Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenski...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 22:13
Polijā brīvprātīgajiem, kas cīnījās par Ukrainu, tiks piemērota amnestija

Poļu brīvprātīgie, kas pievienojās Ukrainas armijai, lai cīnītos pret Krievijas agresiju, bet pirms aizbraukšanas nebija nokārtojuši nepieciešamās formalitātes, Polijā netiks sodīti.

Šodien 21:47
Vācijas drošības dienests aizturējis sievieti, kura sadarbojusies ar Krievijas GRU

Vācijas drošības dienests decembrī Berlīnes ekonomikas forumā arestēja sievieti, kura sēdēja tikai dažas rindas aiz Zelenska un Merca, vienlaikus, iespējams, spiegojot Krievijas militārā izlūkdienesta labā.

56 gadus vecajai Ilonai V. ir Vācijas, Krievijas un Ukrainas pilsonība. Dzimusi Dnipro, viņa, nododot sensitīvu informāciju GRU, izlikās par ukraiņu kopienas pārstāvi.

Viņas koordinators: pulkvedis Andrejs Majorovs, Krievijas militārā atašeja vietnieks Berlīnē. Vācija viņu kopš tā laika ir izraidījusi.

Izmeklētāji apgalvo, ka viņa vērsās pret izlūkošanas datiem par Vācijas ieroču un dronu piegādēm uz Ukrainu. Viņa, iespējams, savervēja divus vecāka gadagājuma vāciešus ar iepriekšēju piekļuvi militārajiem noslēpumiem — vienu no Bundesvēra dronu bāzes, otru no NATO kodolbāzes.

Publiski aizstāvot mieru, viņa strādāja, lai sabotētu savas dzimtās valsts aizsardzību.

Šodien 21:30
Okupanti ar viltus darba sludinājumiem vervē civiliedzīvotājus karam Ukrainā

Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs apgalvo, ka Krievija izmanto viltus darba sludinājumus neesošai "Luhanskas atomelektrostacijai", lai vervētu civiliedzīvotājus karam Ukrainā.

Piedāvājumi sola miermīlīgu darbu, taču realitāte ir izvietošana frontes līnijā.

Šodien 21:17
Krievijas ambiciozais "Starlink" līdzīgais projekts ir uz sabrukuma robežas

Krievija atkal ir atlikusi savu pirmo 16 zemās orbītas platjoslas interneta satelītu palaišanu. Amatpersonu grandiozās pretenzijas par "tehnoloģisku izrāvienu" un valsts tēla stiprināšanu kā kosmosa lielvalsti ir pārvērtušās tukšos solījumos, ziņo "The Moscow Times". Saskaņā ar "Kommersant", tas attiecas uz pirmo platjoslas interneta satelītu partiju, kuras palaišana bija plānota pagājušā gada beigās, bet ir atlikta uz 2026. gadu. "Rassvet" projekts, ko īstenoja "Birojs 1440", tika iecerēts kā Krievijas atbilde uz Īlona Maska "Starlink", kas spēj nodrošināt interneta pieslēgumu jebkur pasaulē.

2025. gada septembrī "Roscosmos" vadītājs Dmitrijs Bakanovs apliecināja, ka pirmie 300 zvaigznāja satelīti, kuriem bija jāgarantē "piekļuve internetam jebkurā ģeogrāfiskā vietā", atradīsies orbītā līdz 2025. gada beigām. Publikācijas avoti kosmosa tirgū norādīja, ka palaišanas aizkavēšanās bija vienkārši saistīta ar nespēju salikt nepieciešamo satelītu skaitu. Digitālās attīstības ministra vietnieks Dmitrijs Ugnivenko 2025. gada decembrī apgalvoja, ka "Birojs 1440" jau ir saražojis 16 pavadoņus, kas nepieciešami palaišanai.

Satelītu palaišanas atlikšana apstiprina dziļo krīzi Krievijas kosmosa industrijā, kas nespēj tikt galā pat ar milzīgām valdības investīcijām.

Šodien 20:51
Londona pievienojas Krievijas tankkuģu "medībām"

Eiropas sabiedrotie ir veikuši savu pirmo koordinēto operāciju, lai sagrābtu Krievijas "ēnu flotes" tankkuģi, vēsta "Reuters".

Lielbritānijas Karaliskā flote divas dienas izsekoja Krievijas kuģus, kas šķērsoja Lamanšu, kopīgas operācijas ar NATO sabiedrotajiem ietvaros, ziņo "Reuters". Misijas veikšanai tika izvietoti divi patruļkuģi un "Wildcat" helikopters. Lielbritānijas flote pavadīja Krievijas karakuģi "Boikiy" un Baltijas flotes naftas tankkuģi "General Skobelev". Saskaņā ar Lielbritānijas puses sniegto informāciju, Krievijas grupa virzījās uz ziemeļiem un tika pavadīta, līdz uzraudzība tika nodota citam alianses sabiedrotajam.

