TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Ceturtdien, 2026. gada 16. aprīlī, ārlietu ministre B. Braže tikās ar Šlēsvigas–Holšteinas ministru prezidentu Danielu Ginteru (Daniel Günther) un Hamburgas pirmo birģermeistaru Dr. Pēteru Čenčeru (Dr. Peter Tschentscher). Vācijas delegācija Latvijā ieradusies kopā ar uzņēmējiem un zinātniekiem, lai attīstītu ciešāku un praktiskāku sadarbību ar Latvijas partneriem, īpaši inovāciju un aizsardzības jomā.

Tikšanās laikā amatpersonas uzsvēra, ka Latvijas un Vācijas sadarbība kļūst arvien stratēģiskāka gan drošības, gan ekonomikas kontekstā. Īpaša uzmanība tika pievērsta dronu tehnoloģijām un bezpilota sistēmām, kas kļūst par vienu no centrālajiem elementiem mūsdienu aizsardzībā.

“Dronu tehnoloģiju attīstība ir nākotnes drošības pamats – Latvija kopā ar Apvienoto Karalisti vada Dronu koalīciju. Tāpat Latvijai ir gan pieredze, gan kapacitāte kļūt par vietu, kur šīs tehnoloģijas tiek attīstītas, testētas un ieviestas praksē,” uzsvēra ārlietu ministre B. Braže. Latvija šajā jomā ir izveidojusies par reģionālu līderi, apvienojot pieredzi, kas gūta, sniedzot atbalstu Ukrainai, ar attīstītu testēšanas infrastruktūru un vietējo uzņēmumu spēju izstrādāt un ražot dronus, kas spēj darboties arī elektroniskās karadarbības apstākļos.

Latvijā ir izveidota plaša testēšanas infrastruktūra, tostarp Sēlijas, Ādažu un Šķēdes poligoni, kā arī NATO atzītais Autonomo sistēmu kompetences centrs, kas nodrošina iespējas gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmumiem attīstīt un pārbaudīt risinājumus reālos apstākļos. Amatpersonas uzsvēra, ka nākotnes aizsardzības spējas balstīsies uz integrētām sistēmām un mākslīgā intelekta risinājumiem, vienlaikus attīstot arī izmaksu ziņā efektīvas pretdronu tehnoloģijas un izmantojot Ukrainas kara pieredzi.

Amatpersonas pārrunāja arī drošību Baltijas jūras reģionā, tai skaitā kritiskās infrastruktūras drošību Baltijas jūrā, hibrīdo apdraudējumu, kā arī nepieciešamos pasākumus to novēršanai, proti, izlēmīgu rīcību Krievijas ēnu flotes darbības iegrožošanā. Šajā sakarā ārlietu ministre pauda nepieciešamību palielināt spiedienu uz Krieviju, steidzami apstiprinot ES sankciju 20. kārtu.

B. Braže informēja Vācijas amatpersonas par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai, tai skaitā par plānotajiem projektiem Ukrainas rekonstrukcijā, kā arī uzteica Vācijas novirzīto finansējumu Ukrainas atbalstam.

Sarunā tika apspiesti aktuālie jautājumi starptautiskajā dienaskārtībā, tai skaitā situācijas attīstība Tuvajos Austrumos. Ārlietu ministre uzsvēra, ka cieša transatlantiskā sadarbība ir neaizstājams elements gan Eiropas drošībai, gan Ukrainas atbalstam.
 

Pasaules Bankai pilnībā jāizmanto tās rīcībā esošie krīzes instrumenti, lai sniegtu savlaicīgu atbalstu valstīm,” uzsvēra A. Ašeradens. Sanāksmē ministrs akcentēja, ka globālā drošības un ekonomiskā situācija kļūst arvien nestabilāka, un tās ietekme visvairāk skar nestabilās valstis. Kari un konflikti, tostarp Ukrainā un Tuvajos Austrumos, rada būtiskus satricinājumus enerģijas, pārtikas un finanšu sistēmās, palielinot spiedienu uz valstu ekonomikām un iedzīvotāju labklājību.

