TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Saskaņā ar "Politico" sniegto informāciju Pentagons apsver iespēju atteikties no plāniem izvietot Vācijā tāla darbības rādiusa "Tomahawk" raķetes.
Ierēdņi pauž bažas par Maskavas reakciju, kā arī par ASV ieroču krājumu samazināšanos.
Vācijas amatpersonas baidās, ka šis solis varētu vājināt valsts aizsardzību pret iespējamiem Krievijas draudiem.
🇩🇪 Fear of Russia’s reaction is changing U.S. plans in Germany
— NEXTA (@nexta_tv) June 5, 2026
According to Politico, the Pentagon is considering scrapping plans to deploy long-range Tomahawk missiles in Germany.
Officials reportedly cite concerns about Moscow’s response, as well as shrinking U.S. weapons… pic.twitter.com/5owo5y9uBo
Aizsardzības ministrija (AM) ir sagatavojusi Latvijas un Ukrainas vienošanās projektu par sadarbību aizsardzības jomā, kas paredz sadarbību dronu un pretgaisa aizsardzības jomā.
Vienošanās paredz, ka Ukraina un Latvija veicinās savas drošības stiprināšanu, apmainoties ar tehnoloģijām, pieredzi un zināšanām, jo īpaši integrētas pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidē, kā arī izturīgu piegādes ķēžu un tehnoloģisko risinājumu izstrādē, kas paredzēti, lai reaģētu uz esošajiem un potenciālajiem draudiem.
Abas valstis apņemsies sniegt viena otrai konsultatīvo palīdzību, nodrošināt personāla apmācību un veikt citas kopīgas sadarbības darbības aizsardzības jomā.
Bezpilota sistēmu spēki naktī uz 5. jūniju uzbruka 5 Krievijas kuģiem okupētajās Mariupoles un Berdjanskas ostās, kā arī okupēto teritoriju piekrastes ūdeņos. Vairāk lasi šeit.
⛽️ Kilometer-long queues for fuel in temporarily occupied Crimea this morning. pic.twitter.com/V7ZsZrxmrl
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 5, 2026
Atsevišķu Eiropas valstu kopā ar Ukrainu uzrakstīts plāns Krievijas diktatora Vladimira Putina iesaistīšanai sarunās par agresijas izbeigšanu neietekmēs kara gaitu, vērtēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.
Aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, raksta, ka Vācija, Francija un Lielbritānija kopā ar Ukrainu izstrādā plānu Putina iesaistīšanai sarunās par Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanu.
Andžāns uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas nostāja ir skaidri zināma, turklāt valstu starpā ir aktivizējušās diskusijas, vai nav jāmeklē citādāka pieeja un jāsāk iesaistīties sarunās ar Krieviju. Viņaprāt, šāds plāns neietekmēs kara gaitu, jo pamatā daudz ir atkarīgs no tā, kad Krievija būs gatava apstāties un būs sasniegts tās sāpju slieksnis, lai Putins dotu pavēli uz kādu brīdi pārtraukt karu.
Taujāts, kāda paliks ASV loma, kuras centās panākt vienošanos ar Krieviju un Ukrainu par kara izbeigšanu, bet bija nesekmīgas, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka ASV un ES atrodas uz atšķirīgiem ceļiem miera panākšanā Ukrainā. Patlaban ASV prioritāte ir izbeigt karu Irānā, tāpēc tas, kas notiek Ukrainā, šai valstij ir otrajā plānā.
Andžāns pieminēja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa pirmais gads amatā bija aktīvs, veicot sarunas gan ar Krieviju, gan Ukrainu, taču līdz ar kara sākšanu Irānā kļūva skaidrs, ka tas pagarinās karu Ukrainā vismaz par vairākiem mēnešiem.
"Putins sniegs savu vērtējumu par Zelenska vēstuli — to ir vērts gaidīt," sacīja Peskovs.
❗️“Putin will give his assessment of Zelensky’s letter — it’s worth waiting for that,” — Peskov. pic.twitter.com/qex8x9uuVh
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 5, 2026
Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas atomelektrostacijas (AES), kas ļaus sākt remontdarbus elektropārvades līnijā pie atomelektrostacijas, piektdien paziņojusi ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA).
Zaporižjas AES ir lielākā atomelektrostacija Eiropā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma to ir okupējis Krievijas karaspēks.
Kara laikā atomelektrostacija ir vairākkārt cietusi, raisot bažas par kodolkatastrofu. Lai gan reaktori drošības apsvērumu dēļ ir apturēti, to dzesēšanai joprojām ir nepieciešama elektroenerģija.
Sanktpēterburgā un Ļeņingradas apgabalā degvielas uzpildes stacijās ieviesti degvielas tirdzniecības ierobežojumi, ziņo izdevums "Bumaga".
Uzņēmuma "Surgutņeftjegaz" degvielas uzpildes stacijās Sanktpēterburgā un visā Ļeņingradas apgabalā vienā reizē pārdod ne vairāk kā 50 litrus benzīna, vēsta "Bumaga".
Kirišu degvielas kompānijas uzpildes stacijās Ļeņingradas apgabalā benzīnu pārdod tikai klientu karšu īpašniekiem.
Bezpilota sistēmu spēki (SBS) paziņojuši, ka ir nostiprinājuši uguns kontroli pār Doneckas lidostu, ko okupanti ir pārvērtuši par militāro loģistikas centru.
Okupētā Doneckas lidosta ir kļuvusi par slazdu Krievijas armijai. Ukrainas bruņoto spēku bezpilota lidaparātu sistēmas ir nostiprinājušas uguns kontroli pār objektu, veicot pirmo šāda veida operāciju, ziņo 1. atsevišķais SBS centrs. Ukrainas uzbrukuma dronu operatori sistemātiski iznīcina Doneckas lidostas infrastruktūru, ko okupanti ir pārvērtuši par galveno "Shahed" tipa dronu palaišanas vietu un Krievijas karaspēka atbalstu okupētajā teritorijā. Vairāk lasi šeit.
Krievija ir sākusi apšaudīt Ukrainu ar "Iskander" raķetēm jaunā veidā, lai palielinātu civiliedzīvotāju upuru skaitu.
Ukrainas monitoringa kanāli ziņo, ka Krievija ir sākusi biežāk izmantot "Iskander-M" raķeti ar kasešu munīcijas kaujas galviņām. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



