TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas raķešu triecienā Balakļijā nogalināti trīs un ievainoti desmit cilvēki

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraine’s “Prymary” unit conducted another round of successful deep strike operations and in the process destroying valuable Russian assets. The following systems have been struck:
— (((Tendar))) (@Tendar) November 17, 2025
- Tor-M1 SAM system
- command post 55K6 from the S-400 SAM system
- 9S18M1-3 radar from the Buk-M3… pic.twitter.com/GinJAdrlGb
Today marks a significant moment, truly historic for both our nations – France and Ukraine. Together with Emmanuel Macron, we signed a Declaration of Intent on Cooperation in the Acquisition of Defense Equipment for Ukraine. This document enables Ukraine to procure military… pic.twitter.com/0qzG41IsnP
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) November 17, 2025
Krievijas raķešu triecienā Balakļijā, Ukrainas Harkivas apgabalā, nogalināti trīs cilvēki un 13 ievainoti, pirmdien paziņoja Ukrainas amatpersonas.
Vēl divi cilvēki tika nogalināti gaisa triecienā Dņipropetrovskas apgabalā.
Balakļijā gaisa triecienā cieta dzīvojamo namu rajons pilsētas centrā. Starp ievainotajiem ir četri bērni.
"Agresors iznīcināja vairākas daudzdzīvokļu mājas un bērnudārzu. Necilvēcīgs uzbrukums, ko nevar attaisnot," sociālajos tīklos paziņoja Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska.
Ukrainas ostas pilsētā Izmajilā pēc Krievijas dronu trieciena aizdegās Turcijā reģistrēts kravas kuģis ar sašķidrināto naftas gāzi.
Krievijas armija īstenoja uzbrukumus Ukrainas enerģētikas objektiem piecos apgabalos - Harkivas, Sumu, Čerņihivas, Odesas un Doneckas, pirmdien paziņoja Ukrainas Enerģētikas ministrija.
Pēc Krievijas dronu uzbrukumiem Turcijas kuģim, kas pārvadāja sašķidrināto naftas gāzi, ticis evakuēts Plauru ciemats Rumānijā.
No Rumānijas Plauru ciema, kas atrodas tieši pāri Donavai no Ukrainas ostas pilsētas Izmajilas, tika evakuēti no 100 līdz 150 cilvēkiem. Agresorvalsts dronu skartais SNG tankkuģis "Orinda" kuģoja zem Turcijas karoga, un tā 16 Turcijas apkalpes locekļi ir pametuši kuģi bez gūtiem ievainojumiem, paziņojusi Turcijas valdība.
Tjūdors Černega un Čeatalkioi komūnas [kurā ietilpst arī Plauru ciemats] mērs, sacīja, ka varas iestādes pārbauda ciematu "māju pēc mājas" un evakuē arī dzīvniekus. Mērs sacīja, ka situācija ir "ļoti nopietna", norādot, ka kuģis "varētu eksplodēt jebkurā brīdī".
NATO un ES dalībvalsts Rumānija, kurai ir 614 kilometru gara robeža ar Ukrainu, vairākkārt ziņojusi par Krievijas droniem, kas neatļauti ielauzušies tās gaisa telpā vai avarējuši tās teritorijā. 11. novembrī Rumānijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Rumānijas teritorijā nokritis Krievu raidīts drons. Un arī septembrī Krievijas drons neatļauti ielidoja Rumānijas gaisa telpā, kur uzturējās aptuveni 50 minūtes.
Francijas prezidents Emanuels Makrons un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Parīzē parakstījuši nodomu protokolu, kas paredz iespēju Kijivai iegādāties no Francijas uzņēmumiem līdz pat 100 iznīcinātājiem "Rafale".
Nodomu protokolu, kas nav pirkšanas un pārdošanas līgums, paredzēts īstenot aptuveni desmit gadu laikā. Zelenskis preses konferencē Elizejas pilī nodēvēja šo par vēsturisku vienošanos.
"Pirmkārt, Ukraina varēs saņemt 100 "Rafale" iznīcinātājus un ļoti jaudīgus franču radarus - astoņas [jaunās paaudzes] pretgaisa aizsardzības sistēmas SAMP/T. Tas ir stratēģisks līgums, kas darbosies desmit gadus, sākot no nākamā gada," paziņoja Ukrainas prezidents.
