TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: analītiķi pieļauj Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs jau 2026. gadā

Ukrainas parlaments 19. novembrī nobalsoja par tieslietu ministra Hermana Haluščenko un enerģētikas ministres Svitlanas Hrinčukas atstādināšanu no amata, reaģējot uz apsūdzībām par iesaisti 100 miljonu dolāru kukuļošanas shēmā valsts kodolenerģijas nozarē. Abas amatpersonas iesniedza atlūgumus jau 12. novembrī, un parlamenta balsojumā Haluščenko atbrīvošanu atbalstīja 323 deputāti, bet Hrinčukas – 315. Pirms kļūšanas par tieslietu ministru Haluščenko vadīja enerģētikas ministriju, kuru pēc tam pārņēma viņa līdzšinējā palīdze Hrinčuka.

Skandāls izraisījis plašāku rezonansi, jo ar to saistītais Timurs Mindičs, bijušais prezidenta Zelenska biznesa partneris, redzams slepenos ierakstos, kur viņš it kā piespiež amatpersonas iesaistīties koruptīvās shēmās. Presē izskanējis, ka prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks varētu būt saukts par “Ali Baba” šajos ierakstos, taču šādas vēstis nav apstiprinātas. Mindičs, kurš tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem korupcijas skandāla vaininiekiem, aizbēga no valsts neilgi pirms izmeklēšanas publiskošanas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš nav tieši saistīts ar lietu, noteicis sankcijas pret Mindiču un vēl vienu uzņēmēju.

Par iespējamu Jermaka atstādināšanu vai atlaišanu varētu tikt lemts jau 20. novembrī. Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks paziņojis, ka tuvākajā laikā paredzētas konsultācijas un tiks pieņemti turpmāki lēmumi par to kā notikušo risināt.

Vairāki Brazīlijas karavīri, kas brīvprātīgi pievienojušies Ukrainas armijai, brīdina par iespējamu Dienvidamerikas noziedzīgo bandu iefiltrēšanos starptautiskajos leģionos. Konkrēti, Rio de Janeiro policija izmeklē Filipi Markesu Pintū, kurš bijis saistīts ar bēdīgi slaveno narkotiku karteli “Comando Vermelho” (CV) un, iespējams, izmantojis Ukrainā iegūtās militārās iemaņas, lai vēlāk tās pielietotu pret likumsargiem Brazīlijā.

Ukrainas Starptautiskā leģiona pārstāvji norāda, ka Pintū uzvedība jau laikus izraisījusi aizdomas, un viņš pēc tam pārcelts uz Teritoriālās aizsardzības spēkiem. Viņa klātbūtne Ukrainā ir fakts, taču informācija par viņa vienībām un atrašanās vietu ir nepilnīga. Vairāki brazīliešu karavīri ir pauduši bažas, ka šādi incidenti var kaitēt visu Brazīlijas brīvprātīgo reputācijai.

Problēmas sakne, kā norāda cits brazīliešu brīvprātīgais Eversons Nevess, ir vāja starpvalstu sadarbība un tas, ka Brazīlijā šādas bandas netiek oficiāli atzītas par teroristiskām organizācijām. Viņš arī piebilst, ka Pintū nebija iekļauts nekādos meklēšanas sarakstos, tādēļ varēja likumīgi iekļūt Ukrainā. Tomēr viņš uzsver — tieši Brazīlijas karavīri paši ziņoja par Pintū attiecīgajām iestādēm, lai nepieļautu, ka karaspēkā darbojas noziedzīgas struktūras: “Mēs paši izravējām problēmu no saknes.”

Ukrainas dronu triecieni 14. novembrī Krievijas Melnās jūras ostā Novorosijskā izraisījuši būtiskus traucējumus Krievijas naftas eksportam, ziņo Reuters. Bojājumi piestātnei Šeskharis naftas terminālī aizkavējuši Krievijas jēlnaftas piegādes par divām līdz trim dienām. Šī osta, kopā ar netālu esošo Kaspijas cauruļvadu konsorcija termināli, veido aptuveni piekto daļu no Krievijas jēlnaftas eksporta. Tiek lēsts, ka šis bijis līdz šim nopietnākais trieciens Krievijas naftas infrastruktūrai pie Melnās jūras.

