TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas Federācijas padomes spīkere Matvijenko prātuļo par Zelenska nolaupīšanu

Kevijas armijas dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā ir sasnieguši tādus apmērus, ka agresorvalsts vairs nespēj tos kompensēt ar jaunu karavīru piesaisti. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku operatīvajiem datiem, tikai aizvadītā mēneša laikā vien frontē likvidēti aptuveni 35 000 okupantu.

Kā televīzijas kanāla "Kyiv24" ēterā norādījis Ukrainas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants Serhijs Cehockis, šāds iznīcināto ienaidnieku skaits ir kritisks un ievērojami pārsniedz Maskavas spējas atjaunot savas rindas. Zaudējumu apmēri ir tik lieli, ka tos vairs nespēj nosegt pat izmisīgie mēģinājumi rekrutēt arvien jaunus kaujiniekus.

"Tas ir ievērojami vairāk, nekā viņi viena mēneša laikā spēj mobilizēt jebkādos veidos – savervējot cilvēkus nometnēs, cietumos vai piesaistot algotņus no ārvalstīm," uzsvēra virsnieks, akcentējot, ka okupācijas karaspēks frontē jau tagad saskaras ar jūtamu un neatgriezenisku cilvēkresursu deficītu.

Krievija šonedēļ jau trešo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma nākusi klajā ar paziņojumu par pilnīgu Luhanskas apgabala okupāciju. Lai gan agresorvalsts kontrolē lielāko daļu šī reģiona, tas aizvien nav pilnībā ieņemts, vēsta ASV telekanāls CNN.

Ukrainas Apvienoto spēku grupējuma pārstāvis Viktors Trehubovs nacionālā telemaratona ēterā norādījis, ka frontes līnija pēdējā pusgada laikā praktiski nav kustējusies. "Tas izklausās pēc kaut kāda Pirmā aprīļa joka no viņu puses," Kremļa paziņojumus komentēja Trehubovs. Viņa teikto apstiprina arī Ukrainas Sauszemes spēku 3. armijas korpusa pārstāvji, atklājot, ka krievi nesen veikuši 144 neveiksmīgus šturmēšanas mēģinājumus tikai diviem ciemiem, izmisīgi cenšoties pabeigt Luhanskas apgabala ieņemšanu.

Analītiķi, uzsver, ka Maskavas paziņojumi par pilnīgu Luhanskas ieņemšanu ir mērķtiecīga dezinformācijas kampaņa. Tās mērķis ir radīt maldīgu priekšstatu par strauju Krievijas armijas virzību dažādos frontes iecirkņos. Eksperti neizslēdz, ka ar šādu retoriku Krievija cenšas psiholoģiski ietekmēt ASV un citus Ukrainas sabiedrotos, lai tie savukārt izdarītu spiedienu uz Kijivu, piespiežot to iziet uz teritoriālu kompromisu.

Doneckas apgabala Kostjantiņivkas virzienā Krievijas karaspēks ir demoralizēts,  jo okupanti apzinās, ka jebkāda pārvietošanās ar smago bruņutehniku nozīmē tās tūlītēju iznīcināšanu. Par to telekanāla "Kyiv24" ēterā paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants Serhijs Cehockis.

Kā skaidro virsnieks, Ukrainas aizstāvji rūpīgi seko līdzi ienaidnieka kustībai, iznīcinot okupantu vienības vēl pirms tās paspējušas pietuvoties ukraiņu pozīcijām. "Krievi ir izteikti demoralizēti, jo saprot – īpaši pārvietojoties ar smago tehniku –, ka ilgi pa mūsu zemi pabraukt nevarēs. Tiklīdz viņi nonāk mūsu ieroču sniedzamības zonā, mēs šo tehniku atrodam un iznīcinām. Viņi to lieliski apzinās un visiem spēkiem cenšas izvairīties no drošas nāves," situāciju raksturoja Cehockis.

