TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Marija Zaharova ar savu bezkaunību uz traģēdijas fona nokaitina Itāliju

Lietuva lūgs Minskai atļaut kravas automašīnām, kas nav varējušas atgriezties mājās, šķērsot robežu, trešdien paziņoja Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene, vēsta LETA. 

Apmēram 5000 Lietuvas kravas automašīnu un puspiekabju pašlaik nevar atstāt Baltkrieviju, un pārvadātāji ir lūguši valdību steidzami rīkoties.

Pēc valdības sēdes Ruginiene žurnālistiem teica, ka ir nolemts, ka Lietuva sazināsies ar Baltkrieviju, lai noorganizētu, ka Lietuvas kravas automobiļi var atgriezties. Viņa uzsvēra, ka kravu pārvadātāji valdībai nav izteikuši ultimātu, taču otrdien Iekšlietu ministrijā ir bijusi sanāksme ar nozares pārstāvjiem.

"Process jau ir sākts, notiek diskusijas, tāpēc mēs redzēsim, kāds būs rezultāts. Mēs darīsim visu iespējamo, lai Lietuvas kravas automašīnas atgrieztos mājās. Tomēr robeža paliks slēgta," paziņoja Lietuvas valdības vadītāja.

Valsts autopārvadātāju asociācija "Linava" otrdien atkārtoti vērsās pie premjerministres ar aicinājumu steidzami atrisināt situāciju pēc tam, kad Lietuva pagājušajā nedēļā nolēma uz mēnesi slēgt pēdējos divus atlikušos robežkontroles punktus ar Baltkrieviju.

Tikmēr iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs paziņoja, ka valdība apsver iespējas palielināt daļēji strādājošā Medininku robežkontroles punkta kapacitāti.

"Mēs arī meklējam veidus, kā palielināt kapacitāti. Protams, Baltkrievijas pusē ir ierobežojumi, kas neļauj šīm kravas automašīnām pārvietoties caur tās teritoriju, tāpēc mēs noteikti meklēsim risinājumus un runāsim ar pārvadātājiem," trešdien žurnālistiem sacīja Kondratovičs.

Ministrs sacīja, ka caur Medininku kontrolpunktu Lietuvā ik dienu varētu iebraukt aptuveni 200 kravas automašīnu, taču pašreiz iebraucošo transportlīdzekļu skaits ir daudz mazāks, ko viņš raksturoja kā iespējamu Baltkrievijas sabotāžu.

"Man nav precīzu skaitļu, bet, iespējams, Baltkrievijas puse ir atļāvusi izbraukt aptuveni 34 Lietuvas kravas automašīnām. Iespējams, ka tā ir sava veida sabotāža no viņu puses. Mums jāskatās, kāda veida kravas automašīnas tās ir, bet kontrolpunkta caurlaides spēja ir desmit reizes lielāka. Es uzskatu, ka dienā varētu ielaist vismaz 200 Lietuvas kravas automašīnu," viņš teica.

Kondratovičs sacīja, ka valdības lēmums uz mēnesi slēgt robežu ar Baltkrieviju netiks mīkstināts, taču viņš iezīmēja papildu iespējas tiem, uz kuriem jau attiecas izņēmumi.

Saistībā ar to, ka Lietuvā tika reģistrēts kontrabandas balonu no Baltkrievijas skaita pieaugums un vairākkārt tika traucēts Viļņas lidostas darbs, Lietuvas valdība pagājušajā nedēļā nolēma līdz 30. novembrim slēgt valsts robežu ar Baltkrieviju, nosakot izņēmumus atsevišķām ceļotāju grupām. Ruginiene norādījusi, ka robežas slēgšanas termiņš tiks regulāri pagarināts tik ilgi, kamēr turpināsies Baltkrievijas nedraudzīgā rīcība pret Lietuvu.

Šalčininku kontrolpunktā robežšķērsošana ir pilnībā pārtraukta, bet Medininku kontrolpunktā darbība ir ierobežota, paredzot izņēmumus noteiktām ceļotāju kategorijām, kurām atļauts šķērsot robežu šajā vietā.

Izņēmums tiek attiecināts uz diplomātiem, personām, kas pārvadā Lietuvas diplomātisko pastu, ceļotājiem, kas tranzītā dodas uz Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu un no tā, Lietuvas un Eiropas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī personām, kam ir Lietuvas uzturēšanās atļaujas un humānās vīzas.

