Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV sarunas ar Ukrainu "produktīvas, taču vēl daudz darāmā"

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV saru...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 07:30
"Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana: mēs nesam gaismu, bet ar trakumsērgu slimā Eiropa no mums baidās, un vispār — visa pasaule apskauž Krieviju
Šodien 07:02
"Telegraph": Krievija karu Ukrainā finansē arī ar Āfrikā iegūto zeltu, krievu algotņiem slepkavojot vietējos
Vakar 23:23
"Deutsche Welle": kā Baltijas balstis dzīvo potenciālā Krievijas iebrukuma ēnā
Vakar 22:22
Britu Sentendrūsas universitātes profesors Filipss O'Braiens: Eiropa, kādu pazinām pēc Otrā pasaules kara, ir beigusies — Tramps legalizē teritoriju un ļaužu sagrābšanas laiku atgriešanos

Trampa administrācija ir vēl sliktāka par Čemberlenu 1938. gadā, tā aktīvi palīdz agresoram Putinam, uzskata profesors.

Vakar 21:33
Pēc ASV un Ukrainas sarunām Floridā runā par "produktīvām sarunām", taču par konkrētiem rezultātiem klusē

Floridā svētdien notikušās ASV un Ukrainas delegāciju sarunas par iespējām izbeigt Krievijas un Ukrainas karu bija produktīvas, taču vēl ir daudz darāmā, paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

"Nav runa tikai par nosacījumiem, kas izbeidz karadarbību," pēc sarunām žurnālistiem sacīja Rubio, kurš vadīja ASV delegāciju.

"Runa ir arī par nosacījumiem, kas nodrošina Ukrainai ilgtermiņa labklājību. (..) Es domāju, ka šodien mēs to attīstījām, bet vēl ir daudz darāmā," viņš norādīja, nesniedzot sīkāku informāciju.

"Tas ir delikāti. Tas ir komplicēti," teica Rubio.

"Ir daudz mainīgu daļu, un acīmredzami ir vēl viena puse, kam ir jābūt daļai no vienādojuma," sacīja ASV valsts sekretārs, ar to domājot Krieviju.

Viņš piebilda, ka turpinājums gaidāms nākamās nedēļas sākumā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs dosies uz Maskavu, kur viņam paredzēts tikties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Arī Ukrainas delegācijas vadītājs, Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, kurš kopā ar Rubio pēc sarunām sniedza paziņojumu žurnālistiem, sacīja, ka sarunas bijušas "produktīvas un sekmīgas", tomēr sīkāk neizteicās, kāds progress sarunu laikā tika panākts, ja vispār tika panākts.

Umerovs uzsvēra Ukrainas pateicību par ASV atbalstu gandrīz četrus gadus ilgušā kara laikā.

"Mūsu mērķis ir plaukstoša, stipra Ukraina," sacīja Umerovs. "Mēs pārrunājām visus svarīgos jautājumus, kas ir svarīgi Ukrainai, Ukrainas tautai, un ASV mūs ļoti atbalstīja," sacīja Umerovs.

Iepriekš avots Ukrainas delegācijā aģentūrai AFP teica, ka sarunas neesot noritējušas viegli.

No ASV puses sarunās piedalījās arī Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners. Viņi abi nākamās nedēļas sākumā dosies uz Maskavu.

Sarunas notika Vitkofam piederošajā golfa klubā "Shell Bay" Halandeilbīčā.

Jau vēstīts, ka ASV ierosinātais 28 punktu plāns tā sākotnējā versijā bija ļoti labvēlīgs Krievijai. Tajā no Ukrainas tika prasīts atdot Krievijai okupētās teritorijas, kā arī tās teritorijas, kuras Krievija nemaz nav iekarojusi. Kijivai arī prasīts apņemties nekad nepievienoties NATO un samazināt armiju.

ASV, Ukrainas un Eiropas pārstāvju sarunās Ženēvā pirms nedēļas ASV plāns tika mainīts, vairāk ņemot vērā Ukrainas nostāju. Taču aģentūra "Bloomberg" norādīja, ka, lai gan Vašingtona ziņo par progresu sarunās ar Ukrainu, sarunas joprojām bremzē tie paši šķēršļi, kas iepriekš, proti, tas, kas ir pieņemams Ukrainai, nav pieņemams Krievijai, un otrādi.

