TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti pabeidz gatavoties vēl vienam masveida raķešu un dronu triecienam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas bruņoto spēku 475. atsevišķā triecienpulka (9.2. kods) karavīri vienas nedēļas laikā iznīcināja 110 Krievijas okupantu tehnikas vienības, teikts pulka kaujas ziņojumā. Saskaņā ar 9.2. kodu iepriekšminētais Krievijas militārā tehnikas daudzums tika iznīcināts, izmantojot vidēja trieciena ieročus attālumā līdz 150 km. Vairāk lasi šeit.
Cilvēktiesību aktīvisti Krievijā fiksē strauju notiesājošo spriedumu skaita pieaugumu par nodevību un spiegošanu. Saskaņā ar organizācijas "Pirmā departamenta" datiem, 2025. gadā Krievijā un Ukrainas okupētajās teritorijās pēc šādām apsūdzībām tika notiesāti 478 cilvēki, kas ir par 24% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Vidēji notiesājoši spriedumi šādās lietās ir kļuvuši biežāki nekā reizi dienā. Lielākā daļa notiesāto (aptuveni 79%) tiek apsūdzēti par nodevību, un vidējais sods ir aptuveni 15 gadi cietumā. Tiesas par spiegošanu piespriež vidēji 14 gadus cietumā.
Tiek ziņots, ka vismaz četriem cilvēkiem ir piespriests arī mūža ieslodzījums. Cilvēktiesību aktīvisti norāda uz attaisnojošu spriedumu trūkumu šādās lietās mūsdienu Krievijas Federācijā.
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām vadāmajām aviācijas raķetēm H-59/69 un 166 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai citādi neitralizējuši 146 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti divu raķešu un 17 trieciendronu trāpījumi 18 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Kremļa propagandists Aleksandrs Kots ir pārliecināts, ka Ukraina drīz sāks sistemātiski iznīcināt Krimas tiltu.
Krimas pussalas blokādes pirmais posms ir sauszemes koridora nogriešana. Tālāk Ukraina sāks Krimas tilta iznīcināšanu. Kremļa Z kara korespondents Aleksandrs Kots to rakstīja savā "Telegram" kanālā. Viņš uzskata, ka "Aizsardzības spēku centienu loģika" liecina par plāniem pilnībā bloķēt okupēto pussalu. Un ukraiņiem ir resursi, lai to izdarītu. Vairāk lasi šeit.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) parakstīs Aizsardzības ministrija (AM) sagatavoto Latvijas un Ukrainas vienošanās projektu par sadarbību aizsardzības jomā, kas paredz sadarbību dronu un pretgaisa aizsardzības jomā.
Valdība otrdien pieņēma zināšanai ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par šo vienošanās projektu un to, ka projektu parakstīs Ministru prezidents.
Tāpat AM informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju par parakstīšanai sagatavoto vienošanās projektu.
❗️Zelenskyy has arrived in Estonia for the Ukraine – Northern Europe and Baltic States summit. pic.twitter.com/EpFl1iHJGR
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 9, 2026
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 376 320 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1370 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 12 001 tanku, 24 710 bruņutransportierus, 43 639 lielgabalus un mīnmetējus, 1851 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1411 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1614 sauszemes bezpilota sistēmas, 338 327 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 104 796 automobiļus un autocisternas, kā arī 4253 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien ieradies Tallinā, kur viņam paredzēts piedalīties piedalīsies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formāta NB8 samitā.
Vizītes laikā Zelenskim arī plānotas tikšanās ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un premjerministru Kristenu Mihalu.
Vizītē Zelenski pavada viņa sieva Olena Zelenska, kas kopā ar Igaunijas valsts galvas dzīvesbiedri Sirji Karisu tiksies ar izglītības un zinātnes nozares pārstāvjiem un apmeklēs Igaunijas Starptautiskās attīstības centru (ESTDEV).
Krievijas Enerģētikas ministrija pirmdien atzina degvielas trūkumu pēc Ukrainas dronu uzbrukumiem Krievijas enerģētikas infrastruktūrai.
Uzņēmumi degvielas un enerģētikas sektorā pēdējā laikā saskārušies ar naidīgu gaisa uzbrukumu pieaugumu, "kas novedis pie pagaidu grūtībām ar degvielas piegādēm vairākos dienvidu apgabalos", teikts ministrijas paziņojumā lietotnē "Telegram".
Ministrija paziņoja, ka ir izveidojusi operatīvo grupu darbam ar enerģētikas uzņēmumiem, lai palīdzētu uzturēt stabilas degvielas piegādes visā valstī.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



