TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Degošs okupantu helikopters Ka-52, ko Ukrainas aizstāvjiem izdevās notriekt ar FPV drona palīdzību.
Francijas Jūras spēki aizturēja tankkuģi "Deyna" no Krievijas tā sauktās "ēnu flotes", kas bija ceļā no Krievijas. Kuģis, kas kuģoja zem Mozambikas karoga, tika pārtverts netālu no Alžīrijas krastiem.
Source: https://t.co/1VkRE6NSGD
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 20, 2026
Krievijas centrālās bankas direktoru padome piektdien nolēma piekto sanāksmi pēc kārtas samazināt bāzes procentlikmi, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.
Banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,5 procentpunktiem līdz 15%.
Iepriekšējo reizi izmaiņas procentlikmē tika veiktas februārī, kad tā arī tika samazināta par 0,5 procentpunktiem.
Krievijas centrālā banka piektdien norādīja, ka jaunākie rādītāji liecina par ekonomiskās aktivitātes sabremzēšanos 2026. gada sākumā, un patērētāju pieprasījums samazinājies pēc straujā kāpuma pērnā gada nogalē.
Ukrainas Aizsardzības spēki atrodas gandrīz tajās pašās pozīcijās kā pagājušajā gadā, taču krievu zaudējumi pieaug, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Ja salīdzinām ar pagājušo gadu, mēs atrodamies gandrīz tajās pašās pozīcijās, tikai krievu zaudējumi pieaug," viņš teica sarunā ar blogeri Maksu Klimenko.
Krievijas valdība ir iesniegusi parlamenta apakšpalātā likumprojektu, kas ļaus ievest karaspēku citās valstīs, lai aizsargātu tajās arestētos vai tiesas lēmuma dēļ vajātos Krievijas pilsoņus, liecina Valsts Domes elektroniskajā datu bāzē publicētais dokuments.
Likumprojekta paskaidrojuma rakstā teikts, ka grozījumi paredzēti federālā likuma "Par Krievijas Federācijas pilsonību" 6. pantā un federālā likuma "Par aizsardzību" 10. pantā. Kā norādīja grozījumu autori, tas ir nepieciešams, "lai aizsargātu Krievijas pilsoņu tiesības gadījumā, ja viņi tiek arestēti (aizturēti), krimināli vai citādi vajāti", pamatojoties uz lēmumiem ārvalstu un starptautiskajās tiesās, kurām piešķirtas pilnvaras bez Krievijas līdzdalības vai kurām ir kompetence, kas nav balstīta uz starptautisku līgumu ar Krieviju vai attiecīgu ANO Drošības padomes rezolūciju.
Ukraina lūdz Katarai "Mirage 2000-5" iznīcinātājus apmaiņā pret sadarbību dronu jomā, ziņo "Intelligence Online".
Source: https://t.co/M5NvQjCpsO
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 20, 2026
Slovākijas premjerministrs Fico brīdina par "turpmākiem pasākumiem" saistībā ar strīdu ar Ukrainu par naftas cauruļvadu "Družba".
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico 19. martā paziņoja, ka Slovākija varētu veikt turpmākus pasākumus pret Ukrainu, ņemot vērā Krievijas naftas piegāžu pārtraukumu.
⚡️Slovakia’s Fico warns of 'further measures' over Druzhba pipeline dispute with Ukraine.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 19, 2026
Slovak Prime Minister Robert Fico said on March 19 that Slovakia may take further measures against Ukraine, given the ongoing halt in Russian oil supplies.https://t.co/HUvyLm9LwQ
Beļģijas uzņēmums "John Cockerill" piegādāja Ukrainai modernizētus "Leopard 1" tankus ar Cockerill 3105 torņiem, pievienojot netiešās uguns spējas, mērķu atklāšanu līdz 18 km attālumā un automātiskos ielādes mehānismus 12-16 šāviņiem.
Belgium’s John Cockerill delivered upgraded Leopard 1 tanks to Ukraine with Cockerill 3105 turrets, adding indirect fire capability, target detection up to 18 km and autoloaders for 12-16 rounds. #Ukraine pic.twitter.com/RhTfS39PNV
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 19, 2026
Pokrovskas virzienā Ukrainas bezpilota lidaparāts (FPV) notriecis Krievijas Ka-52 uzbrukuma helikopteru.
Source: https://t.co/5i9oVa5iHn
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 20, 2026
Ukraiņu eksperti norāda, ka uz vienu dronu tika izmantotas līdz pat 8 Patriot raķetes un 6 miljonus dolāru vērtus pārtvērējus pret 70 tūkstošus dolāru vērtiem bezpilota lidaparātiem, savukārt slikti nomaskēti radari tika iznīcināti ar lētiem droniem, ziņo "The Times".
❗️Ukrainian experts in the Middle East were shocked by US air defense tactics, citing the use of up to 8 Patriot missiles per drone and $6M interceptors against $70K UAVs, while poorly concealed radars were destroyed by cheap drones, The Times reports. #Iran
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 20, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
