TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija pirmo reizi 73 dienu laikā uzbrūk Kijivai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
2024. gada oktobrī Ukrainas jūras ostās kravu apstrādes apjoms pieaudzis par 60% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 8 miljonus tonnu, liecina Ukrainas Jūras ostu pārvaldes dati.
Graudu pārvadājumu apjoms palielinājies par 43%, jeb 1,5 miljoniem tonnu, sasniedzot 5 miljonus tonnu oktobrī, savukārt rūdas kravas apjoms vairāk nekā dubultojies un sasniedzis 1,4 miljonus tonnu.
Donetskas apgabalā Līmanas kopienā Krievijas spēki nošāvuši civiliedzīvotāju sievieti, par ko sākta policijas izmeklēšana, ziņo Ģenerālprokuratūra.
Saskaņā ar Ģenerālprokuratūras ziņojumu, Krievijas karavīri 10. novembrī Terni ciema nomalē nogalinājuši civiliedzīvotāju.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko pauž bažas, ka Baltkrievijas iedzīvotāji varētu ievēlēt sievieti par prezidenti, ziņo Baltkrievijas medijs Belta.
"Lai Dievs dod, ka Baltkrievijā neievēlētu sievieti. ASV prezidentam nav tik plašas pilnvaras, bet šeit jāiesaistās visā. Baltkrievijā prezidents ir bruņoto spēku virspavēlnieks. Tas ir grūts darbs, un sievietei to nevajadzētu uzlikt kā nastu – tā nav tikai reprezentatīva pozīcija. Varbūt laika gaitā mēs virzīsimies uz tādu stilu, bet pašlaik tas ir citādi," sacīja Lukašenko.
Krimā tilta sabrukums apturējis kravu transportu starp pussalu un okupēto Zaporižjas apgabala daļu, ziņo Radio Brīvības projekts Krym.Realii.
Saskaņā ar ziņojumu, 13. novembrī uz autoceļa starp Džankoju un Maslovi pagaidu okupētajā Krimā ir sabrucis automašīnu tilts. Rezultātā Krievijas spēki ir apturējuši kravu pārvadājumus pa dzelzceļu starp pussalu un okupēto Zaporižjas apgabala daļu.
Labdarības organizācija MK fonds, ko dibinājis Ukrainas investors Maksims Kripa, atkal papildinājusi Ukrainas Bruņoto spēku transportlīdzekļu parku. 8. novembrī fonds ziedoja 50 Volkswagen Transporter mikroautobusus, lai atbalstītu 3. Atsevišķo triecienbrigādi, Galveno izlūkošanas pārvaldi, speciālo vienību "Kraken" un Jevhena Konovaleca militāro skolu.
Visi transportlīdzekļi ir salaboti un gatavi nosūtīšanai uz kaujas zonu. 20 no šiem mikroautobusiem tiks izmantoti Izjumas frontē kā daļa no 3. Atsevišķās triecienbrigādes tehniskā autoparka.
Kā norāda karavīrs ar segvārdu "Džonijs," krievi joprojām neatsakās no mēģinājumiem virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā Harkivas apgabalā. Pastāvīgās artilērijas apšaudes un dronu uzbrukumu dēļ militārie spēki arī zaudē transportlīdzekļus.
Krievijā, iespējams, izsīkst Irānas dronu rezerves, un rezultātā ienaidnieka karaspēks spiests vismaz uz laiku samazināt triecienu skaitu, vēsta telekanāls "Mi-Ukraina".
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukraina saņēmusi kopumā 100,8 miljardus dolāru budžeta atbalstā no starptautiskajiem partneriem, ziņoja Parlamenta Finanšu, nodokļu un muitas politikas komitejas vadītājs Daniils Hetmantsevs.
Eiropas Savienība ir lielākais palīdzības sniedzējs ar 40,54 miljardiem dolāru, tai seko Amerikas Savienotās Valstis ar 28,18 miljardiem un Starptautiskais Valūtas fonds ar 11,36 miljardiem. Citu palīdzības sniedzēju vidū ir Japāna ar 6,34 miljardiem, Kanāda ar 5,41 miljardu, Apvienotā Karaliste ar 2,55 miljardiem, Pasaules Banka ar 2,06 miljardiem, Vācija ar 1,69 miljardiem, kā arī citi partneri, kopumā sniedzot vēl 4,35 miljardus dolāru.
Izraēla ir piegādājusi visas sastāvdaļas gaisa apdraudējuma brīdinājuma sistēmai, un Ukraina šobrīd ir noslēguma posmā tās aktivizēšanā, paziņoja Ukrainas vēstnieks Izraēlā Jevhens Korņičuks.
Dažas agrīnās brīdināšanas sistēmas daļas Ukrainā jau darbojas, tostarp Izraēlā ražotie 3D radari.
Ugunsgrēks prasījis piecu cilvēku dzīvības, tostarp četru bērnu, kādā privātmājā Pisočinas ciemā, Harkivas rajonā, Harkivas apgabalā, ziņoja Valsts ārkārtas situāciju dienests.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sībiga informēja ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu par situāciju kaujas laukā un svarīgākajām aizsardzības vajadzībām, kā arī izteica pateicību par iepriekš sniegto atbalstu.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".