Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps a...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 11:53
Budanovs brīdina, ka Eiropas valstīm jābūt gatavām Krievijas uzbrukumam jau 2027. gadā

Eiropas valstīm jābūt gatavām Krievijas uzbrukumam jau 2027. gadā, un Krievijas diktatora Vladimira Putina plānos ir Baltijas valstu okupācija, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.

"Saskaņā ar pamatplānu Krievijai jābūt gatavai sākt darbības 2030. gadā. Tagad plāni ir koriģēti, pārskatīti laika grafika samazināšanas virzienā līdz 2027. gadam," intervijā izdevumam "Lb.ua" sacīja Budanovs.

Šodien 11:31
Krievija uzbrukusi Ukrainai ar trim ballistiskajām raķetēm un 51 dronu

Naktī uz sestdienu Krievijas spēki uzbrukuši Ukrainai ar trim ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" un 51 bezpilota lidaparātu, paziņoja Ukrainas gaisa spēki.

Pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 31 ienaidnieka dronu.

No palaistajiem droniem aptuveni 30 bija trieciendroni "Shahed".

Reģistrēti ballistisko raķešu un 20 dronu trāpījumi 15 vietās.

Krievijas ballistisko raķešu triecienā Ukrainas Odesas apgabalā piektdien tika nogalināti astoņi un ievainoti 27 cilvēki.

Šodien 10:50
Putina sūtnis Dmitrijevs devies uz Maiami

Krievijas diktatora Vladimira Putina īpašais sūtnis un Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs paziņojis, ka viņš ir ceļā uz Maiami.

Sestdien Maiami notiks Krievijas un ASV pārstāvju sarunas, lai apspriestu plānu, kā izbeigt karu Ukrainā. Paredzēts, ka no ASV puses piedalīsies ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs un prezidenta znots Džareds Kušners.

Šodien 10:12
Aizvadītajā diennaktī Ukrainā likvidēti vēl 1090 krievu iebrucēji

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 195 610 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1090 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 433 tankus, 23 769 bruņutransportierus, 35 287 lielgabalus un mīnmetējus, 1575 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1263 zenītartilērijas iekārtas, 432 lidmašīnas, 347 helikopterus, 92 488 bezpilota lidaparātus, 4073 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 70 721 automobili un autocisternu, kā arī 4028 specializētās tehnikas vienības.

Šodien 09:41
"Z patriots" nesaprot Kremļa brutalitāti: "Kāpēc mēs mokam Odesu? Kāda jēga?"

Krievijas armijas bezjēdzīgā brutalitāte ir sākusi pārsteigt pat visdedzīgākos "Ukrainas denacifikācijas" atbalstītājus. Krievu "Z patriots" Maksims Kalašņikovs negaidīti kritizēja Kremli par triecieniem Odesas apgabala elektrotīklam, kas liedza bērniem un veciem cilvēkiem gaismu un siltumu. Vairāk lasi šeit.

Šodien 09:03
Rubio: ASV nespiež Ukrainu pieņemt vienošanos

ASV nespiež Ukrainu pieņemt miera līgumu ar Krieviju, piektdien sacīja Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio, Vašingtonai turpinot diplomātiskos centienus, lai izbeigtu Krievijas-Ukrainas karu.

"Viss šis naratīvs, ka mēs cenšamies kaut ko uzspiest Ukrainai, ir muļķīgs," Rubio sacīja žurnālistiem.

Šodien 08:34
NATO: bruņojuma piegādes Ukrainai pēc ASV politikas maiņas nav sarukušas

Bruņojuma piegādes Ukrainai pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma apturēt tiešos dāvinājumus nav sarukušas, sacīja NATO Ukrainas misijas komandiera vietnieks ģenerālmajors Maiks Kellers.

Pēc Trampa stāšanās amatā janvārī Vašingtonas administrācija Ukrainai ieročus tikai pārdevusi vai arī piegādājusi Baidena administrācijas pilnvarotos ieroču dāvinājumus.

Šodien 08:12
Dronu triecienā Kaspijas jūrā cietusi trešā Krievijas naftas platforma

Ukraina nedēļas laikā Kaspijas jūrā veikusi triecienu jau trešajai Krievijas naftas ieguves platformai, kas pieder uzņēmumam "Lukoil", ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" pavēstīja avots Ukrainas Drošības dienestā (SBU).

Trieciens veikts ar SBU īpašo operāciju centra "Alfa" tālās darbības droniem.

Vakar 23:46
Kanādas pilsoņi atbalsta zviedru JAS 39 Gripen iznīcinātāju iegādi amerikāņu F-35A Lightning II vietā

Jauna EKOS aptauja liecina, ka vairums kanādiešu atbalsta turpmāku Saab Gripen iznīcinātāju iegādi, nevis F-35 iegādi pēc tam, kad noslēgtais 16 F-35 iepirkums būs pabeigts.

Jautāti: "Pamatojoties uz jūsu zināšanām, kura iespēja, jūsuprāt, ir vislabākā Kanādai?", 13% atbalstīja F-35 kā Kanādas galvenā iznīcinātāja turināšanu. 43% atbalstīja pāreju uz Gripen turpmākajiem iepirkumiem. 29% atbalstīja jauktas F-35 un Gripen flotes saglabāšanu. Četri procenti neatbildēja uz nevienu no iepriekš minētajiem/izvēlējās citu lidmašīnu, un 12% teica, ka nezina vai neatbildēja.

Balstoties uz šo aptauju, drošākais variants valdībai būtu jauktās flotes maršruta izvēle, jo tas daļēji apmierinātu tos, kuri vēlas Gripen, tos, kuri vēlas F-35, un, pēc definīcijas, tos, kuri vēlas jauktu floti. Šī ir arī iespēja, kas Kanādai sniedz zināmu atvieglojumu, var saglabāt attiecības ar ASV, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas atkarības, un veidot ciešākas attiecības ar Zviedriju – NATO sabiedroto un svarīgu aizsardzības partneri, no kuras Kanāda var daudz mācīties par spēcīgas iekšzemes aizsardzības nozares veidošanu.

Vakar 23:30
Šveices neitralitāte sabrūk Krievijas kara smaguma ietekmē

Šveices militārā tiesa ir notiesājusi 49 gadus veco Avi M. no Šafhauzenes par dienestu Ukrainas armijā, piespriežot viņam 18 mēnešu cietumsodu, nosacīti uz četriem gadiem. Šī ir pirmā šāda veida kriminālvajāšana pret Šveices pilsoni, kurš cīnījās pret Krieviju.

Ceturtdien Meilenā, Cīrihē, pieņemtais spriedums uzsver spriedzi starp Šveices stingrajiem neitralitātes likumiem un atsevišķiem pilsoņiem, kuri izvēlējušies pievienoties Ukrainas aizsardzībai. Atšķirībā no vairuma rietumvalstu, Šveice aizliedz saviem pilsoņiem dienēt jebkurā ārvalstu bruņotajā dienestā, ziņo SWI swissinfo.ch.

Berne ir arī piešķīrusi 5,5 miljardus dolāru palīdzībai, vienlaikus bloķējot ieroču piegādi.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".