TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pavirzījušies Volčanskā un cenšas nostiprināties pilsētas drupās

ASV un Ukrainas delegāciju sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā, kuras notiek Floridas štata Maiami pilsētā, turpināsies sestdien trešo dienu pēc kārtas.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners šajās sarunās tiekas ar Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāru Rustemu Umerovu un Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku Andriju Hnatovu.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 6. decembra rītam sasnieguši 1 179 790 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1200 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 398 tankus, 23 688 bruņutransportierus, 34 874 lielgabalus un mīnmetējus, 1560 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 431 lidmašīnu, 347 helikopterus, 87 387 bezpilota lidaparātus, 4024 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 69 037 automobiļus un autocisternas, kā arī 4015 specializētās tehnikas vienības.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Aleksandrs Sirskis sniedza garu interviju "Sky News". Tajā viņš apsprieda situāciju kaujas laukā, Ukrainas stratēģiju šajā karā un arī izklāstīja savu nostāju par miera līgumu ar agresoru. 

Intervija tika publicēta 5. decembrī. Ģenerālis skaidri pauda Ukrainas armijas nostāju: neviens miera līgums, kas paredz Ukrainas zemes nodošanu Maskavai, nav pieņemams. Viņš šādu scenāriju nosauca par "nepieņemamu", piebilstot, ka viņš to "pat neapsver". Vairāk lasi šeit.

Starp viņiem ir bērni no Hersonas un Harkivas reģioniem, kā arī bērni, kas tika aizvesti dziļi Krievijas teritorijā — tostarp uz Kursku un Maskavas apgabalu, ziņo "Brings back kids toUA". 

Viena meitene no Izjumas tika aizvesta vairāk nekā 1000 kilometru no mājām, un Krievijas iestādes uz viņu izdarīja spiedienu, lai viņa piekristu dzīvot krievu ģimenē.

Kopš 2022. gada Dānija Ukrainai ir sniegusi militāro palīdzību 7,4 miljardu dolāru apmērā, kas ir vairāk nekā daudzas lielākas valstis sniegušas, ņemot vērā tās ekonomiku. Tagad Kopenhāgena norāda, ka ir pienācis laiks citiem partneriem palielināt savu ieguldījumu.

Nākamgad Dānijas sniegums saruks līdz aptuveni 1 miljardam dolāru. Šogad Dānija piešķīra Ukrainai 1,75 miljardus dolāru un gandrīz 2 miljardus dolāru gadu iepriekš.

Tomēr ne visi atbalsta šādu ideju. “Atbalsts jāuztur iepriekšējā līmenī,” uzsver likumdevējs Stinus Lindgrēns, norādot uz to, ka situācija Ukrainā kaujas laukā ir pasliktinājusies.

Atgadījums notika Doneckas apgabalā, ziņo Euromaidan, atsaucoties uz Ukrainas prokuratūras piektdienas paziņojumu.

Ukrainas karavīrs izgāja no mājas ar paceltām rokām. Krievijas karavīrs, kurš slēpās netālu, atklāja uguni. Ievainotais karavīrs mēģināja paslēpties, taču tika nogalināts.

Prokurori norāda, ka šis gadījums ir daļa no plašākas tendences – apzināti uzbrukt karavīriem un karagūstekņiem, kuri jau norāda, ka ir padevušies. Saskaņā ar Ukrainas kara noziegumu likumu ir sākta pirmstiesas izmeklēšana.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija izstrādājusi jaunu nacionālās drošības stratēģiju, kurā sabiedrotie Eiropā tiek attēloti kā vāji un kuras mērķis ir atjaunot Amerikas dominanci Rietumu puslodē.

Lasi vairāk šeit. 

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis komentēja prezidenta Karola Navrocka paziņojumu, kurā viņš teica, ka sagaida no Volodimira Zelenska "pateicības vārdus" par Polijas atbalstu.

Uzstājoties RMF FM, Sikorskis atzina, ka pieprasīt goda žestus no Ukrainas kara laikā ir nepiedienīgi un rada sliktu iespaidu.

Tomēr viņš piebilda, ka Zelenskis joprojām varētu izrādīt vienkāršu pieklājības žestu.

"Zelenska kronis nenokristu, ja, ceļojot cauri Polijai, viņš lūgtu atļauju apmeklēt prezidenta pili," sacīja ministrs.

Ankara nav gatava distancēties no ASV un NATO Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu dēļ, kas pašlaik tiek izmantotas Turcijā.

ASV ir paziņojušas, ka Turcija ir gatava atteikties no savām Krievijas S-400 pretgaisa aizsardzības sistēmām, lai atgūtu piekļuvi F-35 iznīcinātāju programmai, ziņo "Bloomberg". 

Pēc ASV vēstnieka Ankarā Toma Baraka teiktā, šis process varētu ilgt četrus līdz sešus mēnešus. Viņš uzsvēra, ka Krievijas sistēmas, ko Turcija saņēma pirms aptuveni sešiem gadiem, pašlaik netiek izmantotas, taču to klātbūtne turpina sarežģīt attiecības starp abām valstīm. Vašingtona jau sen ir apgalvojusi, ka S-400 nav saderīgas ar NATO standartiem un rada riskus amerikāņu tehnoloģijām. Turcija iepriekš tika izslēgta no F-35 programmas, jo tā iegādājās krievu sistēmas. Tagad ASV norāda, ka atteikšanās no S-400 pavērs ceļu sarunām par jaunāko amerikāņu iznīcinātāju piegādi.