Vienlaikus Krievija pēdējo 24 stundu laikā ir veikusi intensīvu uzbrukumu sēriju Ukrainas pilsētām, nogalinot vismaz 22 cilvēkus un ievainojot vairāk nekā 130, tostarp bērnus. Kopumā tika izšauti 476 droni un 48 raķetes, no kurām ievērojamu daļu Ukrainas pretgaisa aizsardzība pārtvēra. Tomēr daži uzbrukumi skāra dzīvojamās ēkas Ternopiļas apgabalā, kur glābēji turpina darbu, meklējot izdzīvojušos zem drupām.

Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem, Krievija kopš 2022. gada 24. februāra ir zaudējusi vairāk nekā 1,16 miljonus karavīru. Papildus cilvēkresursiem Krievija ir zaudējusi tūkstošiem militārās tehnikas vienību, tostarp tankus, bruņutransportierus, artilērijas sistēmas, lidmašīnas, helikopterus un pat zemūdeni. Šie dati apliecina milzīgo cenu, ko Krievija maksā par savu agresiju, kā arī Ukrainas spēju dot triecienus ne tikai frontes līnijā, bet arī dziļi ienaidnieka aizmugurē.

Krievijas agresīvo uzvedību nevar skaidrot tikai ar Vladimira Putina ambīcijām – tā ir dziļāk iesakņota impēriskā sistēmā, kas caurvij valsts identitāti, uzskata žurnālists Endrū Čakovjans. Viņš norāda, ka Krievija nav nacionāla valsts, bet nepārveidota impērija, kuras iekšējā stabilitāte balstās ārējā ekspansijā. “Putins nav cēlonis – viņš ir sekas,” viņš norāda. Šī sistēma rada nepārtrauktu vajadzību pēc karadarbības, lai leģitimizētu varu un apspiestu neatkarīgas identitātes gan mājās, gan kaimiņvalstīs.

Čakovjans analizējis Krievijas vēsturisko modeli, kurā vardarbība, meli un iekarošana kalpo par pamata rīkiem valsts ideoloģijai. Viņš norāda, ka no Polijas sadalīšanas līdz karadarbībai Ukrainā, Krievija atkārtoti pozicionē sevi kā upuri, vienlaikus būdama agresors. “Cerēt, ka Krievija ‘atgriezīsies’ pie demokrātijas, nav stratēģija – tā ir nostalģija pēc valsts, kas nekad nav eksistējusi,” viņš norāda. Šāda ilūzija kavē Rietumu skaidru rīcību un ļauj Kremļa meliem nostiprināties.

Risinājums, viņaprāt, ir “stratēģiska neitralizācija” – padarīt Krievijas agresiju nederīgu, vienlaikus veidojot Ukrainu par noturīgu un pārtikušu valsti. Rietumiem jāatsakās no vēlmes pielāgoties Krievijai un tā vietā jāpastiprina spiediens – gan ar sankcijām, gan ar ieročiem. Tikai šādā veidā iespējams sagraut impēriskās ilūzijas un pavērt ceļu patiesām pārmaiņām arī Krievijā.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) publicējis pārtvertu radio sarunu, kurā atklājas, ka Krievijas karaspēks izmantojis civiliedzīvotājus kā “dzīvos vairogus” uzbrukuma laikā Pokrovskas pilsētai. Sarunā Krievijas komandieris pavēl karavīriem piespiest kādu vīrieti, sievieti un 13 gadus vecu bērnu doties viņiem pa priekšu, pārbaudot ēkas apšaudes draudus. Šī incidenta laikā 506. motorizētās strēlnieku pulka vienības uzbruka pilsētas dienvidaustrumu nomalei, kur norisinājās intensīva cīņa dzīvojamajā apbūvē.

