TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas propagandisti sapņo globāli un cer, ka Tramps dalīs Grenlandi ar Krieviju

Ukrainas bruņoto spēku 63. mehanizētās brigādes darbs.

Baidena administrācija, kas drīz beigs savu pilnvaru termiņu, mudina Eiropas sabiedrotos atbalstīt iesaldēto Krievijas līdzekļu pārskaitīšanu uz īpašu kontu kā sarunu instrumentu Ukrainai. Viņi ir apsprieduši šo ideju ar Trampa komandu, tostarp Marku Rubio un Maiku Valcu, kuri to atbalsta, uzskatot, ka tas varētu pamudināt Krieviju uz sarunām un palīdzēt izbeigt karu.

Ja Ukraina lūgs Rietumvalstīm, jo ​​īpaši Lietuvu, nosūtīt karaspēku, Viļņa šo lūgumu izskatīs. Jautājums tiks apspriests ar sabiedrotajiem, to paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris, raksta LRT.

Pēc viņa teiktā, šādā gadījumā Lietuva ar sabiedrotajiem, partneriem un Ukrainu apspriestu, kā tas izskatītos.

"Atgādināšu, ka pēc Parīzes samita, kad prezidents Makrons uzaicināja Lietuvas prezidentu cita starpā apspriest iniciatīvu paplašināt militāro iesaisti Ukrainā dažādās formās, Lietuva šādu iespēju neizslēdza," viņš sacīja.

Viņš atgādināja, ka Lietuva iepriekš bijusi drošības nodrošinātāja reģionā, sniedzot savu ieguldījumu ne tikai ar diplomātijas, bet arī citiem līdzekļiem.

"Mums arī tagad jārunā par to, kā tas izskatīsies, balstoties uz ļoti skaidru un konkrētu nostāju, kas tiek nodota arī jaunajai ASV administrācijai, ka Lietuva ir drošības nodrošinātāja reģionā, nevis tikai saņēmēja. Ja radīsies jautājums, nešaubos, ka Lietuvas karogs tur būs," viņš teica.

Rīgas rajona tiesa šonedēļ par spiegošanu Krievijas labā piespriedusi astoņu gadu cietumsodu 72 gadus vecam Krievijas pilsonim, bijušajam padomju virsniekam, paziņoja prokuratūrā.

Apsūdzētais spriedumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Apsūdzētais pēc atvaļināšanās no PSRS bruņotajiem spēkiem palicis dzīvot Latvijā.

Saskaņā ar prokuratūras apsūdzību, vīrietis ieguvis publiski pieejamu informāciju par Latvijas politiskajiem procesiem, kritiskās infrastruktūras un militāriem objektiem Rīgas lidostas apkārtnē, proti, par pašā lidostā notiekošo, tās teritorijā veiktajiem remontdarbiem, angāru būvniecību, kā arī novērojis Zemessardzes 17.bataljona apkārtnes teritoriju.

Šorīt Krievija veica masveida uzbrukumu Ukrainai. Okupantu raķetes tika reģistrētas daudzos reģionos - jo īpaši Harkivā, Sumos, Čerņihivā, Hersonā, Ļvivā, Ivanofrankivskā, Hmeļņickā un citos reģionos. Visā valstī bija izsludināta gaisa trauksme.

Milzīgās apšaudes dēļ Polija debesīs pacēla savu aviāciju.

Pagājušajā naktī Ukrainas bruņotie spēki veica masīvāko uzbrukumu Krievijas Federācijas teritorijai 2025. gadā.

Aptuvenais Krievijas raķešu maršruts šī rīta masīvā uzbrukuma laikā.

Kartē redzams, ka lielākā daļa mērķu virzījās uz Rietumukrainu, kur tika bojāti vairāki enerģētikas infrastruktūras objekti.

Ukrainas robežsargi saņēma 155 mm pašpiedziņas artilērijas vienību DITA. To kara plosītajai valsti nodevusi Čehija, vēsta Ukrainas Valsts robeždienests.

Departaments norādīja, ka, pateicoties Čehijas iedzīvotāju atbalstam, Ukrainas Valsts robeždienesta ugunsspēks ir kļuvis spēcīgāks.

"Dienestā stājusies jauna moderna vienība - riteņu pašpiedziņas artilērijas vienība DITA," pavēstīja robežsargi.

Tiek atzīmēts, ka šis pašpiedziņas lielgabals ir automatizēts, kas ļauj to izmantot apkalpei līdz diviem cilvēkiem. Galu galā operators tikai nosaka koordinātas, savukārt visus nepieciešamos šaušanas parametrus aprēķina dators, un ielāde un mērķēšana notiek automātiski. Tas ievērojami palielina darba efektivitāti un samazina laiku, kas nepieciešams, lai sagatavotos šāvienam.

"Drīz pašgājējhaubice iznīcinās ienaidnieku frontes līnijās," secināja robežsargi.

Vācija gatavojas piegādāt Ukrainai vēl 60 vadāmās raķetes IRIS-T, lai stiprinātu pretgaisa aizsardzības spējas pret Krievijas uzbrukumiem, noskaidrojusi ziņu aģentūra DPA.

60 miljonus eiro vērtā piegāde tiks veikta no Vācijas bruņoto spēku rezervēm.

Lēmums seko Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa vizītei Kijivā, kur viņam otrdien bija sarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Aizsardzības ministrs apliecināja Zelenskim, ka Berlīne turpinās sniegt atbalstu arī pēc 23.februārī gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām.

Zelenskis šodien viesojas Varšavā, ziņo "Reuters", atsaucoties uz Polijas premjerministra biroju. Vizīte notiek pēc vienošanās sākt Volīnijas upuru ekshumāciju.

Zelenskis: "Pēdējais Krievijas masveida uzbrukums bija vērsts pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru ar vairāk nekā 40 raķetēm (ieskaitot ballistiskajām) un 70 bezpilota lidaparātiem. Tika pārtvertas vismaz 30 raķetes, taču Ukrainai joprojām steidzami nepieciešamas spēcīgākas pretgaisa aizsardzības spējas. Jāpilda NATO un Ramšteinas solījumi, tostarp licences pretraķešu aizsardzības ražošana — izšķiroša nozīme Ukrainas drošībai un Eiropas spējai efektīvi apturēt karus.