TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijai patīk jaunā ASV drošības stratēģija Trampa versijā - "mūsējie"!

Septiņu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tostarp Latvijas, līderi nosūtījuši kopīgu vēstuli ES institūciju vadībai, aicinot aktīvāk virzīt priekšlikumu par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas finansēšanai, vēsta ārvalstu mediji.

Vēstuli Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam parakstījuši Latvijas, Igaunijas, Somijas, Īrijas, Polijas un Zviedrijas premjerministri, kā arī Lietuvas prezidents.

Amatpersonas pauž atbalstu iecerei piešķirt Kijivai tā dēvēto "reparāciju aizdevumu", ko segtu uz rēķina no ES iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Vēstules autori uzsver: ja lēmumu par šo kredītu izdotos pieņemt jau decembrī gaidāmajā ES samitā, Ukraina nonāktu daudz spēcīgākā pozīcijā gan attiecībā uz pašaizsardzību, gan potenciālajām sarunām.

Kā norāda izdevums "Politico", par lielāko garantu iespējamajam reparāciju aizdevumam varētu kļūt Vācija. EK cer, ka Berlīne piekritīs garantēt vairāk nekā 50 miljardus eiro. Šāds solis nepieciešams, lai pārliecinātu Beļģiju nodot Ukrainai 185 miljardus eiro vērtos Krievijas aktīvus, kas pašlaik iesaldēti Beļģijas depozitārijā "Euroclear".

Tiek pieļauts, ka garantijas 34 miljardu un 25 miljardu eiro apmērā varētu uzņemties attiecīgi Francija un Itālija.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien, 8.decembrī, parakstījis dekrētu par rezervistu izsaukšanu  uz militārajām mācībām 2026.gadā, vēsta aģentūra "RIA Novosti".

Uz militārajām nometnēm un mācībām būs jāierodas ne tikai bruņoto spēku rezervistiem, bet arī tiem, kas atrodas Ārkārtas situāciju ministrijas un Nacionālās gvardes (Rosgvardija) rezervē.

Mediji pievērš uzmanību faktam, ka divi parakstītā dekrēta punkti ir noslepenoti. 

Miera sarunas starp ASV un Ukrainu nonākušas strupceļā, jo jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa administrācija vēlas piespiest Kijivu atteikties no visas Donbasa teritorijas, atsaucoties uz izdevumu "Politico", vēsta aģentūra UNIAN.

Atsaucoties uz kādu anonīmu Eiropas amatpersonu, medijs ziņo, ka ASV nostāja teritoriālajos jautājumos esot vienkārša. "Krievija pieprasa Ukrainai atteikties no teritorijām, un amerikāņi turpina domāt, kā to izdarīt. Amerikāņi uzstāj, ka Ukrainai tā vai citādi ir jāatstāj Donbass," norādījis avots.

Tikmēr Ukraina kategoriski uzstāj, ka jebkuram miera līgumam jāparedz kara iesaldēšana pie pašreizējās frontes līnijas. Šobrīd Ukrainas kontrolē atrodas aptuveni 30% Donbasa teritorijas.

Eiropas amatpersona skaidro, ka Tramps vēlas ātru konflikta atrisinājumu, tāpēc viņa komanda ir spiesta meklēt ceļus, kā to panākt. "Tāpēc ir svarīgi, kā uzvedīsies Amerika – kā starpnieks vai arī noslieksies uz krievu pusi?" retoriski vaicā avots, piebilstot, ka Ukraina gaida arī skaidrojumus par to, kādas drošības garantijas ASV ir gatavas sniegt.

Neraugoties uz Krievijas diktatora Vladimira Putina pirms nedēļas izteiktajiem apgalvojumiem par pilsētas "ieņemšanu", Ukrainas bruņotie spēki joprojām notur pozīcijas Pokrovskā, un pilsēta nav pilnībā okupēta, liecina jaunākie dati.

Saskaņā ar kara izpētes projekta "DeepState" informāciju, Krievijas spēkiem izdevies pavirzīties uz priekšu tikai par 33 kvadrātkilometriem Pokrovskas un Mirnohradas apkārtnē. Pašlaik aptuveni pusi pilsētas nekontrolē ne Krievijas, ne Ukrainas armija, savukārt Pokrovskas ziemeļu daļā Ukraina turpina saglabāt aizsardzības pozīcijas.

Novērotāji norāda, ka šis nav pirmais gadījums, kad Kremļa saimnieks paziņo par militāriem panākumiem, kas realitātē nav apstiprinājušies vai izrādījušies pārspīlēti. Kā piemērs tiek minēts Putina iepriekšējais paziņojums par aptuveni 15 000 Ukrainas karavīru ielenkšanu Kupjanskas rajonā – informācija, kas vēlāk netika apstiprināta un par ko oficiālā Maskava vēlāk pārstāja runāt.

