TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins pasludina "Lieldienu pamieru", pusotru dienu apņemoties neslepkavot Ukrainā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, lai pilnībā okupētu Donbasu, būtu jāziedo no 300 000 līdz miljonam cilvēku, intervijā podkāstam "The Rest Is Politics" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka Ukraina no Donbasa savu karaspēku neizvedīs.
"[Putins] cieš milzīgus zaudējumus, un kaujaslaukā nav pietiekami daudz labi apmācītu cilvēku. Viņš cenšas atrast atkāpšanās ceļu, kas izskatītos pēc uzvaras," norādīja Zelenskis.
"Tāpēc viņš mēģina mūs izstumt no Donbasa ar diplomātijas palīdzību, ar dialoga ar ASV palīdzību. Jo, lai pilnībā okupētu Donbasu, viņam būtu nepieciešams upurēt no 300 000 līdz miljonam cilvēku, atkarībā no tā, uz cik gadiem viņi plāno operāciju," klāstīja prezidents.
"Pat Putinam tā ir milzīga cena," viņš piebilda.
Zelenskis šonedēļ intervijā Itālijas "Rai Radio" pauda, ka Ukrainas karaspēka izvešana no Doneckas apgabala nevar tikt uzskatīta par kompromisu, jo tas ļautu Krievijai vēlāk okupēt Harkivu un Dņipro.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, visticamāk, jau piektdien pagarinās izņēmumus, kas ļauj valstīm pirkt sankcijām pakļauto Krievijas jēlnaftu un naftas produktus, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotiem.
Sankciju mīkstināšana bija daļa no ASV centieniem kontrolēt globālās energoresursu cenas, kas strauji pieauga Irānas kara dēļ.
ASV Finanšu ministrija kopš marta vidus ir atļāvusi iepirkt daļu Krievijas naftas saskaņā ar 30 dienu izņēmuma režīmu, kas beidzas 11. aprīlī.
Tuvo Austrumu kara apstākļos Vašingtona atļāva pārdot Krievijas izcelsmes jēlnaftu un naftas produktus, kas līdz 12. martam jau bija iekrauti tankkuģos.
ASV finanšu ministrs Skots Besents pirms mēneša sacīja, ka šis "šauri specifiskais īstermiņa pasākums" Krievijai nesniegs būtisku labumu.
Marta beigās pastiprinājās Ukrainas dronu uzbrukumi naftas eksporta ostām Baltijas un Melnajā jūrā, ietekmējot gan Krievijas naftas piegādes, gan ražošanu.
Ukrainas Aizsardzības spēki naktī uz piektdienu Kaspijas jūrā veikuši triecienu divām Krievijas urbšanas platformām, kas piegādāja degvielu okupācijas spēkiem, pavēstīja ģenerālštābs.
Operācija veikta, īstenojot Krievijas militārā un ekonomiskā potenciāla samazināšanas stratēģiju.
Saskaņā ar provizoriskiem datiem trāpīts stacionārajām platformām Graifera un Korčagina naftas ieguves laukos.
Urbšanas platformas pieder Krievijas uzņēmumam "Lukoil".
Šīs iekārtas atrodas Kaspijas jūras ziemeļos, teju 1000 kilometru attālumā no frontes līnijas.
Platformas ir svarīgs posms agresora armijas apgādē ar degvielu.
Militārā pavēlniecība norādīja, ka šādi triecieni tiks turpināti.
"Ukrainas Aizsardzības spēki turpinās uzbrukt svarīgiem okupantu objektiem līdz pilnīgai Krievijas bruņotās agresijas pret Ukrainu pārtraukšanai," norādīja ģenerālštābs.
11. aprīlī beidzas ASV noteikto naftas sankciju mīkstināšana.
Oficiāli tiek apspriests miera līgums un ekonomiskā sadarbība, taču avoti aģentūrai "Reuters" stāsta, ka patiesā darba kārtība ir šī termiņa pagarināšana.