Vakar 20:40
Smagi klājas arī agresorvalsts naftas gigantam "Rosneft": pirmo deviņu mēnešu tīrā peļņa kritusies par 70 procentiem
Vakar 19:52
Krievijas galvenajai Melnās jūras eksporta ostai Novorosijskā iestājušies grūti laiki: šobrīd tur nav neviena tankkuģa
Vakar 18:44
Krievijas sabiedrotā Baltkrievija ar baloniem turpina terorizēt Lietuvu

No Baltkrievijas ielidojušo kontrabandas balonu dēļ svētdienas vakarā atkal tika pārtraukta lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās Viļņas lidostā.

Satiksme tika pārtraukta plkst. 18.09, jo lidostas tuvumā tika pamanīti baloni.

Rīkojums par lidmašīnu pacelšanās un nolaišanas pārtraukšanu sākumā bija spēkā līdz plkst. 21, vēlāk termiņš tika pagarināts līdz plkst. 23, bet vēl pēc tam - līdz plkst. 1 naktī.

Jau vēstīts, ka Viļņas lidostas darbību pēdējā laikā bieži traucējusi meteoroloģisko balonu atrašanās tās tuvumā. Balonus no Baltkrievijas palaiž cigarešu kontrabandisti. Saistībā ar to Lietuva oktobra beigās slēdza atlikušos divus kontrolpunktus uz robežas ar Baltkrieviju, taču 20. novembrī tos atkal atvēra. Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene pieļāvusi, ka robeža atkal varētu tikt slēgta, ja situācija ar kontrabandas baloniem pasliktināsies.

Vakar 17:40
HUR likvidē čečenu “Ahmat” vienību, kas tirgo zagtu degvielu Zaporižjas reģionā

Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) kopā ar partizāniem veiksmīgi uzspridzinājusi Krievijas Nacionālās gvardes čečenu vienību “Ahmat”, kas okupētās Berdjanskas tuvumā vadīja nelikumīgu dīzeļdegvielas tirdzniecību. Saskaņā ar HUR paziņojumu, 29. novembrī tika īstenoti divi triecieni, kuru laikā tika iznīcināti divi transportlīdzekļi un grupējuma dalībnieki

Partizāni bija atklājuši, ka “Kadirova kareivji” regulāri pārdod pie autoceļa zagtu degvielu. Kad vienības locekļi sapulcējās tirdzniecībai, Ukrainas spēki uzspridzināja iepriekš nomīnēto vietu. Pirmais sprādziens izraisīja paniku, bet otrs notika, kad ieradās vēl viens Krievijas transportlīdzeklis. Video ar operāciju tika publicēts HUR "Telegram" kanālā, lai gan tā laiks un precīza atrašanās vieta nav neatkarīgi pārbaudīta. Ukrainas izlūkdienests norāda, ka upuru skaits tiek precizēts.

Vakar 17:01
Ukraina pastiprina sankcijas pret Rosņeftj, Lukoil un dronu uzbrukumu organizētājiem

Ukraina ir ieviesusi jaunu sankciju vilni pret Krievijas enerģētikas gigantiem Rosņeftj un Lukoil, kā arī personām, kas iesaistītas dronu uzbrukumu organizēšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis. “Mēs esam sinhronizējuši sankcijas ar ASV un noteikuši ierobežojumus gan Rosņeftj uzņēmumiem, gan Lukoil grupas struktūrām,” viņš norādīja. Papildus tam sankcijas vērstas pret 26 Krievijas juridiskām personām enerģētikas nozarē, kā arī 36 personām un 13 uzņēmumiem, kas saistīti ar dronu ražošanu un pielietošanu.

Sankcijas skar arī Krievijas “Rubicon” centru – struktūru, kas testē jaunus ieroču veidus un piedalās kaujas operācijās. Zelenskis uzsvēra, ka prioritāte līdz gada beigām ir papildu sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, gatavošanās 20. ES sankciju paketei un spiediena pastiprināšana uz Krievijas militāro rūpniecību, propagandu un “ēnu floti”. Sankciju efekts jau jūtams: ASV dati liecina, ka pieprasījums pēc Krievijas naftas krītas, cenas samazinās, bet tirdzniecības maršruti mainās.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".