TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai

Nepagāja ne četri gadi, kad cerētais "Kijivu trijās dienās" propagandistu mutēs pārvērties par "Krievijas un krievu izdzīvošana ir likta uz kārts". Propagandisti, kā ierasts, stāsta, cik ļoti Krievija ir miermīlīga, humāna, "viņu piespieda" slepkavot, "neatstāja citu iespēju" un ar to pašu muti aicina pēc iespējas asiņaināk karot Ukrainā un pie iespējas šaut arī pa Eirou.

Norvēģija pievienosies Francijas vadītajai kodolatturēšanas programmai, lai stiprinātu drošību kontinentā, trešdien paziņoja abu valstu līderi.

"Mēs saskaramies ar visnopietnāko drošības situāciju kopš Otrā pasaules kara," norādīja Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre. Viņš un Francijas prezidents Emanuels Makrons Parīzē paziņoja, ka abas valstis parakstījušas aizsardzības paktu.

"Pēdējo sešu mēnešu laikā mēs esam noslēguši aizsardzības līgumus gan ar Vāciju, gan ar Lielbritāniju, un es priecājos, ka šodien esam parakstījuši visaptverošu aizsardzības vienošanos ar Franciju," paziņoja Norvēģijas premjerministrs.

Makrons martā paziņoja par programmu, saskaņā ar kuru Francija izmantos savu kodolarsenālu Eiropas drošības stiprināšanai. Francija ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā (ES).

Saskaņā ar šo programmu tās valstis, kas pievienosies, varēs uz laiku uzņemt Francijas "stratēģiskos gaisa spēkus", kas varēs "izkliedēties pa Eiropas kontinentu", lai "sarežģītu mūsu pretinieku aprēķinus", toreiz sacīja Makrons.

"Norvēģija, svarīga ģeogrāfiskā un stratēģiskā partnere, ar kuru mums jau bijusi nozīmīga sadarbība, nodrošinot sabiedroto teritorijas aizsardzību pret ārējiem draudiem, būs spēcīga pievienotā vērtība šai pastiprinātai atturēšanai," paziņoja Makrons.

Pirms Norvēģijas programmai bija pievienojušās astoņas valstis - Beļģija, Dānija, Vācija, Grieķija, Nīderlande, Polija, Zviedrija un kodolvalsts Lielbritānija.

"Vienošanās stiprina mūsu sadarbību, izmantojot konkrētas struktūras, plānus, mācības un aprīkojuma iepriekšēju izvietošanu, un ļaus mums ātri un koordinēti reaģēt, kad tas patiešām būs nepieciešams," skaidroja Stēre. "Vienošanās arī nodrošina pamatu ciešākai sadarbībai hibrīdās karadarbības, jūras drošības, kosmosa sadarbības, kiberdrošības, atbalsta Ukrainai un aizsardzības rūpniecības sadarbības jomās," viņš piebilda.

ASV plāno ievērojami samazināt savu militāro ieguldījumu NATO, ziņo žurnāls "Der Spiegel".

Kā raksta izdevums, pagājušās nedēļas beigās Pentagona pārstāvis NATO galvenajā mītnē informēja citu alianses dalībvalstu augstākās amatpersonas par gaidāmajiem samazinājumiem. Vašingtona turpmāk Ziemeļatlantijas aliansei nodrošinās ievērojami mazāk svarīgu militāro līdzekļu, tostarp iznīcinātājus, kuģus, bezpilota lidaparātus, degvielas uzpildes lidmašīnas un stratēģiskos bumbvedējus. Attiecībā uz iznīcinātājiem runa ir par ASV ieguldījuma samazināšanu par trešdaļu.

Samazinājums tiek gatavots saskaņā ar "NATO spēku modeli". Saskaņā ar iepriekšējo sloga sadales sistēmu ASV nodrošināja aptuveni pusi no alianses militārā potenciāla. Tagad Vašingtona pieprasa sloga pārdalīšanu. Pentagona sūtnis Aleksandrs Veless-Grīns 22. maijā NATO pārstāvjiem paziņoja konkrētus skaitļus, kas atspoguļo ASV plānus.

Pentagona pārstāvis brīfingā paziņoja, ka ASV saglabās kodolatturēšanu Eiropā, bet eiropiešiem jāuzņemas galvenais kontinenta konvencionālās aizsardzības slogs.

Vašingtona tagad gaida līdz jūnijā paredzētajai Spēku nodrošināšanas konferencei, lai saņemtu priekšlikumus par to, kuras Eiropas valstis varēs aizstāt ASV jomās, kurās bruņojums tiks samazināts.

Okupācijas "gubernators" Vladimirs Saldo parakstīja pavēli pēc tam, kad Ukrainas vidēja darbības rādiusa droni sāka uzbrukt ceļam, no kura ir atkarīga Krievijas dienvidu militārā apgāde.

22. maijā Krievijas ieceltais okupētā Hersonas apgabala "gubernators" Vladimirs Saldo parakstīja dekrētu par satiksmes apturēšanu M-14 šosejas posmā, kas ved caur okupēto Hersonu līdz Džankojas kontrolpunktam Krimas ziemeļos. Tiek ziņots, ka tas noticis tāpēc, ka Ukrainas droni gandrīz katru dienu uzbrūk Krievijas apgādes kravas automašīnām šajā maršrutā. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Dmitro Litvins trešdien noraidīja britu žurnāla "The Economist" apgalvojumus, ka Zelenskis devis rīkojumu gatavoties vēl diviem trim kara gadiem.

