TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Kā Putins var turpināt karu pret Ukrainu? Atbilde ir Ķīna. Ķīna ir Krievijas glābšanas riņķis, Ķīna nevēlas pieļaut, ka tās sabiedrotais zaudē Ukrainā. Bez Ķīnas atbalsta Krievija nevarētu turpināt šo karu," rezumēja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
NATO's Rutte:
— Clash Report (@clashreport) December 11, 2025
How is Putin able to continue his war against Ukraine? The answer is China.
China is Russia's lifeline, China wants to prevent its ally from losing in Ukraine.
Without China's support, Russia could not continue to wage this war. pic.twitter.com/dUX08ZcZ0m
Krievijas karaspēks Ukrainas Austrumu frontē riskē palikt bez komandvadības, ja militārajās vienībās Samarā ieradīsies "Flamingo", "Sapsan" un "labie droni".
11. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem varētu būt jauns mērķis: militāro vienību tīkls Samarā. Šie objekti kalpo kā komandvadības un izlūkošanas centrs visam Centrālajam militārajam apgabalam un ir Krievijas armijas spēku komandvadības un kontroles avots Ukrainas frontes austrumu sektoros. Partizānu kustības "Atesh" aģentiem izdevās izlūkot trīs galveno vienību atrašanās vietas, nosakot personāla atrašanās vietas, militārā aprīkojuma zonas, visu komandpunktu atrašanās vietas, kā arī antenu sistēmas radaru un mērķu noteikšanai.
Partizāni publicēja fotogrāfijas ar militārās vienības 23280 atrašanās vietām — 1388. vadības un izlūkošanas centra izlūkošanas informācijas vākšanas centru, 91. kontroles brigādes galveno sakaru mezglu militārajā vienībā 59292, un 234. atsevišķā radio bataljona.
Virkne precīzu triecienu pret militārajām vienībām Samarā varētu liegt saziņu Krievijas armijas vienībām Ukrainas austrumu frontē. Karavīri tiktu paralizēti bez vadības, un Ukrainas bruņotie spēki šo situāciju ātri izmantotu. Visa savāktā informācija viņiem jau ir nodota.
Ukrainas Ārlietu ministrija atzinīgi novērtēja ANO Ģenerālās asamblejas pieņemto rezolūciju par starptautiskās sadarbības stiprināšanu Čornobiļas katastrofas seku pārvarēšanai, ko ierosinājusi Ukraina.
Dokumentā uzsvērtas Ukrainas īpašumtiesības uz Čornobiļas atomelektrostaciju un noteikta pareiza visa Čornobiļas dokumenta transliterācija ukraiņu valodā ANO ietvaros.
Rezolūciju atbalstīja 97 dalībvalstis. Ārlietu ministrija norādīja, ka tās pieņemšana ir svarīgs solis vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā un Krievijas kā agresorvalsts radīto draudu atzīšanā globālajai kodoldrošībai.
Ministrija arī norādīja, ka Krievija mēģināja izvairīties no atbildības par savu rīcību Čornobiļas atomelektrostacijā un virzīt Ģenerālajā asamblejā alternatīvu dokumentu. Tās sabiedrotās Baltkrievijas Republikas iesniegtajā dokumentā nebija nevienas pieminēšanas par Krievijas uzbrukumiem Čornobiļas objektiem.
"Cenšoties izvairīties no atbildības par saviem noziegumiem, Krievijas Federācija mēģināja panākt alternatīva dokumenta pieņemšanu, kurā nebūtu minēti Čornobiļas triecieni. Esam pateicīgi ANO dalībvalstīm, kuras pauda principiālu nostāju un noraidīja Baltkrievijas dokumentu," paziņoja Ārlietu ministrija.
Ukrainas bruņoto spēku 155. mehanizētās brigādes "Leopard 2A4" tanka apkalpe darbojas Pokrovskas virzienā.
Beļģu sieviete ar vienu kāju cīnās pret Krieviju Ukrainā. Viņas vēstījums: "Mostieties!"