Russia's envoy Dmitriev is in Washington as the US oil sanctions waiver expires 11 April
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 10, 2026
Peace deal and economic cooperation officially on the table — but sources tell Reuters the real agenda is getting that deadline extended.https://t.co/TELn5bdQQW pic.twitter.com/a3BK1JKlH6
70 gadus vecs vīrietis Doneckas apgabalā zaudēja sievu apšaudē un nolēma doties prom.
Viņš paņēma līdzi visu, kas viņam bija palicis – savas mantas, suni un 18 vistas. Kijivas centrā viņa automašīna sabojājās tieši ceļa vidū.
Garāmgājēji ieradās palīgā, un policijas patruļas darbinieki aizvilka automašīnu uz degvielas uzpildes staciju.
💔A lifetime packed into an old VAZ: a 70-year-old man lost his wife in shelling in the Donetsk region and decided to leave.
— NEXTA (@nexta_tv) April 10, 2026
He took everything he had left with him — his belongings, a dog, and 18 chickens. In central Kyiv, his car broke down right in the middle of the road.… pic.twitter.com/Xy1GGWN80w
Terorists un bijušais Donbasa "tautas gubernators" Pāvels Gubarevs apstiprinājis, ka tā saukto "sacelšanos" Ukrainas Donbasā 2014. gadā pilnībā finansēja un koordinēja Maskava, un tā tika īstenota ar Krievijas militāro iesaisti.
Terrorist and former "people's governor of Donbas," Pavel Gubarev, confirmed that the so-called "uprising" in Ukraine's Donbas in 2014 was entirely funded and coordinated by Moscow and carried out with Russia's military involvement. https://t.co/KK18VQxNA2 pic.twitter.com/CWO5A6akdQ
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) April 9, 2026
Krievi uz zemes bāzētā robotizētā kompleksa "Courier" ir uzstādījuši Ziemeļkorejas 75. tipa MLRS.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 10, 2026
Zelenskis apgalvo, ka Ukrainas lēmums atteikties no kodolieročiem bija "maldināšana", apgalvojot, ka dalībai NATO vajadzēja būt minimālajai garantijai, un kritizē parakstītājvalstis par nespēju nodrošināt drošību, jo Krievija tagad karā izmanto nodotos aktīvus.
Zelensky says Ukraine’s decision to give up nuclear weapons was a “deception,” arguing NATO membership should have been the minimum guarantee, and criticizes signatories for failing to provide security as Russia now uses transferred assets in war. #Ukraine pic.twitter.com/jaOSLp4Il7
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 10, 2026
Ukrainas Nacionālās gvardes "Lasara" grupa ciešā sadarbībā ar Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēkiem un 15. artilērijas brigādi "Čornij Lis" ("Melnais mežs") veica plaša mēroga daudzlīmeņu speciālo operāciju Zaporižjas virzienā.
Kopīgo darbību rezultātā tika iznīcināts: Krievijas elektroniskās karadarbības komplekss "Palantin", S-300V pretgaisa aizsardzības sistēmas palaišanas platforma un daudzkanālu vadības stacija, kā arī Krievijas bezpilota lidaparāta vadības punkts.
Operācijas laikā tika atbrīvota gaisa telpa Ukrainas aviācijas efektīvai darbībai.
❗️🇺🇦Lasar’s Group of the National Guard of Ukraine (NGU), in close cooperation with the Air Force of the Armed Forces of 🇺🇦Ukraine and the 🇺🇦15th Artillery Brigade “Chornyi Lis” (“Black Forest”), conducted a large-scale multi-layered special operation in the Zaporizhzhia… pic.twitter.com/9lArbLM60N
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 10, 2026
Ukrainas iznīcinātājs MiG-29, izmantojot franču vadāmo gaisa bumbu AASM HAMMER, iznīcina krievu bezpilota lidaparātu operatoru bāzi.
❗️🇺🇦 Ukrainian MiG-29 fighter jet, using the 🇫🇷 French guided air bomb AASM HAMMER, destroys a 🇷🇺Russian UAV (drone) operators' base pic.twitter.com/iYpTvsA6ia
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 10, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



