"Laimīga bez rokām," kā septiņus gadus pēc vīra zvērībām dzīvo Margarita
Pirms septiņiem gadiem sabiedrību šokēja stāsts par mājas vardarbības upuri, kuram greizsirdīgs vīrs nocirtis roku plaukstas. Sakropļojums un psiholoģiska trauma Margaritu Gračovu nesalauza. Šobrīd viņa palīdz citām sievietēm, kuras saskārušās ar laulāto nežēlību.
Ārsti un zinātnieki izdarīja teju neiespējamo: Margaritas Gračovas kreiso plaukstu izglāba, bet labās rokas vietā uzstādīja bionisko protēzi. Naudu modernajam aparātam izdevies savākt, pateicoties televīzijas programmas nevienaldzīgajiem skatītājiem. Tāpat 2021. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa piešķīra sievietei 370 tūkstošus eiro kā kompensāciju ārstēšanai.
Brunete iemācījusies lietot jauno roku, atradusi sevī spēku izstāstīt stāstu par vīru sadistu, piedzīvojusi virkni tiesu pār tirānu. Bet kā viņa spēja atkal noticēt mīlestībai pēc murga, ar kuru beidzās viņas laulība ar Dmitriju Gračovu? 12. novembrī daudzbērnu māmiņai aprit 32 gadi. Šis ir viņas biedējošais, bet nenoliedzami iedvesmojošais stāsts.
Margarita uzauga Serpuhovā, pēc skolas iestājās Starptautiskajā biznesa un vadības akadēmijā Maskavā, no kurienes iznāca ar marketologa diplomu. Dzimtajā pilsētā Rita pēc profesijas strādāja laikrakstā, bet, tā kā guva panākumus, tad ātri ieguva nodaļas priekšnieces amatu.
2012. gadā meitene apprecējās ar mīļoto Dmitriju Gračovu. Kadros no kāzām līgavainis un līgava izskatās laimīgs pāris, un sākumā tā arī bija. 2013. gadā dzīvesbiedriem piedzima Dima pirmdzimtais, bet vēl pēc gada - dēls Danila.
Ideālā bilde sāka brukt tieši tad, kad Margaritai beidzās dekrēts: vīram nepatika, ka brunetes karjera virzījās uz augšu. "Mēs vienkārši dzīvojām kopā. Nācām no darba, ēdām, gājām gulēt. Katrs nodarbojās ar savām lietām, " Rita atcerējās. "Rudenī nolēmu, ka jāšķiras. Tomēr bērnus atņemt tēvam negribēju, domāju, ka tik un tā viņus audzināsim kopā kā mīloši vecāki."
Piesakot šķiršanos, Gračova stingri nolēma, ka nesaies kopā ar Dmitriju nekādos apstākļos. "Viņš sāka skriet, dāvināt ziedus, nākt uz darbu, bet manas jūtas jau bija pārdegušas, jo pusgadu domāju par šķiršanos un skatījos, kā viņš uzvedīsies. Tad sākās strīdi, viņš saplēsa dokumentus, tas kļuva par pēdējo punktu. Es zinu, ka ir grūti noticēt, ka mums bija laimīga ģimene, un tad pēkšņi viss mainījās. Bet tā arī sanāca," dalījās Gračova.
Dmitrijs negribēja ticēt, ka sieva aiziet viņa rīcības dēļ, tāpēc viņam radās aizdomas, ka viņa ir atradusi citu. Vīrietis izmeta Margaritas kosmētiku, izspieda no viņas atzinību un pat lika iziet melu detektoru. 2017. gada novembrī Gračovs mīļoto aizeda uz mežu, kur draudēja viņai ar nazi. Rita vērsās policijā, taču tur notikušo uzskatīja par ģimenes strīdu, tāpēc iecirknis ar vīrieti veica vien skaidrojošu sarunu.