Beļģijas bezpilota lidaparātu operatore Anne Katrīna Manjeta ir pazīstama ar savu iesauku "Ania Tatu". Viņa dien Ukrainas 37. atsevišķajā jūras kājnieku brigādē, paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neapturēs savu agresiju pat tad, ja ar Ukrainu tiktu parakstīts miera līgums, ziņo "UkrInform". Komentējot Eiropas diskusijas par miera plāniem, Manjeta tās nosauca par ilūziju.
Eiropa daļēji atbildīga par Ukrainas situāciju
Viņa arī atzīmēja, ka Eiropas valstis ir daļēji vainojamas pašreizējā situācijā, jo tās varēja slēgt Ukrainas gaisa telpu agrāk vai novirzīt iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas aizsardzībai, taču tās to nedarīja.
Manjeta paskaidroja, ka gandrīz četrus gadus viņa ir pavadījusi frontes līnijās Donbasā kopā ar Ukrainas karavīriem, brīvprātīgajiem un vietējiem iedzīvotājiem. Viņa ir vienīgā ārzemju jūras kājniece ar vienu kāju, kas izturējusi atlasi.
Karš nav tikai Ukrainas, bet visas Eiropas labā
"Tāpēc esmu šeit ar vēl vienu vēstījumu, kas jāatkārto pastāvīgi: Putins neapstāsies," uzsvēra Ania Tatu.
Viņa ir pārliecināta, ka pat tad, ja Ukraina piekristu noteiktām piekāpšanām miera vārdā, tas radītu bīstamu precedentu.
Teritorijas nodošana, viņa teica, tikai pastiprinātu Putina nesodāmības sajūtu un veicinātu turpmāku agresiju.
Pēc viņas teiktā, pašreizējā izpratne frontē ir tāda, ka karš tiek izcīnīts ne tikai par Ukrainas, bet par visu Eiropu.
"Vēstījums no frontes līnijas ir šāds: ziniet, ka šis ir karš par Eiropu, ne tikai Ukrainu. Ukraina ir siena, ko mēs turam starp Eiropu un Krieviju," viņa uzsvēra.
Krievijas armijas šoferis, kas atbildīgs par piegādēm un rotācijām, apraksta pilnīgu nespēju apmācīt krievu karavīrus un viņu masveida nāvi.
Z blogera publicētā dienasgrāmatā šoferis apraksta Krievijas armijas ikdienas realitāti. Pēc viņa teiktā, daudzi krievu jauniesauktie ir pilnīgi nespējīgi uztvert pamatinformāciju, pat dzīvību glābjošu. Propagandists Maksims Kalašņikovs savā "Telegram" kanālā publicēja detaļas, kas šokēja krievus. Civilajā dzīvē, viņš raksta, drošības noteikumu pārkāpumi dažkārt palika nesodīti, bet karā tas beidzas ar nāvi vai ekstremitāšu zaudēšanu. Tomēr krievu karavīri turpina ignorēt norādījumus, tāpat kā viņi ignorēja noteikumus rūpnīcās un garāžās.
Neviens neievēro norādījumus
Jaunais kareivis mēģina visiem izskaidrot rotācijas procesu: ierodoties, paķer savu ekipējumu un izklīstiet mežā; vecākās maiņas palieciet aizsegā, līdz jaunpienācēji izklīst; galvenais, lai ap transportlīdzekli nebūtu drūzmēšanās. Visi pamāj: "Saprotu."
Bet, kad sākas rotācija, notiek pretējais: krievu karavīri saspiežas kopā, sāk smēķēt un sarunāties tieši frontes līnijā, nonākot Ukrainas bruņoto spēku apšaudē. Krievijas karaspēka drūzmēšanās spēlē par labu Ukrainas karavīriem, kuri ar vienu šāviņu iznīcina okupantu pūli.
"Tiklīdz transportlīdzeklis piebrauc, daži stāv grupā, citi slinki izkrauj mantas, paziņas sveicina viens otru, kāds izņem cigareti, un pie UAZ pulcējas 15 cilvēku pūlis," raksta Kalašņikovs.
