TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atklājas jaunas nianses, kā Trampa sūtnis Vitkofs palīdz agresorvalstij Krievijai

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien Kijivā pasniedza Latvijas ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV) Ukrainas valsts II pakāpes ordeni "Par nopelniem".

Ukrainas prezidents pateicās Latvijas ārlietu ministrei par nozīmīgu personīgo ieguldījumu starpvalstu sadarbības stiprināšanā, Ukrainas valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes atbalstīšanā, labdarības aktivitātēs un Ukrainas valsts popularizēšanā pasaulē.

Braže akcentēja, ka augstais apbalvojums ir novērtējums un pateicība Latvijai un Latvijas sabiedrībai, kura kopš pirmās kara dienas sniedz visu iespējamo atbalstu Ukrainai un to nemainīgi turpinās. Viņa norādīja, ka taisnīgam un ilgstošam miera risinājumam jāgarantē spēcīga, suverēna un demokrātiska Ukraina, tādēļ Krievijas vājināšana un lielāks atbalsts Ukrainai ir galvenie elementi ilgtspējīgam mieram.

Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka uz Krieviju jāturpina izdarīt ekonomisku, militāru, politisku un diplomātisku spiedienu, lai tā nevarētu atsākt agresiju pret Ukrainu. Viņa arī apliecināja, ka Latvija aktīvi izmantos arī ANO Drošības padomes platformu, tostarp aicinot neitrālās valstis, globālos partnerus un sabiedrotos darīt vairāk Ukrainas atbalstam.

Krievijas diktators Vladimirs Putins izteicis satraucošu kodolbrīdinājumu, norādot, ka Krievija ir gatava cīnīties "līdz pēdējais ukrainis nomirs", ja Kijiva neatsauks savus spēkus, kā tas tika piedāvāts ASV prezidenta Donalda Trampa ierosinātajā miera plānā.

Krievijas līderis ceturtdien paziņoja, ka Maskava sasniegs savus mērķus, un, atbildot uz jautājumu par kodolizmēģinājumiem, viņš norādīja, ka "Krievijai jābūt gatavai jebkādiem notikumiem".

"Daži cilvēki pieprasa turpināt cīņu līdz pēdējais ukrainis nomirs, Krievija ir gatava tam," viņš piebilda. "Ukrainas spēkiem ir jāatkāpjas no teritorijām, un tad cīņas beigsies."

"Ja viņi neatkāpsies, mēs to panāksim ar bruņotām metodēm. Tas viss," teica Putins, piebilstot, ka Krievijas spēki Ukrainā virzās ātrāk.

Amerikāņu pētnieku grupa "Dekleptocracy" ir paziņojusi par šauras, bet izšķirošas sankciju nišas esamību, kas spēj dot būtisku triecienu Krievijas militārajai mašīnai. Tās ir ķīmiskas vielas, kas nepieciešamas mehānisko smērvielu un militāro riepu ražošanai, vēsta "The Guardian". 

Kamēr Rietumu valdības koncentrējas uz lielākajām naftas korporācijām, bankām un kuģniecības kompānijām, šie mazpazīstamie materiāli joprojām ir Kremļa vājā vieta. Vairāk lasi šeit.

Laikā, kad Lietuvu joprojām apdraud no Baltkrievijas palaisti kontrabandistu baloni, nepieciešamības gadījumā Latvija un Polija ir gatavas apspriest koordinētu savu robežu ar Baltkrieviju slēgšanu, paziņoja Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene.

"Gan Polijas, gan Latvijas premjerministri man ir apliecinājuši, ka gadījumā, ja būs nepieciešams kopīgs lēmums, viņi ir gatavi sēsties pie galda un to apspriest. Taču pagaidām neesam sasnieguši šo punktu. Kad tas notiks, es sapulcināšu premjerministrus un mēs koordinēsim savu rīcību," viņa teica Lietuvas sabiedriskajai televīzijai.

Ruginiene piebilda, ka situācijas attīstībai aktīvi seko līdzi arī Eiropas Komisija.

Varas iestādes viņu apsūdz drošības apiešanā, lai piekļūtu datubāzēm. Viņš pašlaik atrodas pagaidu apcietinājumā.

"Ja Ukrainas karaspēks atkāpsies no to okupētajām teritorijām, mēs pārtrauksim kaujas operācijas; ja viņi neatkāpsies, mēs sasniegsim savus mērķus ar militāriem līdzekļiem," sacīja Putins.

Lavrovs atkal pazūd no starptautiskās skatuves: pirmo reizi kopš 2022. gada viņš neapmeklēs EDSO sanāksmi; Kremlis viņu metodiski aizvāc no visiem publiskajiem pasākumiem.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs turpina izlaist svarīgus starptautiskus pasākumus. Ceturtdien tika paziņots, ka viņš neapmeklēs EDSO Ministru padomi, kas notiks Vīnē no 4. līdz 5. decembrim. To paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova, kura apstiprināja, ka Lavrova vietā Krieviju pārstāvēs viņa vietnieks Aleksandrs Gruško. 

"Nē. Krievijas pusi pārstāvēs ārlietu ministra vietnieks Gruško," viņa sacīja, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par ministra braucienu. 

Zaharova neprecizēja iemeslu. Un tieši tas šķiet īpaši dīvaini: Lavrovs apmeklēja EDSO Ministru padomi 2023. gadā (Ziemeļmaķedonijā) un 2024. gadā, kā arī mēģināja piedalīties 2022. gadā, taču Polija viņam liedza ieceļošanu. Starp citu, ES sankcijas neliedz viņam ceļot.

Pieaugot Krievijas radītajiem draudiem, Francija no nākamās vasaras ieviesīs brīvprātīgu desmit mēnešu karadienestu, ceturtdien paziņojis prezidents Emanuels Makrons.

"Tiks ieviests jauns nacionālais dienests, pakāpeniski sākot ar nākamo vasaru," prezidents pavēstīja uzrunā karavīriem Varsaljērerisē, Francijas dienvidaustrumos.

Francija no karaklausības atteicās gandrīz pirms trim desmitgadēm.

Turcija ceturtdien paziņoja, ka ir gatava piedalīties "nodrošinājuma spēkos", kas potenciāli varētu tikt izvietoti Ukrainā, panākot uguns pārtraukšanu, teikts Turcijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

"Turcijas bruņotie spēki ir gatavi piedalīties jebkurā iniciatīvā, kuras mērķis ir garantēt drošību un stabilitāti mūsu reģionā," teikts paziņojumā.

"Pirmkārt un galvenokārt ir jāpanāk uguns pārtraukšana Krievijas un Ukrainas starpā. Pēc tam ir jānosaka misijas aprises ar skaidri definētiem mērķiem, kā arī katras valsts ieguldījums," norādīja ministrija.

Krievijas Augstākā tiesa atzinusi par "teroristisku organizāciju" ASV reģistrēto Korupcijas apkarošanas fondu (FBK), ko savulaik dibināja cietumā nomērdētais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, ceturtdien vēsta aģentūra "Interfax".

Tiesa ar savu lēmumu aizliegusi FBK darbību Krievijas teritorijā.

Prasību par FBK aizliegšanu tiesā iesniedza Krievijas ģenerālprokuratūra, un process notika aiz slēgtām durvīm.