TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
ASV plāno atsaukt aptuveni trešdaļu no iznīcinātājiem un vairākus karakuģus, kas paredzēti Eiropas aizsardzībai krīzes gadījumā, ziņo laikraksts "The New York Times".
"The New York Times", atsaucoties uz divām augsta ranga Eiropas amatpersonām, šodien ziņoja, ka Vašingtona plāno samazināt Eiropā potenciālas krīzes situācijās izmantojamo iznīcinātāju F-16 un F-15E skaitu no 150 līdz 100, vienlaikus atceļot piekļuvi raķešu palaišanas zemūdenei, aviācijas bāzes kuģim un vairākiem karakuģiem un lidmašīnām, kas atbalsta bāzes kuģi.
Ukraina plāno 18. jūnija Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē pieprasīt no sabiedrotajiem papildu 20 miljardus dolāru, vēsta "Politico". Finansējums tiktu izmantots pretgaisa aizsardzībai, droniem, munīcijai, elektroniskās karadarbības ekipējumam, tālas darbības trieciena spējām un iepirkumiem no Ukrainas aizsardzības uzņēmumiem. Amatpersonas apgalvo, ka nauda ir nepieciešama, lai saglabātu Ukrainas pašreizējo kaujas lauka impulsu.
❗️Ukraine plans to request an additional $20 billion from allies at the June 18 Ukraine Defense Contact Group meeting, according to Politico. The funding would be used for air defenses, drones, ammunition, electronic warfare equipment, long-range strike capabilities and…
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 12, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/nxOFgUbnmT
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 12, 2026
Šī tendence ir īpaši manāma Zaporižjas virzienā.
Ir nonācis līdz tam, ka Krievijas karavīriem katru dienu tiek parādīti plakāti ar informāciju par to personu sodiem, kuras dezertējušas no savas vienības.
Tomēr efekts ir pretējs. Arvien vairāk krievu no Zaporižjas virziena izvēlas cietumu, nevis iespēju mirt gaļas uzbrukumā.
🏃Desertion in the Russian army continues to grow. This trend is especially noticeable in the Zaporizhzhia direction.
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) June 12, 2026
It has come to the point that Russian servicemen are daily presented with posters with information about the sentences of those who have deserted their unit.… pic.twitter.com/9JA1D8FpIz
Ukrainas bezpilota lidaparātu vienības, kas darbojas 7. gaisa triecienkorpusa sektorā, ziņo, ka 2 km garais T0508 šosejas posms starp Pokrovsku un Hrišinu ir kļuvis par Krievijas trieciengrupu iznīcināšanas zonu. Korpuss ziņo, ka pēdējo 50 dienu laikā uz ceļa likvidēti aptuveni 100 Krievijas karavīri, bezpilota lidaparātu operatoriem mērķējot uz kustību pāri atklātajam koridoram.
Ukrainian drone units operating in the 7th Air Assault Corps sector say a 2-km stretch of the T0508 highway between Pokrovsk and Hryshyne has become a kill zone for Russian assault groups. The corps says about 100 Russian troops were eliminated on the road over the past 50 days… pic.twitter.com/9FX3HWd6bk
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 12, 2026
Okupanti turpina meklēt nāvi Ukrainas zemē. "Skala" bataljona dronu piloti palīdz viņiem to ātrāk atrast. Vienība apkopojusi kompilāciju ar ienaidnieka kājnieku likvidēšanu.
❗️🇺🇦Ukrainian military continue to destroy 🇷🇺Russian transport on the front. pic.twitter.com/tXfsDXa2qn
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 12, 2026
Ukraina ir uzsākusi armijas transformācijas programmu, kas ietver ievērojamu karavīru algu palielināšanu.
Ukrainas varas iestādes ir pieņēmušas vairākus svarīgus lēmumus, kuru mērķis ir palielināt aizsardzības finansiālo noturību. Viens no šiem lēmumiem ir militārpersonu algu palielināšana, paziņoja Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis.
"Pirmkārt, maksājumi. Mums ir resursi, lai palielinātu maksājumus armijā. Vismaz 30 000 grivnu aizmugurē. Jo vairāk kaujas misiju, jo augstāks maksājumu līmenis... Vidēji 300 000 grivnu frontes līnijā. Viss ir atkarīgs no Ukrainas kājniekiem, no mūsu Ukrainas kājniekiem," atzīmēja Zelenskis.
Reformas ietvaros tiek ieviesti trīs jauni līgumu veidi. Kājnieku uzbrukuma līgums paredz vidējo algu 300 000 grivnu, bet maksimālo - 460 000 grivnu. Līgums paredz dienestu uz 10–14 mēnešiem un sešu mēnešu atbrīvojumu no mobilizācijas pēc tā noslēguma.
Slobožanskas ziemeļu virzienā robežsargu vienības "Apex" FPV dronu operatori okupantiem sarīkoja neplānotu "gaisa šovu".
Tehnikas utilizācijas plāns tika īstenots pirms grafika.
💥 Minus tank: in the North-Slobozhansk direction, border guards-operators of FPV drones RUBpAK "Apex" staged an unplanned "space show" for the occupiers
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) June 12, 2026
The plan for the disposal of equipment was carried out ahead of schedule! pic.twitter.com/Ji99GurIxO
BBC un "Mediazona" žurnālisti ir identificējuši pirmo 2008. gadā dzimušo Krievijas pilsoni, kurš gājis bojā karā. Ališers Svirins savas nāves brīdī 2026. gada 1. maijā bija 18 gadus vecs, liecina publikāciju ziņojums.
Nav precīzi zināms, kad pusaudzis devās uz fronti. Tomēr, ņemot vērā viņa vecumu, viņš nevarēja būt dienējis ilgāk par trim mēnešiem. Svirins dienēja saskaņā ar līgumu kā ložmetējnieks 123. atsevišķajā gvardes motorizētajā strēlnieku brigādē. 28. maijā viņš tika apglabāts Varoņu alejā "Novoje Gorodskoje" kapsētā Pavlovskijposadā.
Viņš ir pirmais 2008. gadā dzimušais krievu karavīrs, kurš gājis bojā un kura nāvi ir apstiprinājuši žurnālisti. Kopumā kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā frontē ir gājuši bojā vismaz 200 18 gadus veci krievi.
На войне в Украине погиб первый россиянин 2008 года рождения
— Новая газета Европа (@novayagazeta_eu) June 12, 2026
Журналисты «Би-би-си» и «Медиазоны» обнаружили первого погибшего на войне россиянина 2008 года рождения. На момент гибели 1 мая 2026 года Алишеру Свирину было 18 лет, говорится в материале изданий.
Когда именно… pic.twitter.com/3QCHaSdGaV
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



