TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas bruņotie spēki atbrīvojuši gandrīz visu Dnipropetrovskas apgabalu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas bezpilota lidaparāti (FPV) uzdūrās Krievijas tehnikai uz šosejas Pisku rajonā Krievijas okupētajā Doneckas apgabalā. Krievijas militāro blogeru ieraksti norāda, ka Ukrainas dronu dominance tagad sniedzas dziļā aizmugurē, un arvien vairāk uztraucas par apgādes līnijām.
9. martā iznīcināti divi Krievijas ieroči — viens, kas paredzēts Krievijas spēku aizsardzībai no Ukrainas droniem, bet otrs — Ukrainas teritorijas apšaudei.
Ukrainas bezpilota sistēmu spēki veica triecienus zeme-gaiss raķešu sistēmai "Tor" okupētajā Doneckas apgabalā un raķešu palaišanas iekārtai "BM-21 Grad" okupētajā Zaporižjas apgabalā, abas darbības koordinējot ar "Dziļo triecienu centru".
"Tor" var izsekot mērķus 27 km attālumā un nest 16 gatavas raķetes. "Grad" var izšaut 40 raķetes mazāk nekā 20 sekundēs. Ukrainas dronu apkalpes apgalvo, ka iznīcināšanas temps nemazinās.
Two Russian weapons destroyed on 9 March — one designed to protect Russian forces from Ukrainian drones, one used to shell Ukrainian territory.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 9, 2026
Ukraine's Unmanned Systems Forces struck a Tor surface-to-air missile system in occupied Donetsk Oblast and a BM-21 Grad rocket… pic.twitter.com/6huDnuObBZ
Ukrainas 92. triecienbrigādes pretgaisa un raķešu aizsardzības bataljons, izmantojot tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu "Strela-10", notrieca Krievijas bezpilota lidaparātu "Shahed".
The Air and Missile Defence Battalion of Ukraine's 92nd Assault Brigade shot down a Russian Shahed drone using a Strela-10 short range air defense system. #Ukraine pic.twitter.com/dM1Re72RLS
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 10, 2026
Krievija vēlas izveidot 20 km dziļu "buferzonu" gar robežu Sumu un Harkivas apgabalos, tāpēc tā ieņem pierobežas ciemus, sacīja Apvienoto spēku grupējuma komandieris ģenerālmajors Mihailo Drapatijs.
"Esam identificējuši 12 konkrētus sektorus, kuros ienaidnieks, izmantojot spēkus, sākot no triecienrotas (iespējams, līdz pat bataljona stiprumam), mēģinās paplašināt savu kontroles zonu. Tie jo īpaši ietver Krasnopiļas, Veļikas Pisarivkas un Zoločivas virzienus."
Source: https://t.co/ILCHb00uba
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 10, 2026
Ukrainas 3. triecienbrigādes piloti iznīcināja Krievijas tanku, bruņumašīnu, reaktīvo raķešu sistēmu, artilērijas ieročus, kravas automašīnas un vairākas vieglās automašīnas.
Pilots of Ukraine's 3rd Assault Brigade destroyed a Russian tank, armored vehicle, MLRS, artillery guns, trucks, and several cars. #Ukraine pic.twitter.com/h3jWSRSZ2y
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 9, 2026
Aizsardzības uzņēmuma "Fire Point" līdzdibinātājs un galvenais dizaineris Denijs Štilermans sacīja, ka jaunā FP-9 raķete, pateicoties tās lielajam ātrumam, varēs vieglāk pārvarēt pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Pēc viņa teiktā, raķetes ātrums pārsniegs 1200 m/s, kamēr Krievijas "Iskander" raķete sasniedz aptuveni 800 m/s.
Ukrainian engineers are working on a ballistic missile capable of striking targets in Moscow
— NEXTA (@nexta_tv) March 10, 2026
Denys Shtilerman, co-founder and chief designer of the defense company Fire Point, said the new FP-9 missile will be able to overcome air defense systems more easily thanks to its high… pic.twitter.com/ZsI34nRKeI
Sprādziena vilnis nopostīja dzīvojamo ēku un banku. Nakts laikā cietušo skaits pieauga no 2 līdz 10. Krievija uzbruka Ukrainai ar 137 droniem — 122 tika notriekti.
Russian strike on Dnipro: 10 injured, including a 12-year-old boy. Blast wave damaged a residential building and a bank. Casualty count rose from 2 to 10 over a single night. Russia launched 137 drones — 122 were shot down.https://t.co/X17mRe3T4J pic.twitter.com/QREXVx97DZ
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 10, 2026
Videoierakstā redzama viena no kaujām ciematā, ko Ukrainas desantnieki cenšas atbrīvot. Video publicējis žurnālists Kirijenko.
❗️ This is what the battles for the final liberation of Dnipropetrovsk Oblast look like.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 10, 2026
In the footage – one of the battles in a village that our paratroopers are approaching liberation of. The video is published by journalist Kyriienko. https://t.co/ogYDQIYsNz pic.twitter.com/MOTybmWB2V
Veiksmīgi Ukrainas karaspēka pretuzbrukumi dienvidu frontē varētu izjaukt Krievijas ofensīvas plānu 2026. gada pavasarim un vasarai, liecina ASV Kara pētījumu institūta (ISW) ziņojums.
Saskaņā ar analīzi Ukrainas Aizsardzības spēki ir pastiprinājuši pretuzbrukumus ne tikai Oleksandrivkas un Huļajpoles apgabalā, bet arī Zaporižjas apgabala rietumu daļā.
"Šie pretuzbrukumi rada taktiskas, operatīvas un stratēģiskas sekas, kas varētu izjaukt Krievijas ofensīvas kampaņas plānu 2026. gada pavasarim un vasarai," teikts rakstā.
ISW norāda, ka Krievijas pavēlniecība, visticamāk, paredzēja pakāpenisku savu karaspēka virzību uz priekšu Huļajpoles apgabalā. Saskaņā ar šo plānu ofensīva bija paredzēta, lai papildinātu uzbrukumus netālu no Orehoves, ļaujot Krievijas spēkiem vienlaikus virzīties uz pilsētu no austrumiem un rietumiem.
Tas potenciāli varētu pavērt ceļu Krievijas karaspēka tālākai virzībai uz Zaporižjas pusi.
Tomēr Ukrainas spēku aktīvo darbību dēļ situācija dienvidos Krievijas karaspēkam ir kļuvusi sarežģītāka.
Analītiķi norāda, ka marta sākumā Krievijas armija saskaras ar daudz sarežģītāku kaujas situāciju nekā 2026. gada sākumā.
Turklāt Ukrainas pretuzbrukumi Oleksandrivkas, Huļajpoles un citos Zaporižjas apgabalos stratēģiski ietekmē citus frontes sektorus.
Ziņojumā norādīts, ka šīs darbības demonstrē Krievijas spēku resursu un struktūras ierobežojumus Ukrainā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
