TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Pagājušajā gadā no Eiropas Savienības dalībvalstīm uz Krieviju aizveda gandrīz divus tūkstošus tonnu dabīgā kaučuka. Kā atklāja Ukrainas Ekonomiskās drošības padome, viens no galvenajiem Eiropas Savienības dabīgā kaučuka piegādes ceļiem uz Krieviju, kur šo kaučuku izmanto arī militāro lidmašīnu riepu ražošanā, ved tieši caur Latviju.
Ukrainas pilsētā Čerņihivā svētdien notika dienu iepriekš atbrīvoto četru Baltkrievijas politieslodzīto preses konference, kurā viņi pastāstīja, ka nav zinājuši, ka tiks aizvesti uz Ukrainu, kā arī, ka viņiem Baltkrievijā atņemtas pases.
Preses konference notika Čerņihivas apgabala slimnīcā. Tajā piedalījās Marija Kaļesņikava, Uladzimirs Labkovičs, Viktars Babarika un Aļaksandrs Feduta. Bažījoties, ka preses konferences norises vieta varētu tikt atklāta un Krievijas karaspēks varētu uzbrukt slimnīcai, Ukrainas iestādes aizliedza žurnālistiem tiešraides no zāles. Tās arī lūdza plašsaziņas līdzekļus nepublicēt nekādu informāciju no preses konferences tās laikā un vēl stundu pēc tās.
Krievijas iebrucēji uzbrukuši kritiskajai infrastruktūrai Hersonā, bojājot centralizēto ūdensapgādes sistēmu un radot traucējumus pat plānotajās ūdens piegādēs, pavēstīja pilsētas militārā administrācija.
“Pašreiz Hersonas pilsētas militārā administrācija, enerģētikas darbinieki un ūdenssaimniecības speciālisti pieliek maksimālas pūles, lai atjaunotu stabilu ūdensapgādi,” teikts administrācijas preses dienesta paziņojumā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien Berlīnē tiekas ar ASV delegāciju, kurā ir prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners.
"Mēs esam sākuši tikšanos," sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja Zelenskis, publicējot fotogrāfijas, kurās redzama Ukrainas delegācija, kurai pievienojies Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, un ASV pārstāvji, to vidū Vitkofs, Kušners un NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzdevis likumdevējiem izstrādāt iespējamos scenārijus prezidenta vēlēšanu rīkošanai, vienlaikus uzsverot, ka viņš necenšas pieķerties varai.
“Bija signāli no Amerikas Savienotajām Valstīm, personīgi no prezidenta par Ukrainas prezidenta vēlēšanām,” teica Zelenskis.
“Vai tie ir tikai ASV signāli vai arī no Krievijas puses — par to šobrīd nevēlos komentēt. Mana galvenā atbilde ir — es neesmu pie varas piesaistījies.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners svētdien ieradās Berlīnē, kur turpinās sarunas par iespējām izbeigt karu Ukrainā. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas droni naktī uz svētdienu devuši triecienu naftas pārstrādes rūpnīcai un naftas bāzei Krievijas dienvidos, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
Pēc trieciena naftas pārstrādes rūpnīcā Krasnodaras novada Afipskā izcēlies plašs ugunsgrēks un dzirdami sprādzieni, Nodarīti postījumi, kuru apmērs tiek precizēts.
Arī naftas bāzē Volgogradas apgabala Urjupinskā sācies ugunsgrēks un dzirdamas eksplozijas. Tiek vākta informācija, lai noskaidrotu postījumu apmēru.
The peace plan will not be one that pleases everyone, Zelensky said.
— KyivPost (@KyivPost) December 14, 2025
Other statements by the President:
The United States has not yet responded to Ukraine’s new proposals.”
“A diplomatic day is beginning in Berlin: meetings will take place with Chancellor Friedrich Merz and… pic.twitter.com/mspprDiBzV
⚡️Russia hits supermarket in Zaporizhzhia in Ukraine, injures at least 4.https://t.co/yN0RYZspEW
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 14, 2025
Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 138 trieciendroniem un droniem imitatoriem, kā arī vienu ballistisko raķeti "Iskander-M", svētdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
110 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti 10 trieciendronu un vienas raķetes trāpījumi sešās vietās.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
