TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV sarunas ar Ukrainu "produktīvas, taču vēl daudz darāmā"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Uzbrukumu iespējamais mērķis varēja būt bijusi Krievijas bāze "Kaspijska".
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 1, 2025
"Suspilne" ziņo, ka viņš tiksies ar prezidentu Makronu un apmeklēs Francijas aviācijas un kosmosa uzņēmumu "Dassault Aviation".
❗️Zelenskyy, together with the First Lady, has arrived in France, – Suspilne reports.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 1, 2025
He will hold a one-on-one meeting with President Macron and visit the French aerospace company Dassault Aviation. pic.twitter.com/yCYRHBwsbQ
Ukrainas militārais izlūkdienests un vietējie partizāni 19. novembrī okupētajā Berdjanskā veica sabotāžas operāciju, ko tagad apstiprinājušas varas iestādes. Sprādzienā tika nogalināti 5 Krievijas Nacionālās gvardes karavīri un 4 ievainoti. Sprādzienā tika bojāti vai iznīcināti divi pikapi un bruņumašīna "Tigr".
Ukrainian military intelligence and local partisans conducted a sabotage operation in occupied Berdyansk on November 19, now confirmed by authorities. 5 Russian National Guard troops were killed, 4 wounded. Two pickup trucks and a “Tigr” armored vehicle were damaged or destroyed… pic.twitter.com/yomviNBlRx
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 1, 2025
❗️For the first time, a 🇺🇦Ukrainian STING interceptor-drone shoots down 🇷🇺Russian kamikaze jet drones Shahed pic.twitter.com/VglQsnalNN
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 1, 2025
NATO apsver pāreju no reaktīvas uz proaktīvu stratēģiju pret Krievijas hibrīddraudiem (kiberuzbrukumiem, sabotāžu). NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Džuzepe Kavo Dragone paziņoja, ka alianse pēta preventīvu triecienu un pretkiberuzbrukumu iespēju, lai atturētu Maskavu, īpaši Austrumeiropas valstu spiediena ietekmē.
Source: https://t.co/rYaFZwIVt4
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 1, 2025
ASV un Ukrainas sarunās svētdien galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai noteiktu, kur faktiski atradīsies miera līgumā noteiktā robeža ar Krieviju, vēsta tīmekļa izdevums "Axios", atsaucoties uz diviem anonīmiem avotiem Ukrainā.
Piecas stundas ilgušo sanāksmi Floridā viņi raksturoja kā sarežģītu un saspringtu, taču produktīvu.
Naktī uz pirmdienu Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 89 uzbrukuma lidrobotiem un droniem imitatoriem, pirmdien ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas armija notriekusi vai neitralizējusi ar radioelektroniskajiem cīņas līdzekļiem 63 dronus.
Reģistrēti 26 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi deviņās apkaimēs.
Eiropas Savienības aizsardzības ministri pirmdien Briselē apspriedīs atbalstu Ukrainai un Eiropas aizsardzības gatavības uzlabošanu.
Gaidāms, ka sarunā par to, kas Kijivai pašlaik visvairāk nepieciešams aizsardzībai pret Krievijas iebrukumu, un turpmāko finansiālo un militāro atbalstu ES dalībvalstu ministriem pievienosies Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs otrdien tiksies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, atsaucoties uz ASV diplomātiem, vēsta mediji.
Laikraksts "Wall Street Journal" un ziņu aģentūra AFP ziņo, ka Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners jau pirmdien dosies uz Maskavu.
Vitkofa un Putina tikšanās paredzēta otrdien.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 173 920 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1060 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 387 tankus, 23 678 bruņutransportierus, 34 754 lielgabalus un mīnmetējus, 1552 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 430 lidmašīnas, 347 helikopterus, 86 090 bezpilota lidaparātus, 4024 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 583 automobiļus un autocisternas, kā arī 4010 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
