TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Melnajā jūrā deg krievu "ēnu flotes" kuģi

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas karavīri 10 km kājām nesa kaķi, lai to evakuētu no frontes līnijas.
Ukrainian soldiers carried a cat 10km on foot to evacuate it from the frontline. https://t.co/Dxcs1rcnKA pic.twitter.com/tbbUkUy9Rn
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) November 28, 2025
Ukrainas delegācija, tai skaitā Ukrainas bijušais aizsardzības ministrs un Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs un ārlietu ministra pirmais vietnieks Serhijs Kislica, devusies uz ASV, lai turpinātu sarunas par tā dēvēto ASV miera plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, vēsta Ukrainas mediji, atsaucoties uz aģentūru "Bloomberg".
"Bloomberg" avots ziņoja, ka Ukrainas delegācija uzturēsies Floridā, kur plānotas tikšanās ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un Donalda znotu Džaredu Kušneru.
Mediji iepriekš vēstīja, ka Vitkofs plāno nākamnedēļ doties uz Maskavu.
Pēc ziņotā gaisa uzbrukuma Krievijas Afipskas naftas pārstrādes rūpnīcā Krasnodaras novadā izcēlies liels ugunsgrēks.
Rūpnīca pārstrādā līdz 6 miljoniem tonnu naftas gadā. Iepriekšējais trieciens pārstrādes rūpnīcai notika 26. septembrī.
A major fire broke out at Russia’s Afipsky oil refinery in Krasnodar Krai after a reported air attack.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 29, 2025
The facility processes up to 6 million tons of oil a year. The previous strike on the refinery occurred on 26 September.
📹Exilenova+ pic.twitter.com/cq3enBfXtM
Krievijas komandieris nesen informējis Putinu, ka okupanti ir "atbrīvojuši" Kupjansku. Situācija uz vietas liecina par citu ainu.
Krievijas spēki kontrolē aptuveni 30% pilsētas pēc tam, kad šauras iefiltrēšanās taktikas dēļ viņu ieguvumi ir nestabili. Pilsētā darbojas nelielas kājnieku kabatas, taču teritorija uz rietumiem no Oskilas upes joprojām ir pelēkā zona ar nepārtrauktām sadursmēm.
Viņu problēmas ir strukturālas. Piegādēm jāšķērso Oskilas upe, ko pastāvīgi uzrauga Ukrainas droni. Pēc placdarma izveidošanas viņi pārāk šauri virzījās uz priekšu ar pārāk mazām rezervēm un pēdējos divus mēnešus ir pavadījuši, nostiprinot tikai nelielu skaitu ielu.
Ukraina ir reaģējusi, izveidojot Apvienoto spēku grupu ģenerālmajora Mihailo Drapatija vadībā, kuras uzdevums ir attīrīt pilsētu. Operācijas pašlaik notiek no četriem virzieniem: likvidējot norobežotus cietokšņus ziemeļos, veicot specvienību reidus, lai identificētu gaisa triecienu sagatavošanas zonas austrumu krastā, un veicot uzbrukuma operācijas dienvidos un dienvidrietumos, lai koncentrētu atlikušos Krievijas spēkus.
Ukrainas pozīcijas augstienēs uz dienvidrietumiem no pilsētas nodrošina novērošanu, uzlabotus uguns laukus un spēcīgāku dronu signālu, dodot uzbrukuma grupām izšķirošas priekšrocības.
Russia's commander recently informed Putin that forces had "liberated" Kupiansk. The situation on the ground tells a different story.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 29, 2025
Russian forces control roughly 30% of the town after narrow infiltration tactics left their gains unstable. Small infantry pockets are operating… pic.twitter.com/lMzmDKY6PE
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par prezidenta biroja pārkārtošanu saistībā ar korupcijas skandālu ap uzņēmumu "Enerhoatom".
Prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks, kura biroju piektdien pārmeklēja Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) un Īpašā pretkorupcijas prokuratūra (SAP) izmeklētāji, ir iesniedzis atlūgumu. Zelenskis to paziņoja vakara video uzrunā. Tiek gaidīta prezidenta biroja pārkārtošana. Prezidents pateicās Jermakam par to, ka viņš nodrošināja, ka Ukrainas nostāja starptautiskajos sarunu forumos "vienmēr tika pasniegta tā, kā tai vajadzētu būt". Vairāk lasi šeit.
Ukrainas galvaspilsēta Kijiva sestdienas rītā tika pakļauta krievu dronu uzbrukumam, kurā nogalināti divi cilvēki un ievainoti 15, paziņoja varasiestādes Kijivā.
Ievainoto vidū ir bērni, ziņoja Ukrainas Iekšlietu ministrija, norādot, ka vairākos galvaspilsētas rajonos cietušas daudzstāvu mājas un privātmājas.
Pilsētā ap pusnakti bija dzirdamas skaļas eksplozijas, un uz uzbrukumu atbildēja pretgaisa aizsardzības spēki, sacīja amatpersonas.
Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko iepriekš norādīja, ka krievu droni intensīvi uzbrukuši galvaspilsētas nomalēs. Kijivas mērs Vitālijs Kličko brīdināja cilvēkus uzbrukuma laikā palikt patvertnēs.
Melnajā jūrā pēc eksplozijām ir aizdegušies divi naftas tankkuģi, kas ir pakļauti Rietumvalstu sankcijāmpar naftas transportēšanu no Krievijas ostām, piektdien paziņoja Turcijas varasiestādes, kas ir evakuējušas abu tankkuģu apkalpes locekļus.
