TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti mēģina nosaldēt Ukrainas iedzīvotājus, ar raķetēm un droniem pilsētas ziemas spelgonī atstājot bez elektrības

Krievijas armija ir sākusi izmantot zirgus triecienvienību pārvietošanai frontes līnijās, jo trūkst tehnikas. Par to Ukrainas bruņotie spēki jau ziņoja iepriekš, bet tagad ir iegūtas pirmās apstiprinātās trofejas, vēsta Ukrainas bruņoto spēku 1. atsevišķais triecienpulks. 

Huļajpoles sektorā Ukrainas karavīri sagrāba zirgus, kurus iepriekš bija izmantojušas krievu vienības. Šis ir pirmais reģistrētais gadījums, kad šāds "transports" no okupantiem nonāk Ukrainas karavīru rokās. Vairāk lasi šeit.

28 gadus vecais Aleksandrs no Hmeļņickas apgabala pievienojās Bruņotajiem spēkiem pilna mēroga iebrukuma sākumā pēc tam, kad atgriezās no ārzemēm, kur strādāja par celtnieku.

Vispirms viņš dienēja 80. "Galisijas" brigādē kā triecienkareivis un martā pārgāja uz tās trieciendronu rotu.

Tagad, būdams bezpilota lidaparātu (FPV) operators, viņš saka: "Jo efektīvāki ir bezpilota lidaparāti (FPV), jo mazāk darba būs kājniekiem. Pateicoties bezpilota lidaparātiem (FPV), mēs varam iznīcināt ienaidnieku, pirms tas pietuvojas, un mūsu triecienvienības var droši virzīties uz priekšu."

Foto: 80. brigāde

ASV iebrukums Grenlandē būtu "viena no sliktākajām lietām", ko jebkurš ASV prezidents ir paveicis pēdējos gados, laikrakstam "Kyiv Independent" sacīja republikāņu pārstāvis Dons Beikons, kamēr Baltais nams pastiprina retoriku pret Dānijas autonomo teritoriju.

"Es jūtu, ka man ir pienākums piecelties un pateikt, ka šis republikānis nepiekrīt," laikrakstam "Kyiv Independent" sacīja republikāņu pārstāvis Dons Beikons.

Francija pēc Dānijas lūguma sūta karavīrus uz Grenlandi, pievienojoties citiem Eiropas sabiedrotajiem militārajās mācībās Arktikā, ceturtdien paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Makrons platformā "X" paziņoja, ka pirmie Francijas karavīri ir ceļā un ka tiem sekos vēl citi.

Arī Vācijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka nosūtīs militārpersonas uz Grenlandi, norādot, ka šīs komandas mērķis būs izpētīt pamatnosacījumus iespējamam militārajam atbalstam Dānijai drošības garantēšanā reģionā.

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 223 090 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1150 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 557 tankus, 23 904 bruņutransportierus, 36 182 lielgabalus un mīnmetējus, 1611 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1277 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 107 357 bezpilota lidaparātus, 4163 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 74 306 automobiļus un autocisternas, kā arī 4042 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka miera vienošanās noslēgšanu kavējot Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, nevis Krievijas diktators Vladimirs Putins.

"Domāju, ka viņš (Putins) ir gatavs slēgt darījumu. Domāju, ka Ukraina ir mazāk gatava slēgt darījumu," ekskluzīvā intervijā aģentūrai "Reuters" Baltā nama Ovālajā kabinetā izteicās Tramps.

Viņš apgalvoja, ka Krievijas diktators esot gatavs izbeigt iebrukumu Ukrainā, kamēr Zelenskis esot atturīgāks.

Uz jautājumu, kāpēc ASV vestās sarunas līdz šim nav novedušas pie kara izbeigšanas, Tramps atbildēja ar vienu vārdu: "Zelenskis."

Tajā pašā laikā Baltā nama saimnieks pieļāva, ka varētu tikties ar Ukrainas prezidentu Pasaules Ekonomiskā foruma laikā Dasvosā, kas notiks no 19. līdz 23. janvārim.

Tikmēr Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs un padomnieks Džareds Kušners plāno tuvākajā laikā doties uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas diktatoru.

Vācijas vicekanclers un finanšu ministrs Larss Klingbeils trešdien brīdināja, ka Eiropas saites ar ASV, prezidenta Donalda Trampa administrācijas laikā, piedzīvo sabrukumu.

"Transatlantiskā alianse piedzīvo daudz dziļāku satricinājumu, nekā mēs līdz šim, iespējams, bijām gatavi atzīt," uzrunā Berlīnē norādīja Klingbeils. "Transatlantiskās attiecības, kādas mēs tās esam pazinuši, pašlaik sabrūk," viņš piebilda.

Vicekanclers atzina, ka pēdējās dienās viņš par to pārliecinājies vēl vairāk. Šonedēļ viņš kopā ar ārlietu ministru Johanu Vādefulu apmeklēja Vašingtonu.

Klingbeils pārstāv sociāldemokrātus (SPD), kas veido koalīciju ar kanclera Frīdriha Merca vadīto konservatīvo bloku, un viņa izteikumi par transatlantiskajām attiecībām ir skarbāki nekā visi Merca pēdējā laika izteikumi.

Vicekanclers uzskaitīja virkni iemeslu, kas pamato viņa pārliecību, ka saites starp ASV un Eiropu, kas tradicionāli bijušas ciešas sabiedrotās, radikāli mainās.