“Ja mēs stiprinām pamatus - stabilu ekonomiku, institūcijas un privāto sektoru, mēs varam pāriet no nemitīgas krīžu pārvaldīšanas uz noturīgu izaugsmi un reālām iespējām cilvēkiem,” uzsvēra A.Ašeradens.

Ārlietu ministrs Sibiha Antālijā tikās ar Moldovas prezidenti Sandu, informējot viņu par situāciju frontē un Krievijas jaunākajiem uzbrukumiem

Viņi arī saskaņoja rīcību saistībā ar Eiropas Padomes sēdi, kas notiks 14.–15. maijā Kišiņevā, kur paredzēts pieņemt turpmākus lēmumus par Īpašo tribunālu Krievijas agresijas lietā.

ASV Finanšu ministrija ir izdevusi vispārēju atļauju, kas ļauj jau uz kuģiem iekrautu Krievijas naftu piegādāt un pārdot līdz 16. maijam.

Senāta demokrāti Šūmers, Vorena un Šahīna to dēvē par „180 grādu pagriezienu“ un „kaunpilnu rīcību“.

Kremli satrauc sekas, ko izraisījusi slavenas blogeres kritikas virāla izplatīšanās par Krievijas varasiestādēm, kamēr Vladimira Putina atbalsta reitingi piedzīvo jau sesto nedēļu pēc kārtas ilgu kritumu.

Plašāk lasīt šeit.

Krievijas terora uzbrukumi, kas 2022. gadā bija šokējoši, tagad ukraiņiem ir kļuvuši briesmīgi pazīstami. 

Krievijas 16. aprīļa uzbrukums bija lielākais pēdējo mēnešu laikā, nogalinot vismaz 19 cilvēkus, tostarp 12 gadus vecu zēnu Kijevā. Vairāk nekā simts cilvēku tika ievainoti. Pretbalistisko raķešu krājumi ir gandrīz izsmelti. Uzbrukumi, visticamāk, kļūs arvien biežāki.

Katrs uzbrukums ir kā kauliņu metiens – vai šoreiz nāksies mirt tieši tev.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute noraidījis pieņēmumus, ka Amerikas Savienotās Valstis (ASV) grasās izstāties no NATO alianses.

Plašāk lasīt šeit.

Bruņots uzbrucējs sestdien Kijivā nošāvis piecus cilvēkus, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Uzbrucējs aizturēšanas gaitā nogalināts.

Kijivas policija un mediji iepriekš ziņoja, ka šaušana notikusi Kijivas Holosijivas rajonā.

Ar automātu bruņots vīrietis sācis šaut uz garāmgājējiem. Pēc tam uzbrucējs iegājis veikalā, kur šaušana turpinājusies.

Tīmekļa izdevums "Ukrainska pravda" vēsta, ka četri cilvēki nošauti uz ielas, bet viens - veikalā.

Šāvējs dzimis Maskavā 1968. gadā, liecina "Ukrainska pravda" informācija.

Pēc kopīgās preses konferences ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski negaidīti uzmanības centrā nonāca Nīderlandes tulks, kurš aizmirsa izslēgt mikrofonu. Viņa spontānā un ļoti cilvēcīgā reakcija uz tikko piedzīvoto ātri nonāca internetā un drīz vien kļuva par plaši apspriestu tematu.

Ukrainas Drošības dienesta (SBU) īpašo operāciju centra "Alfa" karavīri okupētajā Krimā trāpījuši trim krievu karakuģiem, sestdien pavēstīja SBU.

Trāpīts lielajiem desanta kuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī vienam nenoskaidrota tipa kuģim, teikts paziņojumā.

Ir informācija, ka, pēc visa spriežot, trāpīts projekta "21980 Gračonok" īpašo uzdevumu kuģim.

SBU droni trāpījuši arī sakaru sistēmas "Deļfin" antenu blokam, radaram "Mis-M1" un naftas bāzes "Jugtorsan" naftas rezervuāriem, teikts paziņojumā.