Palicis nesodīts, vīrietis sāka izdomāt nežēlīgu atriebības plānu. Viņš uzvedās maksimāli mierīgi, lai neradītu aizdomas. 2017. gada 11. decembrī Dmitrijs piedāvāja aizvest sievu līdz bērnudārzam un tad līdz darbam, taču biroja vietā viņi devās uz mežu.
Mežā viņš Margaritu sasēja. Pirms nocirst rokas, viņš nogrieza pirkstus. Bet, kad viņa mēģināja bēgt, sita ar cirvi, ievainojot gūžā, baiso izrēķināšanos aprakstīja Margaritas mamma.
Pēc pusotru stundu ilgas ņirgāšanās Dmitrijs sievu vedis uz slimnīcu, taču, viņasprāt, nevis aiz žēluma, bet gan tāpēc, ka zinājis - par šo "žēlsirdības" aktu un ierašanos ar vainīgo var mīkstināt sodu. Šķiet neiedomājami, ka cilvēks kaut ko tādu spējis izdarīt ar savu divu bērnu māti pie pilna saprāta, taču ekspertīzē konstatēts, ka vīrieša asinīs nav bijis ne alkohola, ne narkotiku. Viņš bija izplānojis pilnīgi visu: kā tiks galā ar Margaritu, nogādās viņu klīnikā un dosies padoties policijai.
"Viņš teica: "Tu gribēji bērnus samīļot, vadīt mašīnu, bet tagad tā visa tev nebūs." Es uzskatu, ka tas bija pārdomāts plāns, jo viņš gribēja nevis nogalināt mani, bet gan panākt, lai es visu mūžu ciestu, jo dzīvot bez rokām ir ļoti sarežģīti," sprieda Margarita.
Gračova zaudēja samaņu tikai slimnīcā, tāpēc viņas atmiņā palikušas visas vīra nozieguma briesmīgās detaļas. Viņa atcerējās, kā Dmitrijs mašīnā atvēra logu un teica: "Kāds adrenalīns!" Margarita apzinājās, ka dzīvesbiedram patikusi asins garša, un baidījās, ka pēc atbrīvošanas viņš pabeigs iesākto un nogalinās viņu.
Sievietei bija jāiztur jaunas fiziskas mokas. Pirmā operācija ilga piecas stundas, tad Margaritu atveda uz Maskavu, kur viņas kreiso roku burtiski savāca pa gabaliņiem 10 stundas.
Sadistam un tirānam vispirms atņēma vecāku tiesības, bet pēc tam piesprieda 14 gadus stingra režīma kolonijā par smaga kaitējuma nodarīšanu veselībai, nolaupīšanu un draudiem nogalināt. Pēdējā tieas sēdē Dmitrijs lasīja paša sacerētos dzejoļus un runāja par nožēlu, taču Margarita viņa teiktajam neticēja. Turklāt noziedznieks licis bijušajai sievai sagaidīt viņa atbrīvošanu, citādi viņš nocirtīs rokas viņas vecākiem...
Lai gan Gračova vaļsirdīgi stāstīja par traģēdiju intervijās un pat uzrakstīja grāmatu "Laimīga bez rokām", atradās tie, kas meklēja Margaritas vainu notikušajā. "Ir bail, ka cilvēkiem ir tāda uztvere un viņi uzskata: kaut kā jānoved vai jāizdara kāds pārkāpums, lai cilvēks varētu izšķirties par noziegumu. Bet neviens nav Dievs, lai lemtu likteņus," uzsvēra sieviete.
