TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, iespaids nožēlojams
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Naktī tika veikti triecieni pret Krievijas mērķiem okupētajās Mariupoles un Melitopoles teritorijās.
❗️Overnight, strikes were carried out on 🇷🇺Russian targets in the temporarily occupied Mariupol and Melitopol. pic.twitter.com/cKgt9Ljhjx
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 24, 2026
Okupantu raķete ietriecās elitārā dzīvojamā kompleksa Trinity pazemes autostāvvietā Pečerskā, izlaužoties cauri vairākām betonu kārtām.
😳 Horrifying scene in Kyiv: a missile slammed into the underground parking garage of the elite Trinity residential complex in Pechersk, piercing through several concrete floors. https://t.co/7Q8ZuUuBYV pic.twitter.com/s5gDDBXkM9
— NEXTA (@nexta_tv) May 24, 2026
Triecieni tiek veikti dziļās aizmugures zonās.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 24, 2026
CNN ziņo, ka Krievija sāk zaudēt pašas uzsākto karu Ukrainā, un to jau pamanījis pat Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.
ASV telekanās ziņo, ka Pekinā sarunās ar Donaldu Trampu Ķīnas līderis teicis, ka Vladimirs Putins varētu kādreiz nožēlot iebrukumu Ukrainā. "Financial Times" arī ziņoja par šo Sji izteikumu, lai gan Ķīna un Krievija to publiski nav apstiprinājušas.
Galvenais CNN secinājums: situācija frontē vairs neapstiprina Kremļa pārliecību par neizbēgamu uzvaru. Putins cerēja, ka 2026. gads kļūs par Krievijas izrāviena gadu, balstoties uz skaitlisko pārākumu un dzīvo spēku. Tas nenotika. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Drošības dienesta (SBU) īpašo uzdevumu vienība "Alfa" naktī uz svētdienu devusi triecienu naftas pārsūknēšanas stacijai Vtorovā Krievijas Vladimiras apgabalā, ziņo SBU.
Šī naftas pārsūknēšanas stacija apgādā naftas bāzes Maskavas apkārtnē, kā arī Šeremetjevas, Domodedovas un Vnukovas lidostas.
Ukraiņu lidrobotu uzlidojuma rezultātā tajā izcēlies ugunsgrēks, kas pārņēmis 800 kvadrātmetrus lielu platību.
Krievija kaujas laukā nonāca strupceļā, tāpēc terorizē Ukrainu ar apzinātiem triecieniem pilsētu centriem.
Tie ir atbaidoši terora akti, kuru mērķis ir nogalināt pēc iespējas vairāk civiliedzīvotāju.
Maskava, izmantojot vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes Orešņik – sistēmas, kas paredzētas kodolgalviņu nešanai, – ir politiska biedēšanas taktika un neapdomīga kodolieroču izmantošana.
Nākamnedēļ ES ārlietu ministri apspriedīs, kā palielināt starptautisko spiedienu uz Krieviju.
Russia hit a dead-end on the battlefield, so it terrorizes Ukraine with deliberate strikes on city centres.
— Kaja Kallas (@kajakallas) May 24, 2026
These are abhorrent acts of terror meant to kill as many civilians as possible.
Moscow reportedly using Oreshnik intermediate-range ballistic missiles – systems designed…
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina palielināt atbalstu Ukrainai, norādot, ka Krievija turpina veikt uzbrukumus civilajai infrastruktūrai un kara noziegumus.
Prezidents sociālajos medijos paudis, ka Krievija turpina karu pret Ukrainu, un aizvadītajā naktī atkārtoti apšaudīta civilā infrastruktūra un pastrādāti jauni kara noziegumi.
"Krievija tiks saukta pie atbildības. Tikmēr mums jāpalielina atbalsts Ukrainai, lai apturētu karu un Krieviju," uzsvēris Rinkēvičs. Vairāk lasi šeit.
Russia continues its war of terror against Ukraine. Last night more civilian infrastructure was targeted, more war crimes were committed. Russia will be held accountable. Meanwhile, we must increase support for Ukraine in order to stop the war and Russia.
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) May 24, 2026
Naktī uz svētdienu Ukrainas armija devusi triecienus vairākiem krievu iebrucēju objektiem, tajā skaitā naftas terminālim Krievijas Krasnodaras novadā, paziņojis Ukrainas ģenerālštābs.
"Tamaņņeftj" terminālis ir viens no svarīgākajiem krievu naftas eksporta infrastruktūras objektiem Melnās jūras reģionā.
Tas gadā nodrošina 20 miljonu tonnu naftas produktu pārkraušanu, cita starpā nodrošinot degvielas piegādes arī Krievijas armijai.
Krievija pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara sabojāja Ukrainas Ārlietu ministrijas ēku.
Šo unikālo arhitektūras mantojumu 1939. gadā uzcēla Josips Langbards.
❗️Russia damaged the building of Ukraine’s Ministry of Foreign Affairs – for the first time since World War II.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 24, 2026
This unique architectural heritage was built by Yosyp Langbard in 1939. pic.twitter.com/GzKCwpr6Oz
Ukrainas "MiG-29" iznīcinātājs, izmantojot R-73 gaiss-gaiss raķeti, notriec Krievijas spārnoto raķeti.
❗️A 🇺🇦Ukrainian MiG-29 fighter jet, using an R-73 air-to-air missile, shoots down a 🇷🇺Russian cruise missile. pic.twitter.com/xXsEcSLrRy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 24, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
