TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā ārdās par Beļģijas ministra izteikumiem, ka NATO atbildes triecienā var "nolīdzināt Maskavu ar zemi"

Ukrainas FPV drons episki iznīcina Krievijas MT-LB, kas piegādāja munīciju uz okupantu pozīcijām.

Krievija ir sākusi pret Ukrainu izmantot spārnoto raķeti 9M729, kas spēj nest kodolgalviņu. To apstiprināja ārlietu ministrs Sibiha, ziņo "Reuters". Pēc 5. oktobra trieciena Lapaivkas ciemam Ļvivas apgabalā tika atrastas raķetes atlūzas, kas apzīmētas ar 9M729.

Tieši šī raķete pamudināja Donaldu Trampu 2019. gadā izstāties no INF līguma. Toreiz Vašingtona apgalvoja, ka 9M729 pārkāpj līgumu un var lidot vairāk nekā 500 km attālumā. Maskava to noliedza. Tagad ir kaujas apstiprinājums: raķete nolidoja vairāk nekā 1200 km. Eksperti lēš, ka tās darbības rādiuss ir līdz 2500 km.

Saskaņā ar "Reuters" avotiem, regulāras palaišanas sākās 21. augustā, tikai dažas dienas pēc Trampa un Putina tikšanās Aļaskā. Kopš tā laika Krievija ir izšāvusi 23 šādas raķetes, kā arī divas agrākas palaišanas notika 2022. gadā.

Rietumu analītiķi Krievijas 9M729 izmantošanu uzskata par tiešu signālu Eiropai: tā atrodas trieciena attālumā.

IAEA apgalvo, ka Krievijas uzbrukumi Ukrainai ir bojājuši kritiski svarīgas apakšstacijas, kas nodrošina atomelektrostaciju drošu darbību. Dienvidukrainas un Hmeļņickas AES aģentūru komandas ziņoja par vienas ārējās elektrolīnijas zudumu katrā objektā. Rivnes AES diviem no četriem energoblokiem pēc tīkla operatoru pieprasījuma bija jāsamazina jauda.

IAEA ģenerāldirektors Rafaels Grossi brīdina, ka draudi kodoldrošībai ir reāli un pastāvīgi. Krievija turpina spēlēties ar uguni un infrastruktūru, kas ir ne tikai Ukrainas, bet arī Eiropas drošības pamatā.

Somija netālu no robežas ar Krieviju rīkos plaša mēroga militārās mācības, kurās piedalīsies jauniesaucamie un rezervisti.

Mācības notiks visu novembri un decembri, un tajās piedalīsies visi bruņoto spēku veidi. Kopumā mācībās piedalīsies vairāk nekā 15 000 Somijas karavīru.

Ierindnieks Aleksejs Kostrikins Novaja Tavolžankā nogalināja vietējo iedzīvotāju, pēc tam izvaroja viņa sievu un aizbēga. Viņš tika atrasts un arestēts dažu stundu laikā. Kaimiņi stāsta, ka ģimene palīdzēja militārpersonām — sieviete pat gatavoja virtuļus karavīriem.

Un tas vēl nav viss. Šodien apžēlotajam "kara varonim" un recidīistam Vladimiram Aleksandrovam tika piespriests mūža ieslodzījums. Viņš izvaroja un nogalināja 11 gadus vecu meiteni — pēc tam, kad iepriekš bija uzbrucis jaunai sievietei ar garīgās attīstības traucējumiem.

Viņš tika notverts Maskavā dažas dienas vēlāk. Pēc paziņu teiktā, Aleksandrovs plānoja bēgt uz Čečeniju — lai pievienotos Kadirova vienībai "Ahmat".

Plānotais ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina samits Budapeštā atcelts, jo Krievija uzstājusi uz savām prasībām Ukrainai, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem diplomātu aprindās.

Lēmums par samita atcelšanu pieņemts pēc ASV un Krievijas vadošo diplomātu saspringtās telefonsarunas.

Atcelšanas iemesls bija tas, ka Maskava nosūtījusi Vašingtonai memorandu ar stingriem nosacījumiem, ko Vašingtona nebija gatava pieņemt.

Doneckas apgabala aktīvo kauju zonās joprojām atrodas 15 700 civiliedzīvotāju, preses brīfingā pavēstīja apgabala kara administrācijas pārstāvis Dmitro Petlins.

"20 kopienās, kas klasificētas kā aktīvo kauju zonas, joprojām atrodas 15 700 civiliedzīvotāju. Par laimi, tur nav bērnu," sacīja Petlins.

Kopš 2022. gada februāra no Ukrainas kontrolētajām apdzīvotajām vietām Doneckas apgabalā evakuēti vairāk nekā 1,31 miljons civiliedzīvotāju, arī vairāk nekā 200 000 bērnu un aptuveni 47 000 cilvēku ar invaliditāti.

Pagājušajā nedēļā Doneckas apgabalu pameta 770 cilvēki.

Ukrainas armija naktī uz piektdienu Krievijā veikusi dronu triecienus enerģētikas objektiem Orlā un Vladimirā, kā arī naftas pārstrādes rūpnīcai Jaroslavļā, vēsta vietējie mediji.

Pēc trieciena Orlas termoelektrocentrālē izcēlies ugunsgrēks, bet pilsētā pazudusi elektrība, vēsta "Telegram" kanāli, atsaucoties uz aculieciniekiem un vietējiem iedzīvotājiem.

Sprādzieni bija dzirdami arī Jaroslavļā pie naftas pārstrādes rūpnīcas "Slavņeftj-JANOS".

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 31. oktobra rītam sasnieguši 1 141 830 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 970 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 310 tankus, 23 519 bruņutransportierus, 34 128 lielgabalus un mīnmetējus, 1533 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1233 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 346 helikopterus, 76 355 bezpilota lidaparātus, 3917 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 66 111 automobiļus un autocisternas, kā arī 3986 specializētās tehnikas vienības.

"[Pretgaisa aizsardzības sistēma] tika radīta laikā, kad lidoja tikai lielas lidmašīnas ar cilvēkiem, un lidoja pietiekami augstu. Tādēļ visvienkāršākais veids, kā to apiet, ir lidot "zem radariem". Šie verķi lido pietiekami zemu. (..) Ar ko viņu notriekt? Mūsu notriekšanas līdzekļi ir lieliski un noteikti to notriektu, taču tie maksā 10 freižu vairāk nekā drons, un to skaits ir ierobežots," skumji nosaka Krievijas dronu ražotāja, pētniecības un ražošanas centra "Uškujņik" ģenerāldirektors Aleksejs Čadajevs. Viņš piebilda, ka Krievija ir milzīga, un to nav iespējams pilnībā aizsargāt no droniem, turklāt ukraiņi tos pastāvīgi pilnveido.