Turcijas Jūras lietu ģenerāldirekcija paziņoja platformā "X", ka tankkuģis "Kairos", kas ar Gambijas karogu bez kravas brauca uz Novorosijskas ostu, aizdegās ap plkst. 18 (plkst. 17 pēc Latvijas laika) 52 kilometrus no Turcijas piekrastes "ārēju cēloņu dēļ".
Tā piebilda, ka "visi 25 apkalpes locekļi ir sveiki un veseli".
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks piektdien iesniedzis demisijas rakstu, uzrunā tautai paziņojis Zelenskis.
Kā ziņots, Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) un Īpašā pretkorupcijas prokuratūra (SAP) piektdienas rītā veica kratīšanu Jermaka dzīvesvietā. Viņš paziņoja, ka sadarbosies ar izmeklēšanu. Rezultātā pret Jermaku netika izvirzītas apsūdzības.
"Esmu pateicīgs Andrijam par to, ka Ukrainas nostāja sarunu ceļā vienmēr tikusi pasniegta tāda, kādai tai jābūt. Tā vienmēr bijusi patriotiska nostāja. Taču es vēlos, lai nebūtu nekādu baumu un spekulāciju," teica Zelenskis. Viņš paziņoja, ka jau rīt rīkos konsultācijas ar prezidenta kancelejas vadītāja amata kandidātiem.
Zelenskis uzsvēra, ka šajā situācijā, kad turpinās karš un tiek apspriests iespējamais miera plāns, valstij nepieciešams iekšējais spēks kā pamats Ukrainas ārējai vienotībai un attiecībām ar pasauli. Lai saglabātu šo spēku, visai uzmanībai jābūt vērstai uz Ukrainas aizsardzību, un tāpēc nepieciešama prezidenta kancelejas restartēšana.
Jermaks vadīja Ukrainas delegāciju sarunās par tā dēvēto ASV miera plānu, un dienu iepriekš viņš paziņoja par otro delegāciju tikšanos vēlāk šonedēļ. Zelenskis vēl nav paziņojis, kas tagad vadīs delegāciju.
"Drīzumā notiks sarunas, tajās būs mūsu pārstāvji - Ģenerālštāba priekšnieks, Ārlietu ministrijas pārstāvis, Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs un mūsu izlūkdienesti," norādīja prezidents.
"Krievija patiešām vēlas, lai Ukraina kļūdītos. No mūsu puses kļūdu nebūs. Mūsu darbs turpinās. Mūsu cīņa turpinās. Mums nav tiesību nepabeigt, mums nav tiesību atkāpties vai strīdēties. Ja mēs zaudēsim vienotību, mēs riskējam zaudēt visu - sevi, Ukrainu, savu nākotni," uzsvēra Ukrainas prezidents.
Zelenskis jau ir parakstījis Jermaka atlūgumu, un dokuments ir publicēts Ukrainas prezidenta tīmekļa vietnē.
Jermaks vadīja Ukrainas kanceleju kopš 2020. gada februāra. Viņš tika uzskatīts par vienu no tuvākajiem Zelenska līdzgaitniekiem, un mediji bieži viņu dēvēja par otru ietekmīgāko cilvēku valstī aiz prezidenta.
Sākoties skandālam ap vērienīgo korupcijas shēmu uzņēmumā "Enerhoatom", daudzi Zelenska oponenti, kā arī līdzgaitnieki aicināja prezidentu atbrīvot Jermaku no amata. Taču Zelenskis 20. novembrī tikšanās laikā ar savas partijas "Tautas kalps" biedriem skaidri norādīja, ka to nedarīs.
Russian attack has injured five people in Kyiv, including a child. Information keeps updating, so the number of injured might grow.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 29, 2025
Residential buildings under Russian attack. Again. https://t.co/8PiKxwLLTf pic.twitter.com/FFNIlq84yA
ASV prezidents Donalds Tramps uzdevis saviem sūtņiem Stīvam Vitkofam un Džaredam Kušneram vizītes laikā Maskavā izteikt Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam priekšlikumu atzīt Maskavas kontroli pār Krimu un citām okupētajām Ukrainas teritorijām, noskaidrojis britu laikraksts "The Telegraph".
Laikraksts norāda, ka plāns izteikt šādu piedāvājumu krieviem neesot atcelts ne pēc sarunām Ženēvā, ne pēc Eiropas sabiedroto brīdinājumiem.
"Kļūst arvien skaidrāk, ka amerikāņiem ir vienaldzīga Eiropas nostāja. Viņi saka, ka eiropieši var rīkoties tā, kā uzskata par vajadzīgu," laikrakstam norādījis viens no avotiem.
Putins nesen izteicās, ka Maskavas skatījumā Krimas, Luhanskas un Doneckas apgabalu juridiska atzīšana par Krievijai piederošām būs viens no galvenajiem jautājumiem sarunās par tā dēvēto Trampa miera plānu.
Diktators arī apgalvojis, ka esot gatavs rakstiski apliecināt, ka Krievija neuzbrukšot Eiropai.
Daudzi avoti apgalvo, ka ASV priekšlikums atzīt Krievijas kontroli pār Ukrainas okupētajām teritorijām joprojām ir stratēģijas daļa arī pēc tam, kad sākotnējais ASV 28 punktu plāns tika koriģēts ASV un Ukrainas delegāciju sarunās Ženēvā.
Vienlaikus ASV plāns paredz, ka Ukraina netiks spiesta atzīt Krievijas tiesības uz okupētajām teritorijām.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



