TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija uz Harkivu izšāvusi sešas vadāmās aviobumbas - zem ēkas gruvešiem tiek meklēti izdzīvojušie

"ASV prezidents Džo Baidens ar nepacietību gaida iespēju šomēnes apspriest ar Zelenski Ukrainas kara stratēģiju. Tāpat Vašingtona šobrīd strādā pie "būtiskas" jaunas palīdzības paketes nosūtīšanas Ukrainai," paziņojis Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

Zelenskis ir paziņojis, ka vēlas iepazīstināt Baidenu un viņa divus iespējamos pēctečus ar Ukrainas "uzvaras plānu", kas varētu likt Krievijai diplomātiski izbeigt karu Ukrainā.

"Es domāju, ka mums ir vajadzīga visaptveroša stratēģija, lai gūtu panākumus šajā karā, un tas ir tas, ko prezidents Zelenskis piedāvā, tāpēc mēs ļoti gaidām, kad varēsim apsēsties pie sarunu galda un pārspriest Ukrainas stratēģiju. Pezidents Baidens ļoti gaida šo sarunu," norādīja Salivans.

Lielbritānijas premjerministrs Keirs Stārmers piektdien, 13. septembrī, tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, lai apspriestu valstu piegādāto ieroču iespējamo izmantošanu cīņām ārpus Ukrainas teritorijas. Līdz šim ASV ir atturējusies piešķirt Ukrainai šādu atļauju, lai izvairītos no iespējamās kara eskalācijas.

ASV amatpersonas skeptiski vērtē, vai šāds solis būtiski ietekmētu Ukrainas spēju cīnīties pret Krievijas agresoriem. Viņi norāda, ka Ukrainai jau esot iespējas uzbrukt Krievijas teritorijai, izmantojot dronus. Papildu raķešu piegādes, piemēram, ATACMS raķetes, teorētiski palielinātu Ukrainas spējas, taču tās ir dārgas un pieejamās vienības ir ierobežotas, norāda amatpersonas. ASV amatpersonas uzskata, ka Ukrainai būtu jākoncentrējas uz aizsardzību un Krievijas spēku apturēšanu Ukrainas austrumos, kur patlaban notiek aktīvas kaujas.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis ierosinājis pārtraukt pabalstu sniegšanu ukraiņu vīriešiem kaujspējīgā vecumā, kas šobrīd mitinās dažādās Eiropas valstīs. Šādi, viņaprāt, būtu iespējams veicināt šo vīriešu atrgriešanos Ukrainā. 

Sikorskis piektdien diskusijā 20. Jaltas Eiropas stratēģijas (JĀ) sanāksmē Kijivā sacīja, ka Eiropas valstīm ir "jāpārtrauc maksāt sociālā nodrošinājuma pabalstus tiem, kuri varētu papildināt Ukrainas militārās rindas".

Krievijas īstenotā apšaudē Ukrainas austrumu pilsētā Pokrovskā gājis bojā viens iedzīvotājs, paziņoja vietējās varasiestādes.  "Ap plkst. 11.00 (0800 GMT) ienaidnieks apšaudīja pilsētas rietumu daļu... Diemžēl viens cilvēks gāja bojā," vientē "Telegram" paziņoja Pokrovskas militārā administrācija. Pēdējo nedēļu laikā agresorvalsts aktīvi veica apšaudes pa pilsētas infrastruktūru, atstājot daudzus vietējos iedzīvotājus bez ūdens un elektrības. 

Maskavas karaspēkam tuvojoties pilsētas galvenajam loģistikas centram, pilsētu pametuši jau 20 tūkstoši ukraiņu. Krievija jau vairākus mēnešus virzās uz Pokrovsku, un nu jau atrodas 10 kilometru attālumā no tās austrumu nomales, ziņo vietējā administrācija. Pilsēta atrodas dzelzceļa un autoceļu krustpunktā, un tā apgādā Ukrainas karaspēku aiz austrumu frontes līnijas ar nepieciešamām precēm. Pilsēta jau sen ir bijis Maskavas armijas mērķis.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievija ir sākusi ofensīvas operācijas Kurskas apgabalā, kur kopš 2024. gada augusta vidus Ukraina kontrolē aptuveni 800–900 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Maskava turpina uzturēt lielu ofensīvu operāciju tempu dažādās frontes līnijās. Krievijas karaspēks, ko vada Gaisa desanta spēku un jūras kājnieku vienības, ir uzbrukuši ukraiņu pozīcijām grēdas rietumu daļā, iespējams, atgūstot vairākus ciematus, teikts ziņojumā.

Ukrainas austrumos Krievijas spēki pamazām virzījušies uz Vuhledaras apgabalu un dienvidaustrumiem no Pokrovskas. Tomēr Lielbritānijas izlūkdienesti atklāj, ka pēdējās nedēļas laikā Pokrovskas virzienā ir panākts neliels progress. Tomēr Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ir zaudējis sākotnējo apgriezienu skaitu, Ukrainas spēkiem tagad cenšoties izlauzties cauri nocietinājuma līnijām, liecina sociālajos medijos izplatītās ziņas.

Līdz pulksten 19:00 ievainoto skaits Harkivā pieaudzis līdz 41, tai skaitā ievainoti arī trīs bērni. Divpadsmit cilvēki tika hospitalizēti, bet viena sieviete un 12 gadus vecs zēns patlaban atrodas smagā stāvoklī. Daži upuri tiek ārstēti uz vietas, un vēl aizvien turpinās evakuācijas pasākumi, jo zem drupām var būt iesprostoti cilvēki.

"Pasaulei ir jāpalīdz aizsargāt Ukraina no Krievijas militārajām lidmašīnām, no vadāmajām bumbām, kas katru dienu atņem ukraiņu dzīvības. Šo teroru var apturēt," pēc uzbrukumiem Harkivai vēstījis Zelenskis.

Kijeva aicinājusi sabiedrotos ļaut tai izmantot jaudīgākus Rietumu ieročus triecieniem Krievijas teritorijā, lai mazinātu Maskavas spēju uzbrukt civiliedzīvotājiem. Krievija noliedz, ka būtu tīši mērķējusi uz civiliedzīvotājiem, lai gan kopš iebrukuma Ukrainā 2022. gadā agresorvalsts ir nogalinājusi tūkstošiem ukraiņu.

Krievija uz Harkivu izšāvusi vismaz sešas vadāmās aviobumbas, kā rezultātā aizdegusies augstceltne un ievainoti vismaz 30 cilvēki.

"Bumba izraisīja ugunsgrēku dzīvojamā ēkā, bojāta ir arī vietējā infrastruktūra. Bet trīs cietušo stāvolis ir smags," vietnē "Telegram" pavēstīja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Oļehs Sinehubovs. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vietnē "Telgram" paziņoja, ka trāpīts augstceltnei, kurā izcēlies ugunsgrēks starp devīto un 12.stāvu.

Vairāk lasi šeit.

Svetlanai reiba galva un viņu bija pārņēmusi panika. Tomēr, par spīti visam, viņa sprādzienā steidzās glābt blakus esošos bērnus. Pēc dažām minūtēm ieradās ātrā palīdzība un sniedza palīdzību cietušajai 9 gadus vecajai meitenītei un 11 gadus vecajam zēnam. Svetlana tika nogādāta reanimācijas nodaļā. Viņa guvusi smadzeņu satricinājumu, acu traumas, vairākas grieztas brūces sejā, krūtīs, augšējās un apakšējās ekstremitātēs.