TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "Zapad 2025" manevros piedalās arī Indija, Irāna un dažas Āfrikas valstis
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Mēs pakāpeniski attālināmies no termina "nedraudzīgas valstis", lai gan tas joprojām ir iekļauts likumdošanā. Tomēr, kā prezidents nesen uzsvēra pasākumā Vladivostokā: mums nav nedraudzīgu valstu - ir valstis, kuru valdības ir nedraudzīgas pret Krievijas Federāciju." vēsta Krievijas ārlietu ministrs.
Lavrov:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) September 16, 2025
"We are gradually moving away from the term 'unfriendly countries,' although it remains in the legislation.
However, as the president recently emphasized during an event in Vladivostok: for us, there are no unfriendly countries - there are countries whose governments… pic.twitter.com/Ct1IOORqG0
Saskaņā ar jaunu valsts mēroga aptauju, ko veica Kijevas Starptautiskais socioloģijas institūts (KIIS, 2.–14. septembris), 62% ukraiņu apgalvo, ka ir gatavi paciest karu tik ilgi, cik nepieciešams, savukārt 17% ir gatavi to paciest tikai dažus mēnešus, 4% – sešus mēnešus un 4% – vienu gadu. Tikai 18% sagaida mieru 2025. gadā. Tajā pašā laikā 76% tic uzvarai, ja Ukraina saņems pienācīgu Rietumu atbalstu, un 75% kategoriski noraida Krievijas ierosināto miera plānu.
According to a new nationwide survey by the Kyiv International Institute of Sociology (KIIS, Sept 2–14), 62% of Ukrainians say they are prepared to endure the war for as long as necessary, while 17% are willing to tolerate it only a few months, 4% six months, and 4% one year.… pic.twitter.com/MBWxSPUT9g
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 16, 2025
Ukrainas 4 tonnu smagais sauszemes drons "Bufalo" var izturēt triecienu, aizvilkt kravas automašīnu un nobraukt 200 km ar dīzeļdegvielu.
Bruņas, mākslīgais intelekts, "Starlink" un mīnu pretestība ir standarta aprīkojumā. Tālāk seko kaujas uzlabojumi.
Ukraine’s 4-ton ground drone Bufalo can take a hit, tow a truck, and drive 200 km on diesel.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 15, 2025
Armor, AI, Starlink, and mine resistance come standard. Combat upgrades are next.🛠 https://t.co/2q5abBqGwB
Uzbrukumā 16. septembrī tika bojāts divstāvu administratīvās ēkas jumts un viens no griestiem. Ēkā cietušo nebija. Tomēr trieciena brīdī uz ielas tika ievainoti divi cilvēki.
The moment of a Russian missile attack on the Sloboda district of Kharkiv on 16 September
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 16, 2025
The attack damaged the roof and one of the ceilings of the two-story administrative building. There were no casualties in the building. However, two people were injured on the street at the… pic.twitter.com/sc9Cj1q1CH
Ukrainas brīvprātīgie, izmantojot īpašu ierīci, izseko pārtvertu video no Krievijas FPV drona, kas lido viņu zonā. Kādā brīdī drons elektroniskās karadarbības dēļ zaudē kontroli, avarē un eksplodē.
Ukrainian volunteers, using a special device, track intercepted video from a Russian FPV drone flying into their area. At some point, the drone loses control due to electronic warfare, crashes, and explodes. pic.twitter.com/Kg9WLD6Kqw
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) September 15, 2025
"Pronews" ziņo, ka Grieķija, Itālija, Spānija, Francija un Ungārija ir atteikušās ierobežot vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, apgalvojot, ka stingrāki ierobežojumi kaitētu šo valstu tūrisma nozarēm.
Pronews reports Greece, Italy, Spain, France and Hungary have refused to limit visa issuance for Russian citizens, arguing tougher restrictions would harm their tourism industries. pic.twitter.com/GBcfaVqhpQ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 16, 2025
Krievija apturēja jaunu T-80 tanku ražošanu 2001. gadā.
Pēc aptuveni 4000 tanku zaudēšanas Ukrainā Omska mēģina atjaunot ražošanas līniju — kritiķi apgalvo, ka tā ir vairāk izrādīšanās nekā ražošana.
Russia paused new T-80 tank production in 2001.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 15, 2025
After losing ~4,000 tanks in Ukraine, Omsk is trying to restart the line—critics say it’s more show than steel. https://t.co/5WhHKk6Ww1
"Tie ir jauni cilvēki. Iespējams, tas bija viņu neuzmanības vai nezināšanas dēļ," RMF24 pastāstīja Polijas drošības dienesta pārstāvis Jaceks Dobžinskis.
⚡️ Update: Belarusian, Ukrainian detained in Poland for flying drones over government sites.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 16, 2025
"These are young people. Perhaps it was due to their carelessness or ignorance," Jacek Dobrzynski, a spokesperson for the Polish security service, told RMF24.https://t.co/fT6wGOcd3k
Taču kopumā mācības izrādījās nebūt ne vienkāršas. Kopīgie Krievijas un Baltkrievijas manevri ir beigušies, tomēr tie notika samazinātā formātā un pat izraisīja sašutumu kara atbalstītāju vidū, kas tos nosauca par "cirka izrādi".
16. septembrī Baltkrievijas Ģenerālštābs paziņoja par "Orešņik" sistēmas izvietošanu, taču netika parādītas ne fotogrāfijas, ne video no šīs mācību daļas.
Galvenā intriga joprojām ir – vai Krievijas karaspēks aizbrauks? 2022. gadā pēc līdzīgām mācībām Krievijas spēki iebruka Ukrainā no Baltkrievijas teritorijas.
🇧🇾Curtain call! With a glass of champagne in hand, Lukashenko declared that the “Zapad-2025” drills rehearsed the use of “nuclear warheads”
— NEXTA (@nexta_tv) September 16, 2025
But overall, the exercises turned out to be far from straightforward. The joint Russian-Belarusian maneuvers have ended, yet they were held… pic.twitter.com/UV56xYVtij
Aptaujas liecina, ka vairums ukraiņu negribīgi atbalsta miera līgumu par frontes līnijas iesaldēšanu ar Rietumu garantijām.
Savukārt 75% ukraiņu pauda viedokli, ka Krievijas nosacītais miera priekšlikums, tostarp Ukrainas pilnīga aiziešana no Doneckas apgabala un aizliegums iestāties NATO, būtu "pilnīgi nepieņemams".
In turn, 75% of Ukrainians said that Russia's conditional peace proposal — including Ukraine's full withdrawal from Donetsk Oblast and a ban on NATO entry — would be "completely unacceptable."
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 16, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
