TEKSTA TIEŠRAIDE. Pentagons atbloķējis Ukrainas militārajai palīdzībai paredzētos 400 miljonus dolāru

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Laikā no 2026. līdz 2030. gadam Ukraina varētu zaudēt līdz pat 3,9 miljardiem ASV dolāru metalurģijas eksporta un 3,6 miljardus ASV dolāru nodokļu ieņēmumu.
The EU's Carbon Border Adjustment Mechanism is creating serious structural risks for Ukraine's already war-battered economy
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 30, 2026
Between 2026 and 2030, Ukraine could lose up to $3.9 billion in metallurgical exports and $3.6 billion in tax revenueshttps://t.co/sshDcYDZqJ
Žurnālists Romāns Cimbaļuks paskaidroja, ka ukraiņi cieš no kara, jo kļūst nabadzīgāki un dzīvo stresā.
Karš ir briesmīga lieta, un ukraiņiem ir nācies dzīvot ar šo murgu daudzus gadus, paziņoja Romāns Cimbaļuks, kas ir labi zināms fakts. Tagad tas viss beidzot ir ietekmējis arī krievus, pateicoties tam, ka karš ir pārnests arī viņu teritorijā. Blogeris atzīmēja, ka šī situācija varētu turpināties diezgan ilgu laiku, radot grūtības un trūkumu cilvēkiem abās frontes pusēs.
"Mūsu triecieni dziļi Krievijā radīs arvien lielākas bažas un sašutumu. Karš ir briesmīga lieta gan mums, gan viņiem. Cilvēki mirst te un tur, un viņi masveidā kļūst nabadzīgi. Nav nepieciešams to slēpt. Vienīgais nianse ir tā, ka mēs cīnāmies karā par neatkarību un šīs ir divas saistītas vienības, jo neatkarība ir izdzīvošana, jo tas, ko viņi saka (skatoties uz okupētajām teritorijām), ir genocīda, etnocīda politika," sacīja žurnālists.
Tartu apgabaltiesa par diviem gadiem samazinājusi zemākas instances tiesas piespriesto 15 gadu cietumsodu par valsts nodevību notiesātajam Igaunijas un Krievijas dubultpilsonim Andrejam Makarovam.
Apriņķa tiesa secināja, ka Makarovs pastrādāja valsts nodevību saistībā ar četriem gadījumiem - ukraiņu bēgļu automašīnas aizdedzināšanu Igaunijā, militārās kolonnas filmēšanu Latvijā, policijas un glābšanas dienesta darbības filmēšanu Polijā un slepenu novērošanu attiecībā uz Krievijas gaisa spēku karavīru, kurš bija aizbēdzis uz Lietuvu.
Attiecībā uz pirmajiem diviem gadījumiem apgabaltiesa piekrita zemākas instances tiesai, un tie tika kvalificēti kā valsts nodevība.
Apvienotie Arābu Emirāti 1. maijā izstājas no OPEC. Ukrainai ietekme izpaužas vienā skaitlī: Krievijas ieņēmumi no naftas, kas joprojām finansē karu. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs trešdien publiski atzina, ka izstāšanās samazinās pasaules cenas. Mazāk naftas naudas. Mazāk kara naudas.
Pat paziņojumi ietekmē naftas cenas un makroekonomiskos apstākļus.
Mērogs ir reāls. AAE varētu palielināt globālo naftas piegādi par 1,6 miljoniem barelu dienā — 1,5% no pasaules naftas apjoma —, tiklīdz atsāksies kuģošana Hormuzā. Tirgi nosaka cenu ziņām pirms barelu ierašanās: pat paziņojumu ietekme ietekmē naftas cenas un makroekonomiskos apstākļus, norāda "The Conversation" analīze, atsaucoties uz precedentiem no 1979. gada naftas krīzes un 1985.–1986. gada sabrukuma.
Taču spiediens ir pakāpenisks. 2025. gadā Krievijas ieņēmumi strauji samazinājās. Tad iejaucās karš Irānā: februārī tik slēgts Hormuza šaurums, cenas strauji pieauga. Krievijas jēlnaftas cena sasniedza aptuveni 100 ASV dolāru par barelu, un Krievijas ikdienas ieņēmumi no naftas pieauga līdz pat 150 miljoniem ASV dolāru.
Ukrainas uzbrukumi eksporta termināļiem — Primorskā, Ustjlugā, Novorosijskā — daļēji dzēsa šo peļņu. AAE izstāšanās apdraud to, kas palicis pāri no negaidītajiem ieņēmumiem brīdī, kad atsāksies kuģošana.