Lai gan Nikolass Maduro, Venecuēlas bijušais prezidents, kas tika sagūstīts ASV militārās operācijas laikā Karakasā, bija brutāls diktators, Vašingtona ar šādu militāru rīcību pārkāpusi starptautisko tiesību principus, norādīja Klingbeils. "Mums nevajadzētu uzskatīt Venecuēlu par izolētu gadījumu," viņš piebilda, atgādinot, ka Trampa administrācija ir izteikusi draudus arī citām Latīņamerikas valstīm.

Viņš arī minēja Trampa draudus sagrābt Grenlandi un viņa administrācijas nacionālās drošības stratēģiju, kas satur apgalvojumu, ka Eiropai draud civilizācijas sabrukums.

"Pašlaik mēs dzīvojam vēsturisku satricinājumu laikā (..), kad visas noteiktības, uz ko mēs Eiropā varējām paļauties, ir pakļautas spiedienam," norādīja Klingbeils.

Savienotās Valstis un Vāciju vienoja kopīga interese par brīvu tirdzniecību un atvērtiem tirgiem, atgādināja vicekanclers. "Šodien tā vairs nav. Taču tas nenozīmē, ka mēs atsakāmies no brīvās tirdzniecības vai atvērtiem tirgiem."

"Mēs nedrīkstam atteikties no tirdzniecības, kas balstīta noteikumos. Mums jāaizstāv šī kārtība, ja nepieciešams, pat bez mūsu Amerikas partneriem," viņš uzsvēra.

Baltais nams paziņojis, ka ASV aptur vīzu izsniegšanu 75 valstu pilsoņiem.

ASV jau sen atsaka vīzas cilvēkiem, kam, visticamāk, būtu nepieciešama valsts sociālā palīdzība, bet Valsts departaments paziņoja, ka tagad izmantos tās pašas pilnvaras, lai plašākā mērogā apturētu vīzu izsniegšanu, pamatojoties uz imigranta valsts piederību.

"Trampa administrācija pieliks punktu Amerikas imigrācijas sistēmas ļaunprātīgai izmantošanai," paziņoja Valsts departamenta preses pārstāvis Tomijs Pigots.

Viņš pavēstīja, ka imigrācijas vīzu pieprasījumu izskatīšana, ko iesnieguši šo 75 valstu pilsoņi, ir apturēta, kamēr Valsts departaments atkārtoti neizvērtēs pieprasījumu izskatīšanas procedūras, lai novērstu to ārvalstnieku ieceļošanu, kas vēlētos saņemt sociālo palīdzību un valsts pabalstus.

Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita platformā "X" paziņoja, ka šo valstu vidū būs arī Somālija, Krievija un Irāna. Viņa arī publicēja saiti uz "Fox News" rakstu, kurā teikts, ka starp minētajām 75 valstīm ir arī vairākas valstis, kam ir draudzīgas attiecības ar ASV, tostarp Brazīlija, Ēģipte un Taizeme.

Valsts departaments vēl nav publicējis pilnu valstu sarakstu.

Tramps nav slēpis savu vēlmi samazināt neeiropeiskas izcelsmes cilvēku imigrāciju. Viņš, piemēram, nodēvējis somāliešus par atkritumiem, kam "vajadzētu atgriezties tur, no kurienes viņi ir cēlušies", un izteicies, ka neiebilstu pret skandināvu ieceļošanu ASV.

Valsts departaments pirmdien paziņoja, ka kopš Trampa atgriešanās ir anulējis vairāk nekā 100 000 vīzu, kas ir rekordliels skaits viena gada laikā. Iekšzemes drošības ministrija pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Trampa administrācija deportējusi vairāk nekā 605 000 nelegālo imigrantu un ka 2,5 miljoni citu aizbraukuši paši.

Jaunākie ierobežojumi neietekmē tūristu, biznesa vai citas vīzas, tostarp futbola līdzjutējus, kas vēlas apmeklēt šā gada Pasaules kausa izcīņu, lai gan Trampa administrācija ir solījusi pārbaudīt visu pieteikumu iesniedzēju sociālo tīklu vēsturi.

Kijivas iedzīvotāja Anna Diačenko ar mediju "Kyiv Post" dalījusies savā pieredzē par katastrofālo situāciju Kijivā. "Vienīgais, kas mani turpina turēt šeit, ir mani mīļie," pauž Anna.

"Šī ir aukstākā ziema, ko jebkad savā dzīvoklī esmu piedzīvojusi," viņa norāda, atklājot, ka dzīvoklī temperatūra nokritusies līdz 3°C. Lai mazinātu aukstumu, viņa ir spiesta izmantot papildus segas un norobežot pārējās dzīvokļa istabas, lai saglabātu siltumu vienā telpā. Aukstums, kopā ar biežajiem elektrības pārrāvumiem un pastāvīgajiem Krievijas uzbrukumiem, ir padarījis dzīvi teju neiespējamu. "Mēs dzīvojam šajos apstākļos, jo mums nav citas izvēles," viņa piebilst, norādot, ka vienīgais, kas viņu tur šajā iznīcinošajā laikā, ir ģimene un draugi.

"Katru dienu mēs jūtam aizvien lielāku naidu pret Krieviju," pauž Kijivas iedzīvotājs Andrijs Tartīšņikovs. Vairākas dienas viņam nācies dzīvot temperatūrā, kas svārstās ap 3°C. Viņš izmanto ķieģeļus, kas tiek sildīti uz plīts, lai radītu istabā siltumu, taču tas ir tikai īslaicīgs risinājums. “Šī ir aukstākā ziema, kādu jebkad esmu pieredzējis šeit,” viņš saka, norādot, ka tā nav tikai fiziska cīņa, bet arī psiholoģiska, jo ar skarajiem laikapstākļiem nākas sadzīvot ik dienu.