TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti pabeidz gatavoties vēl vienam masveida raķešu un dronu triecienam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā laikrakstam "The Guardian" paziņoja, ka Krievija dienu no dienas zaudē iniciatīvu frontes līnijā. Pēc viņa teiktā, Ukrainas situācija tagad ir ievērojami labāka nekā pilna mēroga iebrukuma sākumā, neskatoties uz krievu ievērojamajiem zaudējumiem. Vienlaikus viņš norādīja, ka kara laikā optimismam nav vietas — galvenais mērķis ir izbeigt karu sarunu ceļā.
❗️President Zelenskyy stated in an interview with The Guardian that Russia is gradually losing the initiative on the front line day by day. According to him, the situation for Ukraine is now significantly better than at the beginning of the full-scale invasion, despite the… pic.twitter.com/ryQaxnsEfh
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 9, 2026
Vēl 15 bērni un pusaudži ir atgriezti Ukrainā no pagaidu okupētajām teritorijām, kur viņi tika pakļauti Krievijas Federācijas spiedienam un propagandai.
Prezidenta iniciatīvas "Bring Kids Back UA" ietvaros, piedaloties "Save Ukraine" komandai, 15 bērni un pusaudži no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām tika atgriezti mājās. "Bring Kids Back UA" ziņoja, ka visi viņi pastāvīgi tikuši pakļauti spiedienam, draudiem un mēģinājumiem uzspiest Krievijas propagandu, kā arī piespiedu izglītībai krievu skolās.
Uz M-10 šosejas, 9 km attālumā no Kremļa saimnieka Vladimira Putina rezidences Valdajā, ir pamanīti pretdronu tīkli. Aizsargkonstrukcijas tiek uzstādītas kravas automašīnu stāvvietās, ziņo neatkarīgais Krievijas izdevums "Agentstvo".
Rezidence atrodas vairāk nekā 600 km attālumā no Ukrainas robežas. Tīkli tika uzbūvēti salīdzinoši nesen. Ir zināms, ka 2025. gadā to vēl nebija. Vairāk lasi šeit.
Krievijas Federācija pabeidz gatavoties vēl vienam masveida raķešu un bezpilota lidaparātu triecienam Ukrainas teritorijā. Pašlaik Olenjas lidlaukā atrodas pieci Tu-95MS stratēģiskie bumbvedēji, no kuriem vismaz četri ir bruņoti ar spārnotajām raķetēm. Astoņi Tu-160 atrodas arī Ukrainkas lidlaukā.
Vienlaikus pēdējās dienās ir reģistrēts uzbrukuma dronu izmantošanas samazinājums. Novērotāji lēš, ka tas varētu liecināt, ka Krievijas bruņotie spēki uzkrāj dronus turpmākiem uzbrukumiem. Tiek uzskatīts, ka pēdējās nedēļas laikā Krievijas karaspēks palaišanas vietās, iespējams, ir koncentrējis vairākus simtus bezpilota lidaparātu. Kijiva un apkārtējais reģions tradicionāli tiek nosaukti par potenciāliem Krievijas teroristu uzbrukumu mērķiem. Novērošanas kanāli ziņo arī par Krievijas interesi par mērķiem Ukrainas rietumos.
Ukrainas spēki 4. jūnija naktī uzbruka vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem, tostarp robežsardzes patruļkuģim "Svetļak" Azovas jūrā. Ukrainas spēki regulāri uzbrūk Krievijas militārajiem mērķiem Krievijā un Krievijas okupētajās teritorijās, cenšoties traucēt Maskavas militārās operācijas.
Visticamāk, tā ir mērķtiecīga likvidācija. Pagaidām nav zināms, kas atradās pie stūres.
Balašihas mikrorajons "Aviator", kur notika sprādziens, sākotnēji tika uzcelts Krievijas militārpersonām un viņu ģimenēm.
Tas tika izveidots bijušās militārās bāzes vietā. Aizsardzības ministrija piešķīra dzīvokļus militārajiem pensionāriem, veterāniem un militārajām ģimenēm.
Tajā pašā apgabalā 2025. gadā automašīnas spādzienā gāja bojā ģenerālis Jaroslavs Moskaļiks. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas bruņoto spēku 475. atsevišķā triecienpulka (9.2. kods) karavīri vienas nedēļas laikā iznīcināja 110 Krievijas okupantu tehnikas vienības, teikts pulka kaujas ziņojumā. Saskaņā ar 9.2. kodu iepriekšminētais Krievijas militārā tehnikas daudzums tika iznīcināts, izmantojot vidēja trieciena ieročus attālumā līdz 150 km. Vairāk lasi šeit.
Cilvēktiesību aktīvisti Krievijā fiksē strauju notiesājošo spriedumu skaita pieaugumu par nodevību un spiegošanu. Saskaņā ar organizācijas "Pirmā departamenta" datiem, 2025. gadā Krievijā un Ukrainas okupētajās teritorijās pēc šādām apsūdzībām tika notiesāti 478 cilvēki, kas ir par 24% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Vidēji notiesājoši spriedumi šādās lietās ir kļuvuši biežāki nekā reizi dienā. Lielākā daļa notiesāto (aptuveni 79%) tiek apsūdzēti par nodevību, un vidējais sods ir aptuveni 15 gadi cietumā. Tiesas par spiegošanu piespriež vidēji 14 gadus cietumā.
Tiek ziņots, ka vismaz četriem cilvēkiem ir piespriests arī mūža ieslodzījums. Cilvēktiesību aktīvisti norāda uz attaisnojošu spriedumu trūkumu šādās lietās mūsdienu Krievijas Federācijā.
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām vadāmajām aviācijas raķetēm H-59/69 un 166 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai citādi neitralizējuši 146 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti divu raķešu un 17 trieciendronu trāpījumi 18 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Kremļa propagandists Aleksandrs Kots ir pārliecināts, ka Ukraina drīz sāks sistemātiski iznīcināt Krimas tiltu.
Krimas pussalas blokādes pirmais posms ir sauszemes koridora nogriešana. Tālāk Ukraina sāks Krimas tilta iznīcināšanu. Kremļa Z kara korespondents Aleksandrs Kots to rakstīja savā "Telegram" kanālā. Viņš uzskata, ka "Aizsardzības spēku centienu loģika" liecina par plāniem pilnībā bloķēt okupēto pussalu. Un ukraiņiem ir resursi, lai to izdarītu. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



