Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Marija Zaharova ar savu bezkaunību uz traģēdijas fona nokaitina Itāliju

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Marija Z...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 23:56
Kuleba: Pēc Stambulas konvencijas ratifikācijas Ukrainā oponentu paustās bažas nav piepildījušās

Pēc tā sauktās Stambulas konvencijas ratifikācijas Ukrainā oponentu paustās bažas nav piepildījušās, savukārt šīs tēmas izmantošana iekšpolitiskās cīņās, tostarp Latvijā, nāk par labu Krievijai, norādīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Viņš atzīmēja, ka Ukraina aktīvi piedalījās Stambulas konvencijas izstrādē, jo vardarbība ģimenē bija un joprojām ir problēma visā Eiropā, īpaši Centrālajā un Austrumeiropā. Pēc bijušā Ukrainas ārlietu ministra paustā, galvenais konvencijas mērķis ir palīdzēt apkarot vardarbību ģimenē neatkarīgi no tā, pret ko tā ir vērsta - vīrieti, sievieti vai bērnu.

Vakar 23:35
Itālija pasūtījusi pirmo 21 vācu IFV "KF41 Lynx" partiju

Itālija ir pasūtījusi pirmo 21 vācu IFV "KF41 Lynx" partiju no Itālijas un Vācijas kopuzņēmuma "Leonardo Rheinmetall Military Vehicles" (LRMV).

Vakar 23:11
Viļņa lūgs Baltkrieviju atļaut Lietuvas kravas automobiļiem šķērsot robežu

Lietuva lūgs Minskai atļaut kravas automašīnām, kas nav varējušas atgriezties mājās, šķērsot robežu, trešdien paziņoja Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene.

Apmēram 5000 Lietuvas kravas automašīnu un puspiekabju pašlaik nevar atstāt Baltkrieviju, un pārvadātāji ir lūguši valdību steidzami rīkoties.

Pēc valdības sēdes Ruginiene žurnālistiem teica, ka ir nolemts, ka Lietuva sazināsies ar Baltkrieviju, lai noorganizētu, ka Lietuvas kravas automobiļi var atgriezties. Viņa uzsvēra, ka kravu pārvadātāji valdībai nav izteikuši ultimātu, taču otrdien Iekšlietu ministrijā ir bijusi sanāksme ar nozares pārstāvjiem.

Vakar 22:57
Pēc okupantu dronu trieciena slimnīcā atlabst ukraiņu tv kanāla speciālkorespondents

47 gadus vecais "FREEDOM TV" kanāla speciālkorespondents Oleksandrs Koļičevs kritiskā stāvoklī tika nogādāts slimnīcā pēc Krievijas "Lancet" drona trieciena. Viņa ķermenī ir 60 šrapneļa gabali, viņš gandrīz četras dienas pavadīja pie ventilatora un viņam tika veiktas piecas operācijas.

Oleksandrs ir vienīgais filmēšanas grupas loceklis, kurš izdzīvoja Krievijas triecienā automašīnai Kramatorskā, Doneckas apgabalā, 23. oktobrī. Žurnāliste Olena Hubanova un operators Jevhens Karmazins tika nogalināti.

Oleksandrs saka, ka vairāk par visu viņš tagad vēlas atgriezties mājās - redzēt savus bērnus un sievu.

Vakar 22:40
Ukraiņu drons pamestā ēkā atrod paslēpušos okupantu

Ukrainas Drošības dienesta drons izlūkoja pilsētas ēkas no iekšpuses un atklāja, ka tur slēpjas krievu kājnieks.

Vakar 22:16
Šoigu izteicies, ka Krievija palīdzējusi noregulēt Azerbaidžānas un Armēnijas attiecības

Šoigu uzskata, ka tieši Krievija palīdzēja noregulēt Azerbaidžānas un Armēnijas attiecības, un ka Krievija ir izšķirošs faktors Dienvidkaukāza stabilitātei.

Abi apgalvojumi neatbilst patiesībai.

"Neapšaubāmi, arī situācija Dienvidkaukāzā ir kļuvusi daudz stabilāka. Un tas lielā mērā ir pateicoties to valstu centieniem, kas piedalījās šajā procesā. Protams, es domāju arī Krieviju. Daudziem varētu rasties iespaids, ka visā šajā laikā vienīgā valsts, kas ir atrisinājusi astoņus vai deviņus konfliktus, ir bijusi Amerikas Savienotās Valstis.

