TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 164 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1050 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 361 tanku, 23 607 bruņutransportierus, 34 559 lielgabalus un mīnmetējus, 1547 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1248 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 82 842 bezpilota lidaparātus, 3981 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 67 842 automobiļus un autocisternas, kā arī 4002 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Polijas parlaments piektdien pieņēma rezolūciju, kurā aicina valdību pārcelt Krievijas vēstniecību Varšavā, norādot uz pieaugošajiem draudiem valsts drošībai. Rezolūcija tika pieņemta ar 439 balsīm par, nevienam nebalsojot pret un tikai vienu deputātu atturoties.

Pieprasījums par vēstniecības pārcelšanu sakrīt ar laiku, kad agresors pastiprinājis Polijā sabotāžas aktus – aizvadītajā nedēļas nogalē uz dzelzceļa līnijas uz dienvidiem no Varšavas nogranda sprādziens un tika nodarīti bojājumi arī uz citiem sliežu posmiem.  Polijas premjerministrs Donalds Tusks iepriekš pavēstīja, ka par sliežu spridzināšanu atbildīgi ir divi Ukrainas pilsoņi, kas ilgstoši sadarbojušies ar Krievijas izlūkdienestiem.

Krievijas vēstniecība atrodas Belvederskas ielā 49 – prestižā rajonā blakus Polijas Aizsardzības ministrijai, Belvederas pilij un Ministru prezidenta birojam. Deputāti uzsvēra, ka šāda lokācija apdraud valsts stratēģiskos objektus. Tāpat deputāti aicināja stiprināt pretizlūkošanas un pret-dronu aizsardzību šajā rajonā. Septembrī netālu no vēstniecības tika aizturēti Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi, kuri virs valdības ēkām neatļauti palaida dronu.

Polija jau iepriekš samazinājusi Krievijas diplomātisko klātbūtni valstī, slēdzot vairākus konsulātus. Pēc jaunākajiem sabotāžas incidentiem ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņoja par pēdējā Krievijas konsulāta slēgšanu Gdaņskā. 

Cilvēki, kuri kritizē Vašingtonas ierosināto plānu kara izbeigšanai Ukrainā, nesaprot reālo situāciju šajā brīdī, norāda ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss.

Politiķis uzskata, ka jebkuram Ukrainas un Krievijas kara izbeigšanas plānam būtu jācenšas sasniegt trīs mērķus: pārtraukt slepkavības, vienlaikus saglabājot Ukrainas suverenitāti; būt pieņemamam gan Krievijai, gan Ukrainai; un maksimāli palielināt izredzes, ka karš neatjaunosies. Kā pavēstīja Venss, "pastāv ilūzija, ka, ja mēs vienkārši dosim vairāk naudas, vairāk ieroču vai pastiprināsim sankcijas, uzvara būs tuvu".

"Jebkāda kritika par miera līgumu, pie kura strādā administrācija, liecina vai nu par tā nepareizu izpratni, vai arī nepareizi atspoguļo dažas kritiskās realitātes uz vietas," viņš raksta platformā "X".

Jau ziņots, ka ASV piedāvāto "miera plānu" daudzi dēvē par "Ukrainas kapitulācijas plānu", jo tas pakļaujas teju visām Krievijas prasībām. Jāpiemin, ka Jauns.lv novēroja, ka tas sakrīt ar teju visām prasībām, ar kurām jau 14. jūnijā nāca klajā Krievijas vadonis Vladimirs Putins, tai skaitā Putins norādīja, ka Ukrainai pilnībā jāizved savs karaspēks no Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas teritorijas; Rietumu valstīm pilnībā jāatceļ visas Krievijai piemērotās sankcijas, Ukrainai jāatsakās no dalības NATO, tās teritorijā nedrīkst atrasties kodolieroči, kā arī Ukrainā jāveic demilitarizācija.

