TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti ar dronu nogalinājuši franču fotožurnālistu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
In the Donetsk region, Russians killed French journalist Anthony Lallican with a drone.
— Денис Казанський (@den_kazansky) October 3, 2025
He was wearing a bulletproof vest with the inscription "PRESS," but Russian soldiers, seeing this, deliberately killed him.
Ukrainian photographer Grigory Ivanchenko was also injured pic.twitter.com/OvJCV30ebO
Ukrainas austrumos piektdien drona uzbrukumā tika nogalināts Francijas fotožurnālists Antoni Lalikāns, ziņoja amatpersonas un mediju organizācijas.
Šajā uzbrukumā, kurā Ukrainas armija un Francijas prezidents Emanuēls Makrons vainoja Krieviju, arī tika ievainots Ukrainas žurnālists Heorhijs Ivančenko, kura stāvoklis ir stabils.
37 gadus vecais Lalikāns pavadīja Ukrainas armiju pie frontes līnijas Doneckas apgabalā, kad šim rajonam uzbruka droni. Abi žurnālisti atradās pie Družkivkas apmēram 20 kilometrus no frontes līnijas.
"Abi žurnālisti valkāja personīgo aizsardzības aprīkojumu, un viņu pretložu vestes bija ar identifikācijas zīmēm un vārdu PRESS (Prese) uz tām," platformā "Facebook" paziņoja Ukrainas 4.bruņotā brigāde.
Godalgotais fotožurnālists Lalikāns, kura darbi publicēti vadošos Francijas un starptautiskajos medijos, ir pirmais žurnālists, kuru Ukrainas karā nogalinājis drons, paziņoja Eiropas Žurnālistu federācija un Starptautiskā žurnālistu federācija.
Kopš 2022.gada februārī sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums, Ukrainā ir nogalināti vismaz 17 žurnālisti. Starp viņiem ir ziņu aģentūras AFP videožurnālists Armans Soldins, kurš tika nogalināts raķešu apšaudē 2023.gadā.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziiņoja, ka Krievija ""turpina tīši uzbrukt žurnālistiem", un nosauca šo uzbrukumu par "šaušalīgu noziegumu un starptautisko humāno tiesību pārkāpumu".
Eiropas Žurnālistu federācija un Starptautiskā žurnālistu federācija nosodīja šo uzbrukumu kā "kara noziegumu" un aicināja to izmeklēt. "Šī ir pirmā reize, kad žurnālistu Ukrainā nogalinājis drons," paziņoja abas federācijas.
Lalikāns bija bāzējies Parīzē, bet braukāja pa pasauli, veidojot fotomateriālu starptautiskām reportāžām tādiem izdevumiem kā Francijas laikraksts "Le Monde" un Vācijas žurnāls "Der Spiegel".
Viņš strādāja arī Francijas ziņu vietnē "Mediapart", kas viņu nosauca par "izcilu fotogrāfu un lielisku kolēģi".
Lalikāns bija studējis farmāciju, bet 30 gadu vecumā pievērsās ziņu fotogrāfa karjerai pēc brauciena uz Kašmiru, kur viņš redzēja neatkarības cīnītāju sadursmes ar Indijas armiju. Viņš savā darbā apmeklēja arī Sudānu, Sīriju, Libānu, Izraēlu un palestīniešu teritorijas.
Esot dzimtenē, viņš dokumentēja tādas problēmas kā mazturīgo mājokļi Parīzē
#Ukraine 🇺🇦SOF destroyed two (2) 🇷🇺radar systems part of their strategic AA defense designed to counter 🇺🇦drones, but failed in Voronezh Oblast⬇️
— 🇺🇸 🇺🇸 🇺🇸Midobecker 🇺🇸 🇺🇸 🇺🇸 (@midobecker_1) October 3, 2025
❌1 P-14F “Lena” long-range radar near Buturlinovka airbase
❌1 Sopka-2 tracking radar in Harmashivka pic.twitter.com/2YG00fOppd
Ukrainas Īpašo operāciju spēki ar uzbrukuma lidrobotiem sašāvuši krievu tālās darbības radiolokācijas sistēmu "P-14F Lenta" un radiolokācijas kompleksu "Sopka 2" Krievijas Voroņežas apgabalā.