Brīdī, kad ASV uzmanība aizvien vairāk pievēršas konfliktam Tuvajos Austrumos un miera sarunas ir nonākušas strupceļā, Ukraina saskaras ar smagu mobilizācijas krīzi – armijas rindās akūti trūkst cilvēku, savukārt tie, kuri atrodas frontē, atrodas uz izsīkuma robežas, vēsta britu laikraksts "The Independent".

Atsaucoties uz Ukrainas aizsardzības ministra Mihailo Fjodorova sniegto informāciju, laikraksts norāda, ka valstī ir aptuveni divi miljoni cilvēku, kuri izvairās no iesaukšanas militārajā dienestā, turklāt simtiem tūkstošu karavīru ir patvaļīgi pametuši savas daļas. Ukrainas Ģenerālprokuratūras dati liecina, ka kopš 2022. gada par dezertēšanu ir ierosinātas jau aptuveni 290 000 lietu.

Kā izdevumam skaidrojuši Ukrainas izlūkvienību karavīri frontē, situācija ir kļuvusi ārkārtīgi smaga. Karavīri ir fiziski un emocionāli iztukšoti, taču nav, kas viņus nomaina. "Cilvēki armiju uztver kā biļeti vienā virzienā, jo neredz nekādas iespējas rotācijai. Ja viņi zinātu, ka būs jācīnās tikai vienu gadu un tad varēs atpūsties, vēlme iestāties armijā būtu daudz lielāka," paudis Ukrainas parlamenta Ārpolitikas un starpparlamentārās sadarbības komitejas vadītājs Oleksandrs Merežko.

Viņš uzsver, ka demogrāfiski Ukrainai pietiktu cilvēkresursu, lai turpinātu karu vēl vismaz desmit gadus. "Tā ir psiholoģiska problēma. Galvenais jautājums ir – kā pārvaldīt šos resursus un radīt motivāciju. Redzot tik plašu "izvairīšanās armiju", dabiski, ka arī citiem zūd vēlme doties uz fronti," skaidroja deputāts.

Laikraksts arī akcentē, ka Ukrainas lēmums saudzēt jaunatni un atļaut no valsts izbraukt 18 līdz 24 gadus veciem vīriešiem ir novedis pie tā, ka simtiem tūkstošu jaunu cilvēku ir atstājuši valsti. 

Karadarbības zonā Ukrainā likvidēts bijušais Ukrainas Drošības dienesta augsta ranga ierēdnis, kurš bija nodevis savu valsti un pārgājis agresora pusē.

Saskaņā ar pieejamo informāciju, likvidētais vīrietis, uzvārdā Ļapkins, pirms savas nāves kaujas laukā  dienēja Krievijas brīvprātīgo bruņotajā vienībā "Bars-33". Precīzāka informācija par nodevēja likvidēšanas vietu un apstākļiem netiek izpausta.

Neskatoties uz Krievijas Federācijas oficiālajiem apgalvojumiem par pilnīgu Luhanskas apgabala ieņemšanu, reālā situācija kaujas laukā ir krasi atšķirīga.

Kā liecina ASV Kara izpētes institūta (ISW) apkopotie dati, Krievijas karaspēka virzības tempi Ukrainas teritorijā ir būtiski kritušies. Saskaņā ar pētnieku aplēsēm 2026. gada pirmajos trīs mēnešos okupantu spēku virzība ir palēninājusies līdz vidēji pieciem kilometriem dienā, kas spilgti disonē ar Kremļa paziņojumiem par straujiem un masīviem panākumiem frontē.

Ukrainas Aizsardzības ministrija un Sauszemes spēku pavēlniecība sākusi plašu izmeklēšanu kādā no karaspēka daļām, kurā konstatēts, ka dienestā, iespējams, pieņemti aptuveni 2000 vīriešu, kuri veselības stāvokļa dēļ nav derīgi militārajam dienestam.

Šajā karaspēka daļā pašlaik norisinās padziļināta pārbaude, lai noskaidrotu, kurā posmā notikusi tik apjomīga sistēmiska kļūda un kā personas ar acīmredzamām veselības problēmām varēja iziet medicīnisko komisiju.

