TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Pēdējo mēnešu laikā krasi pieaudzis Krievijas sabotāžas un ietekmes operāciju skaits Eiropā, secināts pētījumā.

Domnīcas GLOBSEC un Starptautiskā pretterorisma centra (ICCT) pētījumā vēl 2025. gada septembrī tika norādīts, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Eiropas teritorijā notikuši vismaz 110 ar Krieviju saistīti uzbrukumi.

26. februārī plaša mēroga uzbrukuma laikā Ukrainas Jūras spēku aviācijas helikoptera apkalpe notrieca astoņus Krievijas Shahed/Gerber dronus.

Ukrainas speciālo spēku operatori dziļi aizmugurē mīnēja ienaidnieka iefiltrēšanās ceļu un Slobožanskas ziemeļu virzienā uzspridzināja divas okupantu grupas.

Speciālo spēku darbību rezultātā ienaidnieks tika likvidēts, un viņu iefiltrēšanās ceļš šajā frontes posmā tika nogriezts.

Naktī uz ceturtdienu Ukrainas armija devusi triecienu divām krievu radiolokācijas iekārtām okupētajā Krimas pussalā, ziņo Ukrainas ģenerālštābs.

Sašauta radiolokācijas stacija P-18 un radiolokācijas sistēma RSP-6M2, kas bija izvietotas Džankojā.

Iznīcināts arī krievu bezpilota lidaparātu vadības punkts Novozlatopiļas rajonā okupētajā Zaporižjas apgabala teritorijā.

Dots trieciens arī iebrucēju dzīvā spēka koncentrācijas rajonam Rodinskes apkārtnē Doneckas apgabalā, kā arī krievu armijas komandpunktam Jasnoje Solncē Krievijas Brjanskas apgabalā.

Pokrovskas ass 3. atsevišķā specvienību pulka "Zobenu grupas" operatori, kas nodēvēta kņaza Svjatoslava Drosmīgā vārdā, iznīcināja Krievijas bruņoto spēku karavīru grupu un izglāba ievainotu Ukrainas bruņoto spēku karavīru. 

Arvien vairāk valstu Eiropas "apņēmīgo koalīcijā" ir klusībā nolēmušas neizvietot miera uzturēšanas spēkus Ukrainā, ja vien Putins tam nepiekritīs.

Neviens neuzstādīja šo nosacījumu. Vairāki diplomātiskie avoti laikrakstam "The Telegraph" pastāstīja, ka šīs koalīcijas dalībvalstis izvēlējās padarīt izvietošanu atkarīgu no Krievijas piekrišanas, faktiski dodot Maskavai veto tiesības attiecībā uz spēku, kas paredzēts tās atturēšanai.

Tas notika tāpēc, ka drošības garantijas tika iekļautas pamiera sarunās, dodot sabiedrotajiem iemeslu ļaut arī Krievijai piedalīties lēmumu pieņemšanā par karaspēka izvietošanu.

Satraucošas pazīmes liecina par plašāku koalīcijas sairšanu. Pirms gada Lielbritānija ierosināja 64 000 karavīru. Tas kļuva par 25 000. 2026. gada 24. februārī kāds Eiropas aizsardzības avots karaspēka izvietošanu raksturoja kā "diezgan hipotētisku".

Boriss Džonsons no Kijivas ielām: "Sarunas ir pilnīgi abstraktas. Nav pierādījumu, ka Krievija to vēlas darīt."

Krievijas armijā līgums par dienestu bezpilota sistēmu spēkos varētu novest pie izvietošanas kājniekos un nosūtīšanas "gaļas uzbrukumos".

Krievijas Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi viltīgu shēmu, lai vervētu lielgabalu gaļu agresijai pret Ukrainu. Rekrūšus vilina ar solījumiem par "drošu" dienestu bezpilota spēkos, bet tā vietā viņi nonāk kaujas laukā, uzbrūkot nocietinātām pozīcijām. 

Tam uzmanību pievērsa Krievijas "Apzinīgas atteikšanās kustības" juridiskā departamenta vadītājs Artjoms Kļiga. Viņš atklāja nepilnības standarta līgumā, kas tiek piedāvāts Krievijas bruņoto spēku topošajiem dronu operatoriem. Pēc Kļigas teiktā, dokumenta saturs ir tiešā pretrunā ar propagandas materiāliem, ko Krievijas armija izmanto brīvprātīgo piesaistīšanai. Reklāmas brošūrās un plakātos tiek runāts par dienestu augsto tehnoloģiju vienībās, bezpilota lidaparātu vadīšanu un izvietošanu tālu no frontes līnijām. Tomēr līgums paredz, ka galīgais lēmums par piemērotību dienestam dronu spēkos tiek pieņemts tikai trīs mēnešus pēc parakstīšanas. Šajā laikā dienesta karavīrs atrodas tā sauktajā pārbaudes laikā. Ja novērtējums atzīst personu par nepiemērotu, tā var tikt pārcelta uz citiem amatiem. Papildinājuma formulējums ļauj rekrūšus nosūtīt atpakaļ uz kājniekiem, aizbildinoties ar to, ka viņš nav piemērots dienestam bezpilota sistēmu vienībās.

Visšokējošākis ir tas, ka 32% apgalvo, ka ir gatavi atgriezties Krievijas armijā pēc gūstekņu apmaiņas, un vēl 22% ziņo par zināmu gatavību atsākt kaujas darbības.

Ķīles institūta dati: tikai 6 valstis — Vācija, Lielbritānija, Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Nīderlande — nodrošina lielāko daļu Eiropas militārās palīdzības Ukrainai.

Skandināvija viena: 8% no Eiropas IKP, 33% no tās ieroču finansējuma. Dienvideiropa (19% no IKP) — tikai 3%

Maskavā ceturtdien sākusies prāva, kurā vācu mākslinieks Žaks Tillijs tiek aizmuguriski tiesāts par Krievijas diktatora Vladimira Putina apvainošanu.

Maskavas varasiestādes apsūdzējušas Tilliju arī par Krievijas armijas "diskreditāciju". Māksliniekam tiek inkriminētas viņa veidotās karnevāla platformas, kas attēlo kariķētu Putinu. Piemēram, vienā no tām diktators mazgājas asinīs Ukrainas karoga krāsās apgleznotā vannā.

Krimināllieta pret Tilliju tika oficiāli ierosināta 15. decembrī, un prāvas sākums bija paredzēts 30. decembrī, taču tiesas sēde atkārtoti tika atlikta līdz 26. februārim.