Taču, protams, Krievijas ieguldījums joprojām nenokārtoto Armēnijas un Azerbaidžānas attiecību risināšanā ir bijis ievērojams. Visu šo laiku Krievija ir darījusi visu iespējamo, lai situāciju padarītu stabilāku."

Vakar 21:55
Orbāns atkārtoti pauž savu nostāju pret Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns atkārtoti paudis savu nostāju pret Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai, tā vietā ierosinot stratēģisku partnerību bez pilntiesīgas dalības. Viņš arī kritizēja prezidentu Zelenski, apgalvojot, ka Ungārijas līdzekļi tiek novirzīti Ukrainai.

Vakar 21:39
Simtiem Ukrainas bērnu ir nogalināti. Krievijai jāuzņemas atbildība, paziņo Jermaks

Karā ir nogalināti simtiem Ukrainas bērnu. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, 661 bērns ir miris un vairāk nekā 2200 ir ievainoti — un šie ir tikai apstiprināti gadījumi teritorijā, ko kontrolē Kijiva.

Vēl tūkstošiem ir piespiedu kārtā aizvesti uz Krieviju un okupētajām teritorijām, kur viņiem tiek atņemta ukraiņu identitāte.

Ar iniciatīvas "Bring Kids Back UA" palīdzību jau ir atgriezti 1744 bērni, taču ceļš mājup joprojām ir grūts un bīstams.

Savā slejā laikrakstam "The Washington Examiner" Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks paziņoja, ka pasaulei ir jāpiespiež Krieviju atbildēt — ar sankcijām, militāru atbalstu Ukrainai un vainīgo kriminālvajāšanu.

"Katrs nolaupītais bērns nav statistika. Tas ir izaicinājums cilvēcei," uzsvēra Jermaks.

Vakar 21:15
ASV izmēģinājušas starpkontinentālo ballistisko raķeti

Amerikas Savienotās Valstis ir izmēģinājušas starpkontinentālo ballistisko raķeti Minuteman III — bez kaujas galviņas, bet spējīgu nest kodolieroci.

Izmēģinājuma palaišana tika veikta no Vandenbergas kosmosa spēku bāzes Kalifornijā. Raķete nolidoja aptuveni 4200 jūdzes un sasniedza mērķi Kvadžaleinas atolā.

"Šis tests, kas apzīmēts ar GT 254, novērtēja ICBM sistēmas, kas ir Amerikas nacionālās aizsardzības stūrakmens, pastāvīgo uzticamību, operatīvo gatavību un precizitāti," teikts paziņojumā.

Pirms dažām dienām Tramps paziņoja, ka Vašingtona atgriežas pie kodolizmēģinājumiem un ka ASV ir pietiekami daudz kodolieroču, lai 150 reizes uzspridzinātu pasauli.

Vakar 20:50
Ģenerālštābs noliedz, ka Pokrovska būtu ielenkta: Ukrainas spēki tur pilsētu un veic pretuzbrukumus

Ukrainas Aizsardzības spēki turpina turēt frontes līniju Pokrovskas-Mirnohradas aglomerācijā, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba sniegto informāciju, sākot ar 5. novembri, Ukrainas vienības vairs nav ielenktas. Militārpersonas veic pasākumus, lai bloķētu ienaidnieku, kas mēģina iekļūt un nostiprināt savas pozīcijas Pokrovskā.

Pilsētas apkārtnē turpinās trieciena un meklēšanas operācijas, kurās piedalās 425. atsevišķā triecienpulka triecienvienības, SBS, SSpO, VSP, Nacionālās gvardes un Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes specvienības. Pēdējo 24 stundu laikā Ukrainas aizstāvji ir likvidējuši 26 okupantus, vēl 64 ir ievainoti. Ir iznīcinātas vai bojātas 58 ienaidnieka patvertnes.

Kopš nedēļas sākuma Krievijas karaspēks Pokrovskas sektorā ir cietis 249 personāla zaudējumus (159 neatgriezeniskus), kā arī septiņus bezpilota lidaparātu komandpunktus, tanku, bruņotu kaujas mašīnu un 26 automašīnas un motociklus. Vienlaikus turpinās aizsardzības flangu stiprināšana un loģistikas maršrutu aizsardzība.

Dobropiļļas operācijas ietvaros Ukrainas triecienvienības pēdējo 24 stundu laikā ir pavirzījušās uz priekšu no 100 līdz 700 metriem. Kopumā ir atbrīvoti 188,9 kvadrātkilometri teritorijas, un vēl 249,9 kvadrātkilometri ir attīrīti no ienaidnieka diversiju un izlūkošanas grupām.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".