TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņu droni aizdedzina Novokuibiševas naftas pārstrādes rūpnīcu pie Samaras un Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīcu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
⚡️This week Russia has used more than 3,270 strike drones, 1,370 guided bombs, and almost 50 missiles of various types against Ukraine, — Volodymyr Zelenskyy.
— BLYSKAVKA (@blyskavka_ua) October 19, 2025
👉 Follow @blyskavka_ua pic.twitter.com/j6jtqXDq56
Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 62 trieciendroniem un droniem imitatoriem, svētdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
No tiem 40 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti 19 trieciendronu trāpījumi septiņās vietās.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 130 180 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1000 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 268 tankus, 23 399 bruņutransportierus, 33 834 lielgabalus un mīnmetējus, 1524 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1228 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 346 helikopterus, 71 967 bezpilota lidaparātus, 3864 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 64 798 automobiļus un autocisternas, kā arī 3980 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
"Mums ir uzd**** uz amerikāņiem!", dārd Solovjovs. Karot ar mums gribat Ukrainā? Mums būs vēl kādi 200 000 ziemeļkorejiešu, varbūt vēl kādi 200 000 ķīniešu ar saviem ieročiem, var atbraukt kādi 50 000 irāņu.
Incidents notika 13. oktobrī Šveicē vilcienā no Interlakenas uz Špīcu.
Ukrainiete Olena Dudnika platformā "Instagram" publicēja video, kurā redzams, kā kāds vīrietis vilcienā krievu valodā vēršas viņas un viņas vīra virzienā ar draudiem fiziski izrēķināties. Dudnika ceļoja kopā ar vīru un gadu un desmit mēnešus veco dēlu.
Citi tīmekļa lietotāji draudētāju identificēja kā 42 gadus veco Latvijas pilsoni Vabiku, kas savos sociālo tīklu profilos norāda, ka savulaik mācījies Rīgā Zolitūdes ģimnāzijā un dzīvo Cīrihē, Šveicē.
"Kāp laukā, kamēr tavs bērns nav savainots," kliedzis Vabiks. "Kas tev ir pret krieviem? Mēs jūs visus nogalināsim līdz galam, tevi, tevi un tevi. Es esmu šveicietis, un man nekas nebūs, bet jūs redzēsiet."
Vairāk lasiet šeit.
Chief of Ukrainian Defense Intelligence Kyrylo Budanov:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 18, 2025
“These [strikes on Russian oil refineries] have had a greater impact than the sanctions did. That’s a mathematical fact. Through direct action, we have inflicted far greater damage on the revenues of the Russian Federation… pic.twitter.com/3lBGPu6ygQ
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs: mūsu triecieni Krievijas enerģētikas objektiem nodarījuši agresrovalstij lielāku kaitējumu nekā sankcijas.
Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabala gubernators Gļebs Ņikitins aicina visus Krievijas pilsoņus, kurus izsūtīs no Latvijas, pārcelties uz šo reģionu. Šo uzaicinājumu viņš publicējis savā "Telegram" kanālā.
Viņš paziņoja, ka Ņižņijnovgorodas apgabals ir gatavs palīdzēt cilvēkiem, kuri ir spiesti pamest Latviju, kur viņiem "atņemot tiesības uz dzimto valodu", un citām "rusofobiskajām" valstīm. "Mūsu reģions ir atvērts visiem, kuri izvēlas valsti, kur ciena kultūru, tradīcijas un ģimenes vērtības," paziņoja gubernators. Šim nolūkam reģionā ir izveidota aģentūra “Oka”, kas palīdz šīm personām ar pārcelšanos, dokumentiem, mājokli un adaptāciju. Tāpat viņiem ir pieejama reģionālā programma “Osnova”, kas paredz iespēju saņemt vienu miljonu rubļu par bērna piedzimšanu. "Tā ir vislielākā palīdzība Krievijā!" kārdina gubernators.
Vācijas žurnāls "Der Spiegel" konstatē, ka Zelenskis tikšanās sākumā saglabāja draudzīgu toni un gandrīz katrā teikumā iestarpināja "paldies", taču "šīs pieklājības frāzes nebija tādā līmenī, pie kāda Tramps ir pieradis".
"Varbūt tas ir viņa angļu valodas līmenis. Vai varbūt tas ir tāpēc, ka viņam nav talanta izrādīt cieņu. Kamēr citi pasaules līderi, šķiet, ir dzimuši meistari glaimošanā Trampam, var redzēt, ka [Ukrainas prezidentam] no sevis nākas izspiest katru uzslavu," teikts rakstā.
Trampa ierosinājums gan Krievijai, gan Ukrainai pasludināt sevi par uzvarētājām un "apstāties tur, kur tās ir", pēc autora domām, izklausījās naivs: "It kā runa būtu par kādu smieklīgu strīdu starp kaimiņiem, kas viņam rūp arvien mazāk un mazāk."
Kamēr Stratēģisko komunikāciju centra direktors Dmitrijs Abzalovs, kurš parasti studijā pārstāv "reālpolitiķu" nometni bez asinskāriem nacistu stila saukļiem, pieļauj, ka "Tomahawk" raķetes Ukraina agri vai vēlu saņems, rakstnieks Sergejs Strokans stāsta, ka atšķirībā no "tā saucamajiem" Eiropas līderiem Krievija ir vienīgā lielvalsts, kas patiesi saprot Trampu, viņa misiju un ciena viņu. Tieši tādēļ, viņaprāt, "Tomahawk" piešķiršana pārsvītros viņa misiju padarīt Ameriku atkal diženu un viņš zaudēs Krievijas uzticēšanos.
ASV prezidents Tramps “meistarīgi nospēlēja Tomahawk spēli”, sacīja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs.
Tā viņš raksturoja Trampa un Ukrainas prezidenta Zelenska tikšanos, kuras laikā ASV prezidents noraidīja Ukrainas aicinājumu piegādāt tālas darbības raķetes.
US President Trump masterfully played "Tomahawk game," said Dmitry Medvedev, Russia’s Security Council Deputy Chairman
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 18, 2025
This is how he summed up Trump-Zelenskyy meeting, where American president rejected Ukraine's appeal to supply long-range missileshttps://t.co/A3Y7pufsaW
"Putina un Trampa tikšanās Budapeštā parāda Ungārijas kā ES vājākā posma ģeopolitiskajā arēnā stratēģisku izmantošanu. Tā arī parāda pakalpīgo [Ungārijas premjerministru Viktoru] Orbānu, kurš ir vairāk parādā Krievijai un ASV nekā pašai ES, vienlaikus saņemot dāvanu laikā, kad viņš saasina savu kritiku par savienību, mēģinot glābt savu politisko nākotni," laikrakstam "El Pais" sacīja Hārvarda universitātes pētnieks Alberto Alemanno
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".