TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāvusi rekordlielu dronu skaitu

 Bažījoties par iespējamu valsts apvērsumu un dronu uzbrukumiem, Kremlis ir bezprecedenta līmenī pastiprinājis Krievijas diktatora Vladimira Putina drošības pasākumus, liecina Eiropas izlūkdienestu ziņojums, kas nonācis ASV telekanāla CNN rīcībā.

Kā norādīts ziņojumā, Putina tuvākā loka personu dzīvesvietās tiek uzstādītas novērošanas sistēmas, savukārt apkalpojošajam personālam – no pavāriem līdz fotogrāfiem – aizliegts izmantot sabiedrisko transportu. Visi apmeklētāji tiek pakļauti dubultām pārbaudēm, un darbinieki, kas atrodas diktatora tiešā tuvumā, drīkst izmantot tikai tādus mobilos tālruņus, kuriem nav interneta pieslēguma.

Šādi drastiski drošības pasākumi ieviesti pēc kāda augsta ranga ģenerāļa slepkavības 2025. gada nogalē, kas ievērojami saasināja spriedzi Krievijas spēka struktūrās. Reaģējot uz drošības apdraudējumu, Putins ir būtiski ierobežojis savu pārvietošanos. Viņš vairs neapmeklē savas tradicionālās rezidences Maskavas apgabalā un Valdajā, kā arī šogad nav rādījies militārajos objektos. Tā vietā viņš lielākoties uzturas modernizētos bunkuros, tostarp Krasnodaras novadā. 

Izlūkdienestu informācija liecina, ka kopš 2026. gada marta Kremļa vadību nopietni satrauc sazvērestības vai valsts apvērsuma risks. Īpašas bažas rada iespējami atentāta mēģinājumi ar bezpilota lidaparātiem, kurus varētu organizēt pašas Krievijas elites pārstāvji. Kā viens no potenciālajiem riskiem varas stabilitātei ziņojumā minēts Sergejs Šoigu viņa ietekmes dēļ militārajā vadībā, lai gan konkrēti pierādījumi šiem apgalvojumiem nav sniegti.

Spriedzi pastiprina ievērojamie zaudējumi karā pret Ukrainu, ekonomiskās problēmas un iekšējās nesaskaņas starp drošības iestādēm.

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 335 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1120 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 914 tankus, 24 507 bruņutransportierus, 41 306 lielgabalus un mīnmetējus, 1767 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1357 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 272 062 bezpilota lidaparātus, 4584 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 93 824 automobiļus un autocisternas, kā arī 4168 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas Bruņoto spēku Teritoriālās aizsardzības spēku karavīrs un militārais eksperts Oleksandrs Musijenko uzskata, ka nesenie bezpilota lidaparātu triecieni Maskavai kalpo kā atgādinājums, ka tieši no Ukrainas ir atkarīgs, vai 9. maijā Sarkanajā laukumā varēs notikt plānotā parāde.

"Mēs demonstrējam, kā tas varētu izskatīties un ka parāde var vienkārši nenotikt. Mums tas ir principiāli svarīgi, lai gan daži to uztver kā joku. Taču mēs skaidri parādām – no mums ir atkarīgs, vai 9. maijā Sarkanajā laukumā kaut kas notiks, vai arī, iespējams, nenotiks nekas," uzsvēra militārais eksperts, piebilstot, ka Ukrainai ir iespēja izjaukt plānotos pasākumus un atspēkot Kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova apgalvojumus, ka Putina uzrunu gaida visā pasaulē.

Pēc Musijenko teiktā, šie triecieni ir nopietna Ukrainas militāro spēju un tālā darbības rādiusa ieroču priekšrocību demonstrācija. Eksperts uzsvēra, ka šāds instrumentārijs stiprina Ukrainas pozīcijas iespējamās miera sarunās, ļaujot veidot dialogu no spēka pozīcijām. Viņš atsaucās uz Ukrainas prezidenta iepriekš teikto Erevānā, tiekoties ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru, ka Ukraina ir gatava sarunām, taču tām jābūt balstītām uz stingriem argumentiem, kas ļautu atspēkot Putina prasības.

