TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis pastāsta par Krievijas ultimātu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija atkal ir paziņojusi par pilnīgu Luhanskas apgabala ieņemšanu, taču publiski pieejamās kartes šo apgalvojumu neapstiprina. Krievija vairāk nekā sešus mēnešus ir centusies ieņemt atlikušos 0,13% reģiona, kas patiesībā nekad nav tikuši ieņemts.
Krievijas Aizsardzības ministrija atkal ir paziņojusi par pilnīgu Luhanskas apgabala ieņemšanu, lai gan publiski pieejamās kartes liecina, ka Ukraina kontrolē joprojām ir aptuveni 80 kvadrātkilometru liela teritorija netālu no Svatovskas rajona. Tas ātri vien izraisīja izsmieklu soctīklos, jo šī ir trešā reize, kad Maskava kopš kara sākuma ir paziņojusi par "LTR" "pilnīgu atbrīvošanu". Vairāk lasi šeit.
"Reuters" ziņo, ka Krievijas lielākā naftas uzņēmuma tīrā peļņa ir samazinājusies gandrīz četras reizes. "Rosneft" krītošie rezultāti negatīvi ietekmē vienu no galvenajiem Krievijas budžeta un Kremļa kara mašīnas ieņēmumu avotiem.
Krievijas lielākā naftas uzņēmuma "Rosneft" tīrā peļņa 2025. gadā ir strauji samazinājusies par 73%. Šis kritums notika naftas cenu pieauguma laikā ASV sankciju un zemo naftas cenu dēļ visa gada garumā. Pat kāpums pēc kara ar Irānu krieviem nepalīdzēja, ziņo "Reuters". Tas ir vēl viens trieciens Krievijas izejvielu sektoram, kas joprojām ir galvenais budžeta un kara līdzekļu avots.
Kritums ir plaši izplatīts: "Rosneft" ieņēmumi 2025. gadā samazinājās par 18,8%, bet EBITDA - par 28,3%. Uzņēmuma izpilddirektors Igors Sečins Krievijas naftas rūpniecības situāciju nosauca par "ideālu vētru" nelabvēlīgas ģeopolitikas, skarbo iekšzemes apstākļu un tirgus izaicinājumu dēļ.
Krievijas Valsts domē paziņots, kādus iespējamos jaunumus paredz agresores ultimāts Ukrainai, kad Krievijas izraisītais asiņainākais karš Eiropā kopš Otrā pasaules kara 3. aprīlī sasniegs 1500 dienu “jubileju”. Salīdzinājumam, Krievijas propagandas lielākais svētums Lielais tēvijas karš pret nacistisko Vāciju ilga “tikai” 1418 dienas.
Par spīti armijas uzbrukuma gliemeža tempiem un katastrofālajiem dzīvā spēka zaudējumiem, tagad Krievijas apetīte ir palielinājusies līdz bezkaunībai — jaunajā ultimātā tā, visticamāk, pieprasīs pilnīgu Ukrainas atteikšanos no piekļuves Melnajai jūrai, kā arī atdot vēl četras lielpilsētas, tostarp tādi milzeņi kā otrā lielākā pilsēta Harkiva (1,42 miljoni iedzīvotāju), Odesa (1,01 miljons iedzīvotāju), Dņipro (0,97 miljoni iedzīvotāju). Vairāk lasi šeit.
Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija atbildēja uz Ukrainas Lieldienu pamiera priekšlikumu ar "Shahed" bezpilota lidaparātu uzbrukumiem, uzbrūkot civiliem mērķiem Luckā un citos reģionos. Uzbrukumos tika bojātas pārtikas noliktavas, "Nova Poshta" terminālis un dzīvojamā ēka Luckā, un uzbrukumi tika vērsti arī uz citiem reģioniem.
❗️President Zelensky stated that Russia responded to Ukraine's Easter ceasefire proposal with Shahed drone attacks, hitting civilian targets in Lutsk and other regions. The attacks damaged food warehouses, a Nova Poshta terminal, and a residential building in Lutsk, with other…
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 1, 2026
31. martā Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku bezpilota lidaparātu vienības Luhanskā uzbruka S-300 radaram un Doneckā - Tor sistēmai, MT-LB un trim apgādes kravas automašīnām, iznīcinot un bojājot vairākus svarīgus mērķus.
