TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins parakstījis dekrētu par rezervistu iesaukšanu militārajās mācībās 2026. gadā

Meksika kļuvusi par Krievijas pret ASV izvērstās spiegošanas centru, vēsta laikraksts "New York Times", atsaucoties uz avotiem ASV administrācijā.

Pēc Krievijas 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas izlūkdienestu darbība Meksikā aktivizējusies.

No vairākiem simtiem Krievijas aģentu, kas pēdējos gados izraidīti no ASV, vairāki desmiti tagad strādā diplomātiskajās pārstāvniecībās Meksikā.

Zelenskis apgalvo, ka viņi saskaņoja nostājas ar ASV un ES partneriem par miera soļiem, drošības garantijām un noturību. Sarunās tika apspriests arī PURL un reparāciju kredīts.

Fon der Leiena uzsvēra, ka ES atbalsts joprojām ir "nesatricināms", piebilstot, ka Ukrainai jābūt nodrošinātai kā ES pirmajai aizsardzības līnijai – gan kaujas laukā, gan pie sarunu galda.

Krievijas sauszemes drons "Kurjer" Sumu ass virzienā transportēja munīciju uz iebrucēju pozīcijām. Notika masīva detonācija pēc tam, kad tam trāpīja Ukrainas bezpilota lidaparāts.

Tur viņam paredzēta audience pie pāvesta Leona XIV un tikšanās ar Itālijas premjerministri Džordžu Meloni.

Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 110 droniem, bet pretgaisa aizsardzības spēki 84 dronus notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Droni raidīti no Kurskas, Orlas, Miļļerovas, Brjanskas, Primorskoahtarskas rajoniem Krievijā, kā arī Doneckas un Gvardijskes okupētajās teritorijās.

No 110 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 70 bijuši "Shahed" tipa trieciendroni.

ASV neseno sarunu gaitā centušās panākt, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nekavējoties piekrīt atdot Krievijai visu Donbasu, vēsta tīmekļa izdevums "Axios", atsaucoties uz avotiem.

Ukrainas un ASV sarunu centrā bija divi jautājumi - Krievijas prasība Ukrainai atdot visu Donbasu, arī teritorijas, ko Krievija vēl nav sagrābusi, un Ukrainas prasības par nopietnām ASV drošības garantijām, lai novērstu Krievijas agresiju nākotnē.

Kā norādīja Ukrainas amatpersona, ASV priekšlikums no Kijivas viedokļa ir pasliktinājies pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Kremlī piecas stundas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu tikās Trampa padomnieki Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners.

Divu stundu ilgajā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu pēc šīs tikšanās Vitkofs un Kušners "vēlējās no Zelenska viennozīmīgu "jā"", sacīja amatpersona.

"Radās iespaids, ka ASV dažādos veidos centās mūs pārliecināt par Krievijas vēlmi sagrābt visu Donbasu un ka amerikāņi vēlējās, lai Zelenskis telefonsarunā tam pilnībā piekristu," sacīja Ukrainas amatpersona.

Tajā pašā laikā Ukrainas un ASV amatpersonas norāda, ka, neraugoties uz zināmu progresu, nav panākts izrāviens teritoriālajos jautājumos vai drošības garantijās.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc sarunām Londonā ar Eiropas sabiedrotajiem pirmo reizi nosaucis iespējamos kandidātus uz prezidenta kancelejas vadītāja amatu, kas kļuvis vakants pēc līdzšinējā vadītāja Andrija Jermaka atkāpšanās.

Iepriekš mediji ziņoja, ka visticamākais kandidāts ir premjerministra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Mihailo Fedorovs.

Ir trīs kandidāti - aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs, Fedorovs un militārā izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs, par Zelenska teikto vēsta ukraiņu tīmekļa izdevums "Babel".

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 182 610 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 930 iebrucēji.

Septiņu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tostarp Latvijas, līderi nosūtījuši kopīgu vēstuli ES institūciju vadībai, aicinot aktīvāk virzīt priekšlikumu par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas finansēšanai, vēsta ārvalstu mediji.

Vēstuli Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam parakstījuši Latvijas, Igaunijas, Somijas, Īrijas, Polijas un Zviedrijas premjerministri, kā arī Lietuvas prezidents.

Amatpersonas pauž atbalstu iecerei piešķirt Kijivai tā dēvēto "reparāciju aizdevumu", ko segtu uz rēķina no ES iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Vēstules autori uzsver: ja lēmumu par šo kredītu izdotos pieņemt jau decembrī gaidāmajā ES samitā, Ukraina nonāktu daudz spēcīgākā pozīcijā gan attiecībā uz pašaizsardzību, gan potenciālajām sarunām.

Kā norāda izdevums "Politico", par lielāko garantu iespējamajam reparāciju aizdevumam varētu kļūt Vācija. EK cer, ka Berlīne piekritīs garantēt vairāk nekā 50 miljardus eiro. Šāds solis nepieciešams, lai pārliecinātu Beļģiju nodot Ukrainai 185 miljardus eiro vērtos Krievijas aktīvus, kas pašlaik iesaldēti Beļģijas depozitārijā "Euroclear".

Tiek pieļauts, ka garantijas 34 miljardu un 25 miljardu eiro apmērā varētu uzņemties attiecīgi Francija un Itālija.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien, 8.decembrī, parakstījis dekrētu par rezervistu izsaukšanu  uz militārajām mācībām 2026.gadā, vēsta aģentūra "RIA Novosti".

Uz militārajām nometnēm un mācībām būs jāierodas ne tikai bruņoto spēku rezervistiem, bet arī tiem, kas atrodas Ārkārtas situāciju ministrijas un Nacionālās gvardes (Rosgvardija) rezervē.

Mediji pievērš uzmanību faktam, ka divi parakstītā dekrēta punkti ir noslepenoti.