TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eiropas Savienība (ES) izmaksājusi Ukrainai 2,8 miljardus eiro budžeta atbalstam, paziņojušas ES un Ukrainas amatpersonas.
"Ukrainas ātrums un apņēmība īstenot nozīmīgas reformas ir pelnījušas šo maksājumu," paziņoja ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa. Šis finansējums ir septītais maksājums no palīdzības programmas 50 miljardu eiro apmērā, kuras mērķis ir stiprināt Kijivas budžetu.
Progress vērojams arī citos ES atbalsta mehānismos Ukrainai, kopš tos vairs nebloķē bijušais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.
"Kāpēc Krievijai būtu jāpārbauda 5. pants, ja tai četru gadu laikā nav izdevies iekarot Ukrainu?" Stubs sacīja laikrakstam "Neue Zürcher Zeitung", atsaucoties uz NATO kolektīvās aizsardzības klauzulu.
Stubs arī apgalvoja, ka Ukraina tagad ir "labākā pozīcijā kaujas laukā nekā jebkad kopš kara sākuma".
Šādos apstākļos viņš uzskata, ka Eiropai vajadzētu uzsākt jaunus diplomātiskus centienus, lai izbeigtu konfliktu.
"Es domāju, ka mums vajadzētu runāt ar Putinu."
🇫🇮 Finland’s president does not believe Putin will attack Europe and is calling for talks with him
— NEXTA (@nexta_tv) June 8, 2026
“Why would Russia test Article 5 if it has failed to conquer Ukraine in four years?” Stubb told Neue Zürcher Zeitung, referring to NATO’s collective defense clause.
Stubb also… https://t.co/N0twlHFpxQ pic.twitter.com/zRqcFiLCE3
Krievu okupanti vēlreiz nodemonstrēja savas skriešanas prasmes, mēģinot izbēgt no "Signum" bataljona dronu pilotiem.
☠️🔥 The occupiers once again demonstrated their extraordinary running skills, trying to escape from the pilots of the SIGNUM battalion. pic.twitter.com/0XUJdoWHob
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) June 8, 2026
Ukraina 8. jūnija naktī veica triecienu pa Alčevskas 220/110/10 kV apakšstaciju. 500 MVA stacija apgādā gan Alčevsku, gan Alčevskas metalurģijas rūpnīcu, kalpojot par galveno sadales mezglu okupētajā Luhanskas apgabalā.
Ukraine struck the Alchevsk 220/110/10 kV substation overnight on June 8. The 500 MVA site powers both Alchevsk and the Alchevsk Metallurgical Plant, serving as a key distribution node in occupied Luhansk region. #Ukraine pic.twitter.com/mBaCscbdyH
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 8, 2026
Gaisa spēku bāzes teritorijā darbojas zinātniskais un ražošanas centrs bezpilota lidaparātu izstrādei un ražošanai. Video autors norāda, ka tieši tam tika trāpīts.
❗️Moment of the Drone Attack on 🇷🇺Protasovo Airfield in Ryazan Region
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 8, 2026
A scientific and production center for the development and manufacturing of UAVs (drones) operates on the territory of the airbase — according to the video author, this is exactly what was hit. pic.twitter.com/FiXqLAI7ZE
Izraēlai un Irānai apmainoties triecieniem, pasaules biržās strauji pieaug naftas cenas.
"Brent" markas naftas cena pirmdien palielinājās par 5,1% līdz 97,83 ASV dolāriem par barelu, savukārt "West Texas Intermediate" (WTI) markas naftas cena pieauga par 4,8% līdz 94,85 dolāriem par barelu.
Amerikāņu eksperti ir pārliecināti, ka Ukrainas uzbrukumi Krievijas militārajai loģistikai tikai pastiprināsies, izraisot katastrofālas sekas okupantiem.
Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi ir secinājuši, ka Ukrainas uzbrukumi loģistikas maršrutiem okupēto teritoriju dienvidos un austrumos nopietni traucē Krievijas karaspēka apgādes līnijas un, visticamāk, pastiprināsies. Pēc analītiķu domām, galvenie maršruti, tostarp M-04 šoseja, kas apgādā okupētās Luhanskas un Doneckas apgabalu teritorijas, kā arī daļu Krimas, tiek pastāvīgi apšaudīti no Ukrainas ieročiem.
ISW norāda, ka Ukrainas uguns kontrole pār šiem maršrutiem jau tagad piespiež Krievijas spēkus novirzīt apgādes maršrutus, pārejot uz sekundāriem ceļiem ar mazāku aizsardzību. Tas savukārt palēnina kravu piegādes un sarežģī piegāžu koordināciju. Tiek arī atzīmēts, ka vietējās okupācijas administrācijas jau tagad ievieš satiksmes ierobežojumus noteiktās teritorijās, savukārt Krievijas militārpersonas ķeras pie maldināšanas un izmanto mazāk redzamus civilos transportlīdzekļus.
Institūta eksperti uzskata, ka Ukrainas loģistikas likvidēšanas kampaņas turpināšanās novedīs pie vēl lielākas krīzes okupantiem. ISW atzīst, ka pārskatāmā nākotnē problēmas, ar kurām saskaras Krievijas bruņotie spēki, saasināsies.
Laikraksts "Financial Times" ziņo, ka pēc Irānas augstākā līdera Ali Hameneji slepkavības Kremlis baidījās no tā paša scenārija atkārtošanās pret Putinu, viņa slepkavību veicot, izmantojot Maskavas novērošanas kameru ierakstus. Saskaņā ar publikācijas sniegto informāciju Krievijas izlūkdienesti uz laiku atspējoja daļu no īpašās videonovērošanas sistēmas, kas tika izmantota Putina un viņa tuvākā loka aizsardzībai. Vairāk lasi šeit.
Krievijas Federācijas Krasnodaras apgabala Kabardinkas apmetnes rajonā tika reģistrēts trieciens ienaidnieka radara stacijai, ziņo Ukrainas Ģenerālštābs.
❗️In the area of the settlement of Kabardinka, Krasnodar Krai of the Russian Federation, a strike on the enemy’s radar station was recorded — General Staff of Ukraine. pic.twitter.com/U6zClTuyl8
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 8, 2026
Partizānu kustības "Atesh" aģenti ziņo par Krievijas vienību atkāpšanos no Kinburnas strēles, kas ir rezultāts veiksmīgajai Ukrainas bruņoto spēku kampaņai pret okupantu loģistiku.
Krievijas bruņotie spēki, saskaņā ar partizānu kustības "Atesh" sniegto informāciju, pamet savas pozīcijas Kinburnas strēlē. Iemesls tam ir okupantu katastrofālās apgādes problēmas. "Atesh" aģents apstiprina šo informāciju, atsaucoties uz informāciju no "Dņepras" spēku grupas štāba. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



