TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins vēlas atgūt Kurskas apgabalu līdz Trampa inaugurācijai

ASV nākamais prezidents Donalds Tramps 12. novembrī paziņoja, ka par savu nacionālās drošības padomnieku izvēlējies Maiklu Valsu. Valss 2022. gadā aicināja ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju nodrošināt Kijivai vairāk ieroču. Tomēr 2024. gada oktobrī viņš norādīja, ka ir jāpārvērtē ASV mērķi Ukrainā. "Vai [iesaistīšanās Ukrainā] ir Amerikas interesēs, vai mēs veltīsim mūsu laiku, finanses un resursus, kas mums šobrīd ir nepieciešami Klusajā okeānā?" Valsis retoriski vaicāka preses konferencē.

"Notikuma vietā strādāja desmit ugunsdzēsēju brigādes un ātri nodzēsa ugunsgrēku," savā "Telegram" kanālā  vēstīja pilsētas mērs Vjačeslavs Gladkovs, piebilstot, ka nav ziņu par cietušajiem. Viņš piebilda, ka naftas bāze atrodas netālu no Stari Oskolas pilsētas.

Pēdējo mēnešu laikā Ukrainas spēki ir sākuši virkni bezpilota lidaparātu triecienu, kuru mērķis ir nodarīt kaitējumu Krievijas naftas rūpniecībai, kuras peļņa veicina Maskavas kara centienus.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumi sabiedrotajie, izmantot Rietumu piegādātos ieročus pa mērķiem Krievijas teritorijā, līdz šim ir cietuši neveiksmi. Tomēr arī bezpilota lidaparātiem var būt liela ietekme karadarbībā, ja tie trāpa viegli uzliesmojošiem un mazāk aizsargātiem mērķiem, piemēram, etanola rūpnīcām vai degvielas noliktavām.

"Arctic LNG 2", kas pieder Krievijas uzņēmumam "Novatek", mērķis ir saražot gandrīz 20 miljonus metrisko tonnu sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) gadā, lai pārdotu to galvenokārt Āzijas tirgiem, potenciāli radot miljardiem dolāru lielus ieņēmumus.

Tā tika plānota kā Krievijas lielākā SDG rūpnīca un vadošais projekts, lai palīdzētu valstij kļūt par pasaulē vadošo SDG ražotāju. Tomēr kā liecina "Bloomberg" dati, lauki, kas apgādā rūpnīcu, novembra pirmajās desmit dienās vidēji dienā iesūknēja 0,4 miljonus kubikmetru gāzes. Tas ir kritums par vairāk nekā 90% no vidējā ražošanas apjoma oktobrī, liecina Bloomberg aprēķini.

Šis rādītājs ir arī zemākais Krievijas projekta vidējais ražošanas līmenis vismaz kopš 2023. gada septembra. Vēl pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, pat Arctic LNG 2 pirmās līnijas nodošanas ekspluatācijā un palaišanas laikā, tā lauki tika ražoti no 2. miljoniem līdz gandrīz 14 miljoniem kubikmetru dienā.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāatbalsta Ukraina "tik ilgi, cik tas būs nepieciešams", lai atvairītu Krievijas iebrukumu, otrdien apstiprināšanas sēdē sacīja ES augstā ārlietu pārstāvja amatam nominētā Kaja Kallasa.

"Situācija kaujaslaukā ir sarežģīta. Un tāpēc mums ir jāturpina strādāt katru dienu," Briselē Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem sacīja bijusī Igaunijas premjerministre.

"Šodien, rīt un tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un ar tik lielu militāro, finansiālo un humāno palīdzību, cik vien tas būs nepieciešams."

Kallasai jāsaņem parlamenta zaļā gaisma, lai bloka ārpolitikas vadītāja amatā nomainītu Žuzepu Borelu.

Igaunijas ekspremjeri amatam izvirzījuši ES līderi, līdz ar to viņas nokļūšana amatā ir teju droša.

Kallasa sacīja, ka bloka atbalstam "jābūt balstītam skaidrā ceļā uz to, lai Ukraina pievienotos ES", brīdinot, ka "tas, par ko mēs šeit cīnāmies, ir Eiropas drošība un Eiropas principi".

Kallasa arī vēlas, lai ES ieņemtu stingrāku nostāju pret Ķīnu par atbalstu Krievijai karā pret Ukrainu. "Bez Ķīnas atbalsta Krievijai tā nespētu turpināt šo karu ar tādu spēku," norādīja igauņu politiķe.

