TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis: Krievija gatavo jaunu masveida uzbrukumu

Tikai dažu simtu kilometru attālumā no Latvijas NATO steidz nocietināt salu, kuru militārie eksperti dēvē par vienu no svarīgākajiem punktiem Baltijas aizsardzībā. Gotlande, kas atrodas starp Baltijas valstīm, Zviedriju un Krievijas militarizēto Kaļiņingradu, arvien biežāk tiek uzskatīta par vietu, no kuras kara gadījumā varētu izšķirties kontrole pār visu Baltijas jūru.

Plašāk lasīt šeit.

Ukrainas droni naktī uz svētdienu Krievijas Kirovas apgabalā devuši triecienu Surgutas-Polockas naftas vada dispečerstacijai, paziņoja Ukrainas Īpašo operāciju spēki.

Lazarevas dispečerstacija atrodas gandrīz 1200 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.

Pa Surgutas-Polockas cauruļvadu Krievijas nafta tiek transportēta no Rietumsibīrijas uz Krievijas Baltijas jūras ostām Primorsku un Ustjugu, kā arī uz Baltkrieviju.

Jau ziņots, ka naktī uz svētdienu Ukrainas droni deva triecienus arī Saratovas naftas pārstrādes rūpnīcai un naftas bāzei Rostovas apgabala Matvejevkurganā. Gan rūpnīcā, gan naftas bāzē izcēlās ugunsgrēki.

Igaunijas dienvidaustrumos pie sauszemes robežas ar Krieviju trīs posmos uzstādītas pirmās stacionārās dronu atklāšanas un novērošanas sistēmas, paziņoja Igaunijas Iekšlietu ministrija.

Sistēmas uzstādītas starp vietu, kur satiekas Igaunijas, Latvijas un Krievijas robežas, un Luhamā.

Pārējā sauszemes robeža tiks aprīkota ar šīm sistēmām līdz gada beigām, norādīja ministrija.

"Pirmās sistēmas ir uzstādītas un darbojas. Tas, protams, ir tikai sākums - mēs virzāmies uz valsts mēroga pretdronu tīklu, bet šis solis liecina, ka mūsu sagatavošanās darbs ir attaisnojies," sacīja Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro.

Igaunijas robežsardzei ir arī mobilās dronu novērošanas sistēmas.

Krievijas diktators Vladimirs Putins nācis klajā ar jaunu skaidrojumu par saviem izteikumiem, ka Ukrainas karš varētu tuvoties beigām. 

Plašāk lasīt šeit.

Eiropas izlūkdienesti brīdina, ka Krievija pēdējos gados būtiski pastiprinājusi centienus iegūt Rietumu tehnoloģijas un aizsardzības nozares noslēpumus. Zviedrijas un Somijas drošības dienestu pārstāvji norāda, ka Maskavas aģenti kļuvuši agresīvāki un gatavi uzņemties lielākus riskus, lai iegūtu tehnoloģijas, kas nepieciešamas Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam.

Zviedrijas Drošības dienesta (Säpo) operāciju vadītāja vietnieks Kristofers Vēdelins (Christoffer Wedelin) norādīja, ka Krievijas izlūkdienesti ļoti precīzi apzinās savas vajadzības. "Viņi ļoti labi zina, kas viņiem nepieciešams," viņš sacīja. Krievijas uzmanības centrā esot modernas ražošanas iekārtas, augstas precizitātes darbgaldi un militārajā rūpniecībā izmantojamas tehnoloģijas. Zviedrijā īpaša interese tiek izrādīta par aizsardzības nozari, tostarp iznīcinātāja "Saab JAS 39 Gripen" izstrādi, kā arī kameru un lāzeru tehnoloģijām, kuras iespējams izmantot navigācijas un ieroču vadības sistēmās.

Somijas Drošības un izlūkošanas dienesta (Supo) vadītājs Juha Marteliuss norādīja, ka Krievija cenšas iegūt arī kosmosa, kvantu un Arktikas tehnoloģijas, kā arī kuģniecībā izmantojamus risinājumus. Pēc viņa teiktā, šīs jomas ir īpaši svarīgas, jo sankciju dēļ Krievijai ir ierobežota piekļuve modernām Rietumu tehnoloģijām.

Lai apietu eksporta ierobežojumus, Krievija izmanto sarežģītus starpnieku un fiktīvu uzņēmumu tīklus. Maijā Zviedrijā tika aizturēti divi cilvēki, kuri bija saistīti ar Turcijā reģistrētu uzņēmumu, kas organizēja modernu metālapstrādes iekārtu piegādes Krievijai. Vēdelins uzsvēra, ka Krievijas izlūkdienesti vairs īpaši neuztraucas par iespējamu atmaskošanu. "Viņi vairs nav tik noraizējušies par iespējamu atklāšanu, tādēļ ir gatavi uzņemties lielākus riskus, lai sasniegtu savus mērķus," viņš sacīja.

