TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Mercs aicina Zelenski ierobežot gados jauno ukraiņu izbraukšanu no valsts

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Okupanti apmāca dronu operatorus, medījot civiliedzīvotājus Hersonā un citās frontes līnijas pilsētās, izmantojot dzīvus cilvēku mērķus reālās praksē, 15. novembrī paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievijas vienības izvieto ar kamerām aprīkotus FPV dronus, lai izsekotu atsevišķus gājējus, velosipēdistus un autovadītājusm, lai pēc tam uz viņiem nomestu sprāgstvielas. Hersonā katru mēnesi notiek tūkstošiem dronu uzbrukumu, Krievijas militārajiem sociālo mediju kanāliem atklāti publicējot uzbrukumu video un saucot tos par "medībām".
"Viņi būtībā veic "cilvēku safari" un apmāca dronu operatorus, nogalinot ukraiņus uz ielām," sacīja Zelenskis, paziņojot par "īpašiem risinājumiem", lai stiprinātu aizsardzību un nodarītu lielākus zaudējumus Krievijas vienībām, kas veic uzbrukumus.
Russian forces are training drone operators by hunting civilians in Kherson and other frontline cities, using live human targets for real-world practice, Ukrainian President Volodymyr Zelenskyy said on 15 November.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 14, 2025
Russian units deploy FPV drones equipped with cameras to track… pic.twitter.com/zbGW6elaaq
Krievijas Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīca naktī uz 15. novembri tika pakļauta bezpilota lidaparātu uzbrukumam. Rezultāti nav zināmi. Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcas gada jauda ir 17 miljoni tonnu naftas.
🔥🛢️Russian Ryazan oil refinery was under the drone attack tonight. The results are unknown. Ryazan refinery has an annual capacity of 17 million tons of oil. pic.twitter.com/dCvcx2z8ya
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) November 15, 2025
Дорога на Белгород pic.twitter.com/Urqwa7KEik
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) November 14, 2025
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs aicinājis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski noteikt stingrākus ceļošanas ierobežojumus jauniem vīriešiem.
"Esmu lūdzis viņu nodrošināt, lai šie jaunie vīrieši paliktu valstī, jo viņi ir vajadzīgi tur, nevis Vācijā," piektdien paziņoja Mercs.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Ukrainā valda karastāvoklis, kas cita starpā paredz aizliegumu izceļot no valsts vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem bez īpašas militāro varasiestāžu atļaujas. Taču augusta vidū Ukrainas prezidents deva rīkojumu vienkāršot izbraukšanu uz ārzemēm vīriešiem vecumā no 18 līdz 22 gadiem. Pēc šī rīkojuma spēkā stāšanās Vācijā novērojams ukraiņu bēgļu pieplūdums.
Pēc Merca teiktā, ievērojama daļa Ukrainas vīriešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem bēg uz Vāciju, jo karadienests sākas tikai no 25 gadu vecuma.
Kanclers atklāja, ka ceturtdien telefonsarunā ar Zelenski ļoti atklāti pārrunājis šo jautājumu, kā arī nepieciešamību izmeklēt korupcijas skandālu Kijivā.
Saskaņā ar Vācijas valdības sniegto informāciju Zelenskis informēja Mercu par korupcijas izmeklēšanu, solot "pilnīgu caurskatāmību un ilgtermiņa atbalstu neatkarīgajām pretkorupcijas iestādēm".
Mercs arī atkārtoti uzsvēra vajadzību atbalstīt Ukrainu "finansiāli un, ja nepieciešams, arī militāri turpmākajos gados". Viņš uzsvēra, ka atbalsts Kijivai ir Vācijas un Eiropas Savienības (ES) interesēs.
Юрий Дудь заочно получил реальный срок по делу об «иноагенстве»
— Дождь (@tvrain) November 14, 2025
Журналиста заочно приговорили к 1 году и 10 месяцам колонии общего режима, сообщает «Медиазона». Прокурор просила признать оттягчающим обстоятельством «мотив политической делятельности».
