TEKSTA TIEŠRAIDE. Naftas pārstrāde Krievijā dažu mēnešu laikā samazinājusies par 10%, apgalvo Zelenskis

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Tika ziņots par triecienu Rjazaņā netālu no Krasnoje Znamja rūpnīcas, Krievijas aizsardzības sektora objekta, kas saistīts ar pretgaisa aizsardzības aprīkojumu, tostarp S-200 un S-300 sistēmām, radioelektroniku, iespiedshēmu platēm, speciālo aprīkojumu un ar "Almaz-Antey" saistītiem darbiem.
A strike was reported in Ryazan near the Krasnoye Znamya plant, a Russian defense-sector facility tied to air defense equipment, including S-200 and S-300 systems, radio electronics, printed circuit boards, special equipment and Almaz-Antey-linked work. #Russia pic.twitter.com/eaJRlAg5gC
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 19, 2026
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Pavlo Palisa sacīja, ka Krievija šogad par prioritāti izvirzīja bezpilota sistēmu karaspēka komplektēšanu, taču pirmajā ceturksnī vervēšanas kampaņa faktiski cieta neveiksmi. Viņš sacīja, ka Maskava paļaujas uz tehniskajiem studentiem un absolventiem, taču jaunie krievi nesteidzas dienēt armijā, radot problēmas augsto tehnoloģiju vienībām, pat ja vidējās līgumu prēmijas pieaug par 25%.
Deputy Presidential Office head Pavlo Palisa said Russia made manning its unmanned systems troops a priority this year but effectively failed the recruitment campaign in Q1. He said Moscow counted on technical students and graduates, but young Russians are not rushing into the… pic.twitter.com/cA45pVpyeO
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 19, 2026
Krievija izvērš kārtējo dezinformācijas kampaņu pret Latviju, izplatot melus, ka Ukraina plāno izmantot Latviju kā vietu uzbrukumiem Krievijas teritorijai.
Latvija nekad nav devusi Ukrainai atļauju izmantot savu teritoriju vai gaisa telpu pašaizsardzības triecieniem pret Krieviju vai jebkuru citu valsti. To esam daudzkārt starptautiski skaidrojuši.
Krievija ir agresors, un Ukrainai ir visas tiesības sevi aizstāvēt.
rievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) apgalvo, ka Ukraina gatavojot triecienus Krievijas aizmugures reģioniem no Baltijas valstu teritorijas un ka uz Latviju jau esot nosūtīti ukraiņu karavīri.
SVR apgalvo, ka Ukrainas varasiestādēm it kā esot izdevies pārliecināt Rīgu dot piekrišanu operācijām pret Krieviju un ka uz Latviju jau esot nosūtīti Ukrainas bezpilota lidaparātu spēku karavīri.
SVR min piecas Latvijas armijas bāzes - Ādaži, Sēlija, Lielvārde, Daugavpils un Jēkabpils, kur izvietoti ukraiņu karavīri.
SVR arī draud Latvijai ar "taisnīgu atriebību", no kā neglābšot dalība NATO.
Krievija izvērš kārtējo dezinformācijas kampaņu pret Latviju, izplatot melus, ka Ukraina plāno izmantot Latviju kā vietu uzbrukumiem Krievijas teritorijai.
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) May 19, 2026
Latvija nekad nav devusi Ukrainai atļauju izmantot savu teritoriju vai gaisa telpu pašaizsardzības triecieniem pret…
NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs otrdien virs Igaunijas notriecis dronu, paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.
Drons notriekts virs Vertsjerva ezera Igaunijas dienvidos, norādīja Pevkurs.
Dienvidigaunijā pusdienlaikā izsludināts dronu apdraudējums.
Pevkurs Igaunijas portālam "Delfi" teica, ka tas, visticamāk, bija Ukrainas drons, kas bija palaists uz mērķi Krievijā.
Krievijas armija provizoriski zaudējusi vēl vienu helikopteru draudzīgās uguns dēļ.
Krievijas militārā aviācija atkal provizoriski cietusi zaudējumus. Krievijas Aizsardzības ministrija un valsts mediji klusē, taču informācija par incidentu ir parādījusies Z kanālos. Krievijas militārais pilots "Helicopterpilot" ziņoja par transportlīdzekļa notriekšanu 18. maija vakarā.