Eksperti uzskata, ka šī spiegošanas aktivitāšu pastiprināšanās ir saistīta ar pieaugošām problēmām Krievijas ekonomikā un militārajā rūpniecībā. Starptautiskās sankcijas un milzīgie kara izdevumi radījuši tehnoloģiju trūkumu, ko Maskava cenšas kompensēt ar izlūkošanas operācijām un rūpniecisko spiegošanu. Tiek lēsts, ka Krievija 2026. gadā aizsardzībai un drošībai atvēlējusi gandrīz 40% no valsts budžeta izdevumiem.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dokumentēti vismaz 20 570 gadījumi, kad ukraiņu bērni nelikumīgi deportēti vai piespiedu kārtā pārvietoti uz Krieviju. Tomēr eksperti uzskata, ka patiesais skaits varētu būt daudzkārt lielāks un sasniegt pat 200 000 bērnu. Daļa no viņiem tika šķirti no ģimenēm okupētajās teritorijās, bet citi nogādāti nometnēs, internātskolās, audžuģimenēs un tā dēvētajās "pāraudzināšanas" programmās Krievijā.

Krievijas amatpersonas šīs darbības skaidrojušas kā "evakuāciju" un "aizsardzību", taču starptautiskie pētnieki un Ukrainas amatpersonas norāda uz ko citu. Saskaņā ar Jeilas Universitātes Humanitāro pētījumu laboratorijas datiem kopš 2022. gada izveidots plašs tīkls, kurā iesaistītas vismaz 210 dažādas iestādes – nometnes, kadetu skolas, bērnunami, medicīnas centri un militāri orientētas jauniešu programmas. Tajās bērni tiek pakļauti ideoloģiskai ietekmei, Krievijas vēstures interpretācijai un militarizētai audzināšanai, pakāpeniski aizstājot viņu ukraiņu identitāti ar Krievijas valsts naratīvu.

Raksta autore Anna Kuzmenko uzsver, ka šādas darbības var tikt vērtētas arī starptautisko tiesību kontekstā. ANO Genocīda konvencija nosaka, ka bērnu piespiedu pārvietošana no vienas grupas uz citu noteiktos apstākļos var tikt uzskatīta par genocīda pazīmi. Savukārt Ženēvas konvencija aizliedz aizsargājamo civiliedzīvotāju deportāciju kara laikā. "Pieaug pierādījumu apjoms, kas liecina par koordinētu sistēmu, kuras mērķis ir atraut ukraiņu bērnus no viņu kultūras, valodas un nacionālās identitātes," raksta Kuzmenko.

Pētījumos un liecībās atklājas arī satraucoši stāsti par psiholoģisku vardarbību, piespiešanu un pat fizisku un seksuālu vardarbību. ASV Senāta uzklausīšanās laikā izskanēja liecības par bērniem, kuri izolēti no ģimenēm un pakļauti smagai izturēšanās formai. "Katrs dokumentētais gadījums ir bērns, kura dzīve neatgriezeniski izmainīta – šķirts no vecākiem, zaudējis savu valodas vidi un pakāpeniski atrauts no savas identitātes," uzsver autore.

Papildu bažas rada Jeilas Universitātes 2026. gada pētījums, kurā secināts, ka Krievijas enerģētikas giganti "Gazprom" un "Rosņeftj" dažādos veidos atbalstījuši programmas, kurās iesaistīti vismaz 2158 ukraiņu bērni. Pēc autores domām, tas liek uz šo jautājumu raudzīties ne tikai kā uz cilvēktiesību pārkāpumu, bet arī kā uz sistēmu, kurā iesaistītas Krievijas valsts finansētās struktūras. "Ja starptautiskā sabiedrība pieļaus, ka bērnu piespiedu pārvietošana kļūst par pieņemamu praksi, kaitējums sniegsies daudz tālāk par Ukrainu – tas vājinās pašu pārliecību, ka šādi noziegumi pasaulē joprojām ir nepieļaujami," raksta Kuzmenko.

Ukraina arvien aktīvāk izmanto simtiem mānekļu dronu, lai maldinātu un pārslogotu Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, atklājis Ukrainas Militārās izlūkošanas pārvaldes (HUR) tālo triecienu vienības komandieris ar segvārdu "Vector". Pēc viņa teiktā, uzbrukumu laikā Krievijas teritorijā vienlaikus tiek palaisti gan kaujas droni, gan bez sprāgstvielām aprīkoti mānekļi, kuru uzdevums ir novērst pretinieka uzmanību.

"Šie ir mānekļi. Mēs esam nosūtījuši simtiem šādu dronu. Daži ir tukši, daži nes kaujas lādiņu. Kaujas lādiņš ir neliels, taču ar to pietiek, lai iznīcinātu pretgaisa aizsardzības sistēmas," sacīja "Vector". Daļa no mānekļiem ir aprīkoti ar reaktīvajiem dzinējiem un īpaši veidoti tā, lai Krievijas radari tos uztvertu kā spārnotās vai ballistiskās raķetes.

