TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tēlo neizpratni par Trampa ultimātu, tā taču esot Eiropa, kas alkst kara
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija otrdienas vakarā un naktī uz trešdienu veikusi dronu un raķešu triecienu Ukrainai, kurā cietuši vairāki cilvēki un nodarīti postījumi, paziņoja Ukrainas amatpersonas.
Vinnicā dronu uzbrukumā sapostīti civilās infrastruktūras objekti, cietuši četri cilvēki.
Lidrobotu uzbrukums Harkivā izraisījis ugunsgrēku civilā uzņēmumā. Cietuši trīs cilvēki.
Savukārt Krivijrihai ballistiskās raķetes un dronu triecienā sagrauts rūpniecības uzņēmums, arī tur izcēlies ugunsgrēks un smagi ievainots 17 gadus vecs jaunietis.
Krievijas diktators Vladimirs Putins gatavojas turpināt karu Ukrainā, līdz Rietumi pieņems Maskavas miera nosacījumus, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz trim Kremlim pietuvinātiem avotiem.
Turklāt, Krievijas karaspēkam virzoties uz priekšu, Putina teritoriālās prasības var pieaugt, sacījuši "Reuters" avoti, kas esot pazīstami ar augstu Kremļa amatpersonu viedokli.
Pēc šo avotu teiktā, Putins uzskatot, ka Krievijas ekonomika un bruņotie spēki esot pietiekami spēcīgi, lai izturētu turpmākas sankcijas, ko varētu noteikt Rietumi.
Ukrainas galvenais rabīns Moše Asmans, otrdien Kijivā tiekoties ar ASV prezidenta īpašo sūtni Kītu Kellogu, lūdzis viņu nodot Donaldam Trampam dāvanu - Trampa portretu uz ASV Neatkarības deklarācijas fona.
Asmans ar Kellogu ticies Ukrainas Valstiskuma dienai veltītajā ceremonijā.
ASV prezidents Donalds Tramps otrdien žurnālistiem paziņoja, ka raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot" jaunā piegādes mehānisma ietvaros jau ir nosūtītas Ukrainai.
"Tās jau ir nosūtītas," Tramps sacīja žurnālistam, kurš sāka uzdot jautājumu par raķetēm "Patriot".
The Russian Empire must cease to exist as a political entity, and something may be built on its ruins, - Garry Kasparov.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) July 15, 2025
"[For Russia], defeat in Ukraine is existential because it means that Putin's regime will no longer be a threat to the rest of the world. That is why we… pic.twitter.com/MtgKWJu1LE
“Es uzskatu, ka mēs ļoti humāni veicam militārās darbības Ukrainas teritorijā, bet tas nenozīmē, ka mūs nevar piespiest pārskatīt šo nostāju,” aģentūrai "RIA Novosti" paziņoja Valsts domes deputāts Dmitrijs Beļiks.
Viņš arī draudēja, ka Krievija "dos radikālāku atbildi", ja Ukraina uzdrošināsies uzšaut pa Maskavu vai Sanktpēterburgu. “Visi, kas kādreiz stāvēja pie Maskavas, pēc tam ieraudzīja krievu karaspēku savās galvaspilsētās,” viņš paziņoja.
Iespējamie triecieni Krievijas lielpilsētām nekādi nenovedīšot pie tā, ka Krievija sēstos pie sarunu galda — gluži pretēji, tas tikai piespiedīšot Krieviju rīkoties vēl radikālāk. "Tāda ir krievu rakstura būtība, kas nav mainījusies tūkstošiem gadu,” plātījās deputāts.
Pirmdien, 14. jūlijā Tramps izteica ultimātu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam 50 dienu laikā vienoties par pamieru Ukrainā, pretējā gadījumā solot smagas sankcijas. Daudzus izbrīnīja, kādēļ tieši tik dāsnas 50 dienas, nevis, piemēram, Trampa savulaik iemīļotās “24 stundas” vai vēlāk iecienītās “2 nedēļas”, un pamanīta satraucoša sakarība.
Vairāk lasiet šeit.
Итальянские СМИ сообщают своим читателям, что российские дроны атаковали Воронеж в войне на Украине.
— Vladislav Breege. 93 vol. (@breege_93) July 15, 2025
Кретины pic.twitter.com/XdHshFcmMt
Lavrov is clearly unhappy with President Trump's statements yesterday and blame the EU and "NATO leadership" for the "enormous" and "inappropriate" pressure on the US.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) July 15, 2025
Lavrov continues blaming the EU for wanting the war to continue. In reality, it's Russia that has no intent of… https://t.co/UwUR2KM9T9 pic.twitter.com/fQsVOCEK7N
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
