TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica Asamblejas 2026.gada pirmajā plenārsesijā, kas notiek no 26.– 30.janvārim Strasbūrā, uzrunāja Eiropas valstu parlamentāriešus, vēršot viņu uzmanību uz vēlēšanu aizsardzību kā būtisku Eiropas drošības jautājumu.
"Vēlēšanas ir mūsu demokrātijas dārgakmens. Tās kļuvušas galveno mērķi mūsu pretiniekiem,” uzrunā sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Viņa norādīja uz vairākām tendencēm, kas novērojamas visā Eiropā – ļaunprātīga mākslīgā intelekta izmantošana, vienkāršotu risinājumu dominance, ārvalstu iejaukšanās operācijas.
Z.Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka ārvalstu iejaukšanās operācijas ir konstatētas un pierādītas vairākās valstīs. “No valsts uz valsti atkārtojas vieni un tie paši naratīvi un vienādas politiskās taktikas. Vienkāršotas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, sociālo tīklu algoritmu atbalstītas, izplatās vēja ātrumā, un prevalē pār kvalitatīvu neatkarīgu mediju saturu,” uz problemātiku norādīja Latvijas delegācijas vadītāja.
Z.Kalniņa-Lukaševica īpaši izcēla Moldovas piemēru, kur Krievija mēģināja ietekmēt vēlēšanu iznākumu, ieguldot finanšu resursus simtiem miljonu eiro apmērā.
“Šobrīd kremļa mērķis ir izmantot vēlēšanas, lai vājinātu Eiropas valstu atbalstu Ukrainai, atceltu sankcijas un ietekmētu suverēnu valstu politisko kursu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka vēlēšanas kļūst par instrumentu šīs stratēģijas īstenošanai,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.
27. janvārī valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos noteikumus par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par valstu izdoto transportlīdzekļu vadītāja apliecību savstarpēju atzīšanu un apmaiņu. Līgums paredz, ka abu valstu valstspiederīgie varēs apmainīt savā valstī izdotu vadītāja apliecību pret otras valsts vadītāja apliecību bez eksāmenu kārtošanas.
Līguma mērķis ir vienkāršot administratīvās prasības Latvijas un Ukrainas pilsoņiem, kuri pārceļas uz pastāvīgu dzīvi vai ilgstoši uzturas otrā valstī, kā arī veicināt personu mobilitāti, vienlaikus saglabājot augstus ceļu satiksmes drošības un personas datu aizsardzības standartus. Minētā līguma sniegs tiešu ieguvumu fiziskām personām – gan Latvijas, gan Ukrainas vadītāja apliecību turētājiem.
Pašlaik Latvijas normatīvais regulējums paredz, ka vadītāja apliecības, kas izdotas valstīs ārpus Eiropas Savienības, iespējams apmainīt tikai pēc vadīšanas eksāmena nokārtošanas, ja nav noslēgts starptautisks līgums. Noslēdzot līgumu ar Ukrainu, šis jautājums tiks atrisināts, nodrošinot līdzvērtīgu pieeju abās valstīs.
❗️🇷🇺Russian soldiers are disguising themselves as a penguin to avoid 🇺🇦Ukrainian FPV drones pic.twitter.com/LBCWVN3vtZ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 26, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the 1st Separate Assault Regiment are attacking 🇷🇺Russian infantry on the front line pic.twitter.com/Umzh3L6UTh
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 26, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian troops of the 5th Assault Brigade eliminate a 🇷🇺Russian assault group pic.twitter.com/DtPcHqG6Qf
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 26, 2026
Ukrainas karavīri no 4. Speciālo operāciju spēku pulka ar kājnieku ieročiem notrieca Krievijas optiskās šķiedras FPV dronu, kad tas mēģināja uzbrukt Ukrainas bruņumašīnai.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the 4th Special Operations Forces Regiment shot down a 🇷🇺Russian fiber-optic FPV drone with small arms fire as it was attempting to attack a Ukrainian armored vehicle. pic.twitter.com/pCx2lsHsP8
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 27, 2026
Krievi masveidā sūdzas par straujo cenu kāpumu kopš Jaunā gada. Putina nodokļu reformas rezultātā pārtikas cenas tikai mēneša laikā ir pieaugušas par desmitiem procentu.
