TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas aizstāvji Oleksandrivkas virzienā atkarojuši 400 kvadrātkilometru lielu teritoriju

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Dronu lidojuma diapazons ir 2500 kilometri, kas nozīmē, ka šāds bezpilota lidaparāts varētu viegli sasniegt vietas, kur tika izvietoti eksponātu eksemplāri.
Activists showed Russian-Iranian Shahed drones to Czech and Slovak residents, which daily target Ukraine
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 23, 2026
The drones have a flight range of 2,500 kilometers, meaning that such a UAV could easily reach the locations where the display copies were set up 📸 UkrInform pic.twitter.com/UoVZCAbEPd
Krievu militārais blogeris Romanovs apgalvo, ka vairāki ciemati Kramatorskas rajonā nav pilnībā Krievijas kontrolē, neskatoties uz "oficiālajiem ziņojumiem". Saskaņā ar viņa vērtējumu Ukrainas spēki joprojām atrodas Sofiivkas, Toretskas, Mirnohradas un Časivjaras daļās. Viņš arī norāda, ka Novopavļivka un Pavļivka pilnībā atrodas Ukrainas kontrolē.
"Dažiem tā ir dzīvības cena. Citiem - prēmijas un apbalvojumi," viņš piebilda.
Russian milblogger Romanov says several settlements in the Kramatorsk district are not fully under Russian control despite "official reports". According to his assessment, Ukrainian forces remain in parts of Sofiivka, Toretsk, Myrnohrad and Chasiv Yar. He also states that… pic.twitter.com/XQ4EQm6WKL
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 23, 2026
Latvijas Paralimpiskā komiteja un tās sportisti nepiedalīsies ziemas paralimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, informēja Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK).
Kā norāda LPK, lēmums par nepiedalīšanos pasākumā jebkādā formātā pieņemts, solidarizējoties ar Ukrainu un reaģējot uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) un Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) pieņemto lēmumu ļaut desmit agresorvalstu sportistiem startēt ziemas paralimpiskajās spēlēs.
Lēmumu par nepiedalīšanos klātienē ziemas paralimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā LPK paziņoja jau 18. februārī, kad Rīgas pilī svinīgā ceremonijā tika nosaukti Latvijas delegācijas karognesēji, bet šodien pieņemts lēmums, ka Latvijas sportisti nebūs redzami arī videoprojekcijās, kuras plānots filmēt pirms atklāšanas ceremonijas un demonstrēt tās laikā.
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs paziņojis, ka jauna sarunu kārta varētu notikt 26.–27. februārī.
"Krievija turpina uzstāt uz kontroli pār Donbasu. Šonedēļ varētu notikt ieslodzīto apmaiņa."
❗️A new round of negotiations may take place on February 26–27 — Head of the Office of the President of Ukraine Budanov
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
"Russia continues to insist on control over Donbas.
A prisoner exchange may occur this week." pic.twitter.com/xJq9iMceBe
Nelielas ienaidnieka grupas, iespējams, slēpjas pagrabos — pret tām tiek veikti pretsabotāžas pasākumi.
Apmetnes it kā okupācija ir vēl viena Krievijas viltus ziņa.
❗️Ternuvate is under the control of the 🇺🇦Ukrainian Defense Forces.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
Small enemy groups may be hiding in basements — counter-sabotage measures are being carried out against them.
The alleged occupation of the settlement is yet another Russian fake. pic.twitter.com/t6ws0Z5dmC
Radoslavs Sikorskis paziņoja, ka Viktora Orbāna valdība rada naidīguma atmosfēru pret Kijivu, ko tā izmanto savā vēlēšanu kampaņā.
"Mani principiāli šokē tas, ka tas notiek laikā, kad Ukraina aizstāvas pret spēcīgo Krievijas armiju. Ungāri mēdza saprast, kā tas ir. Budapešta 20. gadsimtā faktiski tika okupēta divas reizes, vienreiz to darīja Sarkanā armija. Es gaidīju daudz lielāku Ungārijas solidaritāti ar Ukrainu."
