TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti Zaporižjas virzienā pārvieto tehniku un dzīvo spēku
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 344 180 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 928 tankus, 24 554 bruņutransportierus, 41 985 lielgabalus un mīnmetējus, 1786 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1376 zenītartilērijas iekārtas, 1375 sauszemes bezpilota sauszemes, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 287 359 bezpilota lidaparātus, 4585 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 96 142 automobiļus un autocisternas, kā arī 4181 specializētās tehnikas vienību.
Naktī uz trešdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 139 uzbrukuma dronus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
111 no krievu droniem Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem.
Fiksēti 20 uzbrukuma dronu trāpījumi 13 apkaimēs. Vēl četrās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.
ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņojis, ka viņam nav bijis nekādu vienošanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Ukrainas aiziešanu no Donbasa.
Pirms došanās uz Ķīnu, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, vai starp viņu un Putinu pastāv kāda vienošanās par to, ka Krievija iegūs visu Donbasa teritoriju, Tramps, nesniedzot sīkākus paskaidrojumus, īsi atbildēja "nē".
Atbildot uz Krievijas propagandas rupora TASS korespondenta jautājumu, Tramps pieļāva, ka šogad varētu apmeklēt Maskavu, norādot, ka darīs visu nepieciešamo, lai izbeigtu Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu. Viņš arī pauda viedokli, ka kara beigas kļūstot arvien tuvākas.
Ukrainas dronu uzlidojumos naktī uz trešdienu cietuši Krievijas naftas industrijas objekti Krasnodaras novadā un Jaroslavļā, ziņo vietējās varasiestādes.
Krasnodaras novadā izcēlies ugunsgrēks vienā no uzņēmumiem Volnas ciematā, kur atrodas Tamaņas osta. Ugunsgrēka dzēšanā iesaistīti 100 cilvēki un 29 tehnikas vienības.
Uzlidojumā cietis viens cilvēks.
Tamaņas osta jau daudzkārt bijusi ukraiņu dronu mērķis. Cita starpā tur atrodas jūras terminālis, caur kuru tiek transportēta nafta un naftas produkti.
Serbijā pirmo reizi tās teritorijā notiek kopīgas militārās mācības ar NATO, otrdien paziņoja Serbijas Aizsardzības ministrija.
Mācības "NATO-Serbija" notiek alianses programmas "Partnerība mieram" ietvaros un ilgs līdz 23. maijam.
Saskaņā ar Serbijas Aizsardzības ministrijas datiem tajās piedalīsies aptuveni 600 karavīri no Serbijas, Itālijas, Rumānijas un Turcijas, kā arī novērotāji no citām NATO dalībvalstīm.
"Tās ir svarīgas mācības. Serbija ir uzņēmējvalsts, un tās notiek, pilnībā ievērojot Serbijas militārās neitralitātes politiku," aģentūra AFP citē kādu no NATO pārstāvjiem.
Krievijas bruņotie spēki otrdienas vakarā uzbruka Ukrainas pilsētai Krivijrihai, kas ir prezidenta Volodimira Zelenska dzimtā pilsēta, nogalinot vismaz divus cilvēkus un ievainojot vēl četrus, paziņoja varas iestādes.
Uzbrukumos tika nogalināta sieviete 65 gadu vecumā un 43 gadus vecs vīrietis.
Starp ievainotajiem ir deviņus mēnešus veca meitene, kas kritiskā stāvoklī tiek ārstēta slimnīcā, lietotnē "Telegram" paziņoja Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.
"Cinisks krievu dronu trieciens tika vērsts pret parastu dzīvojamo ēku Krivijrihā bez jebkāda militāra mērķa," platformā "X" paziņoja Zelenskis.
❗️Russian strike on Kryvyi Rih hit a residential building.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 12, 2026
At least two people killed, there are injured people, as well.
The search and rescue operation continues. The horror brought on by Russia also continues. pic.twitter.com/XNumqF2FWw
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha otrdien paziņojis, ka Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai un miera panākšanai nepieciešama ASV līdzdalība.
Uzstājoties Polijas Starptautisko lietu institūta (PISM) rīkotā konferencē, Sibiha norādīja, ka Ukraina sagaida no ASV vadošās lomas uzņemšanos miera procesā. Viņš atgādināja, cik svarīga ir bruņojuma iepirkšana ASV, un atzinīgi novērtēja Vašingtonas ieguldījumu miera procesā.
ASV ieroču iepirkšana Kijivai "ir vienīgais veids, kā iegādāties stratēģiskās pretgaisa aizsardzības sistēmas un tāldarbības raķetes," atzina ministrs.
Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka netic iespējai panākt mieru bez ASV.
"Tas ir neiespējami. Mums ir vajadzīga viņu līdzdalība, bet vienlaikus mums ir vajadzīga arī viņu ietekme un spiediens uz Krieviju. Es uzskatu, ka ir svarīgi to atzīt," norādīja Sibiha.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