Ziņas par operāciju parādījās gandrīz uzreiz pēc tam, kad Londona atbalstīja Francijas lēmumu konfiscēt Krievijas tankkuģi no tā sauktās "ēnu flotes". Šo kuģi, kas bija pakļauts sankcijām, Francijas Jūras spēki pārtvēra netālu no Gibraltāra šauruma. Operācija bija daļa no Rietumu centieniem ierobežot nelegālu Krievijas naftas pārvadāšanu. Rietumu analītiķi lēš, ka Krievijas "ēnu flotē" ir vismaz 900 kuģu. Tie galvenokārt ir vecāki tankkuģi ar neskaidru reģistrāciju un apšaubāmiem īpašniekiem, ko izmanto, lai apietu sankcijas un transportētu naftu, galvenokārt uz Ķīnu un Indiju.

Šodien 20:28
Krievu okupants stāsta kā nogalinājis ukraiņu karagūstekņus

Ukrainas Drošības dienests (SBU) publiskojis Krievijas karavīra pratināšanas materiālus, kurš bija iesaistīts 9 Ukrainas karagūstekņu nogalināšanā Kurskas apgabalā.

Saskaņā ar SBU izmeklēšanu, 2024. gada oktobrī, izpildot sava komandiera pavēli, Skobeļevs — Krievijas Klusā okeāna flotes 155. atsevišķās brigādes karavīrs — vadīja trieciengrupu, kas sagūstīja deviņus Ukrainas Aizsardzības spēku karavīrus. Gūstekņiem tika solīta apmaiņa, pavēlēts gulties uz zemes un pēc tam nošauti ar standarta ieročiem.

Pēc nozieguma izdarīšanas Skobeļevu sagūstīja Ukrainas Aizsardzības spēki. Sākumā viņš noliedza savu vainu, taču SBU savāktie pierādījumi piespieda viņu atzīties.

Šodien 20:15
Ukrainas Drošības dienests Volodimiram Saldo paziņo par jaunām apsūdzībām

Ukrainas Drošības dienests un Nacionālā policija ir paziņojuši par jaunām apsūdzībām pret Volodimiru Saldo, Kremļa iecelto okupācijas administrācijas vadītāju Hersonas kreisajā krastā. Izmeklētāji apgalvo, ka Saldo organizēja tā sauktā "brīvprātīgo bataljona" izveidi Krievijas spēku atbalstam. 2023. gada augustā viņš parakstīja rīkojumu par vienības finansēšanu un tās locekļu izmitināšanu ieņemtajās ēkās, vēlāk uzsākot vervēšanas kampaņu, izmantojot Krievijas medijus un savu "Telegram" kanālu. Vienība tika pakļauta Krievijas Dienvidu militārajam apgabalam kaujas vajadzībām. Saldo aizmuguriski tiek apsūdzēts saskaņā ar 260. panta 2. daļu par nelegālu bruņotu formējumu izveidi.

Šodien 19:53
Norvēģija piegādājusi "ievērojamu skaitu" AMRAAM raķešu Ukrainas NASAMS pretgaisa aizsardzības sistēmām

Norvēģija ir piegādājusi "ievērojamu skaitu" AMRAAM raķešu Ukrainas NASAMS pretgaisa aizsardzības sistēmām, paziņoja premjerministrs Jonass Gārs Stēre. Viņš sacīja, ka pretgaisa aizsardzība joprojām ir viens no galvenajiem Norvēģijas atbalsta virzieniem, Krievijai turpinot nemitīgos uzbrukumus. Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs apstiprināja piegādi, norādot, ka raķetes nodrošinās Ukrainas NASAMS bateriju nepārtrauktu darbību.

Šodien 19:26
Ukrainas Ārlietu ministrija asi reaģējusi uz Orbāna draudiem bloķēt Ukrainas pievienošanos ES

Ukrainas Ārlietu ministrija asi reaģēja uz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna apgalvojumu, ka Budapešta bloķēs Ukrainas pievienošanos ES nākamos 100 gadus. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka plāns ir lemts neveiksmei un ka "Maskava nesaglabās savu ietekmi gadsimtiem ilgi". Viņš piebilda, ka Ukrainas parlaments saglabās Orbāna vārdus "kā atgādinājumu par viņa meliem" dienā, kad Ukraina pievienosies Eiropas Savienībai.

Šodien 19:17
Ukrainas aizstāvju piebeigtie okupanti, kas meģināja uzbrukt Novopavļivkas virzienā (18+)

42. mehanizētā brigāde atvairīja krievu izrāviena mēģinājumu netālu no Novopavļivkas ciema Dnipropetrovskas apgabalā. Krievijas karaspēks tumsas aizsegā mēģināja virzīties uz priekšu ar kvadricikliem, taču Ukrainas aizstāvji okupantus apturēja un iznīcināja.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".