TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Ne Slovākija, ne kāda cita valsts nav prasījusi Latvijai pārlidojuma atļauju ceļā uz 9. maija Krievijas kara propagandas pasākumu, norāda Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Viņa uzsvēra, ka Latvijas nostāja ir skaidra - kamēr Krievija turpina agresiju pret Ukrainu, nevar palīdzēt atvieglot ceļu uz Krievijas kara propagandas pasākumiem. Tāpēc uz 9. maija pasākumiem, tāpat kā iepriekšējos gados, pārlidojuma atļaujas izsniegtas netiks, norādīja ĀM.

Eglīte arī piebilda, ka Eiropā Otrā pasaules kara upurus piemin 8. maijā.

Kā vēstīts, Latvija un Lietuva nav atļāvušas Slovākijas premjerministra Roberta Fico lidmašīnai izmantot savu gaisa telpu, lai dotos uz 9. maija pasākumiem Maskavā, ziņo Slovākijas portāls "SME", atsaucoties uz Fico videouzrunu.

"Lietuva un Latvija jau ir informējušas, ka neļaus lidojuma laikā uz Maskavu šķērsot savu teritoriju," sacīja Fico platformā "Facebook" publiskotajā video.

"Kāpēc? Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis neļauj citas ES dalībvalsts premjerministram lidot pāri savām teritorijām," Slovākijas premjers pauda savu kritisko attieksmi par šo lēmumu.

"Es noteikti atradīšu citu maršrutu, kā to darīju pagājušajā gadā, kad mūs torpedēja Igaunija," piebilda Fico, kurš ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Kremli.

Jau ziņots, ka arī pagājušajā gadā Baltijas valstis neatļāva šķērsot savu gaisa telpu ārvalstu amatpersonu lidmašīnām ceļā uz Maskavu, kur 9. maijā tiek svinēta Padomju Savienības uzvara pār nacistisko Vāciju otrajā pasaules karā. Fico pagājušajā gadā bija spiests veikt garu apkārtceļu, lidojot pāri Ungārijai, Rumānijai un Melnajai jūrai. Iecerētais lidojuma maršruts bija jāmaina arī Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča lidmašīnai.

Fico un viņa Ungārijas kolēģis Viktors Orbāns, kurš maijā atstās valdības vadītāja amatu pēc graujošās sakāves parlamenta vēlēšanās, ir tuvākie Krievijas diktatora Vladimira Putina sabiedrotie ES valstu līderu vidū.

Krievija vairs nevar iztikt bez kara, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, politologs Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai").

Viņš atzīst - ja karu saprot kā kinētisku agresiju, kas tiek īstenota Ukrainā, tad pie kaut kādiem nosacījumiem Krievijas diktators Vladimirs Putins būtu gatavs to pārtraukt, taču Putins sagaida tikai un vienīgi Ukrainas kapitulāciju.

Ijabs uzskata, ka Krievijas prezidents nekad nepārvērtīsies par normālu, saimnieciski orientētu valdības vadītāju, kāds ir, piemēram, pašreizējais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

Putins sevi redz kā vēsturiska mēroga figūru, bet tā vēsturiskā literatūra, uz kuras viņš balsta visus savus stāstus, ir drausmīgs vēsturisks "trešs", uzskata EP deputāts.

Pēc Ijaba teiktā, Putinam šķiet, ka viņš īstenos sapņus par Trešo Romu, krievu pasauli. "Vai no tā var nokāpt, es nezinu. Manuprāt, ir pamats šaubīties, vai Krievija var iztikt bez mentāla kara. Bez fiziska kara tā varbūt arī var iztikt, bet bez mentāla nē," uzskata Ijabs.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 318 220 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1070 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 882 tankus, 24 420 bruņutransportierus, 40 324 lielgabalus un mīnmetējus, 1748 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1349 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 247 131 bezpilota lidaparātu, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 90 397 automobiļus un autocisternas, kā arī 4131 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas pilsētai Čerņihivai naktī uz svētdienu nogalināts viens un ievainoti četri cilvēki, kā arī nodarīti postījumi, paziņoja vietējās amatpersonas.

Nogalinātais ir 16 gadus vecs jaunietis. Ievainotie ir trīs sievietes un vīrietis.

Nodarīti postījumi septiņām privātmājām, no kurām trīs nodegušas, kā arī skolai un administratīvajai ēkai.

Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 236 droniem, un 203 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus. No 236 droniem aptuveni 150 bija "Shahed" tipa trieciendroni. Fiksēti 32 trieciendronu trāpījumi 18 vietās un notriekto dronu atlūzu nogāšanās astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Plānots par 1,157 miljoniem eiro iegādāties 48 stacionāros dīzeļģeneratorus un nodot tos Ukrainas Čerņihivas apgabala administrācijai, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka Ministru kabinets 24. februāra sēdē apstiprināja EM piedāvājumu par Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai piešķirtā 1,2 miljonu eiro finansējuma izlietojumu ģeneratoru iegādei. Ministrijas organizētās sarunu procedūras rezultātā plānots slēgt iepirkuma līgumu par 48 stacionāro dīzeļģeneratoru piegādi ar SIA "Rīgas dīzelis DG", organizējot preču tālāku nodošanu Čerņihivas apgabala administrācijai.

Projekts paredz EM sniegt palīdzību Čerņihivas apgabalam un atbilstoši tā līgumam nodot ģeneratorus par kopējo iegādes vērtību 1,157 miljoniem eiro, kā arī EM segt transporta izdevumus 42 108 eiro apmērā par nododamo preču piegādi Čerņihivas apgabalam.

Ukrainas Su-27 iznīcinātāji ir snieguši atbalstu sauszemes spēkiem Rodinskas apkaimē, uzbrūkot Krievijas pozīcijām un neļaujot Krievijas karaspēkam pārgrupēties. 

Ir ziņots par sprādzieniem netālu no Jejskas ostas Krievijas Krasnodaras apgabalā.

Ukrainas 225. desanta pulks Zaporižjas apgabalā ir atvairījis krievu uzbrukumu, kurā tika izmantoti motocikli, savukārt FPV droni uzbruka un apturēja uzbrūkošās vienības.

Ceturtdien, 2026. gada 16. aprīlī, ārlietu ministre B. Braže tikās ar Šlēsvigas–Holšteinas ministru prezidentu Danielu Ginteru (Daniel Günther) un Hamburgas pirmo birģermeistaru Dr. Pēteru Čenčeru (Dr. Peter Tschentscher). Vācijas delegācija Latvijā ieradusies kopā ar uzņēmējiem un zinātniekiem, lai attīstītu ciešāku un praktiskāku sadarbību ar Latvijas partneriem, īpaši inovāciju un aizsardzības jomā.

Tikšanās laikā amatpersonas uzsvēra, ka Latvijas un Vācijas sadarbība kļūst arvien stratēģiskāka gan drošības, gan ekonomikas kontekstā. Īpaša uzmanība tika pievērsta dronu tehnoloģijām un bezpilota sistēmām, kas kļūst par vienu no centrālajiem elementiem mūsdienu aizsardzībā.

“Dronu tehnoloģiju attīstība ir nākotnes drošības pamats – Latvija kopā ar Apvienoto Karalisti vada Dronu koalīciju. Tāpat Latvijai ir gan pieredze, gan kapacitāte kļūt par vietu, kur šīs tehnoloģijas tiek attīstītas, testētas un ieviestas praksē,” uzsvēra ārlietu ministre B. Braže. Latvija šajā jomā ir izveidojusies par reģionālu līderi, apvienojot pieredzi, kas gūta, sniedzot atbalstu Ukrainai, ar attīstītu testēšanas infrastruktūru un vietējo uzņēmumu spēju izstrādāt un ražot dronus, kas spēj darboties arī elektroniskās karadarbības apstākļos.

Latvijā ir izveidota plaša testēšanas infrastruktūra, tostarp Sēlijas, Ādažu un Šķēdes poligoni, kā arī NATO atzītais Autonomo sistēmu kompetences centrs, kas nodrošina iespējas gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmumiem attīstīt un pārbaudīt risinājumus reālos apstākļos. Amatpersonas uzsvēra, ka nākotnes aizsardzības spējas balstīsies uz integrētām sistēmām un mākslīgā intelekta risinājumiem, vienlaikus attīstot arī izmaksu ziņā efektīvas pretdronu tehnoloģijas un izmantojot Ukrainas kara pieredzi.

Amatpersonas pārrunāja arī drošību Baltijas jūras reģionā, tai skaitā kritiskās infrastruktūras drošību Baltijas jūrā, hibrīdo apdraudējumu, kā arī nepieciešamos pasākumus to novēršanai, proti, izlēmīgu rīcību Krievijas ēnu flotes darbības iegrožošanā. Šajā sakarā ārlietu ministre pauda nepieciešamību palielināt spiedienu uz Krieviju, steidzami apstiprinot ES sankciju 20. kārtu.

B. Braže informēja Vācijas amatpersonas par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai, tai skaitā par plānotajiem projektiem Ukrainas rekonstrukcijā, kā arī uzteica Vācijas novirzīto finansējumu Ukrainas atbalstam.

Sarunā tika apspiesti aktuālie jautājumi starptautiskajā dienaskārtībā, tai skaitā situācijas attīstība Tuvajos Austrumos. Ārlietu ministre uzsvēra, ka cieša transatlantiskā sadarbība ir neaizstājams elements gan Eiropas drošībai, gan Ukrainas atbalstam.