TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Kopš 2022. gada februāra, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, karā nogalināti vai smagi ievainoti līdz 1,2 miljoniem Krievijas karavīru un līdz 600 000 Ukrainas karavīru, aplēsusi ASV domnīca "Stratēģisko un starptautisko studiju centrs" (CSIS).

Krievija zaudējusi 1,2 miljonus karavīru, no kuriem aptuveni 325 000 ir nogalināti, liecina domnīcas rīcībā esošā informācija.

Viļņas lidostas darbība otrdienas vakarā divas reizes tika ierobežota no Baltkrievijas palaisto kontrabandas meteoroloģisko balonu radīto draudu dēļ, paziņoja Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai" (LTOU).

Pagaidu gaisa telpas ierobežojumi virs Viļņas lidostas tika noteikti plkst. 19.05, bet plkst. 20.24 lidostas darbība pilnībā tika atjaunota. Taču plkst. 23.18 lidmašīnu nolaišanās un pacelšanās atkal tika aizliegta līdz plkst. 00.06.

Ukrainas galvaspilsētā bez elektroapgādes palikuši 710 000 klientu, paziņojis Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihaļs.

"Kijivā bez elektrības tagad ir 710 000 patērētāju. Mēs saprotam, ka ir nogurdinoši dzīvot bez skaidra grafika. Tuvākais speciālistu uzdevums ir panākt prognozētos grafikus," savā "Telegram" kanālā paziņoja Šmihaļs.

Ministrs norādīja, ka Kijivā energosistēma bojāta nevienmērīgi, tāpēc pirmajās nedēļās, kamēr notiek atjaunošanas darbi, elektroenerģijas piegādes grafiki dažādos energosistēmas mezglos var atšķirties. Tas būs atkarīgs no konkrētā rajona tīklu jaudas.

Pēdējās nedēļās Krievija veic masveida triecienus Ukrainas enerģētikas objektiem. Vissmagāk apšaudīta Kijiva, kur daudzas dzīvojamās ēkas ir palikušas bez elektrības un apkures.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 236 570 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 690 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 609 tankus, 23 958 bruņutransportierus, 36 713 lielgabalus un mīnmetējus, 1629 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1286 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 117 724 bezpilota lidaparātus, 4205 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 76 102 automobiļus un autocisternas, kā arī 4053 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija signalizējusi Ukrainai, ka ASV drošības garantijas ir atkarīgas no tā, vai Kijiva piekritīs miera līgumam, kas, visticamāk, paredzēs Donbasa atdošanu Krievijai, otrdien vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz astoņiem avotiem, kas ir pazīstami ar sarunu gaitu.

Vašingtona arī ļāvusi noprast, ka tā varētu piedāvāt Ukrainai vairāk ieroču, lai miera laikā stiprinātu tās armiju, ja Kijiva piekritīs atkāpties no tās kontrolētās Doneckas apgabala daļas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien paziņoja, ka ASV dokuments par drošības garantijām Ukrainai ir "simtprocentīgi gatavs", un Kijiva gaida, kad Vašingtona noteiks laiku un vietu dokumenta parakstīšanai.

Zelenskis konsekventi uzstāj, ka Ukrainas teritoriālā integritāte ir jāievēro jebkurā miera līgumā, kura mērķis ir izbeigt karu.

Ukraina arvien vairāk šaubās, vai Vašingtona apņemsies sniegt drošības garantijas, "Financial Times" sacīja augsta ranga Ukrainas amatpersona, piebilstot, ka ASV "pārtrauc sarunas ikreiz, kad var parakstīt drošības garantijas".

Kijiva vēlas garantiju apstiprinājumu, pirms tā piekāpjas teritoriju jautājumā.

Krievijas karaspēkam ar droniem Ukrainā veicot triecienu pasažieru vilcienam, ievainoti divi cilvēki, otrdien pavēstīja Ukrainas atjaunošanas un kopienu un teritoriju attīstības ministrs Oleksijs Kuleba.

Atbilstoši provizoriskajai informācijai trieciens veikts ar trim droniem "Shahed".

Triecienā cietis reisa Barvinkove-Čopa-Ļviva vilciens.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir gatavs tikties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai miera sarunu ietvaros atrisinātu divus būtiskus jautājumus - par teritorijām un Zaporižjas atomelektrostaciju (AES), otrdien pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

"Tieši to atrisināšanai prezidents ir gatavs tikties ar Putinu un to apspriest," sacīja ministrs.

Sibiha gan arī norādīja, ka neredz nepieciešamību tikties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

"Mums nevajadzētu veidot paralēlus ceļus. Ir izveidotas sarunu grupas, kurās ir Ārlietu ministrijas pārstāvji. Un papildu ceļu veidošana nav aktuāla, nav nepieciešama," sacīja Sibiha.

Sarunu grupām jau ir bijušas saturiskas sarunas par pamiera parametriem, pamiera uzraudzības jeb pārbaudes kārtību, norādīja ministrs.

