TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Nīderlande ļauj Ukrainai izmantot F-16 pret militāriem mērķiem Krievijā

Lielbritānijas pretterorisma policija izmeklē, vai spridzekli pakā, kas aizdegās noliktavā pēc izkraušanas no lidmašīnas, nav ievietojuši Krievijas aģenti.

Ugunsgrēks izcēlās 22.jūlijā loģistikas uzņēmuma DHL noliktavā netālu no Birmingemas, Anglijā. Incidentā neviens cilvēks necieta. Paka, kurā atradās spridzeklis, tika nogādāta DHL noliktavā ar lidmašīnu, bet plašāka informācija par lidaparātu un tā maršrutu pagaidām nav pieejama.

Līdzīgs incidents jūlijā notika Vācijā, un izmeklētāji pēta, vai abi gadījumi nav saistīti.

Krievija piedzīvo nepieredzētu darbaspēka trūkumu, situācijai 2024. gada trešajā ceturksnī sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni, liecina Krievijas Centrālās bankas ziņojums. Bankas veiktais monitorings, kurā piedalījās 13 300 uzņēmumu, atklāja, ka darbinieku pieejamība ir sasniegusi zemāko punktu kopš rekordu sākuma.

Krievijas karš Ukrainā ir saasinājis darbaspēka trūkumu ne tikai Krievijā, bet arī Ukrainā. 2023. gada oktobra EBA aptaujā, ko citē "Liga", atklājās, ka vairāk nekā puse Ukrainas uzņēmumu saskaras ar personāla problēmām, un lielākā daļa no tiem ir spiesti paaugstināt algas, lai noturētu kvalificētus darbiniekus.

Krievijas Centrālā banka norādīja, ka visvairāk darbinieku trūkst ražošanas uzņēmumos, kas ražo investīciju un patēriņa preces. Neskatoties uz izaicinājumiem, Krievijas uzņēmumi ceturtajā ceturksnī joprojām plāno palielināt savu darbaspēku, lai gan viņu darbā pieņemšanas plāni ir kļuvuši pieticīgāki.

Krievijas parlamenta deputāti ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstījuši likumprojektu, kas aizliedz propagandēt dzīvesveidu bez bērniem.

Likumprojekts ir kārtējais Krievijas pasākums pret tā dēvētajām Rietumu liberālajām idejām.

Saskaroties ar sabiedrības novecošanos un zemu dzimstības līmeni, Maskava cenšas novērst demogrāfisko lejupslīdi, kas apdraud tās ekonomisko nākotni. Demogrāfisko krīzi vēl vairāk saasinājis Krievijas iebrukums Ukrainā.

Parlamenta spīkers Vjačeslavs Volodins paziņoja, ka "šodien notiek karš ideoloģiskajā frontē".

Lielbritānija ir noteikusi sankcijas pret 18 Krievijas naftas tankkuģiem un četriem sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģiem, teikts valsts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Ministrija norāda, ka tās ir "līdz šim lielākās sankcijas pret [Krievijas diktatora Vladimira] Putina "ēnu floti"."

Noteiktās sankcijas paredz, ka "ēnu flotes" 18 kuģiem ir aizliegts ienākt Lielbritānijas ostās, un tie nevarēs izmantot pasaulē vadošos Lielbritānijas jūrniecības pakalpojumus.

Par "ēnu floti" tiek dēvēti kuģi, kas apiet Krievijas naftas un naftas produktu tirdzniecībai noteiktās sankcijas. Kopējais sankcijām pakļauto naftas tankkuģu skaits ir sasniedzis 43, vēstī Lielbritānijas Ārlietu ministrija.

12. operatīvās norīkojuma brigādes "Azov" FPV un smago bumbvedēju bezpilota lidaparātu operatoru kaujas darbs Ņujorkas apkaimē.

Tā dēvēto heksogēna sprāgstvielu (RDX) rūpnīcu Lietuvā plāno būvēt Ukrainas kompānija "Centr speciaļnoj himii", liecina ziņu aģentūras BNS rīcībā esošā informācija.

Ekonomikas un inovāciju ministrija trešdien paziņoja, ka ir parakstījusi nodomu protokolu par sadarbību ar Ukrainas uzņēmumu, kas plāno Lietuvā būvēt RDX rūpnīcu. Rūpnīcas būvniecība sāksies nākamgad, norādīja ministrijā.

Ministrija nepubliskoja nedz Ukrainas uzņēmumu, kas būvēs rūpnīcu, nedz topošās rūpnīcas atrašanās vietu, lai gan pagājušajā nedēļā valdība rezervēja trīs valstij piederošus zemes gabalus aizsardzības rūpniecībai Panevēžas rajonā, Upītes apriņķī.

Ministrijas paziņojumam bija pievienota fotogrāfija no nodomu protokola parakstīšanas, kurā redzama Lietuvas ekonomikas un inovāciju viceministre Ērika Kuročkina un Ukrainas kompānijas pārstāvis.

Naktī Gomeļas apgabala Braginas rajonā nokrita divi "Shahed" droni. Viņu pārtveršanai tika nosūtīta Gaisa spēku iznīcinātāja lidmašīna, raksta "Belorusskij Gajun".

Arī pagājušajā naktī Ukrainā lidojuši vairāki bezpilota lidaparāti jau no Baltkrievijas teritorijas. Par to ziņo Ukrainas bruņotie spēki. Dronu veids ir precizēts.

Krievija kanibalizē savu ekonomiku, lai darbinātu kara mašīnu, tādu viedokli žurnālistiem pauda Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži (JV).

Viņš uzsvēra, ka ES noteiktās sankcijas darbojas, jo Krievijas ekonomikas rādītāji, ja paskatās detalizētāk, nav nemaz tik spīdoši. Krievijai tiek liegta piekļuve tehnoloģijām, kas nepieciešamas sarežģītu ieroču izgatavošanai. Tāpat tiek risināts jautājums par ieņēmumu gūšanas ierobežošanu.

O'Salivans norādīja, ka sankcijas nevar atrisināt visas problēmas, tāpēc ir citi veidi, kas var palīdzēt situāciju uzlabot. Viņaprāt, ir jādara arī citas lietas, lai palīdzētu Ukrainai, vai tā būtu militārā, makrofinansiālā palīdzība, vai arī politiskā, piemēram, perspektīva iestāties NATO un ES. Sūtnis akcentēja, ka sankcijas ir svarīga daļa no tā, ko var darīt, un tām ir ietekme uz Krievijas spējām turpināt tās sākto karu.