TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas propagandisti sapņo globāli un cer, ka Tramps dalīs Grenlandi ar Krieviju
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas "Telegram" kanāli ziņo par ugunsgrēku Lukoil naftas pārstrādes rūpnīcā Volgogradas apgabalā Krievijā. Pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, pirms ugunsgrēka bija dzirdams sprādziens. Vietējās varas iestādes apgalvo, ka tas noticis "iekšēja incidenta dēļ, kas nav saistīts ar nekādu ārēju ietekmi."
Visā NATO aliansē mēs esam novērojuši elementus kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt mūsu sabiedrību, izmantojot kiberuzbrukumus, slepkavību mēģinājumus un sabotāžu, arī iespējamu zemūdens kabeļu sabotāžu Baltijas jūrā, norādījis NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
Krievijas milzīgais Arktikas naftas bizness saskaras ar nopietniem traucējumiem sakarā ar ASV sankcijām tankkuģiem, kā rezultātā ir apstājusies Āzijas klientu agrāk pirktās jēlnaftas piegāde noliktavām, ziņo aģentūra "Reuters".
Traucējumus piedzīvo visi trīs Krievijas Arktikas naftas ieguves lauki - Novij Porta, ARCO un Varandeja, kuru ieguves apjoms ir aptuveni 300 000 barelu dienā.
Kuģi un infrastruktūra, kas nepieciešama Krievijas Arktikas naftas biznesam, kurš veido desmito daļu no tās naftas eksporta pa jūru, ir unikāli.
ASV sankcijām pakļauti kuģi "Umba" un "Kola", kā arī vairāk nekā desmit mazo tankkuģu, kurus izmanto naftas pārvadāšanai maršrutos no atradnēm.
Mazie transportkuģi tika izstrādāti darbam ziemeļu jūrās, un tiem ir īpaša konstrukcija, kas ļauj iekraut vairāk naftas.
Tādējādi Krievijai glabātuvēs varētu palikt miljoniem barelu nepārdotas naftas. Ierobežota uzglabāšanas jauda visos trijos naftas laukos nozīmē, ka dažas nedēļas ilgs iekraušanas pārtraukums var izraisīt ražošanas samazinājumu.
Tā kā visi naftas apjomi no Arktikas projektiem ir paredzēti eksportam, nav loģistikas sistēmas, lai to ievadītu Krievijas iekšzemes naftas cauruļvadu sistēmā.
Tas nozīmē, ka, ja nav pircēju šīm naftas šķirām, šie apjomi būs jāuzglabā peldošās glabātuvēs.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 812 670 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1580 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9780 tankus, 20 348 bruņutransportierus, 21 975 lielgabalus un mīnmetējus, 1262 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1046 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 331 helikopteru, 22 383 bezpilota lidaparātus, 3018 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 33 995 automobiļus un autocisternas, kā arī 3696 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijas raķešu dēļ trešdienas rītā vairākos Ukrainas apgabalos preventīvi atslēgta elektroenerģija, ziņo pārvades sistēmas operators "Ukrenerho".
Ārkārtas elektroenerģijas padeves pārtraukumi ieviesti Harkivas, Sumu, Poltavas, Zaporižjas, Dņipropetrovskas un Kirovahradas apgabalos, pavēstīja "Ukrenerho" preses dienests.
Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko paziņoja, ka ienaidnieks nepārstāj terorizēt ukraiņus, tāpēc kārtējās apšaudes rezultātā pārvades sistēmas operators piemēro preventīvus ierobežošanas pasākumus.
"Sekojiet līdzi oficiālajiem ziņojumiem. Kamēr briesmas turpinās - esiet patvertnēs!" aicināja ministrs.
Kopš agra rīta gaisa trauksme dažas stundas bija spēkā visā Ukrainas teritorijā.
No ziņām par Krievijas raķešu kustību virs Ukrainas var secināt, ka lielākā daļa no tām virzās uz valsts rietumu daļu.
Ziņojumi par sprādzieniem un pretgaisa aizsardzības uguni ir saņemti no Krivijrihas rajoniem un Čerkasu apgabala.
Krievijas stratēģiskie bumbvedēji no austrumiem izšāvuši spārnotās raķetes, bet no dienvidiem - raķetes "Kaļibr", iespējams, no Melnās jūras flotes kuģiem.
Ukrainas monitoringa kanāli ziņo, ka virs Ļvivas un Ivano-Frankivskas apgabaliem lido krievu izšauto spārnoto raķešu grupa.
No abiem reģioniem tiek ziņots par sprādzieniem.
Krievijas izšauto raķešu dēļ Polija trešdienas rītā pacēla debesīs kara lidmašīnas, paziņoja Polijas Aizsardzības ministrija.
"Uzmanību, saistībā ar Krievijas Federācijas uzbrukumu objektiem, kas cita starpā atrodas Rietumukrainā, mūsu gaisa telpā ir sākusi darboties militārā aviācija," tā paziņoja platformā "X".
Polijas operatīvā pavēlniecība ir aktivizējusi visus tās rīcībā esošos spēkus un līdzekļus, paceļot gaisā vēl vairākus iznīcinātājus, savukārt augstākās gatavības stāvoklis izsludināts pretgaisa aizsardzības un radiolokācijas līdzekļiem.