Analītiķi pieļauj, ka steidzīgajam un realitātei neatbilstošajam paziņojumam par Pokrovskas ieņemšanu bija politisks mērķis – Putins centies stiprināt savas pozīcijas pirms gaidāmajām sarunām ar ASV pārstāvjiem.

Turpinoties pirmstiesas izmeklēšanai par kara noziegumiem Ukrainā, Viļņas apgabaltiesa izskatījusi Lietuvas Ģenerālprokuratūras lūgumu un par aizdomās turamo atzinusi Krievijas karavīru.

Pirmdien Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karavīrs tiek turēts aizdomās par okupētajā Melitopolē 2022. gadā pastrādātajiem kara noziegumiem pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un karagūstekņiem, kuru vidū ir arī viens Lietuvas pilsonis.

Saskaņā ar izmeklēšanas materiāliem šis aizdomās turamais bija tieši iesaistīts civiliedzīvotāju nelikumīgā aizturēšanā, apsargāšanā un spīdzināšanā.

Krievu propagandists Solovjovs: "Pēc dažām nedēļām šī kara ilgums būs vienāds ar Lielā Tēvijas kara ilgumu. Cilvēki jautā: "Kāpēc mēs nesasniedzām tādus pašus rezultātus?" Jo ne visa valsts cīnās!

Mūsu problēma nav frontē - tā ir aizmugurē, kliedza Solovjovs. Un kaut kas ir jādara lietas labā. Ir nepieciešama SMERŠ."

Saīsinājums "SMERŠ" nozīmē "nāve spiegiem", un pirmo reizi šo organizāciju izveidoja Staļins no 1943. līdz 1945. gadam Otrā pasaules kara laikā. Rietumos šī organizācija kļuva pazīstama, pateicoties Iana Fleminga romāniem par britu īpašo aģentu Džeimsu Bondu. 

Par "Lielo Tēvijas karu" Krievijā tiek saukta Otrā pasaules kara daļa, kurā cīnījās PSRS, no 1941. gada 22. jūnija līdz 1945. gada 9. maijam.

Krievi ir vērsušies pie Krievijas diktatora ar lūgumu uzlikt veto jau parakstītajam likumam.

Tiesa okupētajā Doneckas apgabalā piespriedusi četriem Krievijas karavīriem līdz 12 gadu cietumsodu par prokrieviskā amerikāņa Rasela Bentlija, kurš strādāja arī propagandas medijā "Sputņik", nogalināšanu, vēsta Krievijas valsts propagandas aģentūra "RIA Novosti".

Dienvidu apgabala militārā tiesa paziņoja, ka Vitālijam Vansjackim un Andrejam Iordanovam piespriesti 12 gadi stingrā režīma kolonijā, Vladislavam Agaļcevam - 11 gadi stingrā režīma kolonijā, Vladimiram Bažinam - viens gads un seši mēneši soda kolonijā.

Viņi tika apsūdzēti par dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, fiziskas vardarbības un spīdzināšanas pielietošanu, kas izraisīja upura nāvi aiz neuzmanības, kā arī par sevišķi smaga nozieguma slēpšanu, pārvietojot mirstīgās atliekas, iepriekš paziņoja Krievijas Izmeklēšanas komiteja.

Pērn aprīlī Krievijas valsts propagandas struktūras RT galvenā redaktore Margarita Simonjana paziņoja, ka 64 gadus vecais Bentlijs no Teksasas štata gājis bojā Doneckā.

Ukrainas droni iznīcinājuši 70% degvielas tvertņu Krievijas Temrukas jūras ostā, paziņojis Ģenerālštābs.

5. decembra uzbrukumā mērķa objektam tiek pārkrautas dažāda veida kravas, tostarp sašķidrinātā dabasgāze, ko izmanto Krievijas armijas apgādei.

Amerikāņu izdevums "19FortyFive" ir nosaucis šo lidmašīnu par neveiksmīgu projektu. Pēc komentētāja Brenta Īstvuda teiktā, lidmašīnai bija jākonkurē ar F-16 un F-15EX, taču pat nav pietuvojusies šim līmenim.

Iemesli ir zināmi: sankcijas, vāja avionika, pārāk daudz degvielu patērējošs dzinējs un vispārējs skaidrs lidmašīnas misijas trūkums.

Ekspluatācijā joprojām ir mazāk nekā desmit MiG-35, ražošana ir gandrīz apstājusies, un eksporta mēģinājumi ir cietuši neveiksmi. Ēģipte un Indija tā vietā izvēlējās citas iespējas.

Īstvuds norāda, ka MiG-35 bija paredzēts kā "pārejas" lidmašīna starp paaudzēm, taču pircēji nebija sajūsmā.