Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa a...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 07:40
Zanda Kalniņa-Lukaševica: vēlēšanas ir kļuvušas par ienaidnieku iekārotu dārgakmeni

Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica Asamblejas 2026.gada pirmajā plenārsesijā, kas notiek no 26.– 30.janvārim Strasbūrā, uzrunāja Eiropas valstu parlamentāriešus, vēršot viņu uzmanību uz vēlēšanu aizsardzību kā būtisku Eiropas drošības jautājumu.

"Vēlēšanas ir mūsu demokrātijas dārgakmens. Tās kļuvušas galveno mērķi mūsu pretiniekiem,” uzrunā sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Viņa norādīja uz vairākām tendencēm, kas novērojamas visā Eiropā – ļaunprātīga mākslīgā intelekta izmantošana, vienkāršotu risinājumu dominance, ārvalstu iejaukšanās operācijas.

Z.Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka ārvalstu iejaukšanās operācijas ir konstatētas un pierādītas vairākās valstīs. “No valsts uz valsti atkārtojas vieni un tie paši naratīvi un vienādas politiskās taktikas. Vienkāršotas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, sociālo tīklu algoritmu atbalstītas, izplatās vēja ātrumā, un prevalē pār kvalitatīvu neatkarīgu mediju saturu,” uz problemātiku norādīja Latvijas delegācijas vadītāja.

Z.Kalniņa-Lukaševica īpaši izcēla Moldovas piemēru, kur Krievija mēģināja ietekmēt vēlēšanu iznākumu, ieguldot finanšu resursus simtiem miljonu eiro apmērā.

“Šobrīd kremļa mērķis ir izmantot vēlēšanas, lai vājinātu Eiropas valstu atbalstu Ukrainai, atceltu sankcijas un ietekmētu suverēnu valstu politisko kursu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka vēlēšanas kļūst par instrumentu šīs stratēģijas īstenošanai,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.

Šodien 07:11
Valdība apstiprina Latvijas un Ukrainas vienošanos par transportlīdzekļu vadītāja apliecību savstarpēju atzīšanu

27. janvārī valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos noteikumus par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par valstu izdoto transportlīdzekļu vadītāja apliecību savstarpēju atzīšanu un apmaiņu. Līgums paredz, ka abu valstu valstspiederīgie varēs apmainīt savā valstī izdotu vadītāja apliecību pret otras valsts vadītāja apliecību bez eksāmenu kārtošanas.

Līguma mērķis ir vienkāršot administratīvās prasības Latvijas un Ukrainas pilsoņiem, kuri pārceļas uz pastāvīgu dzīvi vai ilgstoši uzturas otrā valstī, kā arī veicināt personu mobilitāti, vienlaikus saglabājot augstus ceļu satiksmes drošības un personas datu aizsardzības standartus. Minētā līguma sniegs tiešu ieguvumu fiziskām personām – gan Latvijas, gan Ukrainas vadītāja apliecību turētājiem.

Pašlaik Latvijas normatīvais regulējums paredz, ka vadītāja apliecības, kas izdotas valstīs ārpus Eiropas Savienības, iespējams apmainīt tikai pēc vadīšanas eksāmena nokārtošanas, ja nav noslēgts starptautisks līgums. Noslēdzot līgumu ar Ukrainu, šis jautājums tiks atrisināts, nodrošinot līdzvērtīgu pieeju abās valstīs.
 

Vakar 23:53
Krievijas karavīri maskējas par pingvīniem, lai izvairītos no Ukrainas FPV droniem
Vakar 23:30
Ukrainas karavīri no 1. atsevišķā triecienpulka uzbrūk Krievijas kājniekiem frontes līnijā
Vakar 23:06
Ukrainas 5. triecienbrigādes karaspēks iznīcina krievu trieciengrupu
Vakar 22:50
Ukraiņi ar kājnieku ieročiem notriec okupantu FPV dronu

Ukrainas karavīri no 4. Speciālo operāciju spēku pulka ar kājnieku ieročiem notrieca Krievijas optiskās šķiedras FPV dronu, kad tas mēģināja uzbrukt Ukrainas bruņumašīnai.

