TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti masveidā mīnē Hersonu, metot sprāgstvielas no droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
12. novembrī Doneckas apgabalā 8. kņaza "Izjaslava Mstislaviča" vārdā nodēvēto Speciālo spēku pulka karavīriem izdevās iekļūt Krievijas militārajās pozīcijās un attīrīt to tranšejas.
"Viņi strādāja slepeni, ātri un precīzi," uzsvēra specvienības, publicējot arī kaujas video. Vairāk lasi šeit.
Par to brīdinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
❗️Russia is preparing to be able to start a major war on the European continent in 2029 or 2030, – Zelenskiy. pic.twitter.com/HCWowseGXO
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 13, 2025
Volgogradā iedzīvotāji ir iesnieguši pirmo valsts tiesas prāvu par mobilā interneta atslēgšanu. Četrdesmit četrus gadus vecais Maksims K. un viņa radinieks pieprasa, lai "Beeline" atjaunotu pakalpojumu, samaksātu 50 000 rubļu kompensāciju katram un oficiāli paskaidrotu, kas un uz kāda juridiskā pamata atslēdz internetu.
Problēma ir izplatījusies tālu aiz viena reģiona robežām: pārtraukumi skar visu Krieviju — no Maskavas līdz Krasnodarai un Ufai. Dažos apgabalos operatori atklāti apgalvo, ka pilnīgs savienojums atjaunosies tikai pēc tā sauktās "īpašās militārās operācijas" beigām.
❗️Russia faces its first lawsuit over mobile internet shutdowns
— NEXTA (@nexta_tv) November 13, 2025
In Volgograd, residents have filed the country’s first lawsuit against a mobile internet blackout. Forty-four-year-old Maksim K. and his relative are demanding that Beeline restore service, pay 50,000 rubles each in… https://t.co/SJ0d45Vblw pic.twitter.com/522NmaqZHx
Ukraina gatavojas ieviest pilnīgi jauna veida pretgaisa aizsardzības sistēmu — "dronu sienu", ko izstrādājusi "Atreyd", ziņo "Business Insider". Tas nav tradicionāls pretgaisa aizsardzības komplekss, bet gan gaisa mīnu lauks, kas sastāv no desmitiem mazu, ar baterijām darbināmu dronu, kas aprīkoti ar mazas jaudas lādiņiem un spēj pārtvert bezpilota lidaparātus un vadāmas planējošas bumbas pat bez GPS.
DWS-1 sistēma palaiž pārtvērējdronus pēc tam, kad radars ir atklājis draudus, veidojot blīvu gaisa aizkaru vairāku tūkstošu metru augstumā. Droni izmanto drauga vai ienaidnieka identifikācijas sistēmu, tuvojas ielidojošai munīcijai un detonē tās tuvumā, novirzot to no kursa.
Tie, kas nesprāgst, atgriežas savās palaišanas platformās atkārtotai izmantošanai. Mākslīgais intelekts reāllaikā nepārtraukti pārveido sienas konfigurāciju, lai tā atbilstu katra drauda trajektorijai.
Testi jau ir bijuši veiksmīgi. Ukraina tagad kļūs par pirmo valsti, kas izmantos šo tehnoloģiju reālos kaujas apstākļos.
‼️ Ukraine is deploying the first-of-its-kind “drone wall” — a revolutionary defense against glide bombs and UAVs
— NEXTA (@nexta_tv) November 13, 2025
Ukraine is preparing to roll out an entirely new type of air-defense system — a “drone wall” developed by Atreyd, Business Insider reports. It’s not a traditional… pic.twitter.com/p7WsVYhzuO
Itālijas laikraksts "Corriere della Sera" atteicās publicēt interviju ar Sergeju Lavrovu — ne drukātā veidā, ne tiešsaistē.
Saskaņā ar Krievijas vēstniecības sniegto informāciju redaktori atteikumu skaidroja ar to, ka Lavrova izteikumi "satur daudzus apstrīdētus apgalvojumus, kas prasa faktu pārbaudi vai papildu skaidrojumus", kas pārsniegtu "saprātīgas robežas".
Maskava to ātri vien nosauca par "nekaunīgu cenzūru". Krievijas Ārlietu ministrija ir publicējusi pilnu interviju savā tīmekļa vietnē.
Tajā Lavrovs runā par "nacisma pieaugumu Eiropā", apgalvo, ka Eiropas valdības cenšas novērst savu pilsoņu uzmanību no "iekšējo sociālekonomisko problēmu saasināšanās", finansējot Kijivu, un raksturo Krieviju kā "civilizētu valsti ar tūkstoš gadu vēsturi".
😂 What a tragedy! Italy killed Lavrov’s interview — the newspaper refused to publish even a shortened version
— NEXTA (@nexta_tv) November 13, 2025
Italy’s Corriere della Sera refused to publish an interview with Sergey Lavrov — neither in print nor online.
According to the Russian Embassy, the editors explained… pic.twitter.com/z9n97Mlg0K
Ukrainas militārpersonas no 425. atsevišķā triecienpulka veic operācijas, lai atjaunotu pozīcijas Pokrovskas ziemeļu un austrumu daļās.
"Kijivas dambis ir jānojauc, Kijivai ir jāapplūst. Harkiva ir jāiznīcina. Dnipro, Mikolajiva, Odesa, Sumi ir jānoslauka no zemes virsmas," paziņoja krievu propagandists Solovjovs.
🤬 The Kyiv Dam must be destroyed, Kyiv must be flooded. Kharkiv must be destroyed. Dnipro, Mykolaiv, Odesa, Sumy must be wiped off the face of the earth, - Russian propagandist Solovyov pic.twitter.com/rqP7Wx38j4
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 13, 2025
Bojājumu cēlonis un apmērs vēl tiek noskaidrots.
Explosions and a fire have been reported at an oil refinery in Nizhnekamsk, Russia. The cause and extent of the damage are still being clarified. pic.twitter.com/54xPFu4P6M
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 13, 2025
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto mudina ES pārtraukt finansējuma piešķiršanu Ukrainai, atsaucoties uz pastāvīgo korupciju. Viņš apgalvoja, ka Brisele turpina sūtīt naudu bez atbildības, atsaucoties uz nesenajiem skandāliem. Viņš solīja, ka, kamēr pie varas būs "Fidesz", nekādi Ungārijas līdzekļi Ukrainai netiks novirzīti.
Hungarian FM Péter Szijjártó is urging the EU to halt funding to Ukraine, citing ongoing corruption. He claimed Brussels keeps sending money without accountability, referencing recent scandals. He vowed that as long as Fidesz is in power, no Hungarian funds will go to Ukraine.… pic.twitter.com/rrdtm6rOHH
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 13, 2025
Neviens nespiež viņus mirt drupu dēļ. Es viņus atbalstīšu, īpaši komandierus, kas tur atrodas, lai kontrolētu situāciju, Zelenskis izteicās par Pokrovsku.
Viņš uzsvēra, ka jebkurš lēmums par karaspēka izvešanu ir militārās vadības jautājums uz vietas. Vienlaikus prezidents piebilda: mēs nevaram pamest Ukrainas austrumus.
❗️The most important thing for us is our soldiers. No one is forcing them to die for the sake of ruins. I will support them, especially the commanders who are there, in how to control the situation, - Zelensky about Pokrovsk.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 13, 2025
He emphasized that any decision to withdraw troops is… pic.twitter.com/75NKGJmstZ
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
