TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins draud Eiropai ar iznīcināšanu, "ja tā uzbruks"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Intervijā laikrakstam "India Today" Putins izteica vēl vienu stratēģisku draudu: pēc viņa teiktā, Krievija "jebkurā gadījumā" pārņems kontroli pār Donbasu un "Novorosiju" — "ar militāriem vai citiem līdzekļiem".
Un tas nāk no tā paša Putina, kurš 1999. gadā uzstāja, ka "visi domā, ka Krievija joprojām ir impērija, bet tā tāda nav bijusi jau ilgu laiku".
💊 Putin promised to “liberate” Donbas and some so-called Novorossiya no matter what
— NEXTA (@nexta_tv) December 4, 2025
In an interview with India Today, Putin issued yet another strategic threat: according to him, Russia will “in any case” take control of Donbas and “Novorossiya” — “by military or other means.”… https://t.co/sJpFBfLSoK pic.twitter.com/D0BDvlaLJb
Vācijā, Šēnevaldes/Holcdorfas gaisa spēku bāzē, kaujas dienestu oficiāli sākusi Izraēlas iegādātā pretgaisa raķešu sistēmas "Arrow 3" pirmā baterija.
❗️In 🇩🇪Germany, at the Schönewalde/Holzdorf airbase, the first battery of the 🇮🇱Israeli-purchased Arrow 3 anti-aircraft missile system has officially entered combat duty. pic.twitter.com/RTr1QHJWcx
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 4, 2025
Krievu iebrucēju dronu apkalpe gandrīz gāja bojā viņu pašu drona sprādzienā. Iebrucēji no dzīvokļa loga mēģināja palaist bezpilota lidaparātu "Molnija-2", kas bija bruņots ar prettanku mīnu, bet cieta neveiksmi.
Ukrainas iznīcinātājs, izmantojot precīzi vadāmu bumbu, iznīcina Krievijas bezpilota lidaparātu operatoru bāzi Volčanskā.
Ukrainas speciālo operāciju spēki likvidēja 5 krievu karavīru grupu Doneckas virzienā.
Naktī uz ceturtdienu krievi uz Ukrainu raidījuši divas ballistiskās raķetes "Iskander-M", kā arī 138 uzbrukuma dronus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
114 no krievu droniem ir notriekti vai padarīti nekaitīgi, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus.
Fiksēti ballistisko raķešu un 24 dronu trāpījumi 14 apkaimēs.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja pieņēmusi rezolūciju, kurā pieprasa Krievijai nodrošināt piespiedu kārtā pārvietoto un deportēto Ukrainas bērnu tūlītēju un drošu atgriešanos bez jebkādiem papildu nosacījumiem.
Rezolūciju atbalstīja 91 valsts, kas piedalījās Ģenerālajā asamblejā, 12 valstis balsoja pret, bet 57 atturējās.
Pret rezolūciju balsoja Baltkrievija, Burkinafaso, Burundi, Eritreja, Irāna, Kuba, Mali, Nigēra, Nikaragva, Sudāna, Ziemeļkoreja, kā arī pati Krievija.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs ceturtdien dosies uz ASV, kur viņam gaidāmas sarunas ar prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu, apstiprinājusi Ukrainas vēstniece Savienotajās Valstīs Olha Stefanišina, ziņo LETA.
Iepriekš vairāki Rietumvalstu mediji ziņoja, ka Umerovs ceturtdien atkal ieradīsies Floridā, lai kopā ar Vitkofu apspriestu ASV delegācijas un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās rezultātus.
"Rustems Umerovs - delegācijas vadītājs, kam nav cita darba kā vien vest sarunas ar ASV un Eiropas sabiedrotajiem, jau rīt ieradīsies ASV, lai rīkotu otro tikšanos ar delegāciju. Tikai pēc tam mēs varēsim izdarīt secinājumus," sarunā ar Ukrainas sabiedrisko raidorganizāciju "Suspilne" trešdien pavēstīja Stefanišina.
Vērtējot Maskavā notikušās tikšanās rezultātus, viņa atzina, ka "pagaidām sarunās nav panākts pārāk liels progress, taču process turpinās".
Vitkofs, kā arī Trampa znots Džareds Kušners otrdienas vakarā aptuveni piecas stundas Kremlī runāja ar Putinu.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha izteicies, ka Umerovam vizītes laikā ASV vajadzētu iegūt plašāku informāciju par Vitkofa un Kušnera sarunām ar Krievijas diktatoru.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
