TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas raķešu triecienā Balakļijā nogalināti trīs un ievainoti desmit cilvēki

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Rumānija pirmdien evakuējusi ciematu netālu no Ukrainas robežas pēc tam, kad Krievijas dronu uzbrukumā Donavas upes ostai Ukrainas dienvidos naktī aizdegās kuģis ar sašķidrināto naftas gāzi.
Ņemot vērā kuģa tuvumu Rumānijas teritorijai un kravas veidu, varasiestādes nolēma evakuēt Plauru ciematu, kuram iepretim pāri Donavai atrodas Ukrainas ostas pilsēta Izmajila.
Ciemats tiek evakuēts piesardzības nolūkos, norādīja Rumānijas avārijas dienesti.
Rumānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Rumānijas gaisa telpas pārkāpumi naktī nav konstatēti.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem 2011. gadā Plauru ciematā dzīvoja 32 cilvēki.
Vienošanās pastiprina Francijas militāro atbalstu Ukrainai un paredz arī Francijas lidaparātu piegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Zelenskis paziņoja, ka Ukraina pasūtīs 100 "Rafale" iznīcinātājus no Francijas.
⚡️ Zelensky and Macron have signed a historic agreement in Paris
— NEXTA (@nexta_tv) November 17, 2025
The agreement strengthens France’s military support for Ukraine and includes the delivery of French aircraft to the Ukrainian Armed Forces.
Ukraine will order 100 Rafale fighter jets from France, Zelensky… https://t.co/cZmQAZI4XA pic.twitter.com/8mVBheSJC3
«Успеют не все». Десятки тысяч импортных машин застряли на границе России перед повышением утильсбораhttps://t.co/OvROZS567V
— The Moscow Times (RU) (@MoscowTimes_ru) November 17, 2025
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņojis, ka aizvadītā vasara varēja būt "pēdējā mierīgā" Eiropai. Vairāk lasi šeit.
Atbildot uz jautājumu, vai “nav pienācis laiks” ASV Kongresam pastiprināt spiedienu uz Krieviju un Vladimiru Putinu, lai izbeigtu karu Ukrainā, ASV prezidents paziņoja, ka republikāņi Kongresā izstrādā likumprojektu, kas ļautu ieviest sankcijas pret jebkuru valsti, kas turpina veikt biznesu ar Krieviju.
Pēc Trampa vārdiem, “republikāņi virza likumprojektu, kas ir ļoti spēcīgs — tas paredz sankcijas pret jebkuru valsti, kas sadarbojas ar Krieviju”. Pie šāda valstu saraksta varētu pievienot arī Irānu, piebilda ASV prezidents.
ASV jau kopš aprīļa tiek apspriesta ideja par 500 procentu sankcijām pret Krievijas partneriem.
Дональд Трамп вновь пригрозил санкциями торговым партнерам РФ. Как заявил президент США в ответ на вопрос, "не настало ли время" для Конгресса США продвинуться на пути давления на РФ и Владимира Путина для окончания войны в Украине, республиканцы в Конгрессе разрабатывают… pic.twitter.com/h74iBOD1uZ
— DW на русском (@dw_russian) November 17, 2025
15 people have been evacuated from a village in Romania after a Russian drone attacked a gas ship by the Ukrainian shore.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 17, 2025
There is a risk of an explosion, so people were brought to safety.
Russia is a threat to Europe. pic.twitter.com/G6CsZVqbAM
Noslēdzies piecu mēnešu integrācijas projekts "Pērlītes runā latviski", kurā 240 bērni vecumā no 5 līdz 18 gadiem dažādos līmeņos apguvuši latviešu valodu, aģentūru LETA informēja projekta pārstāve Rasa Līdaka.
Sākot latviešu valodas apguvi, visās mācību grupās tika veikta zināšanu līmeņa pārbaude. Pirmajā mācību grupā no 2. jūnija līdz 31. augustam latviešu valodu apguva 182 bērni, savukārt otrajā grupā no 1. septembra līdz 15. novembrim mācījās 107 bērni. Daļa bērnu, kuri pabeidza pirmo grupu, turpināja mācības otrajā grupā citā valodas līmenī.
Gan pirmās, gan otrās mācību grupas noslēgumā bērniem bija iespēja piedalīties pasākumos, kuros viņi parādīja apgūtās latviešu valodas prasmes un savu progresu. Bērni latviešu valodu apguvuši caur valodas spēlēm, sarunām, rotaļām, kā arī ekskursijām un nodarbībām.
Visas aktivitātes projektā tika nodrošinātas bez maksas.
Apmācības tika organizētas, ņemot vērā dalībnieku sākotnējo valodas prasmes līmeni. Apmācības īstenoja SIA "Ukraiņu pērlītes".
Lietuvas robežsargi aizvadītajā diennaktī nav atklājuši nevienu gadījumu, kad migranti būtu nelikumīgi mēģinājuši iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas, pirmdien paziņojis Lietuvas Valsts robežsardzes dienests.
Tā ir sešpadsmitā diennakts pēc kārtas, kad nav atklāti mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Lietuvas robežu no Baltkrievijas puses.
Šogad uz Baltkrievijas robežas novērsti kopumā 1546 mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Lietuvā.
No 2021. gada 3. augusta, kad saskaņā ar toreizējās iekšlietu ministres Agneses Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka nelegālos imigrantus piespiest doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 24 000 reižu. No 2021. gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti apmēram 4200 nelegālie migranti, savukārt 2022. gadā robežsargi iekļūšanu Lietuvā nelegālajiem migrantiem liedza vairāk nekā 11 200 reižu. 2023. gadā tas notika 2643 reizes, bet 2024. gadā - 1002 reizes.
Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.
Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" un 128 bezpilota lidaparātiem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
No tiem 91 drons notriekts vai neitralizēts ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
No 128 droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Reģistrēti 32 trieciendronu trāpījumi 15 vietās, un divas ballistiskās raķetes trāpīja divās vietās.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 159 420 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1160 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 355 tankus, 23 594 bruņutransportierus, 34 486 lielgabalus un mīnmetējus, 1544 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1246 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 81 499 bezpilota lidaparātus, 3940 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 67 536 automobiļus un autocisternas, kā arī 4000 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