Vakar 22:25
Krievi šokēti par Kremļa nepatīkamo "dāvanu": "Vai jūs to vispār redzējāt?"

Krievi masveidā sūdzas par straujo cenu kāpumu kopš Jaunā gada. Putina nodokļu reformas rezultātā pārtikas cenas tikai mēneša laikā ir pieaugušas par desmitiem procentu.

Sociālos tīklus pārpludina video no lielveikaliem: krievi burtiski neatpazīst cenu zīmes un salīdzina savus pašreizējos pirkumus ar precēm, kas vēl pirms gada bija daudzreizes lētākas. Kopš janvāra sākuma pārtikas cenas ir strauji pieaugušas par desmitiem procentu, un palielinātais nodokļu slogs acumirklī ir atsaucies uz vienkāršajiem krieviem. 

Kremlis 1. janvārī palielināja nodokļus, lai kompensētu 70 miljardu dolāru lielo budžeta caurumu un finansētu karu: nodokļi un nodevas ir palielinājušās, un uzņēmumi bez vilcināšanās ir pārnesuši šīs izmaksas uz patērētājiem. Tā rezultātā pat visvienkāršākās pārtikas preces ir kļuvušas par šoka avotu. Video no veikaliem tiek skatīti tūkstošiem reižu. Cilvēki salīdzina vecās un jaunās cenu zīmes un neslēpj savu sašutumu.

Pēc pircēju domām, "doširaks" (ātri pagatavojams nūdeļu veids) no studentu pamatlietas ir kļuvis par "delikatesi", un pamata komplekts, kas sastāv no gurķiem, tomātiem, sviesta un olām, tagad izskatās pēc "bagāta cilvēka" pirkuma. Siera cena ir pieaugusi gandrīz par 60%; Ātrās pagatavošanas nūdelēm par 35%; Kafijai par gandrīz 45%; Šokolādes cena ir divkāršojusies; Pat lētākās pārtikas preces pieaug par 10–30% mēnesī.

"Vai esat vispār redzējuši šīs cenas?"

Pircēji atklāti saka, ka regulāra iepirkšanās veikalā kļūst par stresu. Daži atzīst, ka jau atsakās no pazīstamiem pārtikas produktiem, pāriet uz lētākām alternatīvām vai vienkārši samazina savu uzturu. Olas, sviests un dārzeņi, kas nesen tika uzskatīti par pamatprecēm, ir izraisījuši īpašu sašutumu.

Vakar 22:05
Lindsijs Greiems aicina ASV nodot Ukrainai "Tomahawk" raķetes

Senators Lindsijs Greiems aicinājis Amerikas Savienotās Valstis "darīt visu iespējamo", apbruņojot Ukrainu ar nāvējošām "Tomahawk" spārnotajām raķetēm, lai tā varētu uzbrukt dziļi Krievijas teritorijā, ja Putins noraidīs miera līgumu.

Vakar 21:56
Lielbritānijas kuģniecības uzņēmums palīdzējis Krievijai nopelnīt 3.2 miljardus dolāru

Lielbritānijas kuģniecības uzņēmums palīdzējis Krievijai 2025. gadā piesaistīt 3,2 miljardus dolāru sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības ieņēmumus.

Saskaņā ar "Urgewald" analīzi, kuras pamatā ir "Kpler" dati, "Seapeak" daļa no "Yamal LNG" tirdzniecības 2025. gadā sasniedza 37,3%, kas ir vairāk nekā jebkuram citam uzņēmumam.

Vakar 21:33
Mazs ukraiņu puika komentē elektrības trūkumu mājās

Lūk, kā trīsgadīgais Ivanko reaģē uz mammas teikto, ka tagad viņiem būs vēl mazāk elektrības: "Labi, ka vismaz mums kaut kas ir, pat ja tikai nedaudz. Mūsu aizstāvjiem vispār nav elektrības. Mums jābūt viņiem pateicīgiem."

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".