Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: kā jau prognozēts, Putins ar Zelenski nerunās

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: kā jau p...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 23:48
"Laiks nav Krievijas pusē!" Agresorvalsts ekonomika kļūst aizvien nestabilāka

Krievijas kara laika ekonomika kļūst arvien nestabilāka un tās strukturālās vājās vietas pieaug, liecina otrdien, 13. maijā, publicetais Stokholmas Pārejas ekonomikas institūta (SITE) ziņojums.

“Krievijas kara ekonomikas fiskālais stimuls [valdības rīcība, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi] īstermiņā ir noturējis Krievijas ekonomiku virs ūdens, taču budžeta atkarība no necaurspīdīga finansējuma, kropļojoša resursu sadale un sarūkošas fiskālās rezerves [valsts budžeta uzkrājumi vai rezerves, kas tiek veidotas, lai nodrošinātu finansiālu drošību] padara ekonomiku nespējīgu turēties virs ūdens ilgtermiņā. Pretēji Kremļa naratīviem, laiks nav Krievijas pusē,” norādīts institūta ziņojumā. Vairāk lasi šeit.

Vakar 23:22
Pentagons neizslēdz karu starp ASV un Krieviju

ASV Aizsardzības departaments Ukrainas kara eskalācijas gadījumā uzskata par iespējamu tiešu konfliktu starp ASV un Krieviju.

Šo paziņojumu sniedza ģenerālis Gregors Guio, ASV Ziemeļu pavēlniecības un Ziemeļamerikas Aerokosmiskās aizsardzības pavēlniecības (NORAD) vadītājs.

Gio izteikumi tika sagatavoti uzklausīšanai Senāta Bruņoto spēku komitejā, kur tika apspriesta pieaugošā konflikta iespējamība ar tādām valstīm kā Krievija, Irāna, Ķīna un Ziemeļkoreja.

Vakar 23:17
Rets gadījums, kur ukraiņi ar MANPADS palīdzību notriec okupantu lidmašīnu

Ukrainas bruņotie spēki ir parādījuši videoierakstu, kur redzama Krievijas Su-25 lidmašīnas iznīcināšana, izmantojot cilvēka pārnēsājamo pretgaisa aizsardzības sistēmu "Igla".

Vakar 22:49
Krievija vēlas atdzīvināt 2022. gada Stambulas projektu kā sarunu pamatu

Krievija vēlas atdzīvināt 2022. gada Stambulas projektu kā sarunu pamatu — dokumentu, kas tolaik tika uzskatīts par tuvu Ukrainas kapitulācijai.

Sūtnis Mirošņiks saka, ka to varētu izmantot "ar korekcijām" pirms rītdienas sarunām. Taču Ukraina tagad ir daudz spēcīgāka, padarot atgriešanos pie šīs sistēmas ļoti maz ticamu.

Vakar 22:36
Boriss Džonsons: "Mums nebija drosmes pilnībā atbalstīt Ukrainu Baidena vadībā"

Bijušais Apvienotās Karalistes premjerministrs kritizēja Rietumu puspasākumus, sakot, ka Tramps vismaz 2018. gadā nosūtīja letālu palīdzību. Viņš brīdināja, ka pašreizējās miera sarunas riskē izbeigt karu pēc Putina noteikumiem, kas Ukrainai būtu katastrofa.

"Tramps patiesībā var sasniegt rezultātus, ja miers rodas caur spēku," apgalvo Džonsons.

Vakar 22:10
Krievijas uzbrukuma spēki uz Hrodivkas-Mirnohradas ceļa sastopas ar nāvējošu slazdu

Krievijas komandieri mēģināja izmantot 5 kilometrus garo asfaltēto ceļu starp Hrodivku un Mirnohradas dienvidu rajonu, taču sastapās ar sagatavotu mīnu, novērošanas punktu un dronu operatoru nāves zonu.

Vakar 21:48
ASV iebilst pret prezidenta Zelenska uzaicināšanu uz NATO samitu Hāgā

ASV iebilst pret prezidenta Zelenska uzaicināšanu uz NATO samitu Hāgā 24. jūnijā, un pašlaik uzaicinājumi ir nosūtīti tikai Āzijas partneriem: Japānai, Dienvidkorejai, Austrālijai un Jaunzēlandei. NATO un Ukrainas līderu padomes sanāksme pagaidām nav plānota, lai gan ministru līmeņa sanāksme varētu notikt.

Vakar 21:13
Orbāns sasaucis Ungārijas Aizsardzības padomi saistībā ar "bezprecedenta operāciju, ko veikuši Ukrainas specdienesti"

Ungārijas premjerministrs apsūdzēja opozīcijas partiju "Tisa" par dalību Ukrainas izlūkošanas operācijā, kuras mērķis bija novērst referendumu par dalību ES.

Vakar 21:06
Ukrainas gāzes krātuvju rezerves ir samazinājušās līdz zemākajam līmenim vismaz 11 gadu laikā

Ukrainas pazemes krātuves pašlaik izmanto 19,4% no to jaudas.

Vakar 20:59
Solovjovs iesaka iznīcināt Eiropas ikoniskākos tūrisma objektus

Krievu propagandists Solovjovs iesaka iznīcināt Reihstāgu, Elizejas pili vai Tauera tiltu, lai eiropieši "sajustu tiešus un skaidrus draudus sev".

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".