Pasaulē
2023. gada 25. oktobris, 10:33

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu apšaudē pilnībā iznīcināta Tripilskas termoelektrostacija

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

pirms dažām sekundēm
Vīrieti izslēdz no Zemessardzes par naidīgu komentāru pret ukraiņiem

No Zemessardzes izslēgts zemessargs, kurš sociālajos tīklos paudis naidīgu komentāru pret ukraiņiem. Vairāk lasi šeit.

pirms 30 minūtēm
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 452 760

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 452 760 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1030 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7169 tankus, 13 745 bruņutransportierus, 11 518 lielgabalus un mīnmetējus, 1045 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 756 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9201 bezpilota lidaparātu, 2088 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 15 396 automobiļus un autocisternas, kā arī 1893 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

pirms stundas
ASV: Ķīna palīdz Maskavai īstenot lielāko armijas paplašināšanu kopš padomju laikiem

Ķīna palīdz Krievijai īstenot lielāko armijas paplašināšanu kopš Padomju Savienības laikiem, piektdien paziņoja ASV amatpersonas. Vairāk lasi šeit.

pirms stundas
ASV un Lielbritānija paplašina Krievijas metālu importa aizliegumu

ASV un Lielbritānija piektdien kopīgi nolēma paplašināt Krievijas metālu importa aizliegumu, vēršoties pret svarīgu Krievijas ienākumu avotu pēc tās iebrukuma Ukrainā.

"Šī jaunā darbība aizliedz importēt ASV Krievijas izcelsmes alumīniju, varu un niķeli," paziņoja ASV Finanšu ministrija.

Tā arī ierobežo šo metālu izmantošanu globālajās metālu biržās un ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirdzniecībā, papildinot ASV un Lielbritānijas valdību iepriekš veiktās darbības.

"Mūsu jaunie aizliegumi svarīgāko metālu [importam], koordinācijā ar mūsu partneriem Lielbritānijā, turpinās vērsties pret ienākumiem, kurus Krievija var gūt, lai turpinātu savu brutālo karu pret Ukrainu," paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

pirms 2 stundām
Aizvien vairāk vāciešu atbalsta palīdzības sniegšanu Ukrainai

Vācijas iedzīvotāji arvien vairāk baidās no kara Eiropā un arvien vairāk atbalsta militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai, liecina ZDF Politbarometra veiktās aptaujas rezultāti.

Katrs desmitais vācietis tic Ukrainas uzvarai karā, bet 82 procenti aptaujāto ir skeptiski, ka Ukrainai tas varētu izdoties bez Rietumu saboedroto atbalsta. Aptuveni 53 procents aptaujāto ļoti uztrauc karadarbība Ukrainā (salīdzinot ar 39 procentiem novembrī), un 70 procenti aptaujāto atbalsta  finansējuma palielināšanu Vācijas bruņotajiem spēkiem, pat ja tas nozīmētu dažādu tēriņu ierobežojumus.

pirms 2 stundām
Čehijas prezidents Petrs Pāvels sola Ukrainai nosūtīt munīciju

Pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Čehijas prezidents solījis valstij turpināt piegādāt munīcijas krājumus.

"Ja pirms neilga laika nosūtījām Ukrainai 800 000 vienību 155. kalibra artilērijas munīcijas, tad tagad šis skaitlis pārsniedz vienu miljonu," sacīja Pāvels.

pirms 3 stundām
Ukraina atkārtoti lūdz sabiedrotos nosūtīt tai pretgaisa aizsardzības sistēmas
pirms 3 stundām
Putins: uzbrukums Ukrainas enerģētikas uzņēmumiem ir "humanitārs solis"
pirms 3 stundām
Viens no Krievijas cietumos ieslodzītajiem Mariupoles aizstāvjiem
pirms 4 stundām
Krievijas aviāciju apgādā firma no Gabonas

Krievija pērn importējusi aviācijas rezerves daļas gandrīz divu miljardu ASV dolāru vērtībā, no kā ap pusotra miljarda apjomā – no Gabonas. Tas pārsniedz pusi šīs Centrālās Āfrikas valsts gada budžeta.

Viena vienīga firma spējusi gādāt par teju visu Krievijas aviāciju, ja ticēt muitas datiem, ar kuriem iepazinies interneta izdevums “The Moscow Times”.

Visdrīzāk gan šāda firma, nosaukta par “Ter Assala Parts”, reāli nepastāv, Gabonas juridisko personu reģistrā par to nav nekādu ziņu, muitas dokumentos norādītajā adresē valsts galvaspilsētā Librevillā atrodas dzīvojamā māja. Patiesā labuma guvējs esot vārdā neminēts Kirgizstānas pilsonis. Arī Krievijas importētājos saskatāmas viltus kompāniju pazīmes.

Ar “Ter Assala Parts” starpniecību no Gabonas un Maldivām Krievijā ievestas rezerves daļas par 1,48 miljardiem dolāru. Vēl divi populāri virzieni bijuši no Taizemes (vairāk nekā 200 miljonu dolāru) un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (vairāk nekā 160 miljonu).

Pēc Krievijas muitas datiem, “Ter Assala Parts” ievedusi rezerves daļas lidmašīnām “Boeing” un “Airbus” – skābekļa masas, uzgriežņus, skrūves, kronšteinus, caurules, degvielas padeves regulatorus, lietotus datorus, brīdinājuma sistēmas, degvielas līmeņa mērierīces.

No Gabonas importēti arī 15 lietoti “Boeing-737” un “Airbus A320/A321” dzinēji par vairāk nekā 58 miljoniem dolāru. Krievija ar šo valsti sāka aktīvi tuvināties pēc militārā apvērsuma pērn Gabonā, kad tā zaudēja iespējas eksportēt uz ASV naftu, lauksaimniecības produkciju un koksni.

Krievija atbalsta visus nedemokrātiskos režīmus, veidojot pasaules mēroga diktatūru aliansi. Gabona ir viena no četrām valstīm, kas balsoja pret Krievijas izslēgšanu no ANO Cilvēktiesību padomes, un krievu naftas tankkuģi izmanto Gabonas karogu, lai apietu sankcijas.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".