TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas lidostās valda haoss, baidoties no ukraiņu droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
NASAMS air defense system at work!
— Defense of Ukraine (@DefenceU) July 6, 2025
We are grateful to our partners for strengthening Ukraine's defense capabilities.
📹: Ukrainian Air Force pic.twitter.com/sOGwmKBih0
Slovākijas valdība, kuru vada premjerministrs Roberts Fico, ir mainījusi ārpolitikas kursu – arvien vairāk tuvojas Maskavai un attālinās no Eiropas vienotības. Valstī publiski aicina "saprast un piedot" Krieviju, kā arī bloķē 18. sankciju paketi, ko Eiropas Savienība izvirzījusi pret Kremli. Vairāk lasi šeit.
Є ПОСТРАЖДАЛА
— OBOZ.UA (@obozrevatel_ua) July 6, 2025
Армія росії атакувала Запоріжжя "Шахедами", спалахнули кілька пожеж
Подробиці: https://t.co/c44SjX7uzP pic.twitter.com/KbMtb8Vbqe
Naktī uz svētdienu Krievija uzbrukusi Ukrainai ar četrām raķetēm S-300 un 157 "Shahed" tipa trieciendroniem un dažādu tipu droniem imitatoriem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Atbilstoši situācijai plkst.8.30 Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 98 dronus. Vēl 19 dronu lokācija pazaudēta, vai arī pret tiem sekmīgi pielietoti elektroniskā kara līdzekļi.
Ienaidnieka dronu trāpījumi fiksēti 19 vietās, notriekto dronu atlūzu nogāšanās - divās, norādīja Gaisa spēki.
Jūras kājnieku 30. korpusa komandiera vietnieks, apakšpulkvedis Bogdans Pržegalinskis vaļsirdīgi pastāstīja par to, kādus jautājumus nav korekti uzdot karavīriem.
Ukrainas bruņoto spēku karotājs, kurš ar okupantiem cīnās jau kopš 2016. gada, norādīja, ka ir absolūti bezjēdzīgi jautāt par to, kad karš beigsies.
"Un pārsvarā tas [jautājums] tiek izrunāts ar tādu uzrāvienu – nu, kad tad, kad tas beigsies, tas karš? Par to gandrīz nekad neprasa militāristi vai civiliedzīvotāji ap militārpersonām, kas tiešām tiek ieguldītas visā šajā kustībā. Un otrādi – visbiežāk kaut ko tādu var dzirdēt no cilvēkiem, kuriem vispār nav sakara ar karu, izņemot savus dziļākos pārdzīvojumus no ziņu lasīšanas," viņš norādīja intervijā "Ukrainas patiesībai".
Lēmums par obligāto iesaukšanu armijā Eiropā jāpieņem atsevišķām valstīm. Tā intervijā "The New York Times" paziņojis NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Kad viņam jautāja, vai Eiropai būs jāievieš iesaukums armijā, viņš atbildēja: "Nē, nē, šis lēmums ir jāpieņem atsevišķām valstīm. Dažas valstis to darīs. Somijai jau ir iesaukšanas dienests. Citi to nedarīs, bet tas nozīmēs, ka kopumā būs jāmaksā labas algas mūsu vīriešiem un sievietēm formā."
Pēc NATO ģenerālsekretāra teiktā, viņu vairāk uztrauc aizsardzības rūpnieciskā ražošana, tāpēc visas alianses problēma ir tā, ka tai trūkst rūpnieciskās ieroču ražošanas bāzes, kas nepieciešama, lai savaldītu "krievus, ziemeļkorejiešus vai jebkuru citu, kas gribēs mums uzbrukt".
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 026 440 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) July 6, 2025
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība. pic.twitter.com/GaIveeSuW3
Russians were asked about the sharp increase in utility tariffs.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) July 5, 2025
Turns out, "the empire needs to be paid", because "there is no choice." https://t.co/mIdje5qRbD pic.twitter.com/oMtbys0mWv
Russian parliament member Andrei Gurulev said that Russia will soon attack Poland and that fortifying the border with mines will not help it.
— Денис Казанський (@den_kazansky) July 4, 2025
Putin regularly lies that he is not going to attack NATO countries. However, all his politicians and propagandists openly say that Russia… pic.twitter.com/yfJBS9PdQi
The Kerch, Crimea Bridge is again on alert for a drone/missile attack. Suspect this is an "opportunist" attack as the number of drones, etc involved are smaller than if it were a dedicated attack. pic.twitter.com/22BXHZ4lCz
— raging545 (@raging545) July 5, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
