TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina paralizē Krievijas galveno naftas eksportēšanas ostu Melnajā jūrā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina repatriējusi 1000 kritušo karavīru mirstīgās atliekas, kuras Krievija apgalvo, ka pieder Ukrainas karavīriem, ziņo Koordinācijas štābs.
Ukraine has repatriated the bodies of 1,000 fallen soldiers, which Russia claims belong to Ukrainian service members, according to the Coordination Headquarters. #Ukraine pic.twitter.com/QjTGhSmLTd
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 9, 2026
Tramps pieprasa Eiropas sabiedrotajiem dažu dienu laikā sniegt konkrētu militāru ieguldījumu operācijās Hormuza šaurumā, saskaņā ar NATO vadītāja Marka Rutes sniegto informāciju diplomātiem. Pieprasījums ietver karakuģus vai citas spējas, ziņo "Spiegel".
❗️Spiegel: Trump demands European allies provide concrete military contributions to operations in the Strait of Hormuz within days, according to diplomats briefed by NATO chief Mark Rutte. The request includes warships or other capabilities. #US
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 9, 2026
Eiropas Savienība (ES) ceturtdien kā ārkārtīgi satraucošas raksturoja mediju ziņas, ka Ungārija nodevusi ES dokumentus Krievijai, un aicināja Budapeštu steidzami sniegt paskaidrojumus.
Brisele norādīja, ka ziņas, kas balstītas uz noplūdinātām telefonsarunām starp Ungārijas ārlietu ministru Pēteri Sījārto un Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu, liecina par satraucošu iespējamību, ka ES dalībvalsts "aktīvi darbojas pret ES un visu tās pilsoņu drošību un interesēm".
"Tāpēc tas ir ārkārtīgi satraucoši, un attiecīgās dalībvalsts valdībai ir steidzami jāsniedz paskaidrojumi," preses konferencē paziņoja Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāve Paula Pinho.
Lielbritānija un Norvēģija vadījušas militāru operāciju, lai atturētu Krievijas zemūdenes, kas tiek turētas aizdomās par ļaunprātīgām aktivitātēm Atlantijas okeāna ziemeļos, ceturtdien paziņoja Lielbritānijas armija.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs atklāja, ka fregate, lidmašīnas un simtiem karavīru uzraudzīja Krievijas uzbrukuma zemūdeni un divas izlūkošanas zemūdenes netālu no zemūdens infrastruktūras uz ziemeļiem no Lielbritānijas. Viņš paziņoja, ka pēc vairāk nekā mēnesi ilgās operācijas Krievijas zemūdenes beigu beigās pameta teritoriju.
Aizstāvot centienus palielināt aizsardzības izdevumus, Francijas aizsardzības štāba priekšnieks Fabjēns Mandons ceturtdien paziņojis, ka kara ar Krieviju iespējamība tuvāko gadu laikā joprojām ir viņa galvenā problēma.
"Krievijas draudu saglabāšanās mūsu kontinentā, pastāvot atklāta kara iespējamībai, joprojām ir manas galvenās bažas attiecībā uz militāro gatavību," atzina Mandons, uzstājoties parlamenta apakšpalātas Aizsardzības komitejas sēdē, kas bija veltīta likumprojektam par aizsardzības izdevumu palielināšanu no 2024. līdz 2030. gadam.
Saskaņā ar likumprojektu, ko valdība prezentēja trešdien, Francijas aizsardzības izdevumiem papildus 413 miljardiem eiro, kas paredzēti laikposmam no 2024. līdz 2030. gadam, būtu jāpievieno vēl 36 miljardi eiro.
Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) aizturējis bijušo "Radio Brīvā Eiropa" žurnālistu aizdomās par palīdzības sniegšanu Ukrainai kiberuzbrukumu sagatavošanā, ceturtdien paziņojis FSB.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Krievijā aizturēti desmitiem cilvēku apsūdzībās par sabotāžas plānošanu vai slepenas informācijas nodošanu Ukrainas armijai.
FSB pavēstījis, ka aizdomās par valsts nodevību Sibīrijas pilsētā Čitā aizturējis 1960. gadā dzimušu vīrieti. FSB apgalvo, ka viņš nodevis ienaidniekam informāciju par kādu vietējo mediju un kritiskās infrastruktūras objektu, lai pret tiem tiktu organizēti ļaunprātīgi kiberuzbrukumi.
30. jūras kājnieku brigādes 426. bezpilota sistēmu pulks, izmantojot "Bulava" tipa klaiņojošo munīciju, uzbruka Krievijas aizmugures pozīcijām Hersonas apgabala kreisajā krastā. Tika iznīcināta KamAZ kravas automašīna, kas atradās vairāk nekā 70 km attālumā no frontes līnijas. Vairāk lasi šeit.
1. atsevišķā bezpilota sistēmu spēku centra un vienības "Fēnikss" operatori iznīcināja Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu "Tor-M2", uzbruka loģistikas centram Perevaļskā (okupētajā Luhanskas apgabala teritorijā) un iznīcināja ienaidnieka antenas.
❗️Operators of the 🇺🇦1st Separate Center of Unmanned Systems Forces and the «🇺🇦Phoenix» unit destroyed a 🇷🇺Russian Tor-M2 air defense system, struck a logistics center in Perevalsk (temporarily occupied territory of Luhansk region), and eliminated enemy antennas. pic.twitter.com/0YIbJoUl9R
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 9, 2026
Semafor ziņo, ka saskaņā ar bijušo amatpersonu teikto, sagaidāms, ka Trampa administrācija pagarinās savu atkāpšanos no Krievijas naftas sankcijām, un šis solis varētu pavērt ceļu līdzīgam atvieglojumam attiecībā uz Irānas naftu, Vašingtonai cenšoties ierobežot enerģētikas satricinājumus un tirgus spiedienu.
❗️Semafor: The Trump administration is expected to extend its waiver on Russian oil sanctions, according to former officials, a move that could clear the way for similar relief on Iranian oil as Washington tries to contain energy shocks and market pressure. #US
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 9, 2026
Lietuvas armija ir izstrādājusi un analizējusi četrus iespējamos scenārijus, kurus Krievija varētu īstenot uzbrukumam Baltijas valstīm, to intervijā Ukrainas ziņu aģentūrai "Ukrinform" atklājis Lietuvas Strēlnieku savienības komandieris pulkvedis Lins Idzelis. Pēc viņa teiktā, visbīstamākais būtu pēkšņs iebrukums, ko pavadītu masīvs gaisa trieciens. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



