TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas propagandists Živovs pauda sašutumu par to, ka Krievijas armija nerūpējas par saviem karavīriem un ka daži zaudējumi ir vienkārši absurdi.
Sūdzības par situāciju kara frontē Ukrainā kļūst arvien biežākas Krievijas propagandistu, "patriotu" un Z blogeru vidū. Starp apspriestajām tēmām ir milzīgie zaudējumi karavīru vidū, īpaši jaunpienācēju vidū, kuri bieži vien pat netiek līdz frontei. Vairāk lasi šeit.
No ģeopolitiskā viedokļa nav redzams, kā Eiropas Savienība (ES) varētu turpināt eksistēt bez Ukrainas un ES Ukrainu pat vajag vairāk, intervijā sacīja bijušais ES enerģētikas komisārs un pašreizējais Latvijas pārstāvis atbalsta grupā Ukrainas iestājai ES Andris Piebalgs.
"Es teiktu, ka ES Ukrainu vajag vairāk nekā otrādi. Jo ģeopolitiski mēs esam konfrontācijā ar Krieviju, tas nemainīsies. Ukraina gan pieredzes ziņā, gan resursu ziņā ir būtiska mūsu aizsardzības pret Krieviju sastāvdaļa," sacīja Piebalgs.
Krievijas “Z patrioti”, propagandisti un pat dažs labs ģenerālis ir šokā — pēkšņi viens no pazīstamākajiem un Kremlim līdz kaula smadzenēm uzticamākajiem propagandas frontes sulaiņiem ir publicējis diktatoram Vladimiram Putinam veltītu atklāti ķecerīgu paziņojumu. Notikušais ir vēl jo vairāk dīvaināks, jo šis cilvēks pēdējos 10 gadus bija veltījis cīņai ar Putinam visnetīkamāko cilvēku, opozicionāru Alekseju Navaļniju, rakstot par viņu dažādas sūdzības un aktīvi piedaloties viņa notiesāšanā. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vienība "Artam" ziņoja, ka, pateicoties riteņu transportlīdzekļiem, viņiem izdevās apmānīt krievu karavīrus, tuvojoties pozīcijām un uzsākot uzbrukumu. Vairāk lasi šeit.
Vladimira Putina rezidenci Sočos, Bočarova Ručejā, ir plānots ieskaut piecu kilometru drošības zonā, kas noteiks virkni ierobežojumu. Saskaņā ar rīkojuma projektu Federālajam apsardzes dienestam (FSO) ir jānodrošina, lai noteiktajā teritorijā neatrastos airsofta klubi, šautuves vai jebkāda veida ieroči. Ierobežojumi attieksies uz sauszemi, jūru un gaisa telpu. Tas nozīmē, ka tiks aizliegti arī jebkāda veida dronu lidojumi, un zonās nav atļauts atrasties pat skolāms. Būs aizliegts arī transportlīdzekļu remonts, dzīvnieku audzēšana, atkritumu poligoni un baneru uzstādīšana. Bočarova Ručeju ieskauj dzīvojamās ēkas, sanatorijas un publiskas pludmales. Vladimirs Putins iepriekš regulāri rīkoja Aizsardzības ministrijas sanāksmes savā rezidencē, bet pēc iebrukuma Ukrainā viņš šādus pasākumus uzskatīja par bīstamiem. Līdzīgas drošības zonas ir plānotas vēl četrās vietās Sočos un vienā Kislovodskā, kur atrodas valdības dāča "Sosnovij Bor".
Вокруг резиденции Путина в Сочи установят трехкилометровую охранную зону
— Новости «Агентства» (@agents_media) March 13, 2026
ФСО предложила установить охранную зону общей площадью больше трех квадратных километров вокруг президентской резиденции «Бочаров ручей» в Сочи, свидетельствует проект приказа ФСО, размещенный на портале… pic.twitter.com/DnufVQHFo5
Pēdējo reizi viņš publiski parādījās pirms deviņām dienām, ziņo "Agency".
Kopš tā laika — tikai video tikšanās.
Hameneji tika nogalināts gaisa triecienā viņa rezidencē Teherānā. Ielu kameras, kas gadiem ilgi tika uzlauztas un pārraidīja attēlus uz Izraēlu, palīdzēja izsekot ajatollu.
Nepārbaudītas, bet pastāvīgas baumas liecina, ka Kremlis ir šokā — Maskavā ir daudz šādu kameru, un pilnīga interneta atslēgšana pilsētas centrā varētu būt saistīta ar to. Vairāk lasi šeit.
Droni trāpījuši Ukrainas Drošības dienesta (SBU) reģionālajam štābam Ļvivas apgabalā, nodarot ēkai bojājumus, paziņoja gubernators Maksims Kozickis.
⚡️Russian drones hit SBU office in western Ukraine's Lviv Oblast.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 18, 2026
Drones hit the regional headquarters of Ukraine's State Security Service (SBU) in Lviv Oblast, causing damage to the building, Governor Maksym Kozytskyi said.https://t.co/qFZlh1FekM
Pirmkārt, Ungārija vienmēr ir kultūras, filozofijas un vēstures ziņā piederējusi Rietumiem.
Otrkārt, ekonomiskie iemesli. Pēc Pirmā pasaules kara Ungārija zaudēja teritorijas un tagad tai trūkst enerģijas un izejvielu avotu. Tomēr valsts bija spēcīga un tagad tai ir nepieciešami Eiropas tirgi.
Premjerministrs dalījās savās pārdomās intervijā "GB News".
Iepriekš Orbāns paziņoja, ka Ungārija nepamet ES, bet vēlas to "pārveidot".
🤡 Orban named 2 reasons why Hungary isn’t leaving the EU
— NEXTA (@nexta_tv) March 19, 2026
First — Hungary has always belonged to the West culturally, philosophically, and historically.
Second — economic. After World War I, Hungary lost territories and now lacks energy and raw material sources. However, the… pic.twitter.com/1A3AC8LvTa
ES līderi Briseles samitā mudināja piešķirt Ukrainai 90 miljardus eiro finansējumu, Beļģiju un Nīderlandi aicinot uz ātru apstiprināšanu. Ungārijas premjers Viktors Orbāns draudēja bloķēt šo paketi, pieprasot vispirms atjaunot naftas piegādes.
❗️EU leaders pushed to unlock €90B in funding for Ukraine at a Brussels summit, with Belgium and the Netherlands calling for swift approval. Hungary’s Viktor Orbán threatened to block the package, demanding oil supplies be restored first. #Ukraine
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 19, 2026
Janvārī Krievija sabojāja cauruļvadu, bet Slovākija par traucējumiem vainoja Ukrainu. Prāga ir gatava iejaukties un piedāvāja neatkarīgu iespēju.
The Czech Republic is offering Slovakia way to stop buying Russian oil via the Druzhba pipeline reverse flows
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 18, 2026
In January, Russia damaged pipeline, but Slovakia blamed disruption on Ukraine. Prague is ready to step in and proposed independent option https://t.co/UqsKX4kVum
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



