TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, iespaids nožēlojams

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien telefonsarunā brīdinājis Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko no iesaistīšanās Krievijas karā pret Ukrainu, pavēstījis kāds Elizejas pilij tuvu stāvošs avots.

Tā bija pirmā Makrona telefonsaruna ar Lukašenko kopš 2022. gada, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Francijas prezidents brīdinājis Baltkrievijas diktatoru par riskiem, ja Minska ļaus Maskavai sevi ievilkt karā.

"Viņš arī aicināja Aleksandru Lukašenko sper vajadzīgos soļus, lai uzlabotu Baltkrievijas attiecības ar Eiropu," piebildis anonīmais avots.

Īsajā paziņojumā, kas publicēts Baltkrievijas prezidentūras tīmekļa vietnē, teikts, ka telefonsarunā apspriesti reģionālie jautājumi, kā arī Minskas attiecības ar Eiropas Savienību (ES) un Franciju.

Saruna notikusi pēc Parīzes iniciatīvas, teikts paziņojumā.

Kamēr Krievija kārtējo reizi uzšāvusi pa Ukrainu ar "Orešņik" raķeti, jāatgādina, ka Kremļa propagandistu maizē pārgājušais kādreizējais Latvijas žurnālists Andrejs Mamikins šī gada sākumā atklāti aicināja ar šīm raķetēm uzšaut pa Baltijas valstīm.

"Man viss patīk. Lai viņi mirst, jānodrošinās ar popkornu un klusiņām jāvēro. Ja trenēties ar "Orešņik" bez kaujas galviņas, tikai ar kinētisko triecienu, tad pa Baltijas valstīm. Tāpēc, ka viņus nav žēl," toreiz bravūrīgi paziņoja Mamikins.

Mamikins uz agresorvalsti Krieviju aizbēga 2022. gadā, kad tā sāka asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera izraisītā Otrā pasaules kara, un kļuva par krievu propagandistu gaidītu viesi, gan attaisnojot Krievijas agresiju, gan veltot “siltus” vārdus savai bijušajai dzimtenei. Piemēram, Mamikins Krievijas publikai “Kremļa Gebelsa” Vladimira Solovjova šovā stāstījis, ka Latvijas un Igaunijas bankas mēdz kredītu parādniekiem piedāvāt “parakstīt līgumu” ar Aizsardzības ministriju, lai pēc tam viņus pakāpeniski savaņģotu karošanai Ukrainā.

2023. gada 29. septembrī Latvijas Valsts drošības dienests uzsāka kriminālprocesu pret Mamikinu par Krievijas veikto noziegumu Ukrainā slavināšanu un attaisnošanu. 2024. gada jūnija beigās Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļa pret Mamikinu izdeva Eiropas apcietinājuma lēmumu. 2025. gada februārī Mamikins uzstājās prokremliskajā konferencē “Krievu etnocīds Baltijas valstīs” ar apgalvojumu, ka “valstīm ar pašreizējiem nosaukumiem Latvijas Republika, Igaunijas Republika un Lietuvas Republika nevajadzētu eksistēt”, savukārt Krievijas propagandas impērijas “Russia Today” sastāvā ietilpstošajam “Baltnews” šovasar stāstīja, ka Baltijas valstīs viņš redz, ka “liela sabiedrības daļa, kas pašlaik staigā ar Ukrainas karogiem un priecīgi izkliedz lozungus “Slaktēsim krievus!” un taisa visas šīs nejaucības, gluži kā 1940. gadā skries ar sarkanām neļķēm sagaidīt krievu tankus”.

Ceļojot no viena propagandas raidījuma citā, Mamikins pauž pārliecību, ka agri vai vēlu Latvija atkal piederēs Krievijai, tā kā Rīga ir Krievija, un Tallina ir Krievija un pat savā ziņā arī Varšava ir Krievija. Un krievu okupanti Ukrainā karojot arī par Rīgu, bet Krievijas diktators Vladimirs Putins ir tik saudzīgi izturoties pret Baltijas valstīm, jo tās ir īstenās "krievu teritorijas". 

Kā liecina “Wikipedia” pieejamā informācija, Ļeņingradā dzimušais Mamikins 2014. gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no partijas “Saskaņa” saraksta. Viņš ieguva vienu no astoņiem Latvijai atvēlētajiem mandātiem Eiropas Parlamentā. 2018. gada aprīlī Mamikins paziņoja par izstāšanos no partijas “Saskaņa”. Kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības (LKS) saraksta, nebūdams tās biedrs, taču partija neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai būtu pārstāvēta parlamentā. Tāpat pārstāvēja LKS arī 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts.

Tikmēr Skabejeva viņam atgādina Ukrainas ironizēšanu, ka ar tādu "uzvarošu" tempu Krievija Donbasu sagrābs 33 gadu laikā.

"Lai viss deg zilās liesmās!" eiforijā raksta Medvedevs. "Vajag sist kā šodien un vēl stiprāk!"

"Telegram" kanāls "Exilenova" publicējis drona filmētu video, kur redzams trieciena moments un tā sekas. Pēc kanāla sākotnējām aplēsēm, Krievijas spēku zaudējumi bija aptuveni 60 bojāgājušie.

Iepriekš internetā jau parādījās kadri ar trieciena sekām, ko filmējis viens no Krievijas karavīriem. Tagad ir publicēts video ar faktisko uzbrukumu vienības koncentrācijas vietai. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas aizsardzības spēki pastiprina dziļus triecienus galvenajiem loģistikas maršrutiem okupētajās teritorijās. Krievija ziņo par ļoti augstu trieciendronu aktivitāti.

Visā valstī tika ievainoti aptuveni 100 cilvēku, un vēl četri, diemžēl, gāja bojā, paziņijis Zelenskis.

Tikai Kijivā krievi sabojāja vai iznīcināja aptuveni 30 dzīvojamās ēkas.

Naktī tika veikti triecieni pret Krievijas mērķiem okupētajās Mariupoles un Melitopoles teritorijās.

Okupantu raķete ietriecās elitārā dzīvojamā kompleksa Trinity pazemes autostāvvietā Pečerskā, izlaužoties cauri vairākām betonu kārtām.

Triecieni tiek veikti dziļās aizmugures zonās.