Tas ir tieši tas, kas frontes līnijā ir stingri aizliegts. Un tikai minūti vēlāk debesīs var dzirdēt Ukrainas FPV drona dūkoņu. Autors ir vienīgais, kuram izdodas izlēkt no automašīnas un paskriet zem kokiem. Pārējie stāv kā paralizēti.
Rotācijas beigas: sprādziens, sabojāta automašīna, līķi
Tālāk viss norisinās kā katru dienu Krievijas frontē: sprādziens, gabalos sarauta automašīna, līdzās līķi un ievainotie. Cilvēki, kas piecas minūtes iepriekš bija solījuši "saprast" instrukcijas, vienkārši stāvēja un gaidīja triecienu. Viņi sadega līdz ar automašīnu. Jauniesauktais to rezumēja ar frāzi, kas jau kļuvusi ļoti populāra: "Lūk, tā mēs karojam"
No nīstajiem Rietumiem taisnā ceļā uz krievu saraktām tranšejām Ukrainas okupētajās teritorijās - tādu likteni var sagaidīt tie, kuri pamet Rietumvalstis, lai dotos dzīvot Krievijā. Amizanti gan, ka nekādu dižo vēlmi karot par savu izraudzīto valsti-agresoru šie emigranti neizrāda.
Krievijas propagandas medijos turpina izskanēs dažādi no Rīgas uz okupantu zemi aizbraukošo iedzīvotāju stāsti. Kāda latviešu ģimene, kas pārcēlusies uz Stavropoli, brīdina: nevienu ar varu uz karu neaizved, bet tomēr kaut kādu iemeslu dēļ uzreiz jāreģistrējas kara komisariātā. Vairāk lasi šeit.
Huļajpoles sektorā ienaidnieks, pārģērbies par civiliedzīvotājiem, mēģināja iefiltrēties Ukrainas aizstāvju aizmugurē. Tomēr maskēšanās nebija efektīva, norāda Ukrainas Valsts robeždienests.
Saskaņā ar Ukrainas Valsts robeždienesta sniegto informāciju, 10. decembrī, Ukrainas robežsargu pozīcijām tuvojās vīriešu grupa civilās drēbēs. Kādu laiku viņi novēroja Ukrainas spēkus un, izmantojot sliktos laikapstākļus, mēģināja apiet pozīcijas un sasniegt aizmuguri.
"Tomēr maskēšanās nebija efektīva: viņiem pārvietojoties, ieslēdzās viņu rācija, identificējot viņus kā okupācijas spēku locekļus," teikts paziņojumā.
Rezultātā sabotāžas grupa, kas sastāvēja no diviem vīriešiem, tika likvidēta. Zem civildrēbēm viņiem bija Krievijas bruņoto spēku formas tērpi.
Tika iznīcināti divi vērtīgi Krievijas radari 1L125 "Nioby-SV" un 9A83 palaišanas iekārta no S-300V pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tika trāpīts arī papildu Krievijas aprīkojumam.
On the Zaporizhzhia front, Ukraine’s Defence Intelligence sabotage unit has struck again. Two high-value Russian radars, the 1L125 "Nioby-SV", and a 9A83 launcher from the S-300V air defense system were taken out. Additional Russian equipment was also hit. pic.twitter.com/X2Xt01j2vx
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 11, 2025
"Mēs apmeklējam Indiju - viņu izaugsme ir augstāka, mēs apmeklējam Ķīnu - viņu izaugsme ir augstāka. Vai esat kādreiz dzirdējuši Ķīnas vai Indijas finanšu iestāžu vadītājus sakām kaut ko līdzīgu: "Ak, ziniet, mums ir nepieciešama līdzsvarota izaugsmes trajektorija"? Vai: "Ziniet, izaugsme ir ļoti kaitīga"? Tas pēc definīcijas nav iespējams," spriedelēja Solovjovs.
Russian propagandist Solovyev admits Russia's economy is not in a good state:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 11, 2025
"We visit India - their growth is higher, we visit China - their growth is higher. Have you ever heard the leaders of China’s or India’s financial institutions say something like, 'Oh, you know, we… https://t.co/VSy3Odi8em pic.twitter.com/piA6GVnkqc
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