❗️Polish Foreign Minister shocked by Hungary’s attitude toward Ukraine
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
Radosław Sikorski stated that Viktor Orbán’s government is creating an atmosphere of hostility toward Kyiv, which it uses in its election campaign:
“What fundamentally shocks me is that this is happening… pic.twitter.com/xfUZjLRqmV
"Mēs noteikti virzāmies uz priekšu un tuvojamies brīdim, kad visām pusēm būs jāpieņem galīgie lēmumi: turpināt šo karu vai virzīties uz mieru. Es ceru, ka uzvarēs taisnīgums," norāda Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs.
❗️"We are definitely moving forward and approaching the moment when all sides will have to make final decisions: continue this war or move toward peace. I hope that justice will prevail."
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
— Budanov
Cilvēki Ļvivā atvadās no policistes Viktorijas Špilkas, kura tika nogalināta terorakta laikā.
Divdesmit trīs gadus vecā policijas seržante Viktorija Špilka tika nogalināta. 25 cilvēki tika ievainoti.
Viktorija sākotnēji dzīvoja Volīnā, vēlāk pārcēlās uz Hersonu, absolvēja Ļvivas Valsts Iekšlietu universitāti un dienēja patruļpolicijā. Pagājušajā rudenī viņa apprecējās — arī viņas vīrs ir patruļpolicists.
Naktī uz 22. februāri Ļvivā, Ukrainas rietumos, notikušie sprādzieni, kuros dzīvību zaudēja policiste un 25 cilvēki tika ievainoti, plānoti ar platformas "Telegram" palīdzību, un tos organizēja Krievija, sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Spridzekļi eksplodēja, kad policijas vienības ieradās, reaģējot uz izsaukumu par ielaušanos veikalā. 23. februāra pēcpusdienā aizdomās par uzbrukuma organizēšanu tika aizturēta 33 gadus veca Rivnes apgabala iedzīvotāja.
Prokuratūra ir ierosinājusi lietu pēc panta par teroraktu ar smagām sekām.
🕯️In Lviv, people are bidding farewell to police officer Viktoriia Shpylka, who was killed during a terrorist attack in the city. https://t.co/D41ld4lo29 pic.twitter.com/6b2Zb5Llrz
— NEXTA (@nexta_tv) February 23, 2026
Intervijā neatkarīgajam Baltkrievijas izdevumam "Dzerkalo" Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka daļa infrastruktūras, kas izmantota dronu uzbrukumos Ukrainai no Baltkrievijas teritorijas, Ukrainas armija jau ir iznīcinājusi. Tas attiecas uz moderniem retranslatoriem, ko izmanto uzbrukuma bezpilota lidaparātu vadīšanai un koordinēšanai, tostarp tiem, kas vērsti pret enerģētikas objektiem.
"Trīs vai četri jau vairs nav. Mums tas bija jādara," sacīja Zelenskis, komentējot situāciju ar torņiem, caur kuriem, iespējams, tika veikti sakari un veikta lidojumu vadība "Shahed" droniem . Šādi objekti ir tieši saistīti ar uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai un tāpēc tiek uzskatīti par leģitīmiem militāriem mērķiem. Būtībā tas attiecas uz sistēmas elementu demontāžu, kas ļāva veikt uzbrukumus Ukrainas pilsētām. Vairāk lasi šeit.
Divi Ukrainas karavīri sagūstīja sešus Krievijas 114. motorizētā strēlnieku pulka kājniekus — tostarp viņu vada komandieri — pēc ienaidnieka pozīcijas ieņemšanas un piedāvājot viņiem iespēju padoties, ziņo Ukrainas 225. triecienvienības pulks.
Krievu karavīri piederēja 114. motorizēto strēlnieku pulkam, paziņoja vienība. Neraugoties uz to, ka viņi skaitliski trīs reizes pārspēja ukraiņus, seši karavīri neizrādīja aktīvu pretestību, kad viņiem tika piedāvāta iespēja padoties. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