Šāda taktika piespiež Krievijas pretgaisa aizsardzības vienības izšaut dārgas pārtvērējraķetes pret viltus mērķiem, vienlaikus atklājot savu atrašanās vietu. Kad radaru un raķešu sistēmu koordinātas kļūst zināmas, tās var tikt iznīcinātas ar īstajiem triecienlīdzekļiem. Pēc Ukrainas militārpersonu teiktā, šī pieeja ļauj efektīvi vājināt Krievijas aizsardzības tīklu.

"Vector" arī uzsvēra, ka viena no Ukrainas priekšrocībām ir decentralizēta vadības sistēma. "Klēpjdatori ir mūsu lielākā priekšrocība un iemesls, kāpēc Krievijai ir tik grūti iznīcināt šo programmu. Mums nav viena vadības centra – mēs esam izkliedēti desmitiem vietu," viņš skaidroja. Pēc viņa teiktā, speciāli izstrādātā programmatūra ļauj vienlaikus koordinēt tūkstošiem dronu lidojumus, padarot masveida uzbrukumus vēl efektīvākus.

Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko asi reaģējis uz Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandiera Roberta "Maģara" Brovdi paziņojumu, ka Ukraina jau identificējusi pirmos 500 militāros mērķus Baltkrievijas teritorijā. Atbildot uz šo brīdinājumu, Lukašenko paziņoja, ka Minskai esot savs "ļoti nopietns mērķis" ar precīzi zināmām koordinātām netālu no abu valstu robežas.

"Viņi var būt identificējuši 500 mērķus Baltkrievijā – paldies, arī mums ir 500 mērķu viņiem, taču mums ir viens ļoti nopietns mērķis ar precīzām koordinātām, un tas atrodas pavisam tuvu Baltkrievijai. Viņi to labi saprot," sacīja Lukašenko žurnālistiem.

Vienlaikus Baltkrievijas līderis pauda pārliecību, ka Ukraina neesot ieinteresēta tiešā konfliktā ar Baltkrieviju, jo tas piespiestu Kijivu aizsargāt vēl aptuveni 1000 kilometrus garu ziemeļu robežu. Tomēr savā uzrunā viņš arī noniecinoši izteicās par Ukrainas armiju, īpaši teritoriālās aizsardzības vienībām, apgalvojot, ka tajās dienējot "vakardienas strādnieki, mehāniķi un kolhoznieki", kurus viņš nodēvēja par "lielgabalu gaļu".

Spriedze uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas saglabājas augsta kopš 2022. gada, kad Krievija izmantoja Baltkrievijas teritoriju kā vienu no iebrukuma placdarmiem. Ukraina vairākkārt brīdinājusi Minsku par sekām, ja no Baltkrievijas teritorijas tiktu uzsākts jauns uzbrukums. Brovdi publiskotais paziņojums par 500 iepriekš identificētiem mērķiem tiek uzskatīts par atturēšanas signālu Baltkrievijas režīmam, lai tas neiesaistītos karadarbībā pret Ukrainu.

Eiropas Savienība (ES) apsver iespēju uz laiku iesaldēt Krievijas naftas cenu griestus, lai novērstu situāciju, kurā naftas cenu kāpums pasaules tirgū negaidīti palielinātu Kremļa ieņēmumus. Šādu soli izraisījusi spriedzes saasināšanās Tuvajos Austrumos un karš ar Irānu, kas veicinājis strauju naftas cenu pieaugumu.

Pašreizējie ES noteikumi paredz, ka Krievijas naftas cenu griesti ik pēc sešiem mēnešiem tiek automātiski pārrēķināti, saglabājot tos 15% zemākus par Krievijas markas "Urals" naftas vidējo tirgus cenu. Šobrīd griesti noteikti 44,10 ASV dolāru apmērā par barelu, taču jau jūlijā tie automātiski varētu pieaugt līdz vismaz 65 dolāriem par barelu. Diplomāti brīdina, ka tas faktiski mazinātu sankciju spiedienu uz Krieviju un pat pārsniegtu sākotnēji G7 valstu noteikto 60 dolāru robežu.

Lai nepieļautu šādu scenāriju, Briselē tiek apsvērti vairāki risinājumi. Viens no tiem paredz pilnībā iesaldēt cenu griestus pašreizējā līmenī, savukārt cits – uz laiku apturēt automātisko pārrēķināšanas mehānismu līdz gada beigām. Tiek vērtēta arī iespēja noteikt maksimālo robežu 60 dolāru apmērā, saglabājot saskaņotību ar G7 partneru sankciju režīmu.

Paredzēts, ka šie pasākumi kļūs par daļu no Eiropas Savienības 21. sankciju paketes pret Krieviju. Tikmēr Ukraina turpina saskaņot savas sankcijas ar ES noteiktajiem ierobežojumiem, paplašinot sankciju sarakstus pret personām un uzņēmumiem, kas palīdz Krievijai apiet Rietumu noteiktos tirdzniecības ierobežojumus un nodrošina tās militāro rūpniecību ar nepieciešamajām tehnoloģijām.