EP deputāti iztaujāja viņu par dažādām tēmām, tai skaitā par ES attiecībām ar ASV, Tuvajiem Austrumiem, Ķīnu un Ukrainu.

Kallasa uzsvēra, ka jāliek Ķīnai dārgāk maksāt par to, ka tā piegādā Krievijai materiālus ieroču ražošanai un palīdz Krievijai izvairīties no ES sankcijām.

Aicinot ES dalībvalstis palielināt izdevumus aizsardzībai, Kallasa uzsvēra, ka tas ir steidzams uzdevums un lēmums ir jāpieņem tagad, miera laikā, lai ES valstis būtu gatavas tad, kad rastos vajadzība izmantot aizsardzības resursus.

Bijusī Igaunijas premjerministre arī sacīja, ka ES nedrīkst pieļaut, ka Ziemeļkoreja, Irāna un Krievija var saražot vairāk munīcijas Ukrainas karam nekā ASV un 27 ES dalībvalstis.

Kallasa arī uzsvēra, ka ASV nevar atļauties koncentrēties vienīgi uz Ķīnu un aizmirst par Ukrainu, jo abi jautājumi ir saistīti.

Krievijas tiesa otrdien piespriedusi piecu gadu un sešu mēnešu cietumsodu bērnu ārstei, kura pacienta vizītes laikā esot kritizējusi Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

68 gadus vecā pediatre Nadežda Bujanova tika atzīta par vainīgu apsūdzībās par "nepatiesas informācijas" izplatīšanu par Krievijas armiju. Krievija plaši izmanto šādas apsūdzības, lai apklusinātu disidentus un nepieļautu Maskavas politikas kritiku.

Bujanovu varasiestādēm denuncēja kāda Ukrainā krituša karavīra atraitne, kura apgalvoja, ka tiesnese kritizējusi Maskavas lomu konfliktā.

Bujanova tika aizturēta februārī un tiesāta, lai gan nebija publiski pieejamu pierādījumu, ka šāda saruna vispār ir notikusi. Pret viņu liecināja denunciantes Anastasijas Akinšinas septiņus gadus vecais dēls.

Bujanova tiesā noliedza vainu viņai izvirzītajās apsūdzības. Viņa sacīja, ka ir pediatre un nenožēlo nevienu dienu.

Lielākā daļa ukraiņu iebilst pret Krievijas ieņemto teritoriju atdošanu Maskavai apmaiņā pret mieru, liecina otrdien publicētie aptaujas rezultāti.

Kijivas Starptautiskais socioloģijas institūts veica aptauju mēnesi pirms Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās, kas pastiprinājusi bažas, ka Vašingtona varētu piespiest Ukrainu atteikties no kādas savas teritorijas daļas.

"2024.gada oktobra sākumā, neraugoties uz visiem sarežģītajiem apstākļiem, lielākā daļa ukraiņu - 58% - iebilda pret jebkādām teritoriālām koncesijām," teikts aptaujas secinājumos.

Ukraina, kas karavīru un ieroču skaita ziņā atpaliek no Krievijas, cenšas nepieļaut Krievijas karaspēka virzīšanos uz priekšu Doneckā, kamēr diplomātiskā frontē vairāki Kijivas sabiedrotie sākuši izrādīt paguruma pazīmes.

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs Tramps solījis izbeigt karu Ukrainā 24 stundu laikā, nepaskaidrojot, kā tieši grasās to izdarīt, bet līdz ar Trampu ievēlētais viceprezidents Džei Dī Venss atbalstījis ideju par konflikta iesaldēšanu.

32% ukraiņu ir gatavi teritoriju atdošanai Krievijai. No 2024.gada maija līdz oktobra sākumam šādi domājošo skaits nav daudz mainījies, bet, ja salīdzina ar kara sākumu, tas ir trīskāršojies. Kara sākumā šādu viedokli pauda tikai 10% ukraiņu.

Maskava ir atkārtoti pieprasījusi, lai Ukraina atdod Krievijas okupētās teritorijas kā priekšnoteikumu miera sarunām. Kijiva, protams, šo prasību ir noraidījusi.

Lai gan lielākā daļa ukraiņu uz jautājumu, vai viņi piekristu vispārējām teritoriālām koncesijām, atbildēja "nē", aptaujātie atbildēja atšķirīgi, kad tika jautāts, vai atteikšanās no dažiem apgabaliem būtu sarežģīta, bet pieņemama.

Aptuveni 46% ukraiņu būtu gatavi atteikties no Donbasa un Krimas, bet 39% norādīja, ka kompromiss būtu smags.