SBU norāda, ka šī rīcība ir skaidrs Ženēvas konvencijas 28. panta pārkāpums, kas aizliedz izmantot civiliedzīvotājus militāro operāciju aizsegam. Ukrainas puse uzsākusi kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālkodeksa 438. panta 1. daļu — par kara likumu un paražu pārkāpšanu. Paralēli notiek izmeklēšana, kuras mērķis ir identificēt visus iesaistītos Krievijas karavīrus un nodrošināt viņu saukšanu pie atbildības starptautiskā mērogā.

Turklāt izlūkdienestu dati liecina par plašāku vardarbības un kara noziegumu modeli Pokrovskā. Oktobrī Ukrainas militārā izlūkošana publiskoja citu pārtvertu pavēli, kurā Krievijas 30. brigādes komandieris dod rīkojumu šaut uz civiliedzīvotājiem, kas mēģina pamest kaujas zonu ar lielām somām. Šādi piemēri, tostarp arī karagūstekņu spīdzināšana un pašu karavīru nošaušana, tiek interpretēti kā mērķtiecīga Krievijas kara politika, kas apzināti pārkāpj starptautiskās humanitārās normas.

Ukraina apstiprinājusi, ka no Amerikas Savienotajām Valstīm deportēti 50 tās pilsoņi, kuri pirmdien caur Poliju ieradās dzimtenē. Kā ziņo Ukrainas Valsts robežsardzes dienests, starp deportētajiem bijuši 45 vīrieši un 5 sievietes. Šī repatriācija notikusi saistībā ar jaunāko Donalda Trampa administrācijas lēmumu, kura ietvaros ASV plāno izraidīt apmēram 80 Ukrainas pilsoņu par dažādiem likumpārkāpumiem, tostarp migrācijas noteikumu pārkāpumiem.

Robežsardzes pārstāvis Andrijs Demčenko norādīja, ka katram atgrieztajam ir savs iemesls deportācijai: “Tie ir gan migrācijas likumdošanas pārkāpumi, gan citi likumpārkāpumi,” viņš teica. Visi 50 cilvēki ieradās caur Šehiņu robežkontroles punktu uz robežas ar Poliju, un viņiem bija vai nu Ukrainas pilsonību apliecinoši dokumenti, vai atgriešanās apliecības, kas tika izsniegtas tiem, kuriem nebija derīga pases.

Nav zināms, vai starp deportētajiem ir arī Romāns Surovcevs – Ukrainā dzimis vīrietis, kurš bērnībā imigrējis uz ASV un izcietis 11 gadu cietumsodu par laupīšanu un automašīnas nolaupīšanu. Kā raksta "The Washington Post", viņa deportācija bija paredzēta tajā pašā dienā, un tās pamatā bija vēl 2014. gadā pieņemts tiesas lēmums par izraidīšanu, kurš joprojām ir spēkā.

Usovs informēja arī par gadījumiem, kad bijušie Ukrainas karavīri pēc okupācijas ir parakstījuši līgumus ar Krievijas armiju. “Ir izveidoti divi bataljoni un divas atsevišķas vienības,” viņš teica, piebilstot, ka Ukrainai zināmi vismaz 62 šādi līgumi. Viens no šiem kareivjiem jau ir nonācis Ukrainas gūstā. Tajā pašā laikā Usovs atzīmēja, ka daļa Krievijas karavīru labprātīgi padodas Ukrainas pusei, izmantojot Kijivas iniciatīvu “Gribu dzīvot”, kas piedāvā garantijas un norādījumus tiem, kas vēlas kapitulēt.

Vienlaikus Ukraina cenšas starptautiskā līmenī bloķēt Krievijas centienus vervēt ārvalstu pilsoņus. Usovs min, ka 2022. gadā Krievijas armijai pievienojās ap 1000 Nepālas pilsoņu, taču šie skaitļi krasi samazinājušies – 2024. gada oktobrī vien parakstīts tikai viens līgums. Kijivas Post žurnālistiem izdevās intervēt arī frontē sagūstītus ārzemju karavīrus – viens no viņiem, students no Ganas vārdā Joshua, atzina, ka pievienojies armijai finansiālu grūtību dēļ, bet cits, ēģiptietis Mohammeds Salahs, stāstīja, ka viņu piespieduši pievienoties armijai vīzas problēmu dēļ, solot Krievijas pilsonību.