TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Vašingtona klasificējusi jauno Ukrainas "miera plānu"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas "Telegram" kanāli ziņo par dronu uzbrukumu Saratovai, kas ilga vairākas stundas un slēdza vietējo lidostu.
Vietējie iedzīvotāji ziņo par sprādzieniem vietējās naftas pārstrādes rūpnīcas un militārā lidlauka teritorijā.
Russian Telegram channels report a drone attack on Russian Saratov that lasted several hours and closed down the local airport.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 28, 2025
Locals reported explosions in the areas of the local oil refinery and military airfield. pic.twitter.com/jZLGbxgw27
Analītiķi norāda, ka Kremlis cenšas nevis panākt mieru, bet gan iegūt laiku un iedragāt Ukrainas sabiedrotos. Vēl viens mērķis ir novelt vainu uz Kijivu, apsūdzot to Krievijas nosacījumu noraidīšanā, kas faktiski ir pielīdzināmi kapitulācijai.
Instead of seeking peace, the Kremlin is trying to buy time and undermine Ukraine’s allies, analysts say. Another goal is to shift the blame to Kyiv by accusing it of rejecting Russian conditions that are effectively tantamount to capitulation.https://t.co/EYpa3hXMKA
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 27, 2025
Krievijas izvēlētais izrāviena ierocis ir nelielas iefiltrēšanās komandas, kas naktī izslīd cauri Ukrainas līnijām, dažas no tām ģērbušās kā civiliedzīvotāji. Tās palīdzēja ielauzties Kupjanskā un gandrīz ielenkt Pokrovsku.
Ukrainai ir jārisina dzīvā spēka trūkums, jāiemācās deleģēt vadību un labāk jācīnās pret Krievijas droniem, lai neļautu šīm komandām iekarot plašāku teritoriju.
Russia's breakthrough weapon of choice: small infiltration teams slipping through Ukrainian lines at night, some dressed as civilians. They helped crack Kupiansk and nearly encircle Pokrovsk.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 27, 2025
Ukraine must address its manpower shortage, learn to delegate command, and better…
Čehijas Republikā pilsoniskā iniciatīva "Skupina D" ir uzsākusi kampaņu "Charlie One", lai piesaistītu līdzekļus pārtvērēju droniem Ukrainai.
Source: https://t.co/ua5sigYV5s
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 28, 2025
"Reuters" ziņo, ka tur viņš tiksies ar Putinu un apspriedīs sadarbību enerģētikas nozarē, kā arī miera iniciatīvas Ukrainā.
Source: https://t.co/eRxIUPlDko
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 28, 2025
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 28. novembra rītam sasnieguši 1 170 790 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1100 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 380 tankus, 23 643 bruņutransportierus, 34 730 lielgabalus un mīnmetējus, 1550 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 85 237 bezpilota lidaparātus, 3995 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 399 automobiļus un autocisternas, kā arī 4008 specializētās tehnikas vienības.
Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) un Īpašā pretkorupcijas prokuratūra (SAP) piektdien Kijivā valdības kvartālā veic kratīšanu prezidenta kancelejas vadītāja Andrija Jermaka birojā, vēsta Ukrainas mediji un varasiestādes.
Sākotnēji par kratīšanu vēstīja tīmekļa medijs "Ukrainska pravda", bet vēlāk to paziņojumā apstiprināja arī NABU.
Piektdienas rītā valdības kvartālā ieradušies aptuveni desmit NABU un SAP darbinieki, no notikuma vietas ziņoja "Ukrainska pravda" žurnālists.
Šobrīd nav nekāda redzama pamata apgalvot, ka Krievija ir gatava apturēt karadarbību Ukrainā, ja vien netiks izpildītas tās izteiktās prasības, kas savukārt ir absolūti nepieņemamas Ukrainai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Strūberga.
Viņa atgādināja, ka Krievija jau kopš pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir izplatījusi retoriku par savu gatavību mieram, taču, ņemot vērā tās izteiktās prasības, visticamāk, ir jāgatavojas pesimistiskajam scenārijam, kurā nekādu mieru panākt neizdosies. Krievijas diktatora Vladimira Putina paša iespējamu piekāpšanos šajā situācijā Strūberga novērtēja kā optimistiskāko, bet nereālāko scenāriju.
Vaicāta par ASV prezidenta īpašā sūtņa Stīva Vitkofa izredzēm saglabāt amatu pēc izskanējušās informācijas, ka viņš konsultējis Putina padomnieku par to, kā sekmīgāk runāt ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, LATO ģenerālsekretāre teica, ka tam, visticamāk, nebūs nopietnu seku. "Diez, vai tas spiediens uz Trampu šobrīd var būt pietiekami liels, lai šādas izmaiņas notiktu," sprieda Strūberga.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