Поводом для уголовного… pic.twitter.com/eiPjICdNyp
Maskavas tiesa aizmuguriski piespriedusi pazīstamajam žurnālistam Jurijam Dudjam viena gada un desmit mēnešu brīvības atņemšanu par izvairīšanos no ārvalstu aģenta pienākumu izpildes, pavēstījusi aģentūra “RIA Novosti”.
Spriedums tika pasludināts apsūdzētā prombūtnē, jo pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī viņš pameta agresorvalsti. Tiesa paziņoja, ka Dudjs apzināti nepildīja pienākumus, kas paredzēti Krievijas drakoniskajā likumdošanā par ārvalstu aģentiem.
"Mediazona" norāda, ka Dudjs kļuvis par pirmo cilvēku, kuram apsūdzība pieprasīja cietumsodu tikai saistībā ar viņa "ārzemju aģenta" statusu, jo agrāk šādu sodu pieprasīja tikai tad, kad pantam par "ārzemju aģenta" darbību pievienoja arī citas apsūdzības vai arī šai personai jau bija sodāmība.
Vairāk lasiet šeit.
Kopš aprīļa Krievijas iedzīvotāji ir izņēmuši aptuveni 1,2 triljonus rubļu.
Russians continue to withdraw their savings from banks. Since April, they have withdrawn approximately 1.2 trillion rubles. pic.twitter.com/BGTmJTU8FN
— Evgen Istrebin 🇺🇦 (@evgen1232007) November 14, 2025
Ukrainas militārais izlūkdienests veica veiksmīgu operāciju netālu no Habarovskas, bloķējot kravu satiksmi Transsibīrijas dzelzceļā.
Ukrainas HUR publicēja videoierakstu no veiksmīgās operācijas netālu no Sosnovkas Habarovskas apgabalā, aptuveni 6500 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Video tika publicēts izlūkdienesta oficiālajā "Telegram" kanālā. 13. novembrī Transsibīrijas dzelzceļa posmā notika sprādziens, apturot vilcienu satiksmi vienā no Krievijas svarīgākajām loģistikas artērijām. Šī līnija piegādā ieročus un munīciju, tostarp kravas, kas ierodas no Ziemeļkorejas.
Operācijas rezultātā no sliedēm noskrēja kravas vilciens un tika nodarīti ievērojami bojājumi sliedēm.
Maskava neredz problēmas ar tā saukto "atvēsināšanas periodu", kad krieviem pēc atgriešanās no ārzemēm tiek pārtraukts interneta pakalpojums.
Kremlis turpina apliecināt krieviem, ka jaunie sakaru ierobežojumi ir "nesāpīgi". Diktatora Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Digitālās attīstības, komunikāciju un plašsaziņas līdzekļu ministrijas noteiktais 24 stundu "atvēsināšanas periods" pēc pieslēgšanās ārvalstu mobilo sakaru tīkliem it kā nerada nekādas neērtības pilsoņiem. Pēc viņa teiktā, sistēma ir "labi ieeļļota" un darbojas "drošības labad".
Tomēr realitāte rāda pretējo
Šis pasākums, ko Maskava skaidro kā pasākumu cīņai pret droniem, jau rada problēmas pat tiem, kas neatstāj Krievijas teritoriju. Kaļiņingradas iedzīvotāji un krievi, kas ceļo uz turieni pa sauszemi, saskaras ar sakaru bloķēšanu tikai tāpēc, ka viņu maršruts šķērso citu valstu teritoriju. Reģionālā Digitālās attīstības ministrija pat ir spiesta ieteikt pasažieriem vilcienos no Maskavas izslēgt telefonus pirms iebraukšanas Baltkrievijā un ieslēgt tos tikai pēc ierašanās Kaļiņingradā.
"Mēs nepieņemam šo acīmredzami nelikumīgo risinājumu, kas ir pretrunā ar Eiropas vērtībām," Orbāns sacīja iknedēļas radio šovā. "Mēs vēršamies Eiropas Savienības Tiesā."
⚡️ Hungary to sue EU over ban on Russian gas.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 14, 2025
"We do not accept this obviously unlawful solution contrary to European values," Orban said on a weekly radio show. "We are turning to the European Court of Justice."https://t.co/yAnFOsdAvT
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



