Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: analītiķi pieļauj Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs jau 2026. gadā

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: analītiķ...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 08:52
Krievijas dronu triecienā Harkivai 36 cietušie

Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā aizvadītajā naktī Krievijas dronu triecienā cietuši 36 cilvēki, paziņoja vietējā policija.

Starp cietušajiem ir divi bērni deviņu un 13 gadu vecumā.

Triecienā nodarīti postījumi desmit daudzdzīvokļu mājām, garāžām, uzņēmumu ēkām, ātrās medicīniskās palīdzības stacijai, lielveikalam, skolai un transportlīdzekļiem.

Krievija aizvadītajā naktī veica masīvu dronu un raķešu triecienu Ukrainai. Gaisa trauksme tika izsludināta visā valstī.

Vairāki sprādzieni bija dzirdami Ternopiļā valsts rietumos, virs pilsētas pacēlušies dūmi, ziņo portāls "Suspiļne Ternopiļ".

Šodien 08:27
“Krievijas nostāja tiek uzklausīta”: ASV, konsultējoties ar Krieviju, izstrādā plānu kara izbeigšanai Ukrainā

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, konsultējoties ar Krieviju, strādā pie 28 punktu plāna, lai izbeigtu karu Ukrainā, vēsta tīmekļa izdevums "Axios", atsaucoties uz ASV un Krievijas amatpersonu teikto.

Vairāk lasi šeit

Šodien 07:52
No Latvijas aizbēgušais eksžurnālists, nu pilna laika propagandists Andrejs Mamikins: tikai Krievijā ir īsta, neviltota vārda brīvība
Šodien 07:30
Odiozais propagandists Sergejs Markovs pakļuvis zem Krievijas represiju ceļaruļļa, jo nebija "nosūdzējis" pats sevi

Krievijas diktatora Vladimira Putina un viņa agresīvās politikas kvēlais fans, odiozais “politologs” un propagandists Sergejs Markovs iekūlies nepatikšanās par to, ka nebija par savu darbību ziņojis Krievijas Tieslietu ministrijai. Lieta tāda, ka šis režīma pretinieku aktīvais šaustītājs šovasar pats pilnīgi negaidīti tika pasludināts par “ārvalstu aģentu”, un nu uz savas ādas izjūt jaunā statusa labumus.

Pirmais zvaniņš atskanējis no Maskavas rajona tiesas, kur nokļuvusi pret viņu ierosinātā administratīvā lieta par “ārvalstu aģenta” darbības kārtības pārkāpumu, kas viegli var pārvērsties krimināllietā. Pats Markovs laikrakstam “Kommersant” paziņoja, ka administratīvais protokols par pārkāpumiem ārvalstu aģenta darbībā agrāk vai vēlāk tiek sastādīts katram ārvalstu aģentam.

Jāpiebilst, ka Markovs ir slavens ar saviem savdabīgajiem izteikumiem, kas likuši pavīpsnāt rūdītajiem propagandistiem, bet Markova “Telegram” kanāla saturs reizēm varētu radīt psihiatru interesi. Viņa parastā “teorija”, ka Ukraina pati bombardē savus civilobjektus pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pavēles, lai “ieriebtu” Krievijai, vai arī ka briti plānojot notriekt Putina lidmašīnu, ir tikai dažas no daudzajām.

Vairāk lasiet šeit.

Vairāk lasiet šeit.

Šodien 07:07
Analītiķi: Krievija varētu iebrukt Baltijas valstīs jau nākamgad

Sestdien publicētajā intervijā Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss brīdināja, ka Krievija varētu sākt karu ar NATO jau 2029. gadā — vai pat agrāk, kā uzskata daži eksperti. Taču vairāki neatkarīgi Izraēlas militārie analītiķi ir izteikušies, ka Krievija varētu mēģināt sagrābt Baltijas valstu teritoriju jau nākamgad, jo sarežģītā situācijā Kremļa diktators Vladimirs Putins vienmēr strauji palielina likmes, lai būtu, par ko kaulēties, vēsta kanāls “Current Time”.

Tikmēr par “Pastarās dienas radiostaciju” dēvētā Krievijas militārā radiostacija “UVB-76”, kas parasti pārraida kaut kādus nesakarīgus savārstījumus, pēkšņi pirmo reizi pārraidījusi vārdu “Latvija”.

Vairāk lasiet šeit.

Vakar 23:59
Uz vērienīgā korupcijas skandāla fona Ukrainas parlamentā izjaukts balsojums par ministru demisiju

Ukrainas parlamentam otrdienas sēdē neizdevās nobalsot par tieslietu ministra Hermana Haluščenko un enerģētikas ministres Svitlanas Hrinčukas demisiju, jo partijas "Eiropeiskā solidaritāte" deputāti nobloķēja tribīni.

Sanāksmes darba kārtībā bija iekļauta tikai Haluščenko un Hrinčukas atkāpšanās.