Otrdien, 27. janvārī, Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu no tai piešķirtā budžeta līdzekļiem sniegt finansiālu atbalstu Kijivas Starptautiskā kibernoturības foruma organizēšanā.

“Foruma atbalstīšana ir vēl viens instruments, kā mēs varam sniegt atbalstu Ukrainai un sadarboties, tieši kiberdrošības jomā. Ukraina piedzīvo ne tikai konvencionālu karu, bet arī neskaitāmus uzbrukumus tās kibertelpai katru dienu. Ir svarīgi, ka Ukrainas gūtā pieredze un zināšanas ļauj mums uzzināt un īstenot pārdomātākus risinājumus, lai stiprinātu mūsu noturību un kiberdrošību,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Aizsardzības ministrija ir saņēmusi oficiālu Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (NSDC) lūgumu finansiāli atbalstīt 2026. gada foruma organizēšanu un dalīties Latvijas pieredzē un ekspertīzē, turpinot Latvijas un Ukrainas sadarbības stiprināšanas aktivitātes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā.

Plānots, ka šogad Kijivas kibernoturības forums notiks no 19. līdz 20. februārim Kijivā, Ukrainā, pulcējot vairākus kiberdrošības ekspertus, lēmumpieņēmējus, kā arī industrijas un domnīcu pārstāvjus, tostarp no Latvijas.

Šogad Kijivas noturības foruma galvenās tēmas būs kolektīvās noturības veidošana kognitīvā kara apstākļos, mākslīgā intelekta pamatā balstīti militārie konflikti, digitālā suverenitāte, hibrīdo un ārvalstu informācijas manipulācijas un iejaukšanās draudu apkarošana, kvantu tehnoloģiju izaicinājumi, piegādes ķēžu drošība, kritiskās infrastruktūras aizsardzība un operacionālo tehnoloģiju drošība, publiskā un privātā sektora partnerības un uzņēmējdarbības līderu loma, kā arī cilvēciskie faktori, izpratne un kiberdrošības higiēna.  

Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica Asamblejas 2026.gada pirmajā plenārsesijā, kas notiek no 26.– 30.janvārim Strasbūrā, uzrunāja Eiropas valstu parlamentāriešus, vēršot viņu uzmanību uz vēlēšanu aizsardzību kā būtisku Eiropas drošības jautājumu.

"Vēlēšanas ir mūsu demokrātijas dārgakmens. Tās kļuvušas galveno mērķi mūsu pretiniekiem,” uzrunā sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Viņa norādīja uz vairākām tendencēm, kas novērojamas visā Eiropā – ļaunprātīga mākslīgā intelekta izmantošana, vienkāršotu risinājumu dominance, ārvalstu iejaukšanās operācijas.

Z.Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka ārvalstu iejaukšanās operācijas ir konstatētas un pierādītas vairākās valstīs. “No valsts uz valsti atkārtojas vieni un tie paši naratīvi un vienādas politiskās taktikas. Vienkāršotas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, sociālo tīklu algoritmu atbalstītas, izplatās vēja ātrumā, un prevalē pār kvalitatīvu neatkarīgu mediju saturu,” uz problemātiku norādīja Latvijas delegācijas vadītāja.

Z.Kalniņa-Lukaševica īpaši izcēla Moldovas piemēru, kur Krievija mēģināja ietekmēt vēlēšanu iznākumu, ieguldot finanšu resursus simtiem miljonu eiro apmērā.

“Šobrīd kremļa mērķis ir izmantot vēlēšanas, lai vājinātu Eiropas valstu atbalstu Ukrainai, atceltu sankcijas un ietekmētu suverēnu valstu politisko kursu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka vēlēšanas kļūst par instrumentu šīs stratēģijas īstenošanai,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.

27. janvārī valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos noteikumus par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par valstu izdoto transportlīdzekļu vadītāja apliecību savstarpēju atzīšanu un apmaiņu. Līgums paredz, ka abu valstu valstspiederīgie varēs apmainīt savā valstī izdotu vadītāja apliecību pret otras valsts vadītāja apliecību bez eksāmenu kārtošanas.

Līguma mērķis ir vienkāršot administratīvās prasības Latvijas un Ukrainas pilsoņiem, kuri pārceļas uz pastāvīgu dzīvi vai ilgstoši uzturas otrā valstī, kā arī veicināt personu mobilitāti, vienlaikus saglabājot augstus ceļu satiksmes drošības un personas datu aizsardzības standartus. Minētā līguma sniegs tiešu ieguvumu fiziskām personām – gan Latvijas, gan Ukrainas vadītāja apliecību turētājiem.

Pašlaik Latvijas normatīvais regulējums paredz, ka vadītāja apliecības, kas izdotas valstīs ārpus Eiropas Savienības, iespējams apmainīt tikai pēc vadīšanas eksāmena nokārtošanas, ja nav noslēgts starptautisks līgums. Noslēdzot līgumu ar Ukrainu, šis jautājums tiks atrisināts, nodrošinot līdzvērtīgu pieeju abās valstīs.