Sociālos tīklus pārpludina video no lielveikaliem: krievi burtiski neatpazīst cenu zīmes un salīdzina savus pašreizējos pirkumus ar precēm, kas vēl pirms gada bija daudzreizes lētākas. Kopš janvāra sākuma pārtikas cenas ir strauji pieaugušas par desmitiem procentu, un palielinātais nodokļu slogs acumirklī ir atsaucies uz vienkāršajiem krieviem.
Kremlis 1. janvārī palielināja nodokļus, lai kompensētu 70 miljardu dolāru lielo budžeta caurumu un finansētu karu: nodokļi un nodevas ir palielinājušās, un uzņēmumi bez vilcināšanās ir pārnesuši šīs izmaksas uz patērētājiem. Tā rezultātā pat visvienkāršākās pārtikas preces ir kļuvušas par šoka avotu. Video no veikaliem tiek skatīti tūkstošiem reižu. Cilvēki salīdzina vecās un jaunās cenu zīmes un neslēpj savu sašutumu.
Pēc pircēju domām, "doširaks" (ātri pagatavojams nūdeļu veids) no studentu pamatlietas ir kļuvis par "delikatesi", un pamata komplekts, kas sastāv no gurķiem, tomātiem, sviesta un olām, tagad izskatās pēc "bagāta cilvēka" pirkuma. Siera cena ir pieaugusi gandrīz par 60%; Ātrās pagatavošanas nūdelēm par 35%; Kafijai par gandrīz 45%; Šokolādes cena ir divkāršojusies; Pat lētākās pārtikas preces pieaug par 10–30% mēnesī.
"Vai esat vispār redzējuši šīs cenas?"
Pircēji atklāti saka, ka regulāra iepirkšanās veikalā kļūst par stresu. Daži atzīst, ka jau atsakās no pazīstamiem pārtikas produktiem, pāriet uz lētākām alternatīvām vai vienkārši samazina savu uzturu. Olas, sviests un dārzeņi, kas nesen tika uzskatīti par pamatprecēm, ir izraisījuši īpašu sašutumu.
Senators Lindsijs Greiems aicinājis Amerikas Savienotās Valstis "darīt visu iespējamo", apbruņojot Ukrainu ar nāvējošām "Tomahawk" spārnotajām raķetēm, lai tā varētu uzbrukt dziļi Krievijas teritorijā, ja Putins noraidīs miera līgumu.
Sen. Lindsey Graham has called for the United States to "go all in” by arming Ukraine with deadly 'Tomahawk cruise missiles' to strike deep inside Russian territory if Putin rejects the peace deal. pic.twitter.com/PhWCL3BRkj
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) January 27, 2026
Lielbritānijas kuģniecības uzņēmums palīdzējis Krievijai 2025. gadā piesaistīt 3,2 miljardus dolāru sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības ieņēmumus.
Saskaņā ar "Urgewald" analīzi, kuras pamatā ir "Kpler" dati, "Seapeak" daļa no "Yamal LNG" tirdzniecības 2025. gadā sasniedza 37,3%, kas ir vairāk nekā jebkuram citam uzņēmumam.
⚡️ UK shipping company helped Russia raise $3.2 billion in LNG trade revenue in 2025, campaigners say.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 26, 2026
Seapeak's share of Yamal LNG's trade in 2025 amounted to 37.3%, more than any other company, according to Urgewald's analysis based on Kpler data.https://t.co/R587hL0wzE
Lūk, kā trīsgadīgais Ivanko reaģē uz mammas teikto, ka tagad viņiem būs vēl mazāk elektrības: "Labi, ka vismaz mums kaut kas ir, pat ja tikai nedaudz. Mūsu aizstāvjiem vispār nav elektrības. Mums jābūt viņiem pateicīgiem."
This is how three-year-old Ivanko reacts to his mom telling him they'll have even less electricity now:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 27, 2026
"It’s good that at least we get some, even if just a little. Our Defenders have no electricity at all. We have to be grateful to them."
📹: taisiialand / Instagram https://t.co/uSkyANT4v0 pic.twitter.com/lVH8woXIxC
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