Sīkāka informācija pagaidām ir niecīga. Z kanāls ziņoja par vēl vienu draudzīgās uguns gadījumu. Apkalpe neizdzīvoja. "Provizoriski. Vēlreiz. Lai puiši lido mūžīgi," teikts ziņojumā.
Joprojām nav zināms, kurā frontes sektorā un kurš helikopters tika notriekts. Vērts atzīmēt, ka saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba datiem Krievijas armija pilna mēroga kara laikā pret Ukrainu ir zaudējusi 353 militāros helikopterus. Viens no tiem tika iznīcināts pēdējo 24 stundu laikā.
Krievija paziņojusi, ka otrdien sākas trīs dienas ilgi manevri kodolspēku gatavības un izmantošanas pārbaudei agresijas apstākļos.
Manevros piedalās stratēģiskie raķešu spēki, Ziemeļu un Klusā okeāna flotes, tālās darbības aviācija, kā arī Ļeņingradas un Centrālā kara apgabala spēki.
Aizsardzības ministrija pavēstījusi, ka mācībās piedalīsies 64 000 karavīru un vairāk nekā 7800 tehnikas vienību, tajā skaitā 200 raķešu palaišanas iekārtas, vairāk nekā 140 lidaparāti, 73 kuģi un 13 zemūdenes.
Mācību gaitā tiks arī pārbaudīta kopīga kodolieroču sagatavošana un pielietošana ar Baltkrieviju, norādījusi Krievijas Aizsardzības ministrija.
Kā ziņots, Baltkrievijas Aizsardzības ministrija jau pirmdien paziņoja, ka valstī sākušās kodolieroču pielietošanas mācības.
Krievija ar ballistiskajām raķetēm uzbruka Priļuki pilsētas centram, nogalinot divus un ievainojot vismaz 17 cilvēkus.
Starp ievainotajiem ir 14 gadus vecs bērns.
Tika trāpīts vienam no uzņēmumiem. Bojāti arī iepirkšanās centrs, lielveikals un ugunsdzēsības aprīkojums.
🤬 Russia hits Pryluky city center with ballistic missiles, killing two and injuring at least 17
— MAKS 25 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) May 19, 2026
A 14-year-old child is among the injured.
One of the businesses was hit. A shopping mall, supermarket and fire equipment were also damaged. pic.twitter.com/Z14tcQ4iNP
To par dzīvi Krievijas okupētajā Ukrainā atklāj "LexCollective" — juridiska firma, kas izmeklē kara noziegumu lietu pret Krievijas centrālās bankas vadītāju un citām finanšu amatpersonām. Tur algas, pensijas un medicīniskā aprūpe bija ieslēgta aiz Krievijas pases.
Krievija pārtrauca mobilo sakaru pakalpojumus, neļaujot cilvēkiem piekļūt saviem bankas kontiem.
Okupācijas varas iestādes aizliedza Ukrainas valūtu, izveidoja Krievijas bankas un ļāva bankomātiem iztukšoties. Vai nu ņemiet Maskavas pasi, vai neēdiet.
LexCollective ir iesniegusi Starptautiskajā Krimināltiesā sūdzību par kara noziegumiem pret Krievijas centrālās bankas vadītāju, finanšu ministru un trim banku vadītājiem.
"Lai gan finanšu dalībnieki neatrodas frontes līnijās, viņi ir konflikta mugurkauls," saka "LexCollective" izpilddirektore Kristīna Rosella.
"If you didn't have a Russian passport, you wouldn't receive money and wouldn't survive Russia's occupation."
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 18, 2026
That is what LexCollective — a law firm pursuing a war crimes case against Russia’s central bank chief and other financial officials — told us about life in… pic.twitter.com/K2S7yvdFM5
Naktī uz otrdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 209 trieciendronus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
180 no krievu droniem Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem.
Fiksēti 27 trieciendronu trāpījumi 15 apkaimēs. Vēl piecās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.
Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele ir iebildusi pret ideju iecelt starpnieku sarunām ar Kremli. Viņa uzskata, ka Eiropai vajadzētu tieši iesaistīties sarunās ar agresoru, ziņo DW.
Merkele uzskata Kremļa vadītāja ideju iesaistīt bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu miera sarunās Eiropas vārdā par kļūdu. Viņa atcerējās Minskas sarunas. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



