TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry and logistics in the Lymansk direction pic.twitter.com/H0LDYWjlfQ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 15, 2026
Naktī virs šī Belgorodas apgabala bija redzams plaša mēroga ugunsgrēks.
❗️🇺🇦Ukrainian drones struck fuel depots and logistical facilities in 🇷🇺Valuyki, Belgorod region. A large-scale fire was visible over the area at night. pic.twitter.com/jI3FGD6Dyq
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 15, 2026
Intervijā vācu medijam ZDF prezidents paziņoja, ka Ukrainai tagad ir labākas iespējas atbloķēt iepriekš saskaņoto finansiālās palīdzības paketi.
Pēc viņa teiktā, kavēšanās radusies Ungārijas nostājas maiņas dēļ, jo īpaši premjerministra Viktora Orbāna nostājas maiņas dēļ.
❗️"Chances of unblocking €90 billion in aid have increased," — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 15, 2026
In an interview with the German outlet ZDF, the President stated that Ukraine now has better chances of unblocking the financial aid package that was previously agreed upon.
According to him, the delay… pic.twitter.com/uThAOmaG7z
Maskava ir gatava kompensēt enerģijas resursu trūkumu valstīm, kuras ir ieinteresētas sadarbībā uz vienlīdzīgiem un abpusēji izdevīgiem pamatiem, preses konferencē Pekinā sacīja Krievijas ārlietu ministrs.
Tas attiecas arī uz Ķīnu un citām valstīm, kas saskaras ar resursu trūkumu.
Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Krievijai jau ir gan aktīvās, gan rezerves jaudas, un tā plāno vēl vairāk paplašināt sadarbību enerģētikas jomā.
Lavrov said Russia is ready to cover energy shortages for its partners
— NEXTA (@nexta_tv) April 15, 2026
Moscow is prepared to compensate for the lack of energy resources for countries interested in cooperation on an equal and mutually beneficial basis, the Russian foreign minister said at a press conference in… pic.twitter.com/7yuv0rRw4h
Saskaņā ar Valsts departamenta datiem, aptuveni 5000 Kubas pilsoņu karo Krievijas armijas sastāvā.
Turklāt Vašingtona apgalvo, ka Havana sniedz Maskavai politisku un diplomātisku atbalstu.
The United States believes that Cuba is helping Russia in the war against Ukraine
— NEXTA (@nexta_tv) April 15, 2026
According to the State Department, around 5,000 Cuban citizens are fighting as part of the Russian army.
In addition, Washington claims that Havana is providing Moscow with political and… pic.twitter.com/pve6mNyp5G
ASV prezidents Donalds Tramps atkal paziņoja, ka militāri politiskā alianse NATO nav palīdzējusi Savienotajām Valstīm, kad tām tas bija vajadzīgs.
Šo paziņojumu viņš publicēja sociālajā tīklā "Truth Social" 15. aprīlī. Tajā pašā laikā ASV prezidents pauda, ka Alianse arī nākotnē nenākšot palīgā valstij. "NATO nav nākusi mums palīgā un nenāks mums palīgā nākotnē," viņš atzīmēja. Vairāk lasi šeit.
Saskaņā ar "The Wall Street Journal" sniegto informāciju, Eiropas valstis kopā ar Kanādu apspriež "Eiropas NATO" izveidi gadījumā, ja Donalds Tramps izved ASV no alianses vai strauji samazina tās iesaisti.
Pašlaik visa NATO sistēma ir ļoti atkarīga no ASV — sākot no izlūkošanas un loģistikas līdz pat komandstruktūrām.
Eiropieši vēlas pakāpeniski pārņemt šīs funkcijas un stiprināt savu ietekmi struktūrā.
Europe is taking Trump’s threats to withdraw the United States from NATO seriously
— NEXTA (@nexta_tv) April 15, 2026
According to The Wall Street Journal, European countries, together with Canada, are discussing the creation of a “European NATO” in case Donald Trump pulls the U.S. out of the alliance or sharply… pic.twitter.com/uji7MW02bK
Zelenskis: Mēs vēlētos palīdzēt atbloķēt Hormuza šaurumu, taču līdz šim Amerikas Savienotās Valstis nav izteikušas šādu lūgumu.
"Mums jau ir pieredze ar blokādēm Melnajā jūrā — mēs varētu palīdzēt," sacīja Ukrainas prezidents.
Zelensky: We would like to help unblock the Strait of Hormuz, but so far the United States has not made such a request.
— NEXTA (@nexta_tv) April 15, 2026
“We already have experience with blockades in the Black Sea — we could help,” the Ukrainian president said. pic.twitter.com/VD3TUNrHCr
Franču "Rafale" iznīcinātāji virs Baltijas jūras pārtvēra Krievijas Kosmosa spēku Il-20M (RF-93611) visaptverošas elektroniskās, fotoizlūkošanas un radio pārtveršanas lidmašīnu. Vairāk lasi šeit.
"Greenpeace" ziņo par nopietniem bojājumiem Čornobiļas atomelektrostacijas sarkofāgā pēc Krievijas uzbrukumiem.
Organizācija "Greenpeace" brīdinājusi par nopietnas avārijas risku Čornobiļas atomelektrostacijā. Problēma ir saistīta ar aizsargkupola iespējamo sabrukšanu.
Tiek uzskatīts, ka cēlonis ir jaunās drošās konstrukcijas bojājumi pēc Krievijas bezpilota lidaparāta uzbrukuma 2025. gada 14. februārī, kas sarežģīja vecās konstrukcijas demontāžu. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