Makrons norādīja, ka šī vienošanās paredz iespēju Ukrainai iegādāties Francijas jaunākās paaudzes reaktīvos iznīcinātājus ar pilnu bruņojumu, kā arī paredz papildu apmācību un ražošanas programmas.
Nodomu protokols ietver arī iespēju Ukrainai iegādāties bezpilota lidaparātus, dronu pārtvērējus un vadāmās bumbas, norādīja Makrons, piebilstot, ka pirmās piegādes gaidāmas nākamo trīs gadu laikā.
Francijas ģenerālštāba priekšnieks Fabjēns Mandons šomēnes, uzrunājot Francijas Senāta locekļus, norādīja, ka cīņā ar Krievijas raķetēm Eiropā ražotās sistēmas SAMP/T, ko Francija piegādājusi Ukrainai, ir efektīvākas nekā ASV ražotās sistēmas "Patriot".
Pagājušajā mēnesī Zviedrija un Ukraina parakstīja līdzīgu nodomu protokolu par gaisa spēju attīstīšanu, kas Ukrainai ļautu nākamajā desmitgadē iegādāties līdz pat 150 iznīcinātājiem "Gripen", kas tiek ražoti Zviedrijā.
Rumānija pirmdien evakuējusi ciematu netālu no Ukrainas robežas pēc tam, kad Krievijas dronu uzbrukumā Donavas upes ostai Ukrainas dienvidos naktī aizdegās kuģis ar sašķidrināto naftas gāzi.
Ņemot vērā kuģa tuvumu Rumānijas teritorijai un kravas veidu, varasiestādes nolēma evakuēt Plauru ciematu, kuram iepretim pāri Donavai atrodas Ukrainas ostas pilsēta Izmajila.
Ciemats tiek evakuēts piesardzības nolūkos, norādīja Rumānijas avārijas dienesti.
Rumānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Rumānijas gaisa telpas pārkāpumi naktī nav konstatēti.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem 2011. gadā Plauru ciematā dzīvoja 32 cilvēki.
Vienošanās pastiprina Francijas militāro atbalstu Ukrainai un paredz arī Francijas lidaparātu piegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Zelenskis paziņoja, ka Ukraina pasūtīs 100 "Rafale" iznīcinātājus no Francijas.
⚡️ Zelensky and Macron have signed a historic agreement in Paris
— NEXTA (@nexta_tv) November 17, 2025
The agreement strengthens France’s military support for Ukraine and includes the delivery of French aircraft to the Ukrainian Armed Forces.
Ukraine will order 100 Rafale fighter jets from France, Zelensky… https://t.co/cZmQAZI4XA pic.twitter.com/8mVBheSJC3
«Успеют не все». Десятки тысяч импортных машин застряли на границе России перед повышением утильсбораhttps://t.co/OvROZS567V
— The Moscow Times (RU) (@MoscowTimes_ru) November 17, 2025
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņojis, ka aizvadītā vasara varēja būt "pēdējā mierīgā" Eiropai. Vairāk lasi šeit.
Atbildot uz jautājumu, vai “nav pienācis laiks” ASV Kongresam pastiprināt spiedienu uz Krieviju un Vladimiru Putinu, lai izbeigtu karu Ukrainā, ASV prezidents paziņoja, ka republikāņi Kongresā izstrādā likumprojektu, kas ļautu ieviest sankcijas pret jebkuru valsti, kas turpina veikt biznesu ar Krieviju.
Pēc Trampa vārdiem, “republikāņi virza likumprojektu, kas ir ļoti spēcīgs — tas paredz sankcijas pret jebkuru valsti, kas sadarbojas ar Krieviju”. Pie šāda valstu saraksta varētu pievienot arī Irānu, piebilda ASV prezidents.
ASV jau kopš aprīļa tiek apspriesta ideja par 500 procentu sankcijām pret Krievijas partneriem.
Дональд Трамп вновь пригрозил санкциями торговым партнерам РФ. Как заявил президент США в ответ на вопрос, "не настало ли время" для Конгресса США продвинуться на пути давления на РФ и Владимира Путина для окончания войны в Украине, республиканцы в Конгрессе разрабатывают… pic.twitter.com/h74iBOD1uZ
— DW на русском (@dw_russian) November 17, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



