TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija okupētajā Donbasā uzsākusi pilnīgu piespiedu mobilizāciju, iesaucot dienestā invalīdus un smagi slimos
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
ASV prezidents Donalds Tramps otrdien apgalvoja, ka viens no iemesliem, kāpēc viņš vēlas pārņemt kontroli pār Grenlandi, Dānijas autonomo teritoriju, ir Lielbritānijas lēmums atdot Čagosas salas Maurīcijai.
"Šokējoši, ka mūsu "izcilā" NATO sabiedrotā Lielbritānija pašlaik plāno atdot Djego Garsijas salu, kur atrodas svarīga ASV militārā bāze, Maurīcijai un darīt to bez jebkāda iemesla," platformā "Truth Social" pauda Tramps.
"Nav šaubu, ka Ķīna un Krievija ir pamanījušas šo pilnīga vājuma izpausmi. Tās ir starptautiskas lielvaras, kas atzīst tikai spēku, tāpēc Amerikas Savienotās Valstis manā vadībā, paejot tikai vienam gadam, tiek cienītas tā, kā vēl nekad agrāk," klāstīja prezidents.
Pirmdien, 19. janvārī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar bijušo SBU vadītāju Vasilu Maļuku. Viņu tikšanās galvenā tēma bija asimetriskas operācijas pret agresoru. Prezidents par to rakstīja savā oficiālajā "Facebook" kontā.
"Vasila Maļuka ziņojums. Mēs turpinām gatavot savas asimetriskās operācijas pret Krieviju. SBU un citām valdības iestādēm ir visi nepieciešamie resursi," rakstīja Zelenskis. Vairāk lasi šeit.
"Digi24" vēsta, ka Rumānijas Nacionālās aizsardzības ministrija izvieto jaunus karavīrus un militāro aprīkojumu tuvāk robežai ar Ukrainu, paziņoja Rumānijas aizsardzības ministrs Radu Dinels Miruca.
Pēc Mirucas teiktā, Rumānijas armija palielina savu klātbūtni Dobrudžā, reģionā Rumānijas austrumos, kas robežojas ar Ukrainu. Reģionā regulāri tiek pamanīti Krievijas bezpilota lidaparāti. Tie regulāri ielido Rumānijas gaisa telpā, radot draudus. Vairāk lasi šeit.
Tie visi ir aizgūti no šobrīd notiekošā kara Ukrainā.
Pret traucējumiem izturīgi optiskās šķiedras droni. Ar 3D printeri radītas mīnas. Pielāgošanās cīņai pret droniem. Francijas armija Ukrainu sauc par mūsdienu sauszemes kara laboratoriju.
France just tested weapons for the "war of tomorrow." All came from Ukraine's war today.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 19, 2026
Jam-proof fiber-optic drones. 3D-printed mines. Anti-drone adaptations. The French army calls Ukraine a laboratory of modern land warfare.
https://t.co/4i0TFv7yaJ
Ukrainas 7. gaisa triecienkorpuss ziņo, ka pagājušajā nedēļā Pokrovskas sektorā, Doneckas apgabalā, Krievijas spēki cieta 370 zaudējumus un zaudēja gandrīz 1400 dronus. Tā kā atklātie uzbrukumi nav veiksmīgi, Krievija tagad paļaujas uz nelielām grupām, kas virzās cauri mežiem, lai uzbruktu no negaidītiem leņķiem. Ukrainas aizstāvji joprojām tur fronti un cīnās pret viņiem.
ES apspriež jaunas militārās alianses izveidi ar Ukrainu bez ASV līdzdalības.
"Politico" vēsta, ka ideja griežas ap "Apņēmīgo koalīciju".
Šis formāts tiek uzskatīts par iespējamu pamatu jaunai Eiropas drošības sistēmai, pastāvot šaubām par ASV lomu un NATO nākotni.
Sarakstē starp iniciatīvas vadītājiem ir iekļauts arī Zelenskis. Ukraina ir galvenais faktors šajā vienādojumā: tā ir Eiropas militarizētākā valsts ar reālu kaujas pieredzi.
Ja tās spējas tiktu apvienotas ar Francijas, Vācijas, Polijas un Apvienotās Karalistes spējām, rezultāts būtu liels militārais spēks, kas ietvertu gan kodolvalstis, gan valstis bez kodolieročiem.
Pirmo reizi Eiropa nopietni apsver drošību bez Vašingtonas. Tas tieši sagrauj pēckara kārtību.
NATO without the United States?
— NEXTA (@nexta_tv) January 20, 2026
The EU is discussing the creation of a new military alliance with Ukraine without US participation.
According to Politico, the idea revolves around a “coalition of the willing”.
This format is being considered as a possible foundation for a new… pic.twitter.com/RFINV17NzO
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/k9ga5kVhWt
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 20, 2026
Video redzams, kā ukraiņu sauszemes drons uzspridzina māju, kurā atrodas krievu kājnieki.
Šis ir ieroča veids, kas izmanto spēcīgu elektromagnētisko starojumu mikroviļņu diapazonā, lai uzveiktu aprīkojumu, īpaši dronus.
Source: https://t.co/X6kMTb6Vds
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 20, 2026
Vienlaicīgi koordinēts bezpilota lidaparātu uzbrukums Krievijas kājnieku grupai, kas pārvietojās ar kvadricikliem.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