Ukrainian Unmanned Systems Forces drone units struck an S-300 radar in Luhansk and a Tor system, MT-LB and three supply trucks in Donetsk on March 31, destroying and damaging multiple key targets. #Ukraine pic.twitter.com/IXx2sfY7al
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 1, 2026
Lietuvas Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka valsts pilsonim Baltkrievijā piespriests 15 gadu cietumsods.
"Mēs varam apstiprināt, ka šis Lietuvas pilsonis ir aizturēts un ieslodzīts Baltkrievijā. Par to ir informēta Lietuvas vēstniecība Minskā, šo personu apmeklējis konsuls, un viņš ir sazinājies ar saviem tuviniekiem. Personas datu aizsardzības dēļ mēs nevaram sniegt detalizētāku informāciju," ministrija informēja.
Tā atkārtoti brīdināja par ceļošanas riskiem uz Baltkrieviju.
"Jau vairākus gadus mēs stingri iesakām Lietuvas pilsoņiem neceļot uz Baltkrieviju, bet tiem, kas jau atrodas šajā valstī, nekavējoties to pamest, jo pastāv aizturēšanas risks," atgādināja ministrija.
Baltkrievijas medijs "Naša Ņiva" un cilvēktiesību iniciatīva "Dissidentby" ziņoja, ka 35 gadus vecais Miroslavs Trockis tika arestēts, apmeklējot radiniekus, un notiesāts uz 15 gadiem cietumā par spiegošanu.
Vīrietis 2024. gada rudenī devās uz Baltkrieviju un kopš tā laika nav atgriezies mājās.
Ukraina ir saņēmusi gandrīz 1,3 miljardus dolāru no Japānas Pasaules Bankas "PEACE in Ukraine" projekta ietvaros, norāda Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko.
Līdzekļi tiks novirzīti sociālajiem izdevumiem.
❗️🇺🇦Ukraine has received nearly $1.3 billion from 🇯🇵Japan under the World Bank’s PEACE in Ukraine project, — Prime Minister of Ukraine Svyrydenko
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 1, 2026
The funds will be directed towards social expenditures. pic.twitter.com/E9LP6opnkH
Tramps paziņoja, ka apsver ASV izstāšanos no NATO pēc tam, kad alianse atteicās atbalstīt operācijas pret Irānu. Viņš nosauca NATO par "papīra tīģeri" un kritizēja galveno Eiropas dalībvalstu militārās spējas.
❗️Trump said he is considering withdrawing the US from NATO after the alliance refused to support operations against Iran. He called NATO a “paper tiger” and criticized the military capabilities of key European members. #US
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 1, 2026
Krievijas "Rubicon" dronu centra bezpilota lidaparāti (FPV) netālu no Pokrovskas iznīcināja Ukrainas trieciengrupu, trāpot M1A1 Abrams tankam, M1117 bruņutransportierim un BMP-2, kad vienība miglas aizsegā mēģināja virzīties uz priekšu netālu no Hrišines.
Russia's Rubicon Drone Center FPV drones destroyed a Ukrainian assault group near Pokrovsk, hitting an M1A1 Abrams tank, M1117 APC and BMP-2 as the unit tried to advance near Hryshyne under fog cover. #Ukraine pic.twitter.com/ZzE52qAYxp
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 1, 2026
Ukrainas bezpilota lidaparāts (FPV) uzbrūk krievu karavīram Limanas virzienā, taču tas nesprāgst. Tāpēc okupants nolemj pats to paņemt un manuāli aktivizēt detonatoru.
❗️A 🇺🇦Ukrainian FPV drone attacks a 🇷🇺Russian soldier in the Lyman direction, but it fails to explode. So the fighter decides to pick it up himself and manually activate the detonator pic.twitter.com/kAKW0ermXT
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 1, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



