TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievi naktī uzbrukuši Ukrainai ar 142 droniem

Šāda kampaņa sākta pēc tam, kad Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs paudis atbalstu Ukrainas teritoriālai integritātei un aicinājis to nesamierināties ar Krievijas okupāciju.

Krievu propagandisti sāk draudēt Azerbaidžānai.

Daudzo parasto salašņu un briesmoņu klāstam aktīvi pievienojas arī notiesātās Krievijas amatpersonas, kuras alkst karot Ukrainā, lai nesēdētu cietumā. Šoreiz to klāstam piepulcējies bijušais Sahalīnas apgabala gubernators Aleksandrs Horošavins, kurš izcieš 15 gadu cietumsodu par kukuļņemšanu, ir izteicis vēlmi doties karot pret Ukrainu. 66 gadus vecais Horošavins pašlaik atrodas Habarovskas novada kolonijā. Iepriekš viņš bija lūdzis atlikušo soda daļu aizstāt ar piespiedu darbiem, taču viņam tika atteikts.

Bijušo Sahalīnas apgabala gubernatoru apcietināja 2015. gada martā. Viņš iegājis vēsturē kā pirmais arestētais amatā esošais Krievijas subjekta vadītājs. Tiesa atzina Horošavinu par vainīgu 17 kukuļņemšanas epizodēs par kopējo summu 522 miljoni rubļu (5,55 miljoni eiro), kā arī naudas atmazgāšanā.

ASV prezidents Donalds Tramps publicējis savdabīgu ilustrāciju ar mulsinošu frāzi, reaģējot uz nesenajām baumām par savu nāvi. Baltā nama vadītājs attēlots uz liesmojošas Zemes fona, bet parakstā sola vērienīgus notikumus, kurus “nekas nespēs apturēt”.

Tramps savā sociālā tīkla “Truth Social” kontā publicējis atsauci uz ierakstu mikroblogošanas vietnē “X”, kurā viņš redzams uz liesmojošas Zemes fona, bet virs kreisās plaukstas redzams simbols sazvērestību teoriju popularizētāju simbols “Q+”. “Pasaule drīz sapratīs. Nekas nespēj apturēt to, kas notiks.”

Ar ko saistīts šis vēstījums, Tramps neatklāja, tomēr mediji vēsta, ka šo frāzi iecienījuši sazvērestības teoriju “QAnon” piekritēji, kas uzskata, ka pasauli kontrolē pedofilu grupa, kurā ietilpst Sātanu pielūdzošie Demokrātu partijas līderi, bet Tramps ar viņiem cīnās.

Nesen Tramps paziņojis, ka viņš labprāt redzētu arestētus bijušos Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) un Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītājus Džonu Brenanu un Džemsu Komiju par "viltus apgalvojumiem" par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā. "Viņi ir ļoti slikti cilvēki. Un viņi ir ļoti ļoti slimi cilvēki," izdevumam "The Daily Caller" vēstīja Tramps. Nesen FIB sarīkoja kratīšanu bijušā Trampa nacionālās drošības padomnieka un vēlākā kritiķa Džona Boltona mājā, bet Tramps jau vairākkārt draudējis saviem oponentiem ar arestu.

Pēdējo dienu laikā Tramps masveidā pārpublicējis ar mākslīgo intelektu izveidotus attēlus, piemēram, kur viņš redzams kā policists vai specvienības SWAT loceklis, bet analoģiski izveidotā video viņš parādīts pārveidojamies no maza bērna līdz mūsdienām, fonā skanot grupas "Alphaville" slavenajai dziesmai "Forever Young" ("Mūžīgi jauns"). Viņš arī vairākkārt stāstījis, ka apsver iespēju kandidēt uz ASV prezidenta amatu 2028. gada vēlēšanās, kaut gan to aizliedz ASV konstitūcija, jo amerikāņi tā gribot. Jāpiebilst, ka 79 gadus vecais Tramps jau tagad ir vecākais ievēlētais ASV prezidents.

Vairāk lasiet šeit.

Meitenīte piedzima, kad krievi jau bombardēja Ukrainas pilsētas, un tika nogalināta kārtējā "miermīlīgās brāļu tautas" uzbrukumā.

Krievijas diktators Vladimirs Putins vizītē Ķīnā tiksies ar Slovākijas premjerministru Robertu Fico, svētdien paziņojis Kremlis.

Slovākijas premjerministrs ir viens no retajiem Eiropas līderiem, kas saglabājis tuvas attiecības ar Krievijas diktatoru.

Kremlis paziņoja, ka Ķīnā, kur Putins ieradies uz Šanhajas sadarbības organizācijas samitu, plānota Putina un Fico tikšanās, bet neatklāja, kad un kur tieši. Nav zināms arī, kādus jautājumus viņi plāno apspriest.

Fico gatavojas trešdien doties uz Pekinu, lai piedalītos militārajā parādē par godu Otrā pasaules kara beigām. Plānots, ka arī Putins apmeklēs šo parādi.

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam draudzīgā Ungārija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas atteikusies parakstīt ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Kajas Kallasas sagatavoto dokumentu, kurā nosodīts Krievijas naktī uz 28. augustu veiktais asiņainais uzbrukums Ukrainas galvaspilsētai Kijivai, nogalinot 25 cilvēkus, tostarp četrus bērnus. Otra Kremlim draudzīgā ES dalībvalsts Slovākija bija pievienojusies nosodījumam.

Naktī uz 28. augustu Krievija otru intensīvāko gaisa uzbrukumu Ukrainai kopš invāzijas sākuma 2022. gada 24. februārī, galvenokārt uz Kijivu raidot gandrīz 600 dronus un 31 raķeti, trāpot vairākām ēkām, tostarp sagraujot daudzdzīvokļu namu, kā arī nodarot postu Eiropas Savienības pārstāvniecība centra un Britu padomes ēkām.

26 parakstītājvalstis apņēmās sniegt turpmāku atbalstu Ukrainai, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru, un aicināja ieviest jaunus sankcijas pret Krieviju.

Kā ierasts, Krievija paziņoja, ka jau 1285 dienas ilgstošajā “speciālajā militārajā operācijā” tiek šauts tikai pa militāriem objektiem, savukārt Ungārija nolēma ne izteikt līdzjūtību Ukrainai, ne nosodīt šo uzbrukumu, tieši otrādi, nosakot sankcijas Ukrainai sakarā ar tās uzbrukumu naftas cauruļvadam “Družba”, ar kuru Ungārija saņem krievu naftu. Sankcijas attiecas uz Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieri, etnisko ungāru Robertu Brovdiju ar iesauku “Maģārs” jeb “Ungārs”, kuram trīs gadus aizliegts iebraukt Ungārijā un tādējādi visā Šengenas zonā.

Vairāk lasiet šeit.

Norvēģija plāno iegādāties savai karaflotei piecas vai sešas Lielbritānijā ražotas fregates, svētdien paziņojusi valdība.

Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre preses konferencē uzsvēra, ka Norvēģijai nepieciešamas fregates, jo tā saskaras ar nopietnāko situāciju drošības jomā kopš Otrā pasaules kara.

Konkursā par karakuģu piegādi piedalījās arī ASV, Vācija un Francija, bet uzvarēja Lielbritānija, atklāja Stēre, piebilstot, ka Norvēģija un Lielbritānija ir tuvas sabiedrotās ar kopīgām interesēm un ļoti ciešām saitēm.

Līguma summa netiek izpausta.