TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ziemeļkoreja dāsni apgādās Krieviju ar savu lielgabalgaļu

Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs neslēpa savu prieku par ASV lēmumu apturēt iepriekšējā prezidenta Džo Baidena apsolītās ieroču piegādes Ukrainai, kamēr pati Krievija aizvien intensīvāk apšauda Ukrainas pilsētas.

Izdevums “Politico” un telekanāls “NBC News” vēstīja, ka ASV aptur dažu iepriekš apsolītu ieroču piegādes Ukrainai, pastāvot bažām, ka ASV nav pietiekami daudz šo ieroču. Abi mediji atsaucās uz informētiem cilvēkiem, tai skaitā aizsardzības resora amatpersonām un ASV Kongresa locekļiem. Starp šiem ieročiem ir raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot", precīzijas artilērijas šāviņi, "Hellfire" un citas raķetes, kuras Ukraina palaiž no iznīcinātājiem F-16 un droniem.

“Cik mēs saprotam, iemesls šim lēmumam bija tukšās noliktavas, šādu ieroču trūkums noliktavās. Bet jebkurā gadījumā, jo mazāk ieroču tiek piegādāts Ukrainai, jo tuvāk ir “speciālās militārās operācijas” noslēgums,” priecīgs paziņoja Peskovs.

Šī "speciālā militārā operācija" ir Krievijas kopš 2022. gada 24. februāra sarīkotais asiņainākais karš Eiropā kopš Ādolfa Hitlera uzsāktā Otrā pasaules kara un ilgst jau 1225 dienas, Putinam cenšoties sagrābt pēc iespējas vairāk Ukrainas teritoriju un nolīdzināt ar zemi tās pilsētu. Pagaidām viņam ir izdevies pilnībā "atbrīvot" tikai Luhanskas apgabalu, bet 2022. gada 30. septembrī oficiāli anektētos arī Zaporižjas, Hersonas un Doneckas apgabalus krievi joprojām nekontrolē pilnībā, Zaporižju tā arī nav spējuši ieņemt, bet no Hersonas bija spiesti izvākties jau 2022. gada novembrī.

Salīdzinājumam krievu propagandas "svētums" Lielais Tēvijas karš pret nacistisko Vāciju bija tikai nedaudz ilgāks — 1418 dienas.

Baltā nama administrācija neapstiprināja nekādas detaļas, atbildot uz mediju jautājumiem. “Šis lēmums tika pieņemts, lai noteiktu par prioritāti Amerikas intereses pēc tam, kad Aizsardzības ministrija pārskatīja mūsu valsts militāro atbalstu un palīdzību citām valstīm pasaulē,” paziņoja Baltā nama preses sekretāra vietniece Anna Kellija.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis dekrētu, ar kuru Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīcas metropolītam Onufrijam atņemta Ukrainas pilsonība, pavēstīja Ukrainas Drošības dienests (SBU).

Onufrijs 2002.gadā brīvprātīgi ieguvis Krievijas pilsonību, bet turpinājis izmantot Ukrainas pilsoņa statusu, norādīja SBU.

Turklāt metropolīts "uztur sakarus ar Maskavas patriarhātu un apzināti iestājies pret Ukrainas baznīcas kanonisko neatkarību no Maskavas patriarhāta", teikts paziņojumā.

Onufrijs apgalvo, ka agrāk viņam bijusi Krievijas pilsonība, bet viņš no tās atteicies, kad pasliktinājušās attiecības starp Kijivu un Maskavu.

Maijā Ukraina sāka pārbaudīt Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīcas saiknes ar Krieviju. Tad beidzās baznīcai dotais deviņu mēnešu termiņš, kurā bija jāpierāda šādu saišu neesamība.

Ticīgo skaita ziņā lielākā pareizticīgo baznīca Ukrainā ir autokefēlā Ukrainas pareizticīgo baznīca, bet Maskavas patriarhāta baznīca - otra lielākā.

