TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā faktiski ir apstājusies Latvijā atrasto Otrā pasaules kara laikā kritušo padomju armijas karavīru mirstīgo atlieku nodošana Krievijai vai šo kaulu pārapbedīšana kapsētās, jo Maskava par šiem pīšļiem vairs neliekas zinis, vēsta "TV3 ziņas".
Šobrīd Latvijā glabājas jau aptuveni divu tūkstošu sarkanarmiešu kauli, un neviens īsti nezina, ko ar tiem darīt, norāda raidījums.
Kritušo karavīru meklēšanā un pārapbedīšanā, sadarbojoties ar Brāļu kapu komiteju, jau gandrīz 30 gadus iesaistās brīvprātīgie no Tāļa Ešmita vadītās biedrības "Leģenda".
Viņš stāsta, ka iepriekš katrs atrastais padomju armijas karavīrs nozīmēja veselas juridiski atrunātas procedūras iedarbināšanu, kas rezultējās ar to, ka mirstīgās atliekas tika repatriētas uz Krieviju vai pārapbedītas kādā no padomju karavīru kapsētām Latvijā.
Pēc 2022. gada viss esot apstājies, jo Krievijas puse neko nedarot. Ešmits kā piemēru min situācijas, kad kritušo mirstīgās atliekas ir identificētas un piederīgie Krievijā ir izteikuši vēlmi, lai tās atgriež mājās, Latvijas puse ir tam piekritusi un dokumenti ir sakārtoti, bet Krievijas puse vienkārši visu ignorē.
Tikmēr citas valstis sadarbojoties, un to karavīru mirstīgās atliekas tiek pārapbedītas. Turpat noliktavā, kur maisos glabājas Krievijai nevajadzīgās padomju armijas karavīru mirstīgās atliekas jeb kauli, salikti arī nelieli zārki. Tajos ir Vācijas karavīru pīšļi, kas tiks pārapbedīti cieņpilni, vēsta TV3.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien pēc sarunām ar Eiropadomes prezidentu Antoniu Koštu pavēstīja, ka Ukraina būs pilnvērtīga Eiropas Savienības (ES) daļa.
"Runāju ar Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu. Esmu pateicīgs par ukraiņu un Ukrainas apsveikumiem Eiropas dienā un pateicīgs par visu Eiropas atbalstu Ukrainai mūsu aizstāvības laikā pilnvērtīgā karā," sestdien savā "Telegram" kanālā raksta Zelenskis.
Dronu Ukrainas Bruņoto spēku vajadzībām ražo amerikāņu-vācu-ukraiņu uzņēmums "Auterion Airlogix Joint Venture".
Drons ir "Shahed-136" un "Geran-2" analogs. Tas nes aptuveni 50 kg smagu kaujas galviņu un tiek vadīts, izmantojot "Starlink" sistēmu.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 8, 2026
Ukrainas spēki ir sākuši aktīvāk uzbrukt ar droniem Krievijas loģistikai operatīvajā dziļumā, kas varētu būt svarīgs faktors Ukrainas pretuzbrukumiem nākotnē, secinājuši ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.
Ukrainas bruņotie spēki veic izlūkošanu un uzbrūk Krievijas sauszemes apgādes līnijām okupētajā Doneckas apgabala daļā 100 kilometrus no frontes līnijas.
ISW analītiķi vērsa uzmanību uz jaunu videoierakstu, kurā redzami Ukrainas dronu triecieni Krievijas kravas automašīnai uz autoceļa T-0509 Mariupole-Donecka 95 kilometrus no frontes līnijas.
Romā aizturēts bijušais Itālijas vēstnieks saistībā ar vīzu tirgošanas shēmu, kas, pēc prokuroru teiktā, ļāva Krievijas pilsoņiem iegādāties ilgtermiņa Šengenas vīzas.
Pjergabriēle Papadija de Botīni di Santanjeze, kurš no 2024. gada beigām līdz 2025. gadam bija Itālijas vēstnieks Uzbekistānā, tiek apsūdzēts par amata stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vēstniecībā Taškentā, lai izsniegtu vīzas vismaz 95 Krievijas pilsoņiem, no kuriem daudzi ne reizi nebija ieradušies vēstniecībā un neatbilda Šengenas pamatprasībām.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens aicinājis izveidot jaunu Eiropas aizsardzības aliansi, sakot, ka NATO pašreizējā formā vairs nav pietiekama, pieaugot šaubām par ASV drošības garantijām.
"Pašlaik mēs esam liecinieki NATO dezintegrācijai, un tas ir bīstami," Rasmusens sacīja intervijā žurnālam "Welt". "Prezidents Tramps ir radījis tik daudz šaubu par savu apņemšanos ievērot 5. pantu un Eiropas aizsardzību, ka eiropiešiem var būt tikai viens secinājums: mums ir jānostājas uz savām kājām un jāspēj pašiem aizsargāt mūsu kontinentu."
Rasmusens ierosināja izveidot formalizētu "labas gribas koalīciju" - Eiropas valstu grupu, kas būtu gatava un spējīga patstāvīgi organizēt kontinenta aizsardzību. "Ne ES, ne NATO pašlaik nav piemērotas, lai aliansē stiprinātu Eiropas pīlāru," viņš teica, norādot, ka Eiropai ir nepieciešami jauni aizsardzības plāni un jaunas militārās spējas un jāpastiprina ieroču un munīcijas ražošana.
Baltijas valstu pakļautība Krievijas dezinformācijai ir veicinājusi to noturību, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, kurš piektdien Tallinā piedalījās Igaunijas parlamentā notiekošajā Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes starptautiskajā konferencē "Veidojot noturīgas Baltijas valstis: 35 gadi kolektīvas rīcības starptautiskajās un reģionālajās lietās".
Uršuļskis atzīmēja, ka Baltijas valstis ir daļa no dinamiskas demokrātisko valstu kopienas, kas mācās viena no otras, kā novērst ārējos hibrīddraudus un informācijas manipulāciju. Viņaprāt, Baltijas valstu pieredze noturības jomā parāda, kā spēcīgas institūcijas, digitālā drošība un medijpratība var aizsargāt demokrātiju un stiprināt sabiedrības uzticēšanos.
Ņemot vērā cirku, ko krievi sarīko šajā dienā, arī zoodārzs iesaistās.
😂 Novosibirsk Zoo placed an orangutan on a billboard for Victory Day.
— MAKS 25 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) May 8, 2026
Considering the circus that the Russians turned into on this day, the zoo also fits the bill. pic.twitter.com/y2vXfnLCw9
Soctīklos publicēts Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) video. Zaporižjas sektorā "Himēras" vienības kaujinieki turpina aktīvi izmantot bezpilota lidaparātus un iznīcināt okupantus.
Zaporižjas sektorā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) "Timara" specvienības sastāvā esošās "Himēra" vienības kaujinieki turpina aktīvi izmantot bezpilota lidaparātus, lai sakautu okupantus. Vairāk lasi šeit.
ASV prezidents Donalds Tramps pieļāvis iespēju, ka daļa Vācijā izvietoto ASV karavīru varētu tikt pārcelti uz Poliju.
"Polijai tas patiktu. Mums ir lieliskas attiecības ar Poliju. Man ir lieliskas attiecības ar prezidentu [Karolu Navrocki]. Es viņus atbalstu. Man viņš ļoti patīk. Tā kā tas ir iespējams," sacīja Tramps, atbildot uz žurnālistu jautājumiem. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