Ar Baltkrievijas varasiestāžu atbalstu turpinās migrantu mēģinājumi nelegāli šķērsot robežu ar Lietuvu.

Šonedēļ Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko parakstījis dekrētu, kas aizliedz Lietuvā un Polijā reģistrētiem kravas automobiļiem un traktoriem braukt caur Baltkrievijas teritoriju. Ierobežojumi būs spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim.

Tas galvenokārt ietekmē transporta uzņēmumus, kas pārvadā preces no Ķīnas uz Eiropas Savienību caur Krieviju un Baltkrieviju. Daudzi no tiem ir reģistrēti Baltijas valstīs un Polijā, bet par šoferiem strādā daudzi Vidusāzijas valstu, Gruzijas un Ukrainas pilsoņi.

Lukašenko dekrēts ir atbilde uz Minskas režīma kārtējo attiecību pasliktināšanos ar Lietuvu un Poliju.

Krievijas tiesa trešdien piesprieda partijas "Jabloko" Pleskavas apgabala nodaļas vadītājam Ļevam Šlosbergam 420 stundas sabiedrisko darbu, jo viņš pārkāpis "ārvalstu aģenta" statusa nosacījumus, ziņo LETA. 

Apsūdzības attiecas uz ierakstiem Krievijas sociālajā tīklā VK, norādīja tiesa.

Šlosbergs noraida apsūdzības, bet partijas "Jabloko" Pleskavas nodaļa paziņoja, ka aizstāvība plāno iesniegt apelāciju.

Krievijā tā dēvētajiem ārvalstu aģentiem atbilstoši likumam visas savas publikācijas un ieraksti sociālajās saziņas vietnēs jāmarķē ar īpašu norādi uz savu statusu.

Tiesvedība pret Šlosbergu tika sākta pērn oktobrī par iespējamiem šā likuma "pārkāpumiem".

Savukārt jūnijā viņš tika aizturēts par tā dēvēto Krievijas armijas diskreditēšanu. Šlosbergs vairākus mēnešus ar īsu pārtraukumu atradās mājas arestā.

Lieta ir saistīta ar janvārī publicētu debašu video, kurā Šlosbergs iestājās par pamieru Krievijas un Ukrainas karā, skaidro "Jabloko".

Politiķis noliedza, ka būtu ievietojis šo video sociālajos tīklos, un iesniedza apelācijas sūdzību.

Partija "Jabloko" atklāti iestājas par kara izbeigšanu un apgalvo, ka saskaras ar pieaugošu spiedienu un politisku vajāšanu.

Šlosbergs bija viens no pēdējiem prominentajiem kara oponentiem, kas Krievijā atradās vēl brīvībā.

Moldovas valdība trešdien apstiprināja likumprojektu par Krievijas kultūras centra slēgšanu, valdības pārstāvjiem norādot, ka centrs darbojies, lai grautu Moldovas suverenitāti, vēsta LETA. 

Jaunais kabinets savā pirmajā sēdē apstiprināja likumprojektu par kultūras centru, teikts valdības paziņojumā.

Kultūras ministrs Kristians Jardans pauda, ka šis centrs "nekādā gadījumā nav kultūras centrs".

"Tas bija centrs, kā aizsegā tika veiktas darbības, lai grautu Moldovas Republikas suverenitāti," paziņojumā norādīja ministrs.

Likumprojektā paredzēts izbeigt 1998. gada Moldovas un Krievijas vienošanos par kultūras centriem. Uz vienošanās pamata 2009. gadā Kišiņevā tika izveidots šis centrs.

Saskaņā ar mediju informāciju 2023. gadā centrā strādāja seši Krievijas diplomāti.

Moldova februārī paziņoja, ka vēlas centru slēgt.

Nav skaidrs, kad parlaments balsos par likumprojektu.

Kā jau tas bija sagaidāms, valdības lēmums izraisījis prokrieviskās opozīcijas pārmetumus.

Septembrī Moldovā notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja prorietumnieciskā Rīcības un solidaritātes partija (PAS).

Vēlēšanās norisinājās cīņa starp PAS un vairākiem prokrieviskiem blokiem un partijām, un tās tika uzskatītas par izšķirošām valsts ģeopolitiskajai nākotnei starp Rietumiem un Austrumiem.