Pēc pilna mēroga kara sākuma Maskavas patriarhāta baznīca pasludināja savu "neatkarību", taču šī neatkarība juridiski nav noformēta.

Ukrainas varasiestādes uzskata, ka vairāki Maskavas patriarhāta baznīcas garīdznieki ir prokrieviski noskaņoti.

Krievijas īstenotie dronu uzbrukumi uzskatāmi par mērķētiem uz iedzīvotājiem, kas ir kara noziegums, uzsvēra ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Tirks.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM), Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomē ceturtdien, 3.jūlijā, ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Tirks iepazīstinās ar ziņojumu par aktuālo cilvēktiesību situāciju Ukrainā. Tāpat tiks prezentēts ANO ģenerālsekretāra vidusposma ziņojums par cilvēktiesību situāciju Krimā un citās okupētajās Ukrainas teritorijās.

ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs (OHCHR) konstatēja aizvien vairāk Krievijas īstenotu uzbrukumu Ukrainas iedzīvotājiem, it īpaši tajos pielietojot tuvās darbības dronus mērķētai un apzinātai iedzīvotāju vajāšanai. Tādējādi iedzīvotājiem, lielākoties senioriem un personām ar invaliditāti, bailēs par savu dzīvību uzturoties ārpus telpām, tiek liegta piekļuve ēdienam un higiēnas precēm, medicīniskai aprūpei un darbam.

Savukārt ANO ģenerālsekretāra ziņojumā konstatēts, ka Krievija turpina veicināt okupēto Ukrainas teritoriju rusifikāciju, piespiežot iedzīvotājus pieņemt Krievijas pilsonību, mainot skolu mācību programmas, lai ieaudzinātu Krievijas patriotismu, un aizliedzot jebkādu publiska atbalsta paušanu Ukrainai. Karagūstekņi okupētajās teritorijās piedzīvo cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp vardarbību, piespiedu pazušanu, seksuālu vardarbību, netaisnīgas tiesas prāvas, kā arī medicīniskās aprūpes un pārtikas trūkumu.

OHCHR ziņojums par periodu no 2024.gada 1.decembra līdz 2025.gada 31.maijam balstās datos, ko ievākusi un apkopojusi ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā (HRMMU). Pārskata periodā tika dokumentēti 968 gadījumi, kad iedzīvotāji tika nogalināti ar konfliktu saistītas vardarbības rezultātā, savukārt 4807 iedzīvotāji tika ievainoti, kas ir par 37% vairāk nekā tādā pašā laikā pagājušajā gadā.

Pēdējā gada laikā ir pieaudzis gadījumu skaits, kad civiliedzīvotājiem ir uzbrukts ar tuvās darbības droniem. Droni ir aprīkoti ar videokamerām, kas sniedz pietiekami skaidru attēlu, lai varētu atpazīt civilos objektus no militārajiem. Ziņojumā konstatēti gadījumi, ka, neskatoties uz skaidru video attēlu, Krievijas militārpersonas ir apzināti uzbrukušas privātajiem transportlīdzekļiem, pasažieru autobusiem, medicīniskajam transportam, kā arī neapbruņotiem cilvēkiem civilajā apģērbā. Šādi apzināti uzbrukumi pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības un ir kara noziegumi.

Ziņojumā dokumentēti Krievijas uzbrukumi strādājošām slimnīcām un enerģijas infrastruktūrai, aprakstīti gadījumi, kad Krievija ir vervējusi Ukrainas bērnus un jauniešus spiegošanai un sabotāžai, kā rezultātā vairāki bērni ir gājuši bojā, izpildot viņiem dotās instrukcijas. Karagūstekņi izcieta spīdzināšanu un citu vardarbīgu izturēšanos, piemēram, piekaušanu, elektrošoku, uzbrukumus ar suņiem, smacēšanu, aizliegumu gulēt, imitētus nāvessodus, kā arī dažāda veida seksuālu vardarbību, ieskaitot izvarošanu, piespiedu izģērbšanu un degradējošu izturēšanos.