Vienlaikus aktualizējas problēmas saistībā ar tiem iedzīvotājiem, kuri atsakās sadarboties ar militārajām iestādēm. Aptuveni pusotrs miljons iesaukuma vecuma vīriešu joprojām nav atjaunojuši savus militārās uzskaites datus, kas saskaņā ar likumu ir tiešs pārkāpums valstī izsludinātā karastāvokļa laikā.

Krievijas okupācijas spēku mēģinājums īstenot plašu pavasara un vasaras ofensīvu ir galīgi nonācis strupceļā, turklāt iniciatīvas zaudēšana izraisījusi bezprecedenta paniku krievu "Z-blogeru" vidū. Par to televīzijas kanāla "24 Kanal" ēterā paziņojis Ukrainas militārais apskatnieks Ivans Timočko.

Eksperts norāda, ka izgāzušos uzbrukuma plānu dēļ Krievija tagad cenšas maksimāli destabilizēt situāciju Ukrainas iekšienē un ietekmēt sabiedrības uztveri par karu, tādējādi vairojot dažādu provokāciju skaitu. Vienlaikus okupanti zaudē iniciatīvu paši savā teritorijā – Krievijas pierobežas apgabalos arvien biežāk skan gaisa trauksmes signāli, kas tieši ietekmē sabiedrības noskaņojumu agresorvalstī.

"Krievijā ir milzīgs skaits militāro korespondentu jeb "Z-blogeru", kuri jau ir samierinājušies ar faktu, ka Krievijas uzbrukums cietīs fiasko. Kaut kas tāds vēl nekad nav bijis! Šobrīd krievu publiskajā telpā valda nepārtraukta čīkstēšana un sūdzēšanās par nodevību," situāciju raksturo Timočko.

Viņš piebilda, ka Krievijas varasiestādes drudžaini meklē izeju no situācijas un mēģina mainīt kara doktrīnu savā labā. Pēc analītiķa domām, stratēģiski Krievija šo karu jau ir zaudējusi, un tagad galvenais jautājums ir tikai par to, cik ilgi Kremlim vēl pietiks resursu uzturēt okupācijas karaspēka klātbūtni Ukrainā, lai mēģinātu turēt bailēs citas valstis.

Krievijas patiesais un nemainīgais mērķis ir visas Ukrainas pilnīga okupācija, tāpēc jebkāda piekāpšanās vai teritoriāli kompromisi radītu valstij eksistenciālus draudus, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Valsts galva uzsvēra, ka Ukrainas atspiešana vai atkāpšanās nesīs sev līdzi milzīgus riskus. "Problēma ar krieviem ir tāda, ka viņiem patīk runāt par kompromisiem, taču viņi nekad tos nepilda," skaidroja Zelenskis. Prezidents ir pilnībā pārliecināts – ja Ukraina izšķirtos par teritoriālu piekāpšanos, Krievija šo laiku izmantotu tikai tādēļ, lai nostiprinātu savas pozīcijas un pilnvērtīgi sagatavotos tālākai valsts okupācijai.

Krievijā, un jo īpaši Sibīrijas reģionā, veidojas pilnīga atkarība no Ķīnas, kamēr vietējie iedzīvotāji slīgst bezdarbā un cieš no pamata infrastruktūras sabrukuma. Šādu ainu iezīmējis Ukrainas spēku gūstā nonācis Krievijas karavīrs no Tomskas apgabala.

Gūsteknis atklājis, ka reģionā trūkst darbavietu, ciemi un lauku teritorijas ir pamestas novārtā, tajos nav nedz skolu, nedz bērnudārzu.

Kā atzinis karavīrs, šobrīd vienīgais ekonomiskās aktivitātes virzītājspēks reģionā ir Ķīnas uzņēmumi, kuriem Kremlis esot devis pilnīgu rīcības brīvību Krievijas dabas resursu izmantošanā.

Gūsteknis apgalvo, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ļāvis Ķīnas pārstāvjiem iznomāt Sibīrijas taigu uz 50 gadiem. Tā rezultātā notiek nesaudzīga mežu izciršana, bet iegūtie kokmateriāli milzīgos apjomos nekavējoties tiek izvesti pāri robežai.