TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien paziņojis, ka tā dēvētais ASV miera plāns Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu varētu ietvert arī Kijivas perspektīvu.

"Šobrīd pastāv sapratne, ka amerikāņu priekšlikumi varētu ietvert virkni elementu, kas balstītos Ukrainas perspektīvā un ir kritiski Ukrainas nacionālajām interesēm," žurnālistiem norādīja Zelenskis.

Kā ziņots, ASV piedāvājušas 28 punktu "miera plānu", kas faktiski satur Krievijas maksimālās prasības un tiek pielīdzināts Ukrainas kapitulācijai.

Šis plāns jau sastapis skarbu kritiku gan no Ukrainas, gan no Eiropas, gan no pašu ASV politiķu puses.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans svētdien paziņojis, ka pirmdien runās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

"Rīt man būs telefonsaruna ar Putinu," preses konferencē G20 samita laikā Dienvidāfrikā pavēstīja Erdogans, piebilstot, ka darīs visu, lai veicinātu vienošanos par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.

"Miruši tik daudz cilvēku. Es pārrunāšu ar [Putinu], ko varam darīt, lai apturētu šīs nāves. Pēc šīs sarunas, domāju, man būs iespēja iznākumu apspriest ar mūsu Eiropas partneriem, [ASV prezidentu Donaldu] Trampu un citiem draugiem," norādīja Turcijas prezidents.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija atzīst, ka pašreizējā miera priekšlikumā iekļautās drošības garantijas Ukrainai ir “nepietiekami spēcīgas”, 22. novembrī ziņoja The Washington Post, atsaucoties uz ASV amatpersonām.

Saskaņā ar ziņojumu Tramps varētu paaugstināt vai pilnībā atcelt plānā paredzēto 600 000 karavīru ierobežojumu Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. ASV amatpersonas apsver arī iespēju pēc kara nodrošināt Ukrainai “Tomahawk” spārnotās raķetes, lai stiprinātu tās atturēšanas spējas.

Ukrainas miera plānā jābūt "pilnībā atspoguļotai" Eiropas Savienības (ES) centrālajai lomai, svētdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Jebkādam uzticamam un ilgtspējīgam miera plānam pirmkārt un galvenokārt jāaptur slepkavošana un jāizbeidz karš, nesējot nākamo konfliktu sēklu," teikts fon der Leienas paziņojumā.

"Ukrainai jābūt brīvībai un suverēnām tiesībām pašai izvēlēties savu likteni. Viņi izvēlējušies eiropeisku likteni," piebildusi EK prezidente.

ASV prezidenta Donalda Trampa politikai opozīcijā esošie demonstranti sapulcējās Vašingtonas centrā, kur īpašu sašutumu izraisīja jaunā ASV “miera plāna” Ukrainai publiskošana.

Protestētāji ielās nesa plakātus ar uzrakstiem “Trampam jāaiziet tūlīt”, “Tu esi vai nu par Ameriku, vai par Trampu — abiem nevar būt”, Turieties!” un “Tramps tikko pārdeva Ukrainu.”

Krievijas karš pret Ukrainu var beigties tikai tad, ja jebkāds piedāvātais vienošanās modelis atspoguļos gan Ukrainas, gan Eiropas intereses, intervijā CBS News paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

Mercs uzsvēra, ka neviena lielvara nevar noteikt kara izbeigšanas nosacījumus, apejot tās puses, kuras tas tieši skar.

Biedrība "Latvijas senioru kopienu apvienība" (LSKA) īstenojusi Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstīto projektu "Kopā ar Ukraiņu draugiem", kura laikā no šī gada februāra līdz oktobrim latviešu valodu apguvuši 20 ukraiņi.

Projekta mērķis bija nodrošināt latviešu valodas apguvi tādā līmenī, lai ukraiņi, kuri apmeklēja LSKA organizētos kursus, varētu labāk iekļauties kvalificētā darba tirgū, kā arī labāk integrēties Latvijas sabiedrībā, norāda projekta vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Projektā kopā piedalījušies 100 ukraiņi un 80 Rīgas seniori ar ģimeņu locekļiem.

ASV piedāvātais miera plāns Ukrainai ir Ziemassvētku dāvana Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

Eksperts uzsver, ka ASV prezidents Donalds Tramps uzsvēra, ka piedāvātais miera plāns nav gala variants, bet pašlaik ir skaidrs, ka piedāvātais variants nav labvēlīgs Ukrainai un arī citām mazākām valstīm, piemēram, Baltijas valstīm, jo tas pieļauj, ka sauszemes robežas var mainīt ar militāru spēku un vēlāk palikt nesodītam.

Tāpat viņš ir pārliecināts, ka Ukrainas atbalstītāju ASV politikā kļūst mazāk, un pašlaik uzvar Krievijas naratīvs par to, ka Ukraina agri vai vēlu tāpat zaudēs teritorijas.

Ternopiļā sestdien pabeigti glābšanas darbi pēc krievu 19. novembra trieciena, un bojāgājušo skaits sasniedzis 33 cilvēkus, paziņojis Ukrainas Ārkārtējo situāciju dienests (GSČS).

Vēl sešas personas joprojām skaitās bez vēsts pazudušas.

Starp krievu iebrucēju noslepkavotajiem ir seši bērni. Vēl 94 cilvēki, tajā skaitā 18 bērni, ir guvuši ievainojumus.

Izdevies izglābt 46 cilvēkus, kas bija aprakti zem krievu raķetes sagrautās dzīvojamās mājas drupām. Viņu vidū bija septiņi bērni.

Pēc ukraiņu lidrobotu uzlidojuma naktī uz svētdienu Maskavas apgabala Šaturā izcēlies ugunsgrēks termoelektrostacijā, ziņo Krievijas varasiestādes.

Šaturas elektrostacijas jauda ir 1500 megavati.

Tikmēr Krievijas Federālā gaisa transporta aģentūra (Rosaviacija) ziņo, ka uz laiku apturēta lidostu darbība Žukovskā un Ņižņijnovgorodā.

Vēlāk tika apturēts lidostu darbs arī Gelendžikā, Krasnodarā, Tambovā un Jaroslavļā.