TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā apgalvo, ka Baltijas valstis "oficiāli" ļauj savu gaisa telpu izmantot Sanktpēterburgas apšaudei

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss piektdien noraidījis bažas par Irānas raķešu darbības rādiusu, kas teorētiski varētu sasniegt mērķus Eiropā, uzsverot, ka NATO aizsargā Eiropu no Irānas raķetēm.
Eiropa ir "droša, jo īpaši tāpēc, ka Vācija neaizsargājas viena pati pretgaisa aizsardzības ietvaros, bet gan NATO pretgaisa aizsardzības spēku kontekstā," vizītē Austrālijā paziņoja Pistoriuss.
Viņš arī pieminēja no Izraēlas iegādātās pretgaisa aizsardzības sistēmas "Arrow 3" izvietošanu. Sistēma drīzumā sāks darboties. "Tas ir milzīgs solis uz priekšu. Es joprojām atceros kritiskās balsis, kad mēs to iegādājāmies. Viņi teica, ka vispār nav raķešu, kuras šai ierīcei būtu jāpārtver," norādīja Pistoriuss.
Pazīstamais Z propagandists Kotenoks atzina, ka lielākā daļa zaudējumu Krievijas armijā tiek reģistrēti vēl pirms kaujas darbības uzsākšanas.
Krievijas Z propagandā turpinās histērija saistībā ar notikumiem frontes līnijās Ukrainā. Ukraiņu žurnālists Deniss Kazanskis pievērsa uzmanību jaunākajam krievu "patriotu" paziņojumam. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieni ir apturējuši "Kiriši-2" naftas pārstrādes rūpnīcas darbību pēc tam, kad vairāki trāpījumi aizdedzināja divas galvenās iekārtas un vairākas palīgiekārtas, ziņo "Reuters" avoti. Bojājumu apmērs neļauj precīzi noteikt atjaunošanas termiņus.
❗️Ukrainian drone strikes have halted operations at the Kirishi-2 oil refinery after multiple hits ignited two primary units and several auxiliary installations, sources said to Reuters. The scale of damage leaves repair timelines unclear. #Russia
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 27, 2026
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs: "Ukraiņi katru mēnesi iznīcina vairāk nekā 30 000 Krievijas karavīru. Tajā pašā laikā krievi vairs nespēj viņus papildināt. Mēs tuvojamies brīdim, kad varētu būt nepieciešams vispārējs aicinājums no Krievijas puses."
❗️President of Finland Alexander Stubb: "Ukrainians are destroying more than 30,000 Russian soldiers every month. At the same time, the Russians are no longer able to replenish them. We're getting closer to the moment when there might have to be a general call from the Russian… pic.twitter.com/13blT3Q69t
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 27, 2026
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Mārtiņš Staķis (P) un vēl 36 EP deputāti aicina Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Savienības (ES) Padomi apturēt ES finansējumu Venēcijas biennāles fondam, ja Krievija piedalīsies 61. Venēcijas mākslas biennālē.
Vēstulē, kas adresēta EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, Eiropas Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Kajai Kallasai un Kipras ārlietu ministram Konstantīnam Kombosam, deputāti aicina apturēt visu ES finansējumu Venēcijas biennāles fondam, ja Krievijas dalība tiks īstenota.
Ugunsgrēks Ustjlugas ostā atkal uzliesmoja ar jaunu spēku pēc kārtējā Ukrainas dronu uzbrukuma.
Foto: Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība
❗️The fire at the 🇷🇺Ust-Luga port has flared up again with renewed force after another strike by 🇺🇦Ukrainian drones.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 27, 2026
📷 Radio Free Europe / Radio Liberty pic.twitter.com/xkQokF58sY
Naktī uz 27. martu Ukrainas aizsardzības spēki veica precīzus triecienus pa Krievijas militārajiem objektiem okupētajās teritorijā.
Tika trāpītssekojošiem mērķiem:
- radara stacija "Valdai" Hvardijskes apgabalā Krimā,
- bezpilota lidaparātu "Forpost" zemes vadības stacija Jevpatorijā,
- komandpunkts Oļhinkas apgabalā (Doneckas apgabals),
- munīcijas noliktava Manhušā,
- materiāli tehniskās apgādes (MTS) noliktavas Ribinskē (Doneckas apgabals) un Novoseļivkā (Zaporižjas apgabals),
- ienaidnieka dzīvā spēka koncentrācijas vietai Dorožņes apkārtnē Doneckas apgabalā.
❗️On the night of March 27, the Defense Forces of 🇺🇦Ukraine carried out precise strikes on 🇷🇺Russian military facilities in the temporarily occupied territories.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 27, 2026
The following targets were hit: the “Valdai” radar station in the area of Hvardiiske in Crimea, a ground control… pic.twitter.com/ZP2NlR4N9Z
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 27, 2026
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos Džons Kols mudina Lietuvu rīkot divpusējas politiskas sarunas ar Minsku un atjaunot Baltkrievijas minerālmēslojuma tranzītu.
Intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT Kols teica, ka, viņaprāt, Lietuvai vajadzētu rīkot divpusējas politiskas sarunas ar Baltkrieviju.
"Jums ir jāapsēžas un jārunā. Ja tas nedod rezultātus, tad jāpieceļas un jādodas prom. Bet es domāju - es ceru -, ka tagad ka Lietuva piekritīs divpusējam dialogam ārlietu ministra vietnieku līmenī. Mums ir jāizbeidz tas, kas traucē dzīvi abām pusēm," sacīja Kols, kurš marta vidū apmeklēja gan Lietuvu, gan Baltkrieviju.
Viņš arī norādīja, ka Vašingtona būtu ieguvēja, ja tiktu atjaunots minerālmēslojuma tranzīts caur Lietuvu.
Krievija patlaban īsteno apjomīgu un koordinētu informācijas operāciju pret Latviju, Lietuvu un Igauniju, apgalvojot, ka Baltijas valstis ļauj izmantot savu teritoriju Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem pret Krieviju, informēja Latvijas Aizsardzības ministrija (AM).
AM uzsver, ka Latvija, Lietuva un Igaunija neiesaistās Ukrainas pretuzbrukumu Krievijai plānošanā un īstenošanā. Baltijas valstis atbalsta Ukrainu, piegādājot militāro ekipējumu, humāno palīdzību un atbalstot finansiāli, kā arī uzsver, ka Ukrainai ir leģitīmas tiesības aizstāvēties pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu.
Ar šādiem paziņojumiem Krievija demonstrē savu vājumu un mēģina novirzīt uzmanību no fakta, ka tā nespēj aizsargāties no veiksmīgajiem Ukrainas pretuzbrukumiem Krievijas infrastruktūrai Baltijas jūras krastā, teikts AM paziņojumā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



