TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Lietuva ir apstiprinājusi vairāk nekā 14,5 miljonus eiro četriem Ukrainas atjaunošanas projektiem, raksta LRT. Finansējums tiek piešķirts no Lietuvas Attīstības sadarbības un humānās palīdzības fonda, un valdība to apstiprināja 28. janvārī. Projekti ietver Krievijas uzbrukumos cietušo skolu atjaunošanu, patversmju būvniecību, bērnunama renovāciju, modulāru mājokļu izveidi, audžuģimeņu atbalstu un rehabilitācijas un garīgās veselības centra izveidi. Papildu līdzekļi tiks novirzīti Poltavas DNS laboratorijas modernizācijai.
Lithuania has approved more than 14.5 million euros for four reconstruction projects in Ukraine, LRT writes. The funding comes from Lithuania’s Development Cooperation and Humanitarian Aid Fund and was approved by the government on January 28. Projects include rebuilding schools… pic.twitter.com/EWsJvwgs4q
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 28, 2026
"Bloomberg" ziņoja, ka desmitiem tankkuģu, kas pārvadā Krievijas naftu, ir iestrēguši jūrā pēc tam, kad Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas atteicās iepirkt kravas. Kopš augusta kuģos, kas nespēj izkraut kravu, ir uzkrājušies aptuveni 60 miljoni barelu Krievijas naftas. Ziņojumā teikts, ka dīkstāve ir tieši saistīta ar to, ka Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas atsakās no Krievijas piegādēm, atstājot naftu peldošu jūrā bez tūlītējiem pircējiem. Netika norādīts laika grafiks, kad vai vai kravas tiks izkrautas.
Dozens of tankers carrying Russian oil are stuck at sea after Indian refineries refused to buy the cargoes, Bloomberg reported. Since August, around 60 million barrels of Russian oil have accumulated on ships that are unable to unload. The report says the standstill is directly… pic.twitter.com/xvf2Ni8fX3
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 28, 2026
— 425 SKALA (@425Skala) January 28, 2026
Nezināmas personas Parīzē uzbrukušas galeriju, kurā strādā sieviete, kura tiek raksturota kā Putina iespējamā meita, ziņo "Paris Match". Izdevums norādīja, ka uz ēkas uzpūsti grafiti, kas vērsti pret telpu, kas saistīta ar Jeļizavetu Rudnovu. Saskaņā ar ziņojumu viņa vairākkārt mainījusi savu vārdu, izvairās no mediju uzmanības un pazudusi no sociālajiem tīkliem.
Unknown individuals defaced a gallery in Paris where a woman described as Putin’s presumed daughter works, Paris Match reported. The outlet said graffiti was sprayed on the building, targeting the space connected to Yelizaveta Rudnova. According to the report, she has repeatedly… pic.twitter.com/MjWbuDUFzu
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 28, 2026
Krivijrihas "ArcelorMittal" paziņo, ka 2026. gada 2. ceturksnī slēgs savu armatūras stieņu un stiepļu ražošanas iekārtu, vainojot ES oglekļa robežnodokli un kara laika elektroenerģijas cenas, kas pieauga līdz 210 ASV dolāru par MWh.
Ukraina piegādā 81% no sava tērauda eksporta uz ES, tomēr saņem CBAM atbilstības prasības bez subsīdiju instrumentu komplekta, uz kuru paļaujas ES ražotāji.
“Minimal impact,” Brussels said. Then came the $8.7 billion bill.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 28, 2026
ArcelorMittal Kryvyi Rih says it will shut its rebar-and-wire unit in Q2 2026, blaming the EU’s carbon border tax and wartime electricity prices that jumped to $210/MWh. Ukraine ships 81% of its steel exports to… pic.twitter.com/VCEeRDE5ti
Liberālā partija NEOS pieprasījusi atņemt Austrijas pilsonību bijušajai ārlietu ministrei Karinai Kneislai, kas ir bēdīgi slavena ar to, ka 2018. gadā savās kāzās dejoja ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Putins ierodas Austrijas eksministres Kneislas kāzās un uzdejo ar līgavu
Bijusī Austrijas ārlietu ministre Kārina Kneisla, kura savās kāzās dejoja ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, pametusi valsti, ziņo "The Washington ...
Kneisla ministra amatu ieņēma no 2017. līdz 2019. gadam, bet kopš 2023. gada dzīvo Krievijā. Ierosinājums par pilsonības atņemšanu pieteikts pēc Kneislas negatīvajiem izteikumiem par savu dzimteni.
NEOS šonedēļ paziņoja, ka partija gatavo juridisku sūdzību, lai sāktu pilsonības atņemšanas procedūru.
Kneisla "izplata apmaksātu propagandu Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņam līdzīgo interesēs", norāda NEOS.
Par to paziņojis Vācijas vēstnieks Ukrainā Heiko Toms.
Pēc viņa teiktā, viena šāda stacija var nodrošināt siltumu un elektrību desmitiem tūkstošu cilvēku.
"Šīs 33 iekārtas spēj piegādāt elektrību miljoniem cilvēku Ukrainā. Izaicinājums ir to savienošana — tāpat kā ar ģeneratoriem —, bet mēs strādāsim kopā, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk."
Source: https://t.co/GcSuOeGYgE
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 28, 2026
Vācijas prokuratūra trešdien veic kratīšanas bankas "Deutsche Bank" birojos saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu.
Laikraksts "Sueddeutsche Zeitung" ziņo, ka izmeklēšana ir saistīta ar iespējamajiem pārkāpumiem bankas darījumos ar uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas miljardieri Romānu Abramoviču, kuram Eiropas Savienība pēc Krievijas pilna apmēra kara sākšanas Ukrainā noteikusi sankcijas.
"Ja Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu, tad, lūdzu, aicinām viņu uz Maskavu," sacīja Putina palīgs Ušakovs.
"Mēs garantējam nodrošināt viņa drošību un pienācīgus darba apstākļus."
Visticamāk, ka Zelenska vizīte tiktu pasniegta kā Ukrainas kapitulācija un Putins tiktu attēlots kā uzvarētājs.
🤡🥴If Zelenskyy is ready to meet with Putin, then please, we invite him to Moscow, – Putin’s aide Ushakov said.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 28, 2026
“We will guaranteedly ensure his safety and proper working conditions.” pic.twitter.com/ROBDZjPzTe
Kanāda un Japāna ir vienojušās par militāro tehnoloģiju apmaiņu, kas ļaus tām kopīgi izstrādāt jaunas ieroču sistēmas.
Source: https://t.co/AizVHdS7rA
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 28, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