Atomelektrostacijai 2025. gada februārī uzbruka Krievijas "Shahed" drons. Pilns rēķins: vairāk nekā 500 miljoni eiro. Solījums dots pēc svētdienas Starptautiskās Čornobiļas konferences par godu katastrofas 40. gadadienai. Zelenskis: "Tagad mums ir rezultāts."
US commits $100M to repair Chornobyl's confinement — hit by a Russian Shahed-style drone in February 2025
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 30, 2026
Full bill: over €500M. Pledge follows Sunday's International Chornobyl Conference on the 40th anniversary of the disaster. Zelenskyy: "Now we have the result."…
Drons fiksējis brutālu tuvkauju starp vienu Ukrainas aizstāvi un trim krievu iebrucējiem. Kauja notikusi Toreckas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry and logistics in the Lymansk direction pic.twitter.com/jkvf1aQmbf
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 30, 2026
ASV valdība un Lietuvas Aizsardzības resursu aģentūra parakstījušai 280 miljonu dolāru (239 miljoni eiro) vērtu līguma grozījumu par otras artilērijas raķešu sistēmas HIMARS baterijas iegādi, pauzņoja Lietuvas Aizsardzības ministrija.
Iepriekš noslēgtā līguma papildinājums attiecas uz papildu palaišanas iekārtu ar kaujas un mācību munīciju iegādi Lietuvas bruņotajiem spēkiem. Tas ietver dažādu veidu vadāmo raķešu komplektus, vadības un sakaru iekārtas, kā arī loģistikas un apmācību paketi. Līgumu izpildīs ASV aizsardzības rūpniecības uzņēmums "Lockheed Martin".
Ukrainas prezidents paziņoja, ka atteikšanās atbalstīt Kijivu faktiski palīdz Krievijai.
"Ja Dž. D. Venss lepojas ar to, ka nepalīdz mums, tas nozīmē, ka viņš palīdz krieviem. Un es neesmu pārliecināts, ka tas stiprina Amerikas Savienotās Valstis."
Zelenskis piebilda, ka Krievija joprojām ir ASV ienaidniece un neieņem spēcīgu pozīciju:
"Viņi neuzvar. Mēs tagad esam labākā pozīcijā nekā pirms 9–10 mēnešiem, bet tomēr labāk ir izbeigt karu."
Viņš arī teica, ka Ukraina saņēmusi signālus no partneriem, lai izvairītos no triecieniem Krievijas enerģētikas infrastruktūrai saspīlējuma laikā Tuvajos Austrumos, taču noraidīja šo ideju: "Mēs atbildēsim."
Vienlaikus Kijiva ir atvērta "enerģētikas pamieram".
❗️Zelensky responds to Vance. Ukraine’s president said that refusing to support Kyiv effectively helps Russia
— NEXTA (@nexta_tv) April 29, 2026
“If JD Vance is proud of not helping us, it means he is helping the Russians. And I’m not sure that strengthens the United States.”
Zelensky added that Russia remains… pic.twitter.com/uxwH8Uydih
"Šī ir visbriesmīgākā brigāde. Viņi ir izjemateriāls. Bataljons tiek atjaunots divas reizes mēnesī, vismaz divas reizes. Un pulks ik pēc diviem mēnešiem. Tas nozīmē, ka vīru vairs nav. Šī ir īpaša soda brigāde."
Okupanti, kuru balsis ir ierakstītas ierakstos, nosauc savus izsaukuma signālus, uzvārdus, datumus un konkrētus incidentus — pierādījumus par kara noziegumiem pret savējiem. Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka "Putina gvarde" nav kaujas elite, bet gan nežēlības konveijera lente un drauds visai civilizētajai pasaulei.
Tas viss ir par 5. motorizēto strēlnieku brigādi, kur pulka komandieris pazemināja bataljona komandieri, un pēc tam arī pats pulka komandieris tika pazemināts amatā. Vienība paļaujas uz bailēm, maldināšanu un fizisku piespiešanu. Krievi tiek iemesti gaļas mašīnā un aplaupīti. Tie, kas nepiekrīt, tiek dzīti uzbrukumā vai vienkārši sodīti ar nāvi.
“Это самая блядская бригада. Это расходный материал. В месяц два раза, два раза минимум обновляется батальон. А полк каждые два месяца. То есть людей не остается. Это специальная штрафная бригада”
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) April 30, 2026
Сразу два перехвата от украинской военной разведки, ставящие диагноз давно гниющей… pic.twitter.com/Kcly8CAOkD
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