Margarita iemācījās vadīt automašīnu, gatavot un rūpēties par bērniem ar protēzi un daļēji funkcionējošu kreiso roku, taču bieži vien apkārtējo acīs viņa saskatīja nevis apbrīnu, bet žēlumu vai pat riebumu. "Bieži pamanu bērnudārzā, daiļslidošanas nodarbībās: kad sveši bērni pirmo reizi ierauga manu dzelzs roku, daudzi vecāki uzreiz sāk vilkt viņus pie sevis ar vārdiem "Neskaties, neej klāt". Man šķiet, pareizāk būtu bērnam stāstīt, ka mēs visi esam dažādi, ka cilvēki mēdz būt ratiņkrēslos, bez rokām, kājām, ar Dauna sindromu un tā tālāk, nevis slēpt bērnus no mums, it kā mēs būtu slimi ar koronavīrusu," sprieda Gračova.
Lai pieņemtu jauno sevi, Margarita piedalījās fotosesijās, kas brīžiem bija gana atklātas. Sieviete vēlējās parādīt, ka jebkurš cilvēks var palikt seksuāls un pievilcīgs, neskatoties uz fiziskiem trūkumiem vai kādām citām niansēm. Protams, Gračovas motivāciju saprata ne visi: vieni komentētāji sociālajos tīklos rakstīja, ka bildes ir nepiedienīgas, citi lūdza uz protēzes vilkt cimdu, lai nebiedētu tautu.
"Nīdēji un cilvēki, kuriem patīk apsūdzēt, nosodīt, atrast šādās fotosesijās pamatojumu mana bijušā vīra ("pati vainīga, ja jau tādas bildes, tātad rokas nocirtis ne bez iemesla") rīcībai uzreiz ejiet garām!" viņa atbildēja.
Tomēr bija arī sievietes, kuras rakstīja Ritai, ka ir kļuvušas par mājas vardarbības upuriem, un lūdza padomu. Nav brīnums, ka tieši Gračovu izvēlējās par raidījuma "Tuvi cilvēki" vadītāju, kur viņa palīdz raidījuma viesiem pārdzīvot sāpes un nodevību.
Bet cik lielā mērā Margaritai izdevās uzlabot savu dzīvi? Runa nav par karjeru vai atgriešanos ierastajā dzīvē, bet gan par sirds lietām, jo uzticēties vīrietim pēc šādas traģēdijas ir ārkārtīgi sarežģīti. Kā izrādās, vēl 2019. gada septembrī Gračova apprecējās ar pēterburdznieku Maksimu Andrjuščenko, taču par kāzām pāris paziņoja tikai pirmajā gadadienā.
Mūziķis un lielas celtniecības firmas darbinieks uzrakstījis Margaritai sociālajos tīklos, viņa atbildējusi uz īsziņu, un sākusies draudzība, kas pamazām pāraugusi par ko vairāk. Bildinājumu Maksims izteica, izmantojot jauku komiksu, kurā bija rakstīts, par ko viņš iemīlēja Gračovu.
Ziņa par Margaritas grūtniecību, kas izskanēja 2021. gada pavasarī, kļuva par sensāciju. Pāris gaidīja meitiņu, bet piedzimis puika. Kopā ar dzīvesbiedru dekrētā aizgājusī raidījuma vadītāja pievērsusies jaunas mājas celtniecībai un iekārtošanai ar panorāmas logiem. Vēl vairāk mīlētāju tuvināja ilgi gaidītās meitiņas piedzimšana 2024. gada pavasarī. Taču, lai gan Margarita ir laimīga jaunajā laulībā, baisās pagātnes atbalsis nekur nav pazudušas - viņa joprojām baidās no dienas, kad bijušais vīrs iznāks no cietuma.
Margarita Gračova ir pārliecināta, ka runāt par mājas vardarbību ir svarīgi, tāpēc nekautrējas atcerēties savas dzīves traģisko daļu. "Pēc sevis zinu, grūti piecelties un uzreiz aiziet, īpaši, ja ir bērni. Bet vajag izdomāt, atrast izejas ceļus. Par laimi, ir fondi, kas nodrošina patvērumu. Svarīgi tur vērsties un izstrādāt tālāko plānu," viņa saka.
Informāciju par to, kā palīdzēt no vardarbības cietušajam meklē šeit.