TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti netālu no Pokrovskas atsākuši tanku atbalstītus uzbrukumus

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā austrumu robežvalstīm ir jāparedz lielāks atbalsts, tādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Mārtiņš Staķis (P).

Eiroparlamentārietis skaidroja, ka 2025. gads ES līmenī aizritēja aizsardzības jautājumu zīmē, bet jau janvārī dalībvalstis sāks saņemt aizdevumus no drošības un aizsardzības stiprināšanai paredzētā instrumenta "Safe". Tāpat viņš pieminēja arī Eiropas Aizsardzības rūpniecības programmu, kurā paredzēti 1,5 miljardi eiro, un uz daļu no šī finansējuma varēs pretendēt arī Latvija.

Politiķis norādīja, ka 2026. gads būs veltīts jaunā ES daudzgadu budžeta izstrādei. Viņš uzsvēra, ka šajā procesā nozīmīgs būs jaunais budžeta plānošanas instruments "Nacionālie un reģionālie partnerības plāni", kurā tiks noteikti pamatprincipi lielākajai daļai ES fondu. Staķis akcentēja, ka šajā dokumentu pakotnē ir būtiski panākt skaidru atsauci par lielāku finansiālo atbalstu ES dalībvalstīm pie austrumu robežas.

Ukrainas 33. mehanizētās brigādes operatori iznīcināja krievu kolonnu, kas mēģināja šķērsot Kazennij Torets upi netālu no Šahoves, izmantojot kvadriciklus, lai apbrauktu sagrauto tiltu.

Ukrainas enerģētikas ministra pienākumu izpildītājs Artjoms Ņekrasovs paziņojis, ka, ja Krievija pilnībā pārtrauks uzbrukumus Ukrainas infrastruktūrai, elektrotīkla darbības atjaunošanai bez elektroenerģijas padeves pārtraukumiem būtu nepieciešami aptuveni divi mēneši.

Putins ir parakstījis likumu, kas aizliedz ārvalstu krimināltiesu lēmumu izpildi Krievijā, ja vien tas nav balstīts uz ANO Drošības padomes rezolūciju vai starptautisku līgumu, kurā iesaistīta Krievija. Šis solis ir vērsts pret tādiem lēmumiem kā Starptautiskās Krimināltiesas aresta orderis pret viņu par kara noziegumiem Ukrainā un iespējamām turpmākām tiesu iestādēm par Krievijas agresiju.

Krievu militārais blogeris Romanovs ziņo, ka vairākas krievu vienības Kupjanskā joprojām ir pilnībā ielenktas, turoties nelielās grupās, kā arī mīnu lauku ielenktas. Viņš apgalvo, ka viņam ir balss un video ziņojumi no iesprostotajiem. Citi "Z kanāli" apstiprina, ka tiek mēģināts pārraut ielenkumu un papildināt izolēto karaspēka krājumus.

Saskaņā ar Ukrainas Nacionālās gvardes 1. korpusa "Azov" publicētajiem ofensīvās operācijas rezultātiem Dobropiļļas apgabalā, no 4. augusta līdz 29. decembrim Krievijas spēki cieta šādus zaudējumus: kritušie bija 12 492, ievainoti 8346 un sagūstītie 185.

Turklāt Ukrainas spēki iznīcināja vai sabojāja 93 tankus, 259 bruņumašīnas, 314 artilērijas sistēmas, vairāk nekā 1800 transportlīdzekļus un 3579 dronus.

Operācijas laikā tika atbrīvoti aptuveni 175 km² teritorijas un gandrīz 195 km² tika attīrīti no ienaidnieka diversantu un izlūkošanas grupām.

Krievija cenšas vājināt Vācijas demokrātiju, pirmdien paziņojis Federālās kriminālpolicijas pārvaldes vadītājs Holgers Minhs, aicinot uzlabot informācijas vākšanu par bezpilota lidaparātu lidojumiem.

"Vācija kā spēcīga Ukrainas atbalstītāja arvien biežāk kļūst par Krievijas sabotāžas un spiegošanas objektu. Krievija vēlas vājināt mūsu demokrātiju," sarunā ar laikrakstu "Tagesspiegel" norādīja Minhs.

Viņš piebilda, ka federālajā prokuratūrā "būtiski pieaudzis" ar Krieviju saistīto lietu skaits un ka kibertelpā acīmredzami pieaugušas arī "hakeru darbības, kas saistītas ar Krievijas valsti", ko papildina dezinformācijas kampaņas un dronu darbības.

Zelenskis sacīja, ka pamiers nenozīmē kara beigas: kara stāvoklis un mobilizācija Ukrainā paliks spēkā, līdz tiks nodrošinātas drošības garantijas, nodrošinot uzraudzību un partneru klātbūtni.

Pēc viņa teiktā, garantijas, par kurām pašlaik tiek runāts ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ir paredzētas 15 gadiem, savukārt Kijiva vēlas 30–50 gadus. Tramps sacīja, ka "par to padomās", un piebilda, ka Eiropa nesīs lielāko daļu sloga, lai gan viņš neprecizēja, kādas saistības uzņemsies pati ASV.

Lietuvas Ārlietu ministrija iesniegusi protesta notu Krievijai par nedēļas nogalē notikušajiem pastiprinātajiem uzbrukumiem Ukrainai.

Nota svētdien iesniegta Krievijas vēstniecības pārstāvim. Tajā nosodīti Kremļa mēģinājumi sabotēt ASV un Ukrainas prezidentu centienus izbeigt karu, teikts ministrijas paziņojumā.

"Lietuvas Republika uzskata, ka masveida Ukrainas bombardēšana ASV un Ukrainas prezidentu tikšanās priekšvakarā ir skaidrs pierādījums tam, ka Krievija cenšas sabotēt miera sarunas un turpināt karu," uzsver ministrija.

Tā norāda, ka pēc Krievijas uzbrukuma sestdien miljons Kijivas iedzīvotāju palika bez elektrības un siltuma, un raķetes un bezpilota lidaparāti trāpīja vairāk nekā desmit daudzstāvu dzīvojamām ēkām un vienai no Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrijas ēkām.

Polija būvē 2 miljardu eiro vērtu pretdronu sistēmu, lai aizsargātu savu austrumu robežu no turpmākiem Krievijas draudiem, vēsta "The Guardian".

Daudzslāņainajā sistēmā ietilps raķešu vienības, dronu traucētājierīces un ložmetēji, daži no tiem paredzēti tikai kara laika lietošanai. Paredzams, ka pirmās sistēmas sāks darboties sešu mēnešu laikā, bet pilnīga izvietošana — divu gadu laikā. Darbs ietver arī loģistikas centru izveidi katrā pierobežas pašvaldībā un jaunus sauszemes nocietinājumus netālu no Baltkrievijas un Kaļiņingradas. Amatpersonas norāda, ka Ukrainas krišanas gadījumā Krievija varētu ātri pievērsties Eiropai.