TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē, atbrīvojot simtiem kilometru teritorijas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis piedāvājis uzņemties vidutāja lomu Ukrainas un Ungārijas domstarpībās par pārtrauktajām Krievijas naftas piegādēm.
Jau ziņots, ka Krievijas naftas piegādes pa cauruļvadu "Družba" ir pārtrauktas kopš janvāra beigām, kad cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā. "Družba" darbības pārtraukums radījis politisko spriedzi Kijivas attiecībās gan ar Ungāriju, gan Slovākiju, kas pa šo cauruļvadu saņēma Krievijas naftu, jo abām valstīm noteikts izņēmums Eiropas Savienības sankcijās.
Kara sākumā pēc pirmās irāņu trieciendronu "Shahed" partijas piegādes Krievijai starp Ukrainu un Irānu notika izlūkošanas līmeņa kontakti, kuru laikā Irāna solīja vairs nepiegādāt Krievijai uzbrukuma dronus, atklāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka Teherāna sameloja.
"Pilna mēroga kara pirmā nakts sākās ar raķetēm. Krievija izmantoja visu, kas tai bija - spārnotās, ballistiskās un cita veida raķetes (..). Pēc tam mēs atradām veidu, kā pārtvert raķetes un aizsargāt cilvēkus, elektrotīklu un citu infrastruktūru. Tikmēr Irānas režīms Krievijai piegādāja pirmo "Shahed" partiju - tūkstoš dronu," norādīja Zelenskis.
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 178 droniem, un 154 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Fiksēti 22 trieciendronu trāpījumi 12 vietās un notriekto dronu atlūzu nogāšanās vairākās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Ukrainas varasiestādes ziņoja, ka naktī noticis uzbrukums Ukrainas lielākā privātā pasta pakalpojumu sniedzēja "Nova Pošta" terminālim Zaporižjā.
Odesas apgabalā uzbrukumos bojāti enerģētikas, rūpniecības un ostu infrastruktūras objekti, pavēstīja apgabala valsts administrācijas vadītājs Olehs Kipers. Neviens cilvēks uzbrukumos nav cietis. Uzbrukuma dēļ traucēta elektroenerģijas padeve, norādīja Kipers.
❗️During the night, 🇺🇦Ukrainian forces shot down 154 out of 178 🇷🇺Russian drones. pic.twitter.com/6xCDB3mTAn
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 17, 2026
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 280 860 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 930 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 783 tankus, 24 218 bruņutransportierus, 38 477 lielgabalus un mīnmetējus, 1688 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1333 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 183 144 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 83 744 automobiļus un autocisternas, kā arī 4091 specializētās tehnikas vienību.
❗️Estimated losses of the 🇷🇺Russian Armed Forces as of March 17, 2026 pic.twitter.com/PjiOPr03B0
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 17, 2026
Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsagatavojas iespējamām sarunām ar Krieviju, uzskata Eiropadomes prezidents Antoniu Košta.
Pagaidām ES nevajadzētu iejaukties ASV prezidenta Donalda Trampa centienos panākt mieru Ukrainā, intervijā ziņu aģentūru tīklam "European Newsroom" sacīja Košta.
Taču, ja sarunas tiktu pārtrauktas vai ciestu neveiksmi, "tad mums jābūt gataviem turpināt centienus un mēģināt panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā," viņš uzsvēra.
76. gvardes gaisa desanta trieciendivīzijas militārajā mācību poligonā Kislovo, Pleskavas apgabalā izcēlies ugunsgrēks. Iemesls nav zināms.
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) ziņo par lielu ugunsgrēku 76. gvardes gaisa desanta uzbrukuma divīzijas militārās apmācības bāzes teritorijā. Šī vienība zināma arī kā Pleskavas gaisa desanta divīzija, militārā vienība 07264. Vairāk lasi šeit.
Krievijas tiesa pārcēlusi uz aprīli nākamo sēdi prāvā pret vācu skulptoru Žaku Tilliju, kas apsūdzēts par Krievijas diktatora Vladimira Putina apvainošanu.
Tillijam, kas tiek tiesāts aizmuguriski, inkriminē viņa veidotās karnevāla platformas, kas attēlo kariķētu Krievijas diktatoru.
Kārtējā tiesas sēde bija plānota šodien, bet tika atlikta uz 2. aprīli, jo jaunā prokurore, kam nodota šī lieta, apgalvoja, ka nav paspējusi ar to iepazīties.
Polijas iznīcinātāji piektdien pārtvēruši un pavadījuši Krievijas izlūklidmašīnu virs Baltijas jūras, pirmdien platformā "X" pavēstīja Polijas armija.
Divi Polijas iznīcinātāji "MiG-29" piektdien pavadīja Krievijas lidmašīnu "Iļušin Il-20", paziņoja Polijas armija. Tā arī publiskoja fotogrāfiju, kurā Krievijas lidmašīna redzama virs jūras.
Krievija turpina uzbrukt Ukrainai, sniedz atbalstu Irānas uzbrukumiem Tuvo Austrumu un Līča valstīm un destabilizē Āfriku, pirmdien Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē Briselē sacīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Braže atgādināja, ka Krievijas uzbrukums Novodņistrovskas hidroelektrostacijai Ukrainā ir izraisījis naftas noplūdi Nistras upē, tieši apdraudot Moldovas ūdensapgādi un sabiedrības veselību.
ASV kinoaktieris Šons Penns svētdien nepiedalījās "Oskara" ceremonijā, kur ieguva balvu kā labākais otrā plāna aktieris, lai pirmdien apmeklētu Kijivu, kur viņš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Penns ir vairākas reizes apmeklējis Ukrainu, demonstrējot savu atbalstu kara plosītajai valstij.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



