TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis apstiprinājis vairākas jaunas SBU operācija

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
ASV trešdien aizturēts karavīru par mēģinājumu nodot Krievijai slepenu informāciju par tanku, paziņoja Tieslietu ministrija, vēsta "LETA".
22 gadus vecajam Teiloram Adamam Lī no Elpaso, Teksasas štatā, izvirzītas apsūdzības par mēģinājumu nodot valsts aizsardzības informāciju ārvalstu pretiniekam, teikts ministrijas paziņojumā.
"Teilors Lī apmaiņā pret Krievijas pilsonību mēģināja nodot slepenu militāru informāciju par ASV tanku ievainojamībām personai, kuru viņš uzskatīja par Krievijas izlūkdienesta virsnieku," sacīja FIB pretizlūkošanas nodaļas direktora palīgs Romāns Rožavskis.
"Šodienas arests ir vēstījums ikvienam, kas domā par ASV nodevību, jo īpaši dienesta karavīriem, kuri ir zvērējuši aizsargāt mūsu dzimteni," teica Rožavskis.
Lī mēģināja sniegt Krievijas Aizsardzības ministrijai tehnisku informāciju par tanku "M1A2 Abrams", paziņoja Tieslietu ministrija.
Jūlijā notikušajā tikšanās reizē Lī esot nodevis SD karti ar dokumentiem un informāciju par šo tanku kādai personai, kuru viņš uzskatīja par Krievijas valdības pārstāvi, norādīja ministrija.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 060 310 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta "LETA".
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 11 076 tankus, 23 095 bruņutransportierus, 31 180 lielgabalus un mīnmetējus, 1456 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1203 zenītartilērijas iekārtas, 421 lidmašīnu, 340 helikopterus, 49 930 bezpilota lidaparātus, 3555 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 57 605 automobiļus un autocisternas, kā arī 3936 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka varētu "ļoti drīz" tikties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pēc trešdien Maskavā notikušajām Putina un Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa sarunām, kuras Tramps raksturoja kā ļoti produktīvas.
Vairāk lasi šeit.
Neskatoties uz to, ka Indija iepērk mazāk Krievijas naftas nekā Ķīna, tā ir izjutusi ASV spiedienu un varētu sniegt lielāku ietekmi uz Maskavas spēju uzturēt karu, vēsta "The Telegraph".
The Telegraph: India — not China — could be the key to ending the Ukraine war
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) August 6, 2025
Despite buying less Russian oil than China, India has drawn US pressure — and may hold greater leverage over Moscow’s ability to sustain the war. https://t.co/Ek2k7hW5dj
ASV prezidents Donalds Tramps trešdien parakstīja rīkojumu par papildu 25% muitas tarifa piemērošanu Indijas precēm par to, ka Deli turpina iepirkt Krievijas naftu, kas ir galvenais Maskavas ienākumu avots karam Ukrainā.
"Uzskatu par nepieciešamu un lietderīgu noteikt papildu procentuālo nodokli preču importam no Indijas, kas tieši vai netieši importē naftu no Krievijas Federācijas," rīkojumā norādīja Tramps.
Krieviju varētu maz uztraukt ASV sankcijas pret "ēnu floti", tādu viedokli pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.
Viņš norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) 18.sankciju pakotnē iekļauti 444 "ēnu flotes" kuģi. Tie nedrīkst ienākt ES ostās un kuģiem nedrīkst sniegt pakalpojumus. Andžāna ieskatā, ja tas līdz šim nav atturējis Krieviju turpināt karadarbību Ukrainā, tad maz ticams, ka situāciju būtiski mainīs ASV iespējamās sankcijas.
ASV izsolīs 300 miljonus dolāru vērtu Krievijas oligarha jahtu, kas konfiscēta pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Jahta "Amadea", kuras vērtība pārsniedz 300 miljonus dolāru, tika konfiscēta no ar Kremli saistītā Krievijas miljardiera Suleimana Kerimova 2022. gada aprīlī.
⚡️ US to auction $300 million Russian oligarch yacht seized after full-scale invasion of Ukraine.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) August 6, 2025
The Amadea yacht, valued at more than $300 million, was seized from sanctioned Kremlin-linked Russian billionaire Suleiman Kerimov in April 2022.https://t.co/iiCqbi5Afe
💥 Flying Russians on the frontline in Ukraine. pic.twitter.com/4lbkI9C99F
— Igor Sushko (@igorsushko) August 5, 2025
Mācības, kas paredzētas septembra vidū, ir vienas no lielākajām Krievijas un Baltkrievijas militārajā kalendārā.
⚡️ Russian troops arrive in Belarus ahead of massive Zapad-2025 drills.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) August 6, 2025
The drills, expected to be held in mid-September, are among the largest in the Russia-Belarus military calendar.https://t.co/3hFzwWephu
Russian infantry in anti-drone thermal insulating ponchos attempt to attack the front line. https://t.co/HBK1z41eFj pic.twitter.com/zhrw9FxRUF
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) August 6, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".