Tomēr "Eiropeiskās solidaritātes" pārstāvji pieprasīja, lai tiktu atstādināta visa premjerministres Jūlijas Sviridenko valdība, nevis tikai abi ministri.

Pēc tam parlamenta spīkers Ruslans Stefančuks paziņoja par sēdes slēgšanu.

Haluščenko 12. novembrī tika atstādināts no Ukrainas tieslietu ministra amata, ņemot vērā plašu rezonansi izraisījušo izmeklēšanu par korupciju uzņēmumā "Enerhoatom". Tajā pašā dienā no amata atkāpās Hrinčuka.

Bijušais Ukrainas prezidents un "Eiropeiskās solidaritātes" līderis Petro Porošenko pieprasījis visas Ukrainas valdības atkāpšanos.

To, ka amatus zaudēja tikai divi ministri, viņš nodēvēja par profanāciju, piebilstot, ka "publiskotajos ierakstos parādās vismaz piecu amatpersonu vārdi".

Ukrainas Nacionālais korupcijas apkarošanas birojs (NABU) un Specializētā korupcijas lietu prokuratūra (SAP) 10. novembrī paziņoja, ka ir atklājuši vērienīgu korupcijas shēmu ap valsts enerģētikas uzņēmumu "Enerhoatom".

Skandāla centrā nonāca pašreizējās Ukrainas valdības ministri, ilggadējais prezidenta līdzgaitnieks Timurs Mindičs un finansists Oleksandrs Cukermans.

Vakar 22:22
Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha: vai nu Krievijas iedzīvotāji ir vairāk nozombēti nekā vācieši nacistu laikos, vai krietni vairāk atbalsta savas valsts agresiju
Vakar 20:20
Aizdomās par Polijas dzelzceļa sabotāžu tur divus Maskavas labā strādājošus ukraiņus

Par dzelzceļa sabotāžu Polijā aizdomās tiek turēti divi ukraiņi, kas darbojušies Maskavas labā, otrdien uzrunā parlamentā paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Abi aizdomās turamie "jau ilgu laiku ir darbojušies Krievijas dienestu labā un ar tiem sadarbojušies", sacīja Tusks, atsaucoties uz prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu sniegto informāciju.

Premjers piebilda, ka iestādēm ir zināma aizdomās turamo identitāte, taču pagaidām, kamēr notiek izmeklēšana, tā netiks publiskota.

Divos sabotāžas aktos, kas notika no sestdienas līdz pirmdienai, tika bojāta dzelzceļa līnija, pa kuru tiek piegādāta palīdzība Ukrainai.

Tusks tos raksturoja kā, "iespējams, nopietnāko nacionālās drošības situāciju Polijā kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā".

Viens aizdomās turamais ir Ukrainas pilsonis, kas Ļvivā notiesāts par "sabotāžas aktiem", sacīja premjerministrs. Otrs ir Donbasa iedzīvotājs.

Abi aizdomās turami šoruden Polijā ieceļojuši no Baltkrievijas.

Neilgi pēc incidentiem abi aizdomās turamie pametuši Poliju un devušies uz Baltkrieviju.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Polijas varasiestādes ir aizturējušas desmitiem cilvēku aizdomās par sabotāžu un spiegošanu.

Vakar 19:19
Somijas prezidents mudina ASV noteikt Krievijai jaunas sankcijas

ASV jānosaka Krievijai jauna sankciju kārta, lai iedragātu tās rūpniecību un beidzot panāktu, ka diktators Vladimirs Putins sēžas pie sarunu galda, intervijā amerikāņu tīmekļa medijam "Politico" sacīja Somijas prezidents Aleksandrs Stubs.

Ir pienācis laiks Vašingtonai palielināt ekonomisko spiedienu uz Maskavu, norādīja prezidents.

Tramps "izmanto vai nu burkānu, vai pātagu", sacīja Stubs.

"Viņš izmēģināja burkānu Aļaskā un telefonsarunā ar Putinu. Un, kad viņš saprata, ka krievi negrasās kustēties un viņi nav ieinteresēti mierā, viņš ķērās pie pātagas," klāstīja prezidents.

"Šobrīd mēs esam "pātagas" režīmā," turpināja Stubs. "Nākamajam solim vajadzētu būt sankcijām - sankciju paketei [ASV] Senātā."

Šādi Stubs izteicās par plašo Krievijas sankciju likumprojektu, kam Senātā ir spēcīgs abu partiju atbalsts.

"Vienīgais cilvēks, ko Putins uzklausa, ir oligarhs," sacīja Somijas līderis.

"Ja oligarhi Krievijā nonāks pie secinājuma, ka ekonomiski tas ir pārāk sarežģīti, tad lietas varētu sākt risināties," norādīja Stubs.

Vakar 18:18
Krievu "kara korespondents" lepojas par okupantu: zaudēja aci, bet turpina karot
Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".