Uzbrukums noticis naktī uz trešdienu, 1.oktobri. Sistēma "P-14F Lenta" kontrolēja gaisa telpu ap Krievijas aviācijas bāzi Buturļinovkā.
Savukārt Garmašovkā izvietotais komplekss "Sopka 2" bija iesaistīts Krievijas un Ukrainas robežas peilēšanā.
Abas radiolokācijas iekārtas nodrošināja Krievijas pretdarbību ukraiņu lidrobotu uzlidojumiem.
Krievijas naftas un gāzes ieņēmumi septembrī ir samazinājušies par 25% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, un to izraisījis augsts budžeta deficīts.
Deficīts ir piespiedis Maskavu samazināt plānotos militāros izdevumus 2026. gadam.
⚡️ Russia's oil, gas September revenues down 25% from last year amid high budget deficit.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) October 3, 2025
The deficit has forced Moscow to reduce planned military spending for 2026.https://t.co/MsWlJub0RS
13 000 kritušo, 2 armijas sagrautas. To vada ģenerālis, kurš no Ukrainas pārbēdzis pie okupācijas spēkiem.
Daži Krievijā tagad jau sačukstas: vai viņš vienkārši nav kompetents, vai joprojām strādā Kijivas labā.
Russia’s massive Kupiansk offensive is failing hard — 13,000 killed, 2 armies wrecked. Leading it? A general who defected from Ukraine.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 3, 2025
Some in Russia now whisper: is he just incompetent… or still working for Kyiv?https://t.co/073QhgUzet
Pēc Ukraiņu drona uzbrukuma Orskas naftas pārstrādes rūpnīcai vietējie iedzīvotāji sāka stāvēt rindā pēc benzīna.
❗️After the attack on the 🇷🇺Orsk refinery, local residents began to queue for gasoline https://t.co/YUJzeVyfpx pic.twitter.com/Aw5OurLBFB
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) October 3, 2025
Eiropas Savienības samitā Kopenhāgenā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs asi apsūdzēja Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu par Ukrainas drošības un atbalstu sarunu traucēšanu.
❗️At the EU summit in Copenhagen, German Chancellor Friedrich Merz sharply accused Hungarian Prime Minister Viktor Orbán of disrupting discussions on security and support for Ukraine. pic.twitter.com/absOTVPmY4
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) October 3, 2025
❗️🇺🇦Ukrainian FPV drone attacks 🇷🇺Russian logistics on the front line pic.twitter.com/idKCQ81blM
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) October 3, 2025
"Ryanair" izpilddirektors Maikls Olīrijs kritizēja Eiropas Savienību (ES) par to, ka tā nespēj pasargāt Eiropas lidostas, un sacīja, ka droni, kas traucē gaisa satiksmi, būtu jānotriec, ziņo "Politico". Vairāk lasi šeit.
Krievija joprojām ir atvērta visu problēmu risināšanai miermīlīgā ceļā, izmantojot politiskus un diplomātiskus līdzekļus.
Krievija nerada draudus Eiropai, Eiropas valstīm vai NATO. Apgalvot pretējo ir absurdi, un tā nav nekas cits kā apzināta situācijas eskalācija, tostarp veids, kā slēpt daudzas iekšpolitiskas problēmas, paziņoja Kremļa preses sekretārs.
Peskov:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 3, 2025
Russia remains open to dialogue. Russia remains open to resolving all problems peacefully, through political and diplomatic means.
Russia does not pose a threat to Europe, to European countries, or to NATO. To claim otherwise is absurd, and it is nothing other than a… pic.twitter.com/6Fn5lltckI
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
