TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal kara turpināšanā vaino Zelenski, "kuram nav kāršu"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
ASV nespēj nodrošināt pietiekami daudz raķešu Persijas līča valstīm un Ukrainai, lai tās varētu sevi aizsargāt, piektdien atzina Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus.
"Ir pilnīgi skaidrs, ka līdz ar Irānas krīzi mums Eiropā tas ir kļuvis vēl akūtāk - palielināt pretgaisa aizsardzības un pretballistikas raķešu ražošanu," uzturoties Varšavā, norādīja Kubiļus.
"Amerikāņi tiešām nespēs nodrošināt pietiekami daudz šo raķešu gan Persijas līča valstīm, gan pašai Amerikas armijai, gan arī Ukrainas vajadzībām," piebilda komisārs.
Krievija sniedz Irānai izlūkošanas informāciju par ASV karakuģu un lidmašīnu izvietojumu Tuvajos Austrumos, atsaucoties uz avotiem, vēsta laikraksts "The Washington Post" (WP).
"Krievija sniedz Irānai izlūkošanas datus, lai dotu triecienus amerikāņu spēkiem Tuvajos Austrumos, un tā ir pirmā pazīme, ka vēl viens nopietns ASV pretinieks, lai arī pastarpināti, piedalās karā," atsaucoties uz trim par izlūkošanu informētām amatpersonām, raksta WP.
Kopš ASV un Izraēlas operācijas sākuma Krievija nodevusi Irānai informāciju par ASV militāro objektu, tajā skaitā kuģu un lidmašīnu, izvietojumu.
"Tā, šķiet, ir visai vērienīga iniciatīva," piebildusi viena no amatpersonām.
Krievijas parlamenta deputāts Anatolijs Vasermans: Ukraina ir pilnībā jāiznīcina, lai no tās nepaliktu "neviens kvadrātmetrs".
"Manuprāt, kamēr vien Vecajā pasaulē būs palicis kaut viens kvadrātmetrs ar nosaukumu "Neatkarīga Ukraina", šis kvadrātmetrs tiks izmantots, lai novietotu atkritumus, kas vērsti pret pārējo Krieviju," viņš teica.
Russian MP Anatoly Vasserman: Ukraine must be completely destroyed so that "not a single square meter" of it remains.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 6, 2026
"From my point of view, as long as there is even one square meter left in the Old World labeled 'Independent Ukraine,' that square meter will be used to place… pic.twitter.com/YCqj9jDlj0
Baltijas jūrā 2023.-2025. gadā notikušie incidenti, kad tika bojāta stratēģiski svarīga zemūdens infrastruktūra, nav saistīti ar apzinātām darbībām, ko veikušas to kuģu apkalpes, kas bijuši ceļā uz vai no Krievijas ostām, teikts piektdien publicētajā Lietuvas izlūkdienestu draudu novērtējumā.
Kā teica Aizsardzības ministrijas Otrā operatīvo dienestu departamenta vadītājs Mindaugs Mažons, bieži vien pēc incidenta pirmie komentāri nenāk no izlūkdienestiem, un tas dažkārt veicina nepatiesas informācijas izplatīšanos.
Krievija plāno līdz gada beigām palielināt bezpilota sistēmu spēku personālu no 80 līdz 165 tūkstošiem cilvēku, un šī mērķa sasniegšanai Aizsardzības ministrija uzsākusi vervēšanas kampaņu, kas vērsta uz studentiem un tehniski kompetentiem jauniešiem, vēsta Ukrainas aizsardzības ziņu vietne "Defense Express".
Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja pretinieka plānus palielināt armijas struktūru, kas tikai pagājušā gada beigās ieguva atsevišķu statusu.
Okupētās Horļivkas rajonā noticis spēcīgs sprādziens, un tur pašlaik plosās ugunsgrēks.
❗️A powerful explosion occurred in the area of the temporarily occupied Horlivka, and there is currently a fire there. pic.twitter.com/BXNRhG5UdR
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 6, 2026
Krievijā drīzumā tiks pilnībā bloķēta populārā ziņojumapmaiņas lietotne "Telegram". Visas šaubas tika kliedētas pēc Kremlī sarīkotās etīdes par šo jautājumu. Šī iestudējuma video 5. martā izplatīja Krievijas valsts mediji. Tas attiecas uz Krievijas diktatora Vladimira Putina un sieviešu tikšanos gaidāmajā Starptautiskajā sieviešu dienā (8. martā). Tikšanās laikā it kā negaidīti tika pieminēta "Telegram" "bīstamība". Vairāk lasi šeit.
6. martā notika karagūstekņu apmaiņas otrais posms un Ukrainā no Krievijas gūsta atgriezās 300 Ukrainas aizstāvji. Kopumā divu dienu laikā notika apmaiņa "500 pret 500".
Ungārijas valdība publicējusi videoierakstu, kurā redzama Ukrainas pārvadātāju aizturēšana. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha apsūdzēja Ungāriju, ka tā sagrābusi par ķīlniekiem Ukrainas bankas darbiniekus, kuri transportēja 40 miljonus ASV dolāru, 35 miljonus eiro un deviņus kilogramus zelta.
Ukrainas un Krievijai draudzīgās Ungārijas konfliktā iesaistījies Kremlis, iesakot NATO kopīgi vērsties pret Ukrainu, kurā krievu okupanti jau piekto gadu turpina asiņaino invāziju.
Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka NATO derētu aktivizēt sava dibināšanas līguma 5. pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai vai vairākām dalībvalstīm ir pielīdzināms uzbrukumam visai aliansei. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