Kijivā naktīs ielas iegrimst tumsā un klusumā - iedzīvotāji jau trešo ziemu pēc kārtas sagaida Krievijas uzbrukumu ēnā. Arvien pieaugošais trieciens Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai liek galvaspilsētas iedzīvotājiem meklēt jaunus risinājumus, kā izdzīvot bez siltuma un elektrības. “Ļoti svarīgi, lai cilvēkiem būtu siltums un cerība,” norāda deju studijas īpašnieks Dmitro Kustovs. Viņš pats ieguldījis vairāk nekā tūkstoti eiro ģeneratoros, lai cilvēki turpinātu nākt uz nodarbībām. “Es gribu, lai šeit vienmēr būtu gaisma. Tas palīdz cilvēkiem atlaist emocijas.”

Lai gan valdība sola, ka gāzes rezerves ziemai pietiks, bažas par infrastruktūras izturību aug. Kustovs atzīst: “Mans prāts ir tik ļoti pielāgojies situācijai, ka elektrības pārrāvumi jau kļuvuši par ikdienu.” Taču, ja pazudīs arī apkure, viņš izeju no situācijas neredz. Tikmēr ukrainis Volodimirs un viņa sieva Tetiana ir sagatavojuši sev rezerves plānu ziemai: baterijas, gāzes balonus un pat petrolejas lampas. “Ja nebūs gāzes, būs malka – man tā ir,” viņš norāda. Bet viņa sieva piebilst: “Vīrs nesatraucas, bet es gan. Man ir bail par manu tanti – viņai ir 85 gadi un viņa dzīvo viena.”

Citi iedzīvotāji runā par iepriekšējām ziemām kā par mācību, pēc kuras vairs neviens negaida ātru kara izbeigšanos. “Toreiz šķita – tas pāries. Tāpat kā šķita, ka karš nesāksies,” norāda kāda sieviete. Trīs gadus vēlāk ukraiņi masveidā iepērk ģeneratorus, kempinga plītis un elektriskās baterijas ierīces. Taču ne visi to var atļauties. Neskatoties uz grūtībām, optimisms pilsētnieku vidū saglabājas. “Es domāju, mēs vienkārši siltāk saģērbsimies. Vai arī – dejosim,” norāda viens no dejotājiem.

Krievijas dronu uzbrukuma dēļ slēgts nozīmīgais Orlivkas–Isakčas robežšķērsošanas punktu starp Ukrainu un Rumāniju, paziņojis Ukrainas muitas dienests. Triecienā cietis pārceltuves terminālis, kas nodrošina gan kravas, gan pasažieru un privāto transportlīdzekļu, kā arī gājēju pārvietošanos starp abām valstīm. Uzbrukuma rezultātā infrastruktūra ir būtiski bojāta, un amatpersonas aicina ceļotājus izmantot alternatīvus robežpunktus.

Odesas apgabala gubernators Olehs Kipers norādīja, ka šis bija vēl viens smags trieciens reģionam, kurš pēdējā laikā regulāri cieš no Krievijas uzbrukumiem. “Neskatoties uz pretgaisa aizsardzības darbību, vairākas civilās ēkas ir cietušas – bojātas fasādes, jumti un logi,” viņš sacīja. Triecienā tika sabojātas arī vienpadsmit kravas automašīnas stāvlaukumā, kā arī ievainoti divi cilvēki, kuri šobrīd saņem medicīnisko palīdzību.

Šī nav pirmā reize, kad Krievija uzbrūk šim stratēģiski svarīgajam robežpunktam. Orlivkas terminālis jau tika slēgts 2024. gada oktobrī pēc līdzīga uzbrukuma, un arī 2023. gadā tas īslaicīgi pārtrauca darbību pēc uzbrukumiem tuvējām ostām un robežinfrastruktūrai. 

Šo svētdien Trampa administrācija oficiāli informēs Eiropas sabiedrotos par savu Ukrainas "miera plānu, jeb kā daudzi to dēvē "Ukrainas kapitulācijas plānu". Augsta līmeņa pārstāvji no Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un Ukrainas tiksies ar ASV armijas sekretāru Denu Driskolu, iespējams, Londonā. Sarunu mērķis ir noskaidrot, vai pirms ziemas iespējams pavērsiens uz sarunām, kas varētu apturēt karadarbību. ASV viceprezidents Dž.D. Venss uzsvēra: “Miers jāpanāk gudriem cilvēkiem, kas dzīvo reālajā pasaulē,” piebilstot, ka jebkuram plānam jāapvieno karadarbības pārtraukšana ar Ukrainas suverenitātes saglabāšanu.