Krievijas okupācijas varasiestādes paātrināja pasākumus īpašumu atsavināšanai okupētajās Ukrainas teritorijās, izplatot paziņojumus par vairāk nekā 16 000 īpašumu, kas paredz nepieciešamību to īpašniekiem 30 dienu laikā personīgi pierādīt savas īpašumtiesības. Īpašnieki nav spējīgi to izdarīt, jo nemaz nezina, ka viņu īpašums tiek atsavināts, neapmeklē okupētās teritorijas drošības apsvērumu dēļ vai nemaz tajās netiek ielaisti.

ANO ģenerālsekretāra vidusposma ziņojumā par laika posmu no 2024.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim par cilvēktiesību situāciju okupētajās Ukrainas teritorijās, tai skaitā Krimā, atkārtoti tika apstiprināts, ka Krievija kā okupācijas vara rīkojas pretēji starptautiskajās normās noteiktajam: Ukrainas pilsoņi tiek piespiesti pieņemt Krievijas pilsonību un tiek iesaukti Krievijas bruņotajos spēkos, civiliedzīvotāji tiek pārvesti uz Krievijas teritoriju. Vārda brīvība un reliģijas brīvība ir ierobežota, cilvēktiesību aizstāvji, advokāti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji tiek apspiesti, izsekoti un vajāti. Netiek aizstāvētas tiesības uz izglītību, pakļaujot Ukrainas bērnus militarizācijai un politiski-ideoloģiskai ietekmēšanai pret savu valsti.

Ziņojumos konstatēts, ka Krievija ir pastrādājusi virkni starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kuri nav tikuši izmeklēti un tiesāti, jo Krievijas tiesiskais regulējums faktiski piešķir imunitāti cilvēktiesību pārkāpumu pastrādātājiem. ANO augstais komisārs un ANO ģenerālsekretārs sniedz Krievijai 27 rekomendācijas, tostarp nekavējoties pārtraukt agresiju un izvest bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas, izbeigt nāvessodus, spīdzināšanu, seksuālo vardarbību pret karagūstekņiem un civiliedzīvotājiem, nodrošināt un aizsargāt okupētajās Ukrainas teritorijās dzīvojošo Ukrainas pilsoņu cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī izmeklēt un sodīt cilvēktiesību pārkāpumus.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute nicīgi izteicies par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova padomu NATO nepalielināt savus aizsardzības izdevumus, lai novērstu alianses sabrukumu. Intervijā "Fox News" Rute neslēpa, ko domā par Krievijas diktatora Vladimira Putina ilggadējo ārpolitikas seju.

"Kas attiecas uz Lavrovu, viņš ir ārlietu ministrs, man šķiet, kopš Jēzus Kristus piedzimšanas, un kopš tā laika no viņa mutes nekas jēdzīgs nav skanējis, tādēļ nepievērsīsim Lavrovam pārāk lielu uzmanību," paziņoja Rute.

75 gadus vecais Lavrovs Krievijas ārlietu ministra amatā ir kopš 2004. gada. Tiesa, līdz slavenajam "misteram Nē" Andrejam Gromiko (1909-1989) viņam vēl tālu, Gromiko PSRS ārlietu ministra amatā pabija 28 gadus no 1957. līdz 1985. gadam.

Nesen Lavrovs izteicās, ka NATO dalībvalstīm nevajadzētu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, ja tās vēlas saglabāt savu aliansi. Šādi viņš komentēja sava Polijas kolēģa Radoslava Sikorska izteikumu, ka Krieviju gaida krahs militāro tēriņu pieauguma dēļ. "Droši vien viņš paredz, ja reiz ir tāds pareģis, ka katastrofāla, pēc manām aplēsēm, NATO dalībvalstu budžeta palielināšana arī novedīs pie šīs organizācijas sabrukuma," pēc kolektīvās drošības līguma organizācijas (ODKB) padomes rezultātiem sacīja Lavrovs.