Starptautiskā brīvprātīgo kustība “InformNapalm” uzlauzusi Krievijas uzņēmumu OKBM un piekļuvusi konfidenciāliem dokumentiem, ziņo medijs Euromaidan.

Izrādās, ka Maskavai nepieciešami instrumenti, kas tiek ražoti ārzemēs, lai pabeigtu nākamās paaudzes bumbvedēju. Tomēr piekļūt šiem instrumentiem Krievijai apgrūtina tai noteiktās sankcijas.

Informācijas noplūdes dēļ bumbvedēja pabeigšanas darbi var tikt vēl vairāk aizkavēti.

Pēc tā sauktās Stambulas konvencijas ratifikācijas Ukrainā oponentu paustās bažas nav piepildījušās, savukārt šīs tēmas izmantošana iekšpolitiskās cīņās, tostarp Latvijā, nāk par labu Krievijai, norādīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Viņš atzīmēja, ka Ukraina aktīvi piedalījās Stambulas konvencijas izstrādē, jo vardarbība ģimenē bija un joprojām ir problēma visā Eiropā, īpaši Centrālajā un Austrumeiropā. Pēc bijušā Ukrainas ārlietu ministra paustā, galvenais konvencijas mērķis ir palīdzēt apkarot vardarbību ģimenē neatkarīgi no tā, pret ko tā ir vērsta - vīrieti, sievieti vai bērnu.

Itālija ir pasūtījusi pirmo 21 vācu IFV "KF41 Lynx" partiju no Itālijas un Vācijas kopuzņēmuma "Leonardo Rheinmetall Military Vehicles" (LRMV).

Lietuva lūgs Minskai atļaut kravas automašīnām, kas nav varējušas atgriezties mājās, šķērsot robežu, trešdien paziņoja Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene.

Apmēram 5000 Lietuvas kravas automašīnu un puspiekabju pašlaik nevar atstāt Baltkrieviju, un pārvadātāji ir lūguši valdību steidzami rīkoties.

Pēc valdības sēdes Ruginiene žurnālistiem teica, ka ir nolemts, ka Lietuva sazināsies ar Baltkrieviju, lai noorganizētu, ka Lietuvas kravas automobiļi var atgriezties. Viņa uzsvēra, ka kravu pārvadātāji valdībai nav izteikuši ultimātu, taču otrdien Iekšlietu ministrijā ir bijusi sanāksme ar nozares pārstāvjiem.

47 gadus vecais "FREEDOM TV" kanāla speciālkorespondents Oleksandrs Koļičevs kritiskā stāvoklī tika nogādāts slimnīcā pēc Krievijas "Lancet" drona trieciena. Viņa ķermenī ir 60 šrapneļa gabali, viņš gandrīz četras dienas pavadīja pie ventilatora un viņam tika veiktas piecas operācijas.

Oleksandrs ir vienīgais filmēšanas grupas loceklis, kurš izdzīvoja Krievijas triecienā automašīnai Kramatorskā, Doneckas apgabalā, 23. oktobrī. Žurnāliste Olena Hubanova un operators Jevhens Karmazins tika nogalināti.

Oleksandrs saka, ka vairāk par visu viņš tagad vēlas atgriezties mājās - redzēt savus bērnus un sievu.

Ukrainas Drošības dienesta drons izlūkoja pilsētas ēkas no iekšpuses un atklāja, ka tur slēpjas krievu kājnieks.

Šoigu uzskata, ka tieši Krievija palīdzēja noregulēt Azerbaidžānas un Armēnijas attiecības, un ka Krievija ir izšķirošs faktors Dienvidkaukāza stabilitātei.

Abi apgalvojumi neatbilst patiesībai.

"Neapšaubāmi, arī situācija Dienvidkaukāzā ir kļuvusi daudz stabilāka. Un tas lielā mērā ir pateicoties to valstu centieniem, kas piedalījās šajā procesā. Protams, es domāju arī Krieviju. Daudziem varētu rasties iespaids, ka visā šajā laikā vienīgā valsts, kas ir atrisinājusi astoņus vai deviņus konfliktus, ir bijusi Amerikas Savienotās Valstis.

Taču, protams, Krievijas ieguldījums joprojām nenokārtoto Armēnijas un Azerbaidžānas attiecību risināšanā ir bijis ievērojams. Visu šo laiku Krievija ir darījusi visu iespējamo, lai situāciju padarītu stabilāku."