TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atkal dronu uzbrukumā cietusi Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīca, kas esot viena no lielākajām pasaulē

Dafnes Karuanas Galicijas 2025. gada balvu žurnālistikā otrdien ieguva pētījums "Follow the Money" par Krievijas tankkuģu ēnu floti. 

Pētījumu koordinēja pētnieciskās žurnālistikas platforma "Follow the Money" sadarbībā ar medijiem no Beļģijas, Dānijas, Vācijas, Grieķijas, Itālijas, Norvēģijas, Nīderlandes un Lielbritānijas. Tajā ir atklāts, kā Rietumu kuģu īpašnieki, pārdodot Krievijas ēnu flotei 230 novecojošus tankkuģus, nopelnījuši vairāk nekā sešus miljardus dolāru.

Balvas pasniegšanas ceremonija norisinājās Strasbūrā, EP preses telpā, kas nosaukta Karuanas Galicijas vārdā. Ceremonijā piedalījās EP priekšsēdētāja Roberta Metsola, par balvu atbildīgā priekšsēdētājas vietniece Pina Pičerno un balvas neatkarīgās žūrijas pārstāvji.

"Karuanas Galicijas balva liecina par nesaraujamo saikni starp preses brīvību, demokrātiju un mieru. Laikā, kad autoritāri režīmi mēģina apklusināt patiesību un sagrozīt realitāti, Eiropa vienoti atbalsta žurnālistus, kuri atklāj korupciju, un visus, kuri atsakās klusēt," komentēja Metsola.

Savus darbus žūrijai iesniedza simtiem žurnālistu no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Konkursā tika iesniegti 316 darbi. Vispirms žūrija atlasīja desmit labākos darbus, no kuriem izvēlējās vienu laureātu.

Darbu vērtēšanā piedalījās arī Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāve.

Karuana Galicija bija maltiešu žurnāliste, blogere un korupcijas novēršanas un apkarošanas aktīviste, kas padziļināti pētīja korupciju, naudas atmazgāšanu, organizēto noziedzību, pilsonības tirgošanu un Maltas valdības saikni ar "Panamas dokumentiem". 2017. gada 16. oktobrī Karuana Galicija gāja bojā, kad eksplodēja viņas automašīnā ievietotais spridzeklis. Sabiedrība protestēja pret varas iestāžu nespēju atklāt žurnālistes slepkavību, tāpēc no amata bija spiests atkāpties toreizējais Maltas premjerministrs Džozefs Muskats

Daži Eiropas Savienības līderi plāno piedalīties gaidāmajā samitā starp Vladimiru Putinu un Donaldu Trampu, ziņo Politico un avoti, kas ir tuvi šim procesam.

Viņu mērķis nav tikai būt klāt, bet arī lobēt par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iesaistīšanu jebkādās sarunās par konfliktu Ukrainā. Viņi baidās, ka Tramps varētu atkal nostāties Putina pusē, definējot miera procesu, un sākt izdarīt spiedienu uz Zelenski, lai viņš pieņemtu Krievijas noteiktos teritoriālos nosacījumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs oficiāli paziņojis, ka Maskava nav gatava pieņemt tūlītēju pamieru vai konflikta “iesaldēšanu” Ukrainas frontes līnijā.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas nostāja nav mainījusies: Putina un Trampa sarunas Aļaskā, viņš norādīja, balstījās uz ilgtermiņa, noturīga miera koncepciju, nevis uz ātru karadarbības apturēšanu, “kas ne pie kā nenovestu.”

“Poļi tagad ir gatavi veikt terora aktus” — tā reaģēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uz Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska izteikumiem par iespējamu Vladimira Putina lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Polijā saskaņā ar Starptautiskās krimināltiesas (SKT) izsniegto orderi.

Sikorskis bija norādījis uz Polijas juridiskajām saistībām kā SKT dalībvalstij, taču Lavrovs izvēlējās atbildēt ar propagandisku retoriku, nevis diskutēt par juridisko pusi.

Latvija atbalsta Krievijas Centrālās bankas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas vajadzībām, izriet no otrdien valdībā izskatītā un konceptuāli atbalstītā Ārlietu ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma par gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

Eiropadomes sanāksme noritēs 23. oktobrī un 24. oktobrī Briselē, un tās darba kārtībā iekļautas tēmas par Ukrainu un Krieviju, Tuvajiem Austrumiem, drošību un aizsardzību, konkurētspēju, zaļo un digitālo pārkārtošanos, mājokļiem un migrāciju. Pēc Eiropadomes norisināsies arī "Eurosamits", kas ir eirozonas valstu vai to valdību vadītāju sanāksme.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis neizslēdz iespējamību, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina lidmašīna varētu tikt piespiedu kārtā nosēdināta, lai aizturētu Putinu saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) orderi.

Jau ziņots, ka Budapeštā plānota ASV prezidenta Donalda Trampa un Putina tikšanās, lai apspriestu kara izbeigšanu Ukrainā. Kad tieši tā notiks, vēl nav zināms, un nav skaidrs, kā tieši Putins plāno nokļūt Ungārijas galvaspilsētā.

"Mēs nevaram garantēt, ka neatkarīga Polijas tiesa neliks valdībai nosēdināt šādu hipotētisku lidmašīnu, lai nodotu aizdomās turēto tiesai Hāgā," radio "Rodzina" sacīja Sikorskis.

Atsaucoties Ukrainas Aizsardzības ministrijas Karaspēka daļas atbalsta pieprasījumam, Latvija bez atlīdzības nodos Ukrainai divas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) automašīnas, otrdien lēma valdībā.

Divi NMPD transportlīdzekļi tiks nodoti Ukrainas Aizsardzības ministrijas Karaspēka daļai A7384.

Valdībā otrdien atbalstīja humānās palīdzības sniegšanu Ukrainai, paredzot tai nodot zāles, medicīniskās ierīces un aprīkojumu, kopumā nepārsniedzot 16 994 eiro.

Kā norāda Veselības ministrija (VM), Krievijas pilna mēroga iebrukuma un regulāro raķešu triecienu dēļ Ukrainā būtiski traucēta veselības aprūpes sistēmas darbība, radot apdraudējumu medikamentu un medicīnisko pakalpojumu pieejamībai civiliedzīvotājiem un karadarbībā cietušajiem.

Ukrainas un Eiropas līderi kopīgā paziņojumā nosodījuši Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par diplomātisko miera centienu novilcināšanu un iestājās pret jebkādiem mēģinājumiem piespiest Kijivu atdot Krievijas okupētās zemes apmaiņā pret mieru, kā to dažkārt ierosinājis ASV prezidents Donalds Tramps.

Astoņi Eiropas līderi un augsta ranga Eiropas Savienības (ES) amatpersonas kopīgā paziņojumā uzsvēra, ka plāno izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā. Paziņojumā pausts atbalsts Trampa miera centieniem Ukrainā, un vienlaikus uzsvērts, ka Eiropas līderi "ir apņēmušies ievērot principu, ka starptautiskās robežas nedrīkst mainīt ar spēku".