TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas raķetē, kas trāpīja valdības ēkai, bijušas vairāk nekā 30 ārzemēs ražotas detaļas
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Tas tiek darīts saistībā ar Baltkriecijas kopīgajām militārajām mācībām ar Krieviju, paziņoja premjerministrs Donalds Tusks.
⚡️BREAKING: Poland will completely close its border with Belarus starting Thursday due to joint military drills with Russia, Prime Minister Donald Tusk announced. pic.twitter.com/nTwfB8mwWP
— NEXTA (@nexta_tv) September 9, 2025
Tas pavērtu Putinam ceļu uz Harkivu, kas atrodas tikai 90 km attālumā, un tālāk Dnipro virzienā. Viņš piebilda, ka šāds mēģinājums Krievijai izmaksātu 2–3 miljonus kritušo, kas ir milzīga cena, ko Maskavai būtu jāmaksā.
Zelensky warns that the full capture of Donbas would be a mass tragedy, opening the way for Putin to push on Kharkiv, just 90 km away, and further toward Dnipro. He added that such an attempt would cost Russia 2–3 million dead, an enormous price Moscow would pay. pic.twitter.com/pUMnPCuEgn
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 9, 2025
Atēnas uzaicinājušas viņu uz koncertu. Spiediens no sabiedrības puses aizpilda robu, kur Eiropas kultūras iestādēm joprojām trūkst skaidras politikas attiecībā uz ar Kremli saistītiem māksliniekiem.
Russian pianist Denis Matsuev openly supports Putin and the annexation of Crimea. Athens invited him for a concert
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 9, 2025
Grassroots pressure is filling the gap where European cultural institutions still lack clear policies on Kremlin-tied artists https://t.co/JT3xz1ADQ6
Navrockis sacīja, ka valsts nevar pievienoties NATO, ja tā atrodas karā, un ka "šodienas diskusija par Ukrainas dalību Eiropas Savienībā ir pāragra".
Atbildot Navrockim, Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka "Ukrainas drošības nākotne ir nesaraujami saistīta ar NATO, bet tās politiskā un ekonomiskā nākotne - ar Eiropas Savienību".
Ministrija uzsvēra, ka Kijivas turpmākā dalība šajās aliansēs ir drošības garantija ne tikai Ukrainai, bet arī visai Eiropas un Eiroatlantiskajai kopienai.
"Mēs uzsveram, ka šo nostāju ir apstiprinājušas gan NATO, gan ES, kā arī daudzi partnervalstu, tostarp Polijas, vadītāju paziņojumi," paziņoja ministrija.
⚡️ Ukraine hits back at Polish president over comments on 'premature' EU, NATO talks.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 9, 2025
Nawrocki said that a country cannot join NATO while at war and that "today's discussion about Ukraine's membership in the European Union is premature."https://t.co/yGiaOqy9el
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Maskavas plāni varētu maksāt "gadus un miljonu cilvēku" vai pat "divus vai trīs miljonus līķu", ja Krievija paātrinātu savu ofensīvu.
⚡️ Putin told White House he plans to seize Donbas by end of 2025, Zelensky says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 9, 2025
President Volodymyr Zelensky said Moscow's plans could cost "years and a million people," or even "two or three million corpses" if Russia accelerates its offensive.https://t.co/l5zyQhC9hP
Netālu no Vovčanskas Valsts robežsardzes brigādes "Hart" bezpilota lidaparātu trieciengrupas un artilērija iznīcināja Krievijas tanku, BMP-3, četrus transportlīdzekļus, sakaru antenu, divus ģeneratorus, degvielas noliktavu, bezpilota lidaparātu palaišanas vietu, Krievijas pozīcijas un personāla koncentrācijas vietas.
Near Vovchansk, drone strike groups and artillery of the “Hart” State Border Guard Brigade destroyed a Russian tank, BMP-3, four vehicles, a communications antenna, two generators, a fuel depot, a drone launch site, Russian positions and concentrations of personnel. pic.twitter.com/2iVJRTGtNK
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 9, 2025
Šī ir jau trešā Krievijas enerģētikas iekārta, kas ir sabojāta pēdējo 24 stundu laikā.
⚡️ Update: Pipeline supplying Russian army blown up in Saratov Oblast, intelligence source claims.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 9, 2025
This marked the third Russian energy site allegedly disabled within the past 24 hours.https://t.co/SDAeYsSRT7
Ungārija un Slovākija draud bloķēt ES sankciju pagarināšanu, ja vien no saraksta netiks izņemti seši Krievijas uzņēmēji. Pasākumi, kas saistīti ar Krievijas karu Ukrainā, zaudē spēku 15. septembrī un ir jāatjauno ik pēc sešiem mēnešiem. Bez vienprātības visas mērķtiecīgās sankcijas automātiski zaudētu spēku.
Hungary and Slovakia are threatening to block the extension of EU sanctions unless six Russian businessmen are removed from the list. The measures, tied to Russia’s war on Ukraine, expire on September 15 and must be renewed every six months. Without consensus, all targeted… pic.twitter.com/ZQQF5bSqug
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 9, 2025
Ukrainas HUR specvienības uzbrukušas svarīgiem Krievijas pretgaisa aizsardzības objektiem okupētajā Krimā. Bezpilota lidaparātu operatori trāpīja 48Ya6-K1 "Podlet" zema augstuma radaram un RLM-M modulim no 55Zh6M "Nebo-M" kompleksa. RLM-M tika iznīcināts kustības laikā, kad Krievijas karaspēks atkāpās no savām dežūrpozīcijām.
Krievijas diktators Vladimirs Putins pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā ir gatavs iebrukt arī citās valstīs, otrdien brīdinājis Polijas prezidents Karols Navrockis.
"Mēs neticam Vladimira Putina labajai gribai," kopīgajā preses konferencē ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubu žurnālistiem Helsinkos norādīja Navrockis.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
