TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainu satricina vērienīgs korupcijas skandāls enerģētikā, Zelenska bijušais biznesa partneris aizbēdzis no valsts
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina ir gatava karot vēl divus trīs gadus, bet Krievijas diktators Vladimirs Putins nespēs tik ilgi izturēt, intervijā telekanālam "TVP World" sacīja Polijas ār lietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
Viņš arī norādīja, ka Eiropai jābūt gatavai atbalstīt Ukrainu vēl vismaz trīs gadus.
"Ukraina plāno trīs gadus ilgu karu, un šādi koloniālie kari parasti ilgst aptuveni desmit gadus. Man nešķiet, ka Putins spēs to izturēt vēl trīs gadus," sacīja ministrs.
G7 valstu ārlietu ministri paziņojumā trešdien pēc sanāksmes Kanādā nosodīja Ķīnas atbalstu Krievijai, vienlaikus uzsverot nepieciešamību panākt uguns pārtraukšanu Krievijas-Ukrainas karā.
Ministri kopīgā paziņojumā nosodīja "Ķīnas ieroču un divējādā lietojuma komponentu piegādes, kas ir Krievijas kara izšķirošais veicinātājs".
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 155 360 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1180 iebrucēji.
ASV gandrīz izsmēlušas iespējas noteikt Krievijai jaunas sankcijas, pēc G7 valstu ārlietu ministru sanāksmes Kanādā žurnālistiem sacīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.
"Patiesībā gandrīz nekas vairs nav palicis, kam mēs varētu piemērot sankcijas. Mēs veicām triecienu viņu lielākajiem naftas uzņēmumiem - tieši to pieprasīja visi," klāstīja valsts sekretārs.
Vairākas teritorijas nonāca Krievijas spēku rokās vienas nedēļas nogales laikā, jo biezā migla apgrūtināja Ukrainas novērošanas iespējas:
This is what fog does to Ukraine's drone advantage.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 12, 2025
All of this territory fell to Russia in a single weekend when thick fog blinded Ukrainian surveillance.
300+ Russian troops now inside Pokrovsk. They didn't fight their way in—they drove in while drones couldn't see:… pic.twitter.com/nYP27GocCx
Pokrovskā tagad atrodas vairāk nekā 300 Krievijas karavīru. Viņi iebruka tajā brīdī, kad bezpilota lidaparāti nespēja fiksēt notiekošo.
Ķīna masīvi finansē Krievijas karu, un tas palielina drošības draudus Eiropā un rada izaicinājumu NATO, trešdien sacīja Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens.
Vairāk lasi šeit.
Ukrainas armijā trūkst karavīru, tāpēc iesaukšanas vecums būtu jāsamazina par vienu diviem gadiem, tas ir, līdz 22-23 gadiem, uzskata Kijivas mērs Vitālijs Kličko.
Vairāk lasi šeit.
Ukrainas tauta piedzīvo ļoti smagu periodu, un par dziedinājumu ir kļuvusi tinte, kas palīdz radīt paliekošu saikni ar to, kas vardarbīgi tika atņemts.
Vairāk lasi šeit.
Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Krievija sūta vervētājus, kuri neizpilda mobilizācijas kvotas, tieši uz fronti.
Šāda attieksme pret karavīriem ir daļa no tās pašas cilvēka dzīvības noniecināšanas kultūras, kas noved pie kara noziegumiem pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.
Russia is sending recruiters who fail to meet mobilization quotas straight to the front, said Ukraine’s Intelligence
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 12, 2025
Such attitude toward soldiers is part of same culture of devaluing human life that leads to war crimes against civilians in Ukrainehttps://t.co/FTid9CxOA8
Prezidents Zelenskis ir uzdevis HUR vadītājam Kirilo Budanovam veikt virkni pasākumu, kuru mērķis ir aizsargāt Ukrainas nacionālās intereses. Sīkāka informācija netika atklāta.
President Zelensky has tasked HUR chief Kyrylo Budanov with carrying out a series of measures aimed at protecting Ukraine’s national interests. No further details were disclosed. pic.twitter.com/X1tLOHfbGd
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 12, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
