TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti Zaporižjas virzienā pārvieto tehniku un dzīvo spēku

Ziemeļkoreja trīs gadu laikā ir nopelnījusi līdz pat 14 miljardiem ASV dolāru, nosūtot savus karavīrus karam pret Ukrainu un piegādājot ieročus Krievijai, un šī summa faktiski ir līdzvērtīga Ziemeļkorejas gada iekšzemes kopproduktam (IKP), vēsta Japānas ziņu aģentūra "Nikkei", atsaucoties uz Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta (NIS) pētniecības institūta novērtējumu.

Saskaņā ar Dienvidkorejas Centrālās bankas datiem Ziemeļkorejas ekonomiskā izaugsme sakarā ar dalību karā pret Ukrainu Krievijas pusē 2024. gadā bija 3,7%, kas ir augstākais rādītājs daudzu gadu laikā. Phenjana no Maskavas varēja saņemt no septiņiem līdz 13,8 miljardiem ASV dolāru tikai par raķešu artilērijas un aptuveni 250 raķešu KN-23 piegādi. Vēl vairāk nekā 600 miljonus ASV dolāru, pēc analītiķu domām, Krievija samaksāja par Ziemeļkorejas armijas līdzdalību.

Ukrainas bezpilota sistēmu spēki Doneckas apgabalā veica triecienus Krievijas PRV-16 un P-18 radariem, kā arī degvielas un smērvielu noliktavai, munīcijas noliktavai un pagaidu izvietošanas punktiem. 1. atsevišķā centra operatori sadarbojās ar SBS Dziļo trieciena centru, mērķējot uz radaru sistēmām, ko izmanto gaisa mērķu augstuma noteikšanai, agrīnās brīdināšanas un pretgaisa aizsardzības atbalstam.

Krievijas Z propagandas un militārie blogeri atzīst, ka Ukraina pilnībā iznīcina viņu loģistiku okupētajās dienvidu teritorijās.

Ukrainas tālas darbības rādiusa droni ir sākuši traucēt Krievijas militāro loģistiku okupētajās teritorijās dienvidos. Šī tendence nesen ir izraisījusi acīmredzamas bažas Krievijas kara korespondentu vidū, kuri ir sākuši publiski sūdzēties par šīm grūtībām. Žurnālists Deniss Kazanskis par to ziņoja, komentējot Z blogeru un krievu propagandistu publikācijas un paziņojumus. 

Kazanskis analizēja viņu komentārus jaunā "YouTube" videoklipā. Pēc Krievijas kara korespondentu teiktā, Ukrainas droni jau veic triecienus automaģistrālēm Doneckas-Mariupoles-Berdjanskas-Melitopoles apgabalā, kas tiek izmantotas Krievijas spēku apgādei okupētajos dienvidos un Krimā. Ukrainas uzbrukumi tur tiek reģistrēti vairāk nekā 100 kilometru attālumā no frontes līnijas, kas nekad iepriekš nav noticis.

Krievijas avoti atzīst, ka dronus ir grūti pārtvert vairāku iemeslu dēļ. Militārie korespondenti baidās, ka nākotnē Ukraina varētu traucēt ne tikai Krievijas autoceļu, bet arī dzelzceļa loģistiku dienvidu sektorā, kas būtu katastrofāli Krievijas bruņotajiem spēkiem. Bijušais kaujinieku komandieris Igors Girkins arī paziņoja, ka Krievija nespēj pielāgoties jaunajam dronu kara formātam. Viņš uzskata, ka dronu iznīcināšanas zona turpmākajos gados varētu ievērojami paplašināties. Ņemot vērā šo fonu, Krievijas propagandisti arvien vairāk runā par drošības problēmām aizmugures maršrutos un pieaugošo spiedienu uz okupācijas spēku loģistiku.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 343 050 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1020 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 926 tankus, 24 553 bruņutransportierus, 41 935 lielgabalus un mīnmetējus, 1785 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1375 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 285 506 bezpilota lidaparātus, 4585 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 95 855 automobiļus un autocisternas, kā arī 4179 specializētās tehnikas vienības.

Pēc Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibihas teiktā, Eiropa šajā jautājumā varētu darboties kā starpniece.

Volodimirs Zelenskis jau ir apspriedis šo iniciatīvu ar vairākiem Eiropas sabiedrotajiem.

Vienlaikus Sibiha uzsvēra, ka Ukraina nemēģina aizstāt Amerikas Savienoto Valstu lomu sarunās.

Ukrainas bruņoto spēku 33. triecienpulka 2. bataljona karavīrs neļāva okupantiem ielauzties viņa pozīcijās. Viņa varonīgo rīcību videoierakstā iemūžināja izlūkošanas drons, ko 33. pulks pēc tam publicēja savā "Facebook" kontā. Vairāk lasi šeit.

Krievu triecienos pirmdien Doneckas apgabalā nogalināti trīs cilvēki un seši ievainoti, savukārt Hersonas apgabalā ievainoti 12 cilvēki, arī viens bērns, pavēstīja vietējās amatpersonas.

Doneckas apgabalā krievu triecienos divi cilvēki nogalināti Mikolajivkā un viens Dobropiļļā, platformā "Telegram" pavēstīja Doneckas apgabala kara administrācijas vadītājs Vadims Filaškins.

Hersonas apgabalā Krievija veikusi triecienus kritiskajai un sociālajai infrastruktūrai, kā arī dzīvojamo namu rajoniem, "Telegram" pavēstīja Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.

Triecienā cietusi daudzstāvu ēka, piecas privātmājas, degvielas uzpildes stacija, lauksaimniecības tehnika un privātās automašīnas.

"Viņi paši atteicās turpināt klusēšanu. Mēs rīkosimies spoguļveidīgi / atbildēsim ar to pašu."

ijiva otrdienas rītā tika pakļauta Krievijas dronu uzbrukumam, beidzoties trīs dienu pamieram starp Ukrainu un Krieviju, paziņoja Ukrainas varas iestādes.

"Ienaidnieka bezpilota lidaparāti pašlaik atrodas virs Kijivas. Lūdzu, palieciet drošībā līdz trauksmes beigām," lietotnē "Telegram" paziņoja Kijivas kara administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko.

Tā bija pirmā gaisa trauksmes sirēna Ukrainas galvaspilsētā kopš piektdienas.

Arī Kijivas apgabala kara administrācija aicināja iedzīvotājus palikt patvertnēs un paziņoja, ka rajonā varētu darboties tās pretgaisa aizsardzības sistēmas.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja par trīs dienu pamieru no 9. līdz 11. maijam. Viņš arī pauda cerību, ka šis pamiers varētu iezīmēt kara "beigu sākumu".