Ministrs atgādināja, ka Putins ir izziņojis militāro izdevumu samazināšanu, kuru daļa budžetā jau sasniegusi rekordlielas vērtības kopš PSRS laikiem. Lavrovs slavēja Putinu par to, ka viņš "vadās pēc veselā saprāta, nevis no pirkstiem izdomātiem un izzīstiem draudiem". Iepriekš Lavrovs pieprasīja izjaukt NATO, jo, viņaprāt, organizācija zaudēja jēgu pēc PSRS pastāvēšanas pārtraukšanas.

Ziemeļatlantijas alianses pēdējā samitā bloka valstis akceptēja kopš Aukstā kara lielāko aizsardzības izdevumu palielinājumu. Līdz 2035. gadam tam vajadzētu būt 5% no IKP līdzšinējo 2% vietā. NATO paziņojumā tika uzsvērts, ka šādi pasākumi ir nepieciešami, jo Krievija rada "ilgtermiņa draudus Eiroatlantiskajai drošībai". 2% mērķis tika pieņemts 2014. gadā, kad Putins organizēja Krimas sagrābšanu un ar separātistu rokām sāka kaujas Donbasā.

Tagad, kad Ukrainā ceturto gadu notiek pilna mēroga karš un Rietumos prognozē, ka Krievija NATO varētu uzbrukt pēc 2-5 gadiem, alianse strauji pacēla latiņu, atgriežoties pie 1980. gadu uzstādījumiem.

Pēc ieceres 3,5% no IKP jānovirza militārajām pamatvajadzībām - tādām kā nacionālo armiju uzturēšana un bruņošana, vēl 1,5% no IKP aizies plašākiem izdevumiem: kiberdrošība, cauruļvadu aizsardzība, ceļu un tiltu pielāgošana smagās militārās tehnikas ejai un viss pārējais. Pēc šīm norunām amerikāņu prezidents Donalds Tramps piekrita atstāt karaspēku Eiropā un apliecināja ASV uzticību kolektīvās aizsardzības principiem.

Dānijas pilsonēm no 1.jūlija ir pienākums reģistrēties militārajā uzskaitē un dienēt obligātajā militārajā dienestā, ja viņas tam tiks izraudzītas īpašas izlozes rezultātā.

Iesaukšanai armijā priekšroka tiks dota abu dzimumu brīvprātīgajiem, bet atlikušās vietas sadalītas loterijas kārtībā potenciālo iesaucamo, arī sieviešu, vidū.

Pirms jauno noteikumu stāšanās spēkā Dānijas sievietes varēja dienēt armijā, bet tikai kā brīvprātīgās.

Krievijā ukraiņu dronu triecienā otrdien cietusī Iževskas bruņojuma rūpnīca "Kupol" apturējusi darbu, trešdien vēsta "Telegram" kanāls "Astra", atsaucoties uz avotiem. Postījumi nodarīti četriem cehiem, kas saistīti ar dronu ražošanu.

Līdz šim daži dronu ražošanas cehi šajā rūpnīcā darbojās visu diennakti. "Kupol" ir viens no lielākajiem Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumiem, tas ietilpst koncernā "Almaz-Antej". Pēc Krievijas invāzijas "Kupol" sāka montēt dronus un zenītraķešu sistēmas.

Rūpnīca iekļauta ASV, Eiropas Savienības un citu rietumvalstu sankciju sarakstos.

Iževska ir liela rūpniecības pilsēta, kur cita starpā atrodas arī "Kalašņikova" grupas uzņēmumi. Pirmais uzlidojums rūpnīcai "Kupol" Iževskā notika jau pērn novembrī.

Jaunievēlētais Polijas prezidents Karols Navrockis ir paziņojis par plāniem apmeklēt Ukrainu un tikties ar prezidentu Zelenski.

"Bez šaubām, es tikšos ar prezidentu Zelenski plānoto vizīšu kārtas ietvaros. Kā prezidents es apmeklēšu visus mūsu kaimiņus," paziņoja Navrockis.