TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti steidz sagrābt pēc iespējas vairāk Ukrainas teritorijas pirms miera sarunām ar Trampu

ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss dalījās, ka Trumpam teicis: "Mēs kā administrācija uzņemsimies misiju atkal panākt mieru Eiropā”.

Viceprezidents saka, ka nav iespējams panākt mieru, ja “sliktie puiši nebaidās, ka mums ir ļoti laba gaisa spēku un militārā bāze, kas sākotnēji nodrošina mieru”.

Abi līderi tiksies ASV militārajā bāzē Aļaskā – pirmā tikšanās klātienē kopš 2018. gada

Vairāki līderi aicināja ASV prezidentu mudināt Putinu panākt pamieru Ukrainā, brīdinot, ka sankcijas pret Krieviju tiks pastiprinātas, ja tikšanās nebūs auglīga.

Nedēļas sākumā Tramps izteica cerību, ka varētu tikt panākta vienošanās par “dažām zemes apmaiņām”, taču šodien līderi, tostarp Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, uzsvēra, ka starptautiskās robežas nevar mainīt ar spēku.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nebūs klāt Aļaskā, taču Tramps izteicās, ka cer drīz pēc piektdienas vienoties par otro sarunu kārtu ar Zelenski un Putinu.

Pašlaik Zelenskis norāda, ka Tramps ir apsolījis ar viņu runāt pēc tikšanās ar Putinu un ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainu.

ASV prezidents piebilda, ka viņam bijušas "labas sarunas" ar Putinu, bet, atgriežoties mājās, viņš redz, ka "raķete ir trāpījusi pansionātā vai daudzdzīvokļu mājā, un cilvēki guļ miruši uz ielas".

Cits žurnālists jautāja Trampam par ziņām, ka Krievija ir uzlauzusi datoru sistēmas, kas pārvalda ASV federālo tiesu dokumentus. Tramps atbildēja, ka piektdienas tikšanās laikā viņš uzdos Putinam šo jautājumu.

"Vai jūs esat pārsteigts? Viņi uzlauž," sacīja prezidents.

"Nožēlojami vērot, kā Gruzijas varas iestādes pazemojas Maskavas priekšā un ignorē cieņas un neatkarības principus, kas vēsturiski raksturojuši Gruzijas tautu," paziņojumā norādīja Ukrainas Ārlietu ministrija.

Lūk pāris atbildes:

"Tas nenotiks. Tramps jau visu ir pārdevis. Aļaska jau pieder Krievijai."

"Ja vien kaut kas nenotiks starp Krieviju un ASV, bet tas neietekmēs Ukrainu."

"Putins neatteiksies no Ukrainas. Kijiva un varbūt nedaudz vairāk — tā ir viņu, bet pārējais ir mūsu."

"Varbūt Putins nedosies uz Ameriku, bet gan uz mūsu nākotnes teritorijām."

Vairāki autobusi 191. maršrutā Maskavā pēkšņi atskaņoja paziņojumu: "Uzmanību, uzmanību! Ukraina draud ar kodolbombardēšanu, visi dodieties uz patvertni."

Izrādījās, ka tas nebija vadītāja joks, bet gan hakeru uzbrukums transporta uzņēmumam "Transavtoliz LLC". Tika skarti vairāki autobusi. Maskavieši bija šokēti.

11 gadus ilgušās Ukrainas militārās investīcijas Doneckas apgabala galvenajā aizsardzības tīklā varētu tikt iznīcinātas, izmantojot diplomātiskas piekāpšanās, nevis militāru sakāvi.

Nopostītais ogļraktuvju ciems ir pēdējā barjera starp Krievijas spēkiem un Pokrovskas ielenkumu.

Apvienotā Karaliste baidās, ka Eiropas publiskās prasības varētu atspēlēties un provocēt Trampu izslēgt to no Ukrainas miera procesa, vēsta "The Telegraph".

Saskaņā ar "Bloomberg" sniegto informāciju, Putina galvenais mērķis ir neļaut Zelenskim piedalīties Aļaskas sanāksmē. Viņš noraidīja Trampa priekšlikumu par trīspusēju formātu, lai izvairītos no reālām sarunām.

Kremlis cer piespiest Trampu pieņemt Maskavai labvēlīgus un Ukrainai nepieņemamus nosacījumus, un pēc tam vainot Kijivu par "miera procesa izjaukšanu".

Šis brauciens ir paredzēts arī, lai uzsvērtu Putina starptautiskās izolācijas neveiksmi.

Kosmosā sensoru un vadības sistēmu tīkls nodrošinās agrīnu brīdināšanu par palaišanu, izsekos ienaidnieka raķetes un koordinēs raķešu aizsardzību, vēsta "Reuters".

Trīs uz zemes bāzētie slāņi sastāvēs no pārtvērējraķetēm, radaru tīkla un "iespējamiem lāzeriem".

Sistēmas izmaksas pašlaik tiek lēstas 175 miljardu ASV dolāru apmērā, taču cena var mainīties, jo vēl nav noteikts nepieciešamais palaišanas iekārtu, pārtvērēju, zemes staciju un raķešu bāzes vietu skaits.