Lavrovs stāsta par "garantijām tai valstij, kas pašlaik saucas Ukraina", un deklarē jaunu tās apgabalu nokampšanu
Krievija ir gatava apspriest "tās valsts, kas pašlaik saucās Ukraina" drošības garantijas, paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Tiesa, viņš piebilda, ka Krievija pievērsīs uzmanību arī citiem Ukrainas apgabaliem, kurus tā vēl nav paspējusi sagrābt.
"Mēs esam gatavi apspriest drošības garantijas tai pašai valstij, kuru šobrīd sauc par Ukrainu, un šīs valsts daļai, kas pagaidām vēl nav pašnoteikusies atšķirībā no Krimas, Donbasa un Novorosijas," preses konferencē paziņoja Lavrovs.
Jāpiebilst, ka Krimu Krievija anektēja 2014. gada martā, bet aprīlī tās iesūtītie kaujinieki uzsāka karu Donbasā, tur vēlāk izveidojot divas separātistu "republikas", kas aizņēma daļu no Doneckas un Luhanskas apgabaliem.
Kad Krievija 2022. gada 24. februārī uzsāka invāziju Ukrainā, Kremļa diktators Vladimirs Putins kara pieteikšanas runā solīja, ka Krievija neko negrasās uzspiest ar spēku un nekādas teritorijas negrasās sagrābt, taču jau 30. septembrī Putins oficiāli pazņoja par četru Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalu aneksiju, kaut gan tobrīd krievu okupanti nekontrolēja pilnībā nevienu no tiem, Zaporižju tā arī līdz šim nav spējuši ieņemt, bet no martā sagrābtās Hersonas bija spiesti jau novembrī izvākties.
2024. gada 14. jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu, uzskaitot nosacījumus, pēc kuru izpildes Krievija būtu gatava apsvērt jebkādu miera sarunu uzsākšanu. Prasības bija pavisam "pieticīgas" — Kremļa diktators tikai vēlas, lai Ukraina atzīst par Krievijas īpašumu tās teritorijas, kuras Krievija jau bija sagrābusi (Krima, Donbass), kā arī izved savu armiju no teritorijām, kuras Krievija jau ir oficiāli ierakstījusi savā konstitūcijā kā sev piederošas, taču tā arī nav spējusi iekarot. Vēl Putinam labpatiktos, lai Ukraina pati veiktu savu "demilitarizāciju un denacifikāciju", uz visiem laikiem atteiktos no mērķa iestāties NATO, uz visiem laikiem atteiktos no iestāšanās jelkādos militāros blokos, atteiktos no plāniem atgūt kodolarsenālu, piešķirtu krievu valodai īpašu statusu, kā arī tiktu atceltas visas Rietumu sankcijas pret Krieviju, kuras, kā gadiem ilgi stāstīja Kremļa propaganda, Krievijai nākot "tikai par labu".
Lavrovs jau gadiem ilgi stāsta par agresīvo Ukrainu un NATO, un ka Krievijai vienkārši nebija citas izvēles kā "aizsargāties". 2023. gadā viņš izraisīja jautrību Krievijai draudzīgajā Indijā, klātseošajiem stāstot, ka patiesībā nevis Krievija uzbruka Ukrainai, bet pati kļuvusi par agresijas upuri.
Speaking in India, whose government has been sympathetic to Putin’s claims on Ukraine and helped Moscow mitigate the effect of western sanctions, Lavrov says “the war we are trying to stop was launched against us.”
— max seddon (@maxseddon) March 3, 2023
The audience laughs at him.
pic.twitter.com/7ia9YVZGP6
Savukārt pērn decembrī Lavrovs paziņoja, ka “speciālā militārā operācija” bija “neizbēgama no paša sākuma. Tādējādi Lavrovs faktiski atzinis, ka Krievijas sarunas ar Rietumu līderiem par konflikta miermīlīgu atrisināšanu, kad Krievijas armija kopš 2021. gada pavasara no visas plašās teritorijas tika savilkta pie Ukrainas robežas, bija tikai fikcija, un lēmums par uzbrukumu jau sen bija pieņemts.
Savukārt "eksliberālais" Krievijas bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs nemaz neslēpj, ka sen nav runas par kaut kādu "denacifikāciju un demilitarizāciju", bet Krieviju interesē tikai pilnīga Ukrainas iznīcināšana un tās teritorijas aneksija, bet pēc tam pienāks kārta arī citām valstīm.