Tomēr Eiropas amatpersonas uz šo tikšanos raugās ar piesardzību. Avoti norāda, ka Vašingtona signalizējusi par iespējamu pēdējo mēģinājumu pirms stratēģijas pārvērtēšanas. Kaut gan netiek gaidīti konkrēti lēmumi, sarunas kalpos kā tests, lai noteiktu, vai pastāv jebkāda iespēja uzsākt reālas miera sarunas. Kāds ASV amatpersona atzina: “Šī ir pēdējā iespēja, pirms beidzas ASV pacietība.” Jāpiebilst, kā ASV "miera piedāvājums" tik ļoti atspoguļo Krievijas intereses, ka pielīdzināms Ukrainas kapitulācijai.

Ukrainas puse šajās sarunās piedalās ar piesardzīgu apņēmību. Lai arī Kijiva baidās no spiediena uz pāragriem kompromisiem, tā nevēlas dot Rietumiem ieganstu mazināt atbalstu. “Visi zina, ka šis nevar vilkties bezgalīgi,” atzina kāda augsta līmeņa Eiropas amatpersona, piebilstot: “Svētdiena parādīs, vai vispār ir kāds ceļš ārā no šī visa.” 

Sestdien norisināsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Speciālo uzdevumu vienības kaujinieku un reindžeru fiziskās sagatavotības ievadtests. 

Fiziskās sagatavotības ievadtesta nokārtošana dod iespēju sākt Speciālo uzdevumu vienības kaujinieka sagatavošanās posmu vai reindžera kursu. Uz reindžeru kvalifikāciju var pretendēt gan vīrieši, gan sievietes.

Kandidātiem uz Speciālo uzdevumu vienības kaujinieku un reindžeru apmācībām jāizpilda fiziskās sagatavotības ievadtests, kas ietver 800 metru skrējienu, 30 atspiešanās, 100 metru sprintu, 16 reižu 20 kilogramu smilšu maisa pacelšanu uz 1,5 metru augstas platformas, 50 metru "fermera pastaigu", nesot katrā rokā 20 kilogramu smagas ūdens kannas, 20 pietupienus ar 20 kilogramu smilšu maisu un noslēdzošo 800 metru skrējienu. Visi vingrinājumi tiek veikti sporta tērpā, un kopējais kontroles laiks ir 14 minūtes. Pēc tam kandidāti kārto 10 kilometru pārgājienu ar 15 kilogramu mugursomu, kas jāveic 1 stundā un 30 minūtēs.

Iestājpārbaudījumi norisināsies arī 13. decembrī un 2026. gada 24. janvārī. Pieteikties iespējams, rakstot uz e-pastu "dienests.suv@mil.lv" ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms izvēlētā testa datuma.

Speciālo uzdevumu vienības kaujinieki ir īpaši atlasīti un apmācīti karavīri, kas veic speciālās operācijas, nodrošina atbalstu citām vienībām un apgūst taktiskās, fiziskās un psiholoģiskās prasmes darbībai augsta riska situācijās.

Reindžeri ir Speciālo uzdevumu vienības apakšvienība, kas specializējas mazo vienību taktikā, speciālajā izlūkošanā un tiešo darbību veikšanā. Reindžeru apakšvienība spēj veikt visus NATO Speciālo operāciju spēkiem noteiktos pamatuzdevumus - militāro palīdzību, speciālo izlūkošanu un tiešās darbības. Papildus reindžeri būs spējīgi veikt arī nekonvencionālo karadarbību, kā arī atbalstīt pretterorisma operācijas, tādējādi stiprinot valsts iekšējo drošību un spēju operatīvi reaģēt uz hibrīdiem draudiem.

ASV prezidents Donalds Tramps ir pārliecināts, ka Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim nekas cits neatliks kā pieņemt piedāvāto miera plānu.

Viņš norādīja, ka, ja Zelenskis to nepieņems, ASV atbalsts tiks apturēts. “Es domāju, ka miers starp Ukrainu un Krieviju tuvojas,” piebilda ASV prezidents.