TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija veikusi kārtējo brutālo Ukrainas apšaudi, nogalinot un ievainojos daudzus civiliedzīvotājus

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Rumānijas Melnās jūras ostā Konstancā piektdienas rītā eksplodējis jūras drons, taču neviens cilvēks nav cietis.
"Jūras drons šorīt, 5. jūnijā, tika atklāts Konstancas civilajā ostā, tas pašiznīcinājās ap plkst. 10.30 pēc vietējā laika, neviens cilvēks nav cietis," teikts Rumānijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Naktī uz 29. maiju Krievijas drons ietriecās daudzdzīvokļu mājā Galacā Rumānijas austrumos, ievainojot divus cilvēkus.
Ukrainas avoti apgalvo, ka aptuveni 310 Ukrainas bezpilota lidaparāti un līdz pat 10 spārnotajām raķetēm pārvietojas Krievijas virzienā vairākos virzienos.
❗️Ukrainian sources claim about 310 Ukrainian drones and up to 10 cruise missiles are moving across multiple directions into Russia. #Ukraine
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 5, 2026
Vēl 185 Ukrainas aizstāvji šodien atgriežas mājās no Krievijas gūsta, paziņojis Zelenskis.
Starp viņiem ir arī tie, kas atrodās gūstā kopš 2022. gada.
❗️Another 185 Ukrainian defenders are returning home from Russian captivity today, — Zelenskyy.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 5, 2026
Among them are those who have been in captivity since 2022. pic.twitter.com/KYivQbFfcQ
Krievijas triecienos Ukrainā ceturtdienas vakarā un naktī uz piektdienu nogalināti trīs cilvēki, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.
Krievijas drona triecienā Hersonā ceturtdienas vakarā tika nogalināts 75 gadus vecs vīrietis, paziņoja Hersonas kara administrācijas vadītājs Jaroslavs Šanko.
Zaporižjā drona triecienā tika nogalināta sieviete un vēl 16 cilvēki tika ievainoti, ziņoja avārijas dienesti.
Nauda, ko Viktors Orbāns bija bloķējis divus gadus, tiek atbrīvota no Eiropas Miera fonda. Precīzs mērķis vēl tiek precizēts, taču, visticamāk, tā tiks novirzīta Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai.
❗️Hungary has unblocked €6.6 billion in EU funds for Ukraine’s defence.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 5, 2026
The money, which Viktor Orbán had blocked for two years, is being released from the European Peace Facility. The exact purpose is still being finalised, but it is likely to go towards strengthening…
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 370 890 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1550 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 980 tankus, 24 684 bruņutransportierus, 43 315 lielgabalus un mīnmetējus, 1832 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1404 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1576 sauszemes bezpilota sistēmas, 329 772 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 103 300 automobiļus un autocisternas, kā arī 4250 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijas okupētajā Krimā tuvāko dienu laikā benzīnu nevarēs iegādāties par naudu, bet tikai par iepriekš iegādātajiem taloniem, turklāt talonu tirdzniecība pārtraukta, pavēstīja okupantu vietvaldis Sergejs Aksjonovs.
"No šodienas uz dažām dienām tiks pilnībā ierobežota benzīna pārdošana par naudu. Talonu brīvā tirdzniecībā nav un tuvākajā laikā nebūs. Par iepriekš iegādātajiem taloniem degviela tiks pārdota 20 litru apmērā vienam pircējam," sociālajos tīklos klāstīja Aksjonovs.
Visās degvielas uzpildes stacijās dežurēs varas pārstāvji, kas reģistrēs auto, kuru vadītāji iepērkas par taloniem, norādīja okupantu administrācijas vadītājs.
ASV Pārstāvju palāta ir pieņēmusi likumprojektu par militāras palīdzības sniegšanu Ukrainai un sankciju pastiprināšanu pret Krieviju.
Dokumentu atbalstīja 226 kongresmeņi, bet 195 balsoja pret to.
Likumprojekts paredz vairāk nekā viena miljarda dolāru tiešu palīdzību Kijivai, līdz 8 miljardiem dolāru kredītus ieroču iegādei un pasākumus Ukrainas pēckara atjaunošanai.
❗️The US House of Representatives has passed a bill to provide military assistance to Ukraine and strengthen sanctions against Russia.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 5, 2026
The document was supported by 226 congressmen, while 195 voted against it.
The bill provides for more than $1 billion in direct aid to Kyiv, up… pic.twitter.com/omYuYh4o75
Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām vadāmajām raķetēm "H-59/H-69" un 216 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 198 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti 16 trieciendronu trāpījumi 13 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās 12 vietās. Raķetes savus mērķus nesasniedza, norādīja Gaisa spēki.
Ukrainas dronu triecienu ietekme uz loģistiku ir tāda, ka arvien vairāk vietējo iedzīvotāju Krimas pussalā pāriet uz videi draudzīgu transportu.
🐴 The effect of the strikes on the logistics is that more and more locals in Crimea are switching to environmentally friendly transport. pic.twitter.com/Q78Ikid2Ru
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) June 4, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