Ukrainu sasniegusi labdarības organizācijas "Ziedot.lv" sagatavota krava ar droniem, autonomiem sildītājiem, ģeneratoriem, uzlādes stacijām, datortehniku un citām ierīcēm, aģentūru LETA informēja organizācijā.
Šī krava nodota Ukrainas bruņoto spēku Ārzemnieku leģionam, 21.atsevišķajai mehanizētajai brigādei, 44.atsevišķajai mehanizētajai brigādei, Speciālo operāciju spēku 7.brigādei, jūras kājnieku 36.brigādei un 3.atsevišķajam triecienbataljonam, Ukrainas robežsargiem.
Savukārt Černihivas apgabala kara administrācijai tika nodota datortehnika un serveru aprīkojums.
Vienlaikus biedrības "Razom.lv" valdes priekšsēdētāja Viktorija Ovčiņņikova stāsta, ka pie tās vērsās brīvprātīgie no Spānijas, kas bija saziedojuši naudu un vēlējas uzmeklēt kādu, kurš varētu palīdzēt iegādāties nepieciešamās lietas un nogādāt tās līdz adresātiem. Pateicoties šai sadarbībai, uz Ukrainu tika aizvestas 15 uzlādes stacijas, kas tika nodotas Zaporižjas apgabala pārstāvjiem.
Tālāk uzlādes stacijas tiks nodotas skolām un slimnīcām, lai skolēniem un pacientiem būtu gaisma brīžos, kad tā pazūd Krievijas triecienu dēļ, uzsvēra Ovčiņņikova, vienlaikus izsakot pateicību automašinu vadītājiem, kuri mērojuši smago ceļu.
"Šī palīdzība spēcinās mūsu aizstāvju aizsardzības spējas, uzlabos uzdevumu izpildes kvalitāti cīņā ar Krievijas iebrucējiem un līdzēs glābt mūsu varoņu dzīvības," pavadot kravu no Rīgas, teicis Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols.
Kravu sagatavoja "Ziedot.lv," platforma "Stopify", kompānija "TET" un brīvprātīgie no Spānijas, savukārt tās nogādāšanu līdz Ukrainai un nodošanu adresātiem nodrošināja biedrība "Razom.lv".
Eiropas Savienības (ES) 16.sankciju paketē varētu tikt iekļauts Krievijas alumīnija importa aizliegums, otrdien vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz ES diplomātiem.
Otrdien Eiropas Komisija (EK) rīkoja neoficiālas sanāksmes ar ES valstīm, lai apspriestu gaidāmās sankciju paketes detaļas, kas tiks pieņemta līdz Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā trešajai gadadienai, teikuši "Reuters" avoti.
Viens avots sacījis, ka aizliegums tiks noteikts pakāpeniski.
ASV un Lielbritānija 2024.gadā aizliedza Krievijā ražotu metālu importu, bet ES atteicās sekot šim piemēram dažu dalībvalstu pretestības dēļ, atgādina "Reuters".
Putin's aide Nikolay Patrushev:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 14, 2025
"If we talk about specific prospects for further developments, considering the Trump factor, we respect his statements. I believe that negotiations on Ukraine should be conducted between Russia and the United States without the participation of… https://t.co/RJY2MkTTkc pic.twitter.com/ZXjFnwPX4I
Krievija ir gatava apspriest "tās valsts, kas pašlaik saucās Ukraina" drošības garantijas, paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Tiesa, viņš piebilda, ka Krievija pievērsīs uzmanību arī citiem Ukrainas apgabaliem, kurus tā vēl nav paspējusi sagrābt.
"Mēs esam gatavi apspriest drošības garantijas tai pašai valstij, kuru šobrīd sauc par Ukrainu, un šīs valsts daļai, kas pagaidām vēl nav pašnoteikusies atšķirībā no Krimas, Donbasa un Novorosijas," preses konferencē paziņoja Lavrovs.
Vairāk lasiet šeit.
Kazahstānas tiesa otrdien kādam šīs valsts pilsonim par karošanu Ukrainā Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" rindās piespriedusi četrarpus gadus cietumā.
Cietumsods piespriests par "apzinātu un nelikumīgu piedalīšanos konfliktā ārvalstī" 2022. un 2023.gadā, pavēstīja Ulitau apgabala Setbajevas pilsētas tiesa.
Tiesa, kas neidentificēja vīrieti un nesniedza nekādas ziņas par viņa izcelsmi, norādīja, ka viņš bijis ideoloģiski motivēts 2022.gada rudenī pievienoties grupējumam "Vagner".
Kazahstānas pilsonis izdarījis smagu noziegumu pret mieru un cilvēces drošību, norādīja tiesa.
Apsūdzētajam samaksāti aptuveni 240 000 rubļu (aptuveni 3800 eiro pēc toreizējā valūtas kursa) par piedalīšanos kaujās artilērijas vienībā.
Pēc neveiksmīgā "Vagner" dumpja algotnis 2023.gada jūlija beigās atgriezies Kazahstānā.
Kaut arī Kazahstāna daudzējādā ziņā ir tuva Krievijai, tā nav atzinusi Maskavas 2014.gadā veikto Krimas aneksiju, nedz tās pretenzijas uz četriem Ukrainas austrumu apgabaliem.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".