"Tas ir tas pats [informācijas] iemetiens, kas jau ir bijis," trešdien žurnālistiem sacīja Litvins, publikācijas apgalvojumus raksturojot kā jau iepriekš parādījušos maldinošu informāciju.

"Varbūt cilvēkiem vajadzēja kaut ko izmantot kā nesēju citiem vēstījumiem šajā tekstā par to, ka viss it kā ir slikti," norādīja Zelenska komunikācijas padomnieks.

"Tikko, tiekoties ar frakciju, prezidents teica, ka mums jākoncentrējas uz sešiem mēnešiem līdz novembrim. Šāds termiņš ir," sacīja Litvins.

Ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" informēts avots "The Economist" informāciju noliedza.

"Tā nav taisnība," sacīja aģentūras sarunbiedrs.

"The Economist", atsaucoties uz avotiem valdībā, vēstīja, ka Zelenskis esot "devis rīkojumu gatavoties vēl diviem trim kara gadiem".

Nav pamata šaubīties, ka Ukraina spēs cīnīties tik ilgi, teikts publikācijā.

Par to liecina sekmīgie dronu triecieni dziļi Krievijas iekšienē, frontes līnijas stabilizācija, nepārtrauktais Eiropas Savienības (ES) atbalsts un Ukrainas aizsardzības rūpniecības augstie attīstības tempi.

Tomēr Ukrainas sabiedrība kara ieilgšanu var neatbalstīt. Sabiedrības vienotība ir vājinājusies, cita starpā arī korupcijas skandālu dēļ, kuros iejaukti Zelenska tuvākā loka cilvēki.

Turklāt kara sekas kļūst arvien jūtamākas Ukrainas ekonomikai, galvenokārt triecienu dēļ, kas vērsti pret enerģētikas infrastruktūru, norāda izdevums.

Ukrainas karaspēkam ir pusgads iniciatīvas pārņemšanai frontē, intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja bataljona "Azov" dibinātājs, Ukrainas Bruņoto spēku 3. armijas korpusa komandieris brigādes ģenerālis Andrijs Bileckis.

Krievijas armijas spēki ir izsīkuši, un tā vairs nespēj veikt lielus izrāvienus, pauda komandieris.

Ja Ukrainas armija spēs uzņemt un saglabāt tempu vairākus mēnešus, tā varētu pārņemt iniciatīvu frontes līnijā un piespiest Maskavu atteikties no plāniem ieņemt visu Doneckas apgabalu, pauda Bileckis.

"Es uzskatu, ka nākamie seši līdz deviņi mēneši būs pagrieziena laiks," sacīja "Azov" dibinātājs.

"Precīzāk sakot, nākamie seši mēneši ir vissvarīgākie," viņš piebilda.

Pirmdien ASV bāzētais Kara izpētes institūts (ISW) paziņoja, ka Ukrainas spēki tagad "aktīvi izaicina pozicionālo kara raksturu" un drīzumā varētu būt spējīgi veikt ierobežotas mehanizētas ofensīvas.

Čehija ir noslēgusi līgumus par aptuveni viena miljona liela kalibra artilērijas šāviņu piegādi Ukrainai gadā. Piegādes saskaņā ar Čehijas iniciatīvu ir paredzētas līdz 2026. gada beigām.

Kopš 2025. gada sākuma Ukraina jau ir saņēmusi aptuveni 500 000 šāviņu; pagājušajā gadā tā saņēma aptuveni 1,8 miljonus. Ir iespējams turpmāks pieaugums, taču tas ir atkarīgs no finansējuma (2026. gadam jau ir nodrošināts gandrīz viens miljards eiro). Tāla darbības rādiusa munīcija, kas maksā vairāk nekā divas reizes dārgāk nekā standarta munīcija, tiek piegādāta biežāk.

ASV atteikušās izsniegt vīzu Krievijas ārlietu ministra vietniekam Aleksandram Aļimovam, kas bija plānojis piedalīties ANO Drošības padomes atklātajās debatēs, trešdien pavēstīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja.

Krievijas delegāciju bija uzaicinājis Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, norādīja diplomāts. Ķīna kopš 1. maija ir ANO Drošības padomes prezidējošā valsts.

Krievija uzskata vīzas atteikumu "ne tikai par Vašingtonas saistību pārkāpumu", bet arī par "klaju necieņu pret Ķīnas prezidentūru", pauda Ņebenzja.

"Es nesaku, ka karš ir labs. Man tas nepatīk," sacīja Vasilijs Ņebenzja — Krievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā un viens no Kremļa vadošajiem diplomātiem, kurš pasaules mērogā aizstāvējis iebrukumu Ukrainā.

Pēc brīža viņš turpināja attaisnot karu ar ierastajiem Kremļa argumentiem par NATO draudiem, "neonacistu režīmu" un iespējamu krievvalodīgo vajāšanu.

Pēc tam viņš piebilda: "Atšķirība ir tā, ka mēs nekad tīši neuzbrūkam civiliedzīvotājiem."