TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Naktī uz 28. aprīli Ukrainas droni atkal uzbrukuši Tuapsei, Krievijas Melnās jūras piekrastē. Pēc uzbrukuma ugunsgrēks izcēlies Tuapses naftas pārstrādes rūpnīcā.
Ukrainas bezpilota sistēmu spēki laikā no 23. līdz 25. aprīlim okupētajos Doneckas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos uzbruka Krievijas lokomotīvēm, sakaru torņiem, munīcijas noliktavām, bezpilota lidaparātu nosēšanās vietai un loģistikas centram, ziņoja Bezpilota sistēmu spēku (SBS) komandieris Roberts "Maģārs" Brovdi. Komandieris sacīja, ka bezpilota sistēmu spēki paplašina iznīcināšanas zonu, pastiprinot savas operācijas operatīvajā dziļumā okupētajās teritorijās.
Ukrainas dronu kampaņa vairs nav tikai virsrakstu virkne, bet gan kara pamatā esošā loģika. Tas, kas sākās kā oportūnistiski reidi Krievijas aizmugures pozīcijās, ir pārvērties koordinētās darbībās, lai padarītu Krievijas loģistikas, enerģētikas un komandvadības infrastruktūru neilgtspējīgu neatkarīgi no tās atrašanās vietas — okupētajā Ukrainas teritorijā, Krievijas dienvidos vai Baltijā, Kaspijas jūras naftas atradnēs vai Urālu tuvumā. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs paziņoja, ka martā pārtvērējdroni notrieca rekordlielu skaitu Krievijas bezpilota lidaparātu (UAV), kuru skaits pārsniedza 33 000. Viņš piebilda, ka kopš 2026. gada sākuma armija ir saņēmusi divreiz vairāk pārtvērējdronu nekā visā 2025. gadā.
Ukraine’s Defense Minister Mykhailo Fedorov said interceptor drones downed a record 33,000 plus Russian UAVs of various types in March. He added the military has received twice as many interceptor drones since the start of 2026 as in all of 2025. #Ukraine pic.twitter.com/3fo5mTivYn
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 28, 2026
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 327 640 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1180 iebrucēji.
Naktī uz otrdienu Ukrainas droni atkal uzbrukuši Tuapsei, Krievijas Melnās jūras piekrastē, ziņoja vietējās varasiestādes un "Telegram" kanāli.
Vietējie iedzīvotāji ziņoja, ka divu stundu laikā dzirdējuši vairāk nekā desmit skaļus sprādzienus. Droni lidojuši no jūras puses nelielā augstumā, vēsta "Telegram" kanāls "Shot". Kanāls ziņoja, ka vienā no rajoniem izcēlies ugunsgrēks.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien lika saprast, ka uzskata Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) par svarīgu miera vienošanās sastāvdaļu.
Zelenskis savā videouzrunā pirmdienas vakarā arī sacīja, ka "mūsu valsts atjaunošana pēc kara" ir priekšnoteikums "reālam mieram Eiropā".
NATO ir identificējusi Krieviju kā galveno draudu un brīdinājusi, ka Kremlis plāno atgūt kontroli pār teritorijām, kuras tas kontrolēja pirms Padomju Savienības sabrukuma.
Plašāk lasīt šeit.
Ukrainas dalība NATO pagaidām nav iespējama. Pilnvērtīga dalība Eiropas Savienībā ir sarežģīts process, kas nevar garantēt ātru aizsardzības spēju integrāciju.
Tāpēc visefektīvākais instruments varētu būt meklēt kādu jaunu instrumentu, kas īpaši koncentrētos uz visu Eiropas aizsardzības spēju integrāciju.
Tāpēc mums ir nepieciešama Eiropas Aizsardzības savienība, kas ļautu integrēt Ukrainas, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas aizsardzības spējas ar to Eiropas Savienības dalībvalstu aizsardzības spējām, kuras vēlas to darīt. Šāda integrācija būtu arī spēcīga drošības garantija Ukrainai pēc taisnīga miera nodibināšanas.
European Commissioner for Defence and Space Andrius Kubilius @KubiliusA: we need the European Defence Union.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) April 27, 2026
NATO membership for Ukraine, for the time being, is not available. Full membership in the European Union is a complicated process that cannot guarantee quick integration… pic.twitter.com/I2CI3B2dYx
Ukrainas 429. bezpilota sistēmu brigāde "Ahillejs" Belgorodas apgabala Volotavā veica triecienu pa radaru sistēmu "Kasta-2E". Volotovāa atrodas aptuveni 80 km attālumā no Ukrainas robežas.
Ukraine's 429th Unmanned Systems Brigade Achilles struck a Kasta-2E radar system in Volotovo, Belgorod region, located roughly 80 km from the Ukrainian border. #Ukraine pic.twitter.com/qysYBV7YCg
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 27, 2026
Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka Polija plāno izveidot savu moderno "dronu armādu", izmantojot Ukrainas zināšanas un kaujas lauka pieredzi.
Uzstājoties forumā "Ceļā uz URC (Ukrainas atveseļošanās konference). Drošības un aizsardzības dimensija" Žešovā, Tusks ieskicēja mērķi:
"Mūsu mērķis ir, lai viena no šī kara negaidītajām sekām būtu lēciens pāri visai tehnoloģiskajai ērai, lai tuvākajā nākotnē Ukraina, Polija un Eiropa būtu aizsargātas no gaisa uzbrukumiem un jebkādas agresijas."
Viņš norādīja, ka Ukrainas pieredze Krievijas uzbrukumu apkarošanā varētu kļūt par daļu no Polijas zināšanām pretgaisa aizsardzībā.
"Polijai ir jābūt savai modernajai "dronu armādai", lai mēs šodien varētu ne tikai atbalstīt Ukrainu, bet arī pārliecinoši pateikt Polijas pilsoņiem: "mēs esam drošībā"," piebilda Tusks.
🇺🇦 🇵🇱 Ukraine to help Poland build a “drone armada”
— NEXTA (@nexta_tv) April 27, 2026
Polish Prime Minister Donald Tusk said Poland plans to create its own modern “drone armada” with support from Ukraine’s expertise and battlefield experience.
Speaking at the “On the Road to URC (Ukraine Recovery Conference).… pic.twitter.com/lxKYsb37XW
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
