TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
❗️The 🇷🇺Russians claim they have received a new batch of freshly manufactured Su-35S fighters pic.twitter.com/YCg38r7K1V
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 26, 2026
Kara noziedznieks to teica tikšanās laikā ar NVS drošības un izlūkošanas aģentūru vadītājiem.
Putins sacīja, ka viņu īpaši satrauc jauni nestabilitātes perēkļi, kas veidojas pie NVS valstu robežām.
Izskatās, ka viņš ir aizmirsis, kas šo nestabilitāti gadiem ilgi ir radījis.
🤡 “The global situation has become noticeably more complicated,” — Putin
— NEXTA (@nexta_tv) May 26, 2026
The war criminal said this during a meeting with the heads of CIS security and intelligence agencies.
Putin said he is especially concerned about new hotspots of instability emerging near the borders of… pic.twitter.com/As5yA64nF6
Ģenerālštābs paziņoja, ka Ukrainas gaisa spēki 25. maijā ar britu un franču spārnotajām raķetēm "Storm Shadow" uzbruka Krievijas komandpunktam okupētajā Luhanskā.
Krievijas vietējā raķešu trauksme tika aktivizēta ap plkst. 16:30.
Ukraine's Air Force struck a Russian command-and-control post in occupied Luhansk on 25 May with British-French Storm Shadow cruise missiles, the General Staff said.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 26, 2026
Russia's local missile alert went off around 16:30.
🔗 https://t.co/ZXxuyr4LjP pic.twitter.com/DpQuBsAm2z
Ukrainas Aizsardzības ministrijas karaspēka daļām A4076 un A1556, kā arī Trostjanecas pilsētas slimnīcai bez atlīdzības tiks nodoti trīs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) uzskaitē esoši medicīniskie transportlīdzekļi, otrdien apstiprināja valdībā.
Ukrainas karaspēka daļām paredzēts nodot divus 2015. gada izlaiduma pilnpiedziņas "Mercedes Benz Sprinter 316" transportlīdzekļus bez medicīniskā aprīkojuma. Savukārt Trostjanecas pilsētas slimnīcai nodos vienu 2014. gada izlaiduma "Volkswagen Crafter" transportlīdzekli bez medicīniskā aprīkojuma.
Ukrainas Dienvidu teritoriālās aizsardzības spēki paziņoja, ka Odesa tiek gatavota apļveida aizsardzībai. Ap pilsētu karaspēks jau būvē vairāku kilometru garus prettanku grāvjus un izrakumus, uzstāda dzeloņstieples, "pūķa zobus" un citas inženiertehniskās barjeras, kas paredzētas aizsardzības perimetra nostiprināšanai un jebkādas Krievijas virzības palēnināšanai.
Ukraine’s Southern Territorial Defense Forces said Odesa is being prepared for circular defense. Around the city, troops are already building multi-kilometer anti-tank ditches and dugouts, installing barbed wire, dragon’s teeth and other engineering barriers designed to… pic.twitter.com/UBQCwaBDrG
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 26, 2026
Videoierakstā redzams brīdis, kad Kijivas apgabalā tiek pārtverta Krievijas Kh-101 spārnotā raķete.
Footage shows the moment a Russian Kh-101 cruise missile was intercepted directly above an eyewitness in Kyiv Oblast. #Ukraine pic.twitter.com/lgIKkw060z
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 25, 2026
Marko Rubio apstiprināja, ka nosūtījis prezidentam Trampam vēstījumu, ko Lavrovs nodevis no Putina.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio ziņoja, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nodevis Kremļa saimnieka Vladimira Putina vēstījumu prezidentam Donaldam Trampam. Pēc tam viņš to pārsūtīja uz Balto namu. Vairāk lasi šeit.
Ukraina ir noraidījusi ASV lūgumu atcelt sankcijas pret "Belaruskali", Baltkrievijas valsts kālija gigantu. Minskas režīms uzņem Krievijas dronu palaišanu un pārraides, kas uzbrūk Ukrainas pilsētām. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha pauda atteikumu 25. maijā kopīgā preses konferencē Kijivā.
Sabiha Kijivā sacīja, ka sankciju atcelšana neatraisīs Baltkrieviju no Krievijas.
Blakus viņam stāvēja Svjatlana Cihanouska, kura kopš strīdīgajām 2020. gada vēlēšanām vadīja Baltkrievijas trimdas demokrātisko opozīciju. Šī bija viņas pirmā vizīte Ukrainā. Lūgums bija sniegts nopludinātā vēstulē no ASV prezidenta Donalda Trampa īpašā sūtņa Baltkrievijā Džona Koula.
Sabiha Kijivā sacīja, ka sankciju atcelšana neatraisīs Baltkrieviju no Krievijas, jo režīms ir "pārāk iekļauts, pārāk integrēts šajā noziedzīgajā kombinācijā ar krieviem". "Belaruskali" ir Lukašenko režīma lielākais nodokļu maksātājs un galvenais ārvalstu valūtas avots.
Refats Čubarovs uzskata, ka savstarpēji raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumi starp Ukrainas bruņotajiem spēkiem un Krievijas okupantiem tuvākajā nākotnē, visticamāk, pastiprināsies.
Krimas tatāru tautas Medžlisa vadītājs Refats Čubarovs aicināja anektētās Krimas iedzīvotājus tuvākajās dienās turēties tālāk no Krievijas okupantu objektiem, jo ir iespējama savstarpēju raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu eskalācija. Viņš to rakstīja savā "Facebook" lapā. Čubarovs atgādināja par Krievijas draudiem Kijivai un aicināja ārvalstu diplomātus pamest Ukrainas galvaspilsētu. Kremlis sola turpināt sistemātiskus uzbrukumus Kijivai. Tāpēc ir sagaidāma savstarpēju raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu eskalācija. Ukrainas Krimas tatāru politiķis aicināja okupētās Krimas iedzīvotājus no 26. maija izvairīties no Krievijas objektiem. Viņš ieteica aptuveni nedēļu turēties tālāk no Krievijas militārajiem un stratēģiskajiem objektiem.
"Rūpējieties par sevi un turieties tālāk no okupantiem... Krimas atbrīvošana ir neizbēgama," Čubarovs uzrunāja Krimas iedzīvotājus.
❗️🇺🇦Ukrainian loitering munition Bulava destroys 🇷🇺Russian Ural truck pic.twitter.com/ZXhKTs4SVu
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 26, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