Jau ziņots, ka naktī uz 4. maiju Maskavai uzbruka droni. Krievijas galvaspilsētas mērs sākotnēji paziņoja, ka bezpilota lidaparāts ietriecies ēkā Mosfiļmovskas rajona apkārtnē, taču vēlāk kļuva zināms, ka "FP-1" tipa drons nokritis tiešā Kremļa tuvumā. Šis ir pirmais šāds gadījums ilgākā laika posmā.

Krievijas armijas ofensīva Ukrainā ir apsīkusi, un pirmo reizi ilgākā laika periodā fiksēts gadījums, kad Krievijas spēki nevis saglabā esošās pozīcijas, bet ir spiesti atkāpties un zaudēt iepriekš ieņemtās teritorijas, liecina ASV Kara izpētes institūta (ISW) jaunākie dati.

Saskaņā ar ISW apkopoto informāciju šā gada aprīlī Krievijas karaspēks ir atkāpies no pozīcijām 116 kvadrātkilometru platībā. Kā norāda pētnieki, šis ir pirmais šāds reģistrētais teritoriālo zaudējumu gadījums kopš 2024. gada augusta.

Situācijas attīstība frontē liecina, ka Krievijas armija sākusi zaudēt tās teritorijas, kuras pati iepriekš bija ieņēmusi.

Pēc ekspertu paustā, Maskavai tas ir īpaši nelabvēlīgs signāls. Pēc vairākus mēnešus ilguša spiediena un intensīviem mēģinājumiem pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas tagad parādās pazīmes, ka Krievijas spēkiem kļūst arvien grūtāk noturēt esošo fronti.

Aizvadītajā naktī Krievijas galvaspilsēta Maskava piedzīvojusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu, vienam no droniem ietriecoties daudzstāvu ēkā Mosfiļmovskajas ielā, kas atrodas aptuveni sešu kilometru attālumā no Kremļa, vēsta ārvalstu mediji.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins ir apstiprinājis uzbrukuma faktu. Saskaņā ar amatpersonas sniegto informāciju incidentā cietušo nav.

Kā liecina informācija sociālo tīklu uzraudzības kanālos, bezpilota lidaparāti lidojuma laikā virs pilsētas manevrējuši ārkārtīgi zemā augstumā.

Zīmīgi, ka šis uzbrukums Krievijas galvaspilsētai noticis vien piecas dienas pirms 9. maijā Sarkanajā laukumā plānotās ikgadējās militārās parādes.

To šie kādreizējie aktieri, dvīņi Vladimirs un Jurijs Torsujevi stāsta propagandistam Antonam Krasovskim, kurš — kā anekdotē "esesieti patrieca no darba par pārmērīgu nežēlību" — 2022. gada beigās tika atstādināts no augstā amata Krievijas propagandas ruporā "Russia Today", izpelnoties pat Margaritas Simonjanas kritiku par aicinājumiem slīcināt un dedzināt bērnus Ukrainā.

Peru prokuratūra sākusi izmeklēšanu pēc tam, kad saņemti iesniegumi no šīs valsts pilsoņiem, kuru radiniekus Krievijā ievilināja ar darba solījumiem, bet uz vietas viņiem atņēma pases un nosūtīja uz fronti Ukrainā.

Kā Reģionu partijas pārstāvis Carjovs tika ievēlēts Ukrainas parlamentā 2002. gadā, taču 2014. gadā pārbēga pie Krievijas  atbalstītajiem Donbasa separātistiem, kļūst par veidojuma "Novorossija" parlamenta priekšsēdētāju līdz tā darbības beigām 2015. gadā. Atbalstīja Krievijas invāziju 2022. gadā.