TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins draud Eiropai ar iznīcināšanu, "ja tā uzbruks"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Viens no Ukrainas kara jautājumiem, kas parādās ik reizi, kad Vladimirs Putins vai viņa ģenerāļi publiski runā par krievu sasniegumiem frontē, ir – vai viņi paši tic tam, ko saka, vai arī tā ir smalka manipulācija, lai noticētu visi citi? Kāpēc visa pārējā pasaule, ieskaitot krievu kara "korespondentus", redz citu bildi? Vairāk lasi šeit.
Krievijas armija šobrīd nav spējīga uzbrukumam Eiropai, sacīja augsta ranga NATO pārstāvis pirms NATO valstu ārlietu ministru tikšanās Briselē, vēsta BBC.
"Vladimirs Putins nereti saka lietas, kas beigās izrādās nepatiesas," sacīja NATO sarunbiedrs (kurš vēlējās palikt anonīms), komentējot Putina izteikumus par iespējamā kara draudiem starp Krieviju un Eiropu. Vairāk lasi šeit.
Ukraiņu žurnālists Parīzē uz ielas pieķēris Vladimira Putina "slepeno meitu", sakot viņai tekstu: "Tavs tēvs nogalināja manu brāli." Vairāk lasi šeit.
“Your father killed my brother.”
— NEXTA (@nexta_tv) December 3, 2025
A Ukrainian journalist encountered Putin’s illegitimate daughter, Yelizaveta Krivonogikh, in Paris.
She declined to comment. pic.twitter.com/J9dqGifwrk
Itālija izstājas no PURL programmas, ar kuras starpniecību NATO valstis kopīgi iegādājas amerikāņu ieročus Kijivas vajadzībām.
Ārlietu ministrs Antonio Tajāni paziņoja, ka pašlaik notiek sarunas par iespējamu miera līgumu, un Roma "dod priekšroku koncentrēties uz diplomātiju".
Dienu iepriekš kļuva zināms, ka šīs programmas ietvaros Polija, Vācija un Norvēģija iegādājas Ukrainai "Patriot" raķetes 500 miljonu dolāru vērtībā.
Pēc Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska teiktā, Polijas daļa ir 100 miljoni dolāru.
Šī ir nauda, ko Polija bija plānojusi iemaksāt Eiropas Miera fondā, taču Ungārija bloķēja līdzekļus.
Italy makes an unexpected move: it is withdrawing its military support for Ukraine
— NEXTA (@nexta_tv) December 3, 2025
Italy is leaving the PURL program, through which NATO countries jointly purchase American weapons for Kyiv’s needs.
Foreign Minister Antonio Tajani said that negotiations on a possible peace deal… pic.twitter.com/VayZ4FWfCS
Daži punkti no intervijas:
- Krievija ieteica Ukrainai izvest karaspēku no Donbasa un neuzsākt kaujas, bet Kijiva dod priekšroku karam.
- Krievija neplāno atgriezties G8.
- Eiropiešiem ir jāiesaistās izglīgma radīšanas procesā, nevis jāstāv tam ceļā.
Krievija turpinās karu. Tās retorika pret Eiropu kļūst arvien naidīgāka. Krieviju var apturēt tikai ar spēku, uzskata Geraščenko.
Intervijas paziņojumos "India Today" vadītājs turpināja teikt, ka Indija un Krievija ir viena otru atbalstījušas gan priekos, gan bēdās - tātad tas ir vispārējais "emocionālais fons", ar kādu viņi izturēsies pret Putina vizīti.
Ahead of Putin's visit to India, he gave an interview to India Today media.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 4, 2025
Some points from the interview:
◾️Russia suggested Ukraine withdraw troops from Donbas and not start combat, but Kyiv prefers to fight.
◾️Russia doesn't plan to return to the G8.
◾️Europeans need to get… pic.twitter.com/4goI3lDPvw
Bijušais Krievijas sauszemes spēku komandieris Vladimirs Čirkins atzīst: "Mēs domājām, ka 70% ukraiņu ir par mums... izrādījās pretēji." Viņš nosauca Krievijas pirmskara izlūkošanas informāciju par neveiksmi, vainojot izlūkdienestus vadības maldināšanā un Ukrainas nenovērtēšanā.
🇷🇺Former Russian Ground Forces Commander Vladimir Chirkin admits: “We thought 70% of Ukrainians were for us... it turned out to be the opposite.” He called Russia’s pre-war intel a failure, blaming the intelligence community for misleading leadership and underestimating Ukraine. pic.twitter.com/A8RMOQTVzI
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 4, 2025
92. brigādes sauszemes dronu operatori evakuē ievainotos no frontes līnijām apšaudes un dronu bezpilota lidaparātu uzbrukumu laikā.
Ground drone operators of the 92nd Brigade evacuate the wounded from the front lines under shelling and drone FPV attacks. pic.twitter.com/HEPLPj6Nj9
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) December 3, 2025
"12 gadus vecais Miša no okupētā Doneckas apgabala un 16 gadus vecā Liza no okupētās Simferopoles tika nosūtīti uz Songdovonas nometni Ziemeļkorejā, 9000 km attālumā no mājām," liecināja Raševska.
"Tur bērniem mācīja "iznīcināt japāņu militāristus", un viņi satika korejiešu veterānus, kuri 1968. gadā uzbruka ASV Jūras spēku kuģim "Pueblo", nogalinot un ievainojot deviņus amerikāņu karavīrus," piebilda Raševska.
⚡️Several Ukrainian children abducted by Russia forcibly sent to North Korea, expert tells US Senate.https://t.co/ZHutFTUilv
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 3, 2025
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tagad apsūdz Moldovu un Baltijas valstis "rasistisku" likumu pieņemšanā un krievu diskriminācijā — naratīvs, kas atspoguļo Kremļa retoriku pirms tā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Kara pētījumu institūts brīdina, ka tas varētu būt daļa no Krievijas "nulles fāzes" stratēģijas, kuras mērķis ir likt psiholoģisku un informatīvu pamatu turpmākai agresijai. Lavrovs arī atdzīvināja "neonacistu" murgus un kritizēja starptautiskos novērotājus par iespējamu situācijas ignorēšanu.
Russia’s Foreign Minister Sergei Lavrov is now accusing Moldova and the Baltic States of passing “racist” laws and discriminating against Russians — a narrative that mirrors Kremlin rhetoric before its full-scale invasion of Ukraine.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 4, 2025
The Institute for the Study of War warns…
Pāvests Francisks savā testamentā atstāja līdzekļus ātrās palīdzības automašīnu iegādei Ukrainai, stāsta mūķene.
"Mūsu tikšanās reizēs viņš man teica, ka kaut kādā veidā man palīdzēs, bet es nebiju iedomājusies, ka viņš to darīs šādi," sacīja dominikāņu mūķene Lūcija Karama.
⚡️Pope Francis left funds in his will to buy ambulances for Ukraine, nun says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 4, 2025
"He did tell me, in our meetings, that he would help me in some way, but I didn't imagine he would do it like this," Dominican nun Lucia Caram said.https://t.co/z1dRq7FfC7
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



