maskava gadu desmitiem veidoja kā politisku ietekmi, tiek nojaukts dažu nedēļu laikā. Krievijas uzņēmumi izmantoja savu enerģētikas infrastruktūru visā Eiropā, lai iegūtu ietekmi un ieņēmumus cietajā valūtā. Šis tīkls tagad tiek uzskatīts par valsts drošības risku, nevis komerciālu aktīvu.

Eiropas atkarība ir pārvērtusies kontrolē. Krievijas bijušās pārstrādes rūpnīcas, cauruļvadi un sadales tīkli kļūst par valsts īpašumu pēc Eiropas noteikumiem, iezīmējot fundamentālas pārmaiņas kontinenta enerģētikas suverenitātē.

NATO ir jāatbild ar spēku uz Krievijas provokācijām, kurās iesaistīti droni un lidmašīnas, sacīja Čehijas prezidents Petrs Pavels.

"No Krievijas viedokļa vājums ir pelnījis tikai to, lai to samīdītu," uzsvēra Čehijas līderis.

Krievija pēc citu valstu pieprasījuma neizdos kriminālvajāšanai un sodīšanai ārzemniekus, kuri ir noslēguši līgumus ar Krievijas armiju, ziņo Krievijas mediji.

Grozījums, ko apstiprinājusi valdības komisija likumdošanas darbības jautājumos, attieksies uz ārzemniekiem un bezvalstniekiem, kuri dien vai ir dienējuši Krievijas armijā un citās militārajās vienībās saskaņā ar līgumu, kā arī uz tiem, kuri ir piedalījušies kaujas operācijās šo formējumu sastāvā.

Varas iestādes arī apsver likumprojektu, kas paredz, ka attiecībā uz šādām personām netiks pieņemts lēmums par deportāciju, atpakaļuzņemšanu vai izraidīšanu, ja tas ir paredzēts likumā. Krievijas juristi apgalvo, ka grozījumu mērķis ir noturēt ārvalstu militārpersonas Krievijā.

Kopš kara sākuma Phenjana ir piegādājusi Krievijai aptuveni 6,5 miljonus lādiņu.

Trampa administrācija ierosina no ikgadējās ANO rezolūcijas izņemt minējumus par Ukrainas teritoriālo integritāti un Krievijas agresiju, pārdēvējot to par "karu Ukrainā". Pagājušajā gadā rezolūciju atbalstīja 78 valstis, tostarp ASV. Eiropas partneri brīdina: tas graus ANO galveno pret Krieviju vērsto signālu un vājinās starptautiskās kārtības aizsardzību.

Video redzams, ka liesmas pārņēmušas AVT (atmosfēras-vakuuma destilācijas) iekārtu.

Krievija ir gatava apspriest ar Amerikas Savienotajām Valstīm Putina un Trampa tikšanās sagatavošanas atsākšanu, paziņoja ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Lavrovs arī nosauca Ukrainas prezidentu par "nacistu" un brīdināja, ka, ja kāda kodolvalsts veiks kodolieroču izmēģinājumus, Krievija rīkosies tāpat.