TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija kategoriski atsakās pat apspriest teritoriālu piekāpšanos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien tiekas Briselē, lai apspriestu finansiālo atbalstu Ukrainai nākamajos gados, tai skaitā Eiropas Komisijas (EK) plānu izmantot ES iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus ilgtermiņa aizdevumiem Kijivai.
Saskaņā ar EK plānu Krievija saņemtu šos līdzekļus atpakaļ tad, ja karš beigtos un Krievija samaksātu reparācijas Ukrainai.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 193 300 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.
ASV un Krievijas pārstāvji nedēļas nogalē tiksies Maiami, lai turpinātu sarunas par tā dēvēto prezidenta Donalda Trampa miera plānu Maskavas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, aģentūrai AFP trešdien pavēstījusi kāda Baltā nama amatpersona.
Paredzēts, ka no ASV puses piedalīsies Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs un prezidenta znots Džareds Kušners, kamēr Krieviju pārstāvēs diktatora Vladimira Putina uzticības persona Kirils Dmitrijevs.
Sīkākas ziņas par abu pušu delegācijām amatpersona nesniedza.
Krievijas bruņotie spēki trešdien veica gaisa triecienus Ukrainas dienvidu pilsētai Zaporižjai un tās apkārtnei, ievainojot vismaz 32 cilvēkus, pavēstīja vietējās varas iestādes.
Visi ievainotie bija no šīs pilsētas un tās apkārtnes, lietotnē "Telegram" rakstīja Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, norādot uz Maskavas draudiem, aicinājis Beļģiju nepiekrist iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai Ukrainas atbalstam.
"Plāns konfiscēt Krievijas aktīvus nopietni apdraudētu Beļģiju," dienu pirms Eiropas Savienības (ES) samita brīdināja Orbāns. Viņš norādīja, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums pārkāpjot starptautiskās tiesības, apdraudot nozīmīgu Beļģijas uzņēmumu, kas pārvalda līdzekļus, un radot risku, ka var tikt īstenoti plaši pretpasākumi. "Jebkurš juridisks strīds tiktu zaudēts, un galu galā kādam būtu jāatmaksā konfiscētie līdzekļi," apgalvo Orbāns.
ES ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā, un aptuveni 185 miljardi eiro no šīs summas glabājas finanšu iestādē "Euroclear" Beļģijā.
Orbāns arī piesauca savu saraksti ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Tajā Putins solījis stingru Krievijas atbildi, izmantojot visus tiesiskos līdzekļus.
Krievijas valsts budžeta izdevumi, kas tieši saistīti ar karu pret Ukrainu, 2025. gadā būs 5,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina aizsardzības ministra Andreja Belousova prezentācija.
Ņemot vērā Ekonomikas attīstības ministrijas prognozi, ka šogad Krievijas iekšzemes kopprodukts sasniegs 217,3 triljonus rubļu, kara izdevumi varētu sasniegt 11,1 triljonu rubļu (aptuveni 117 miljardiem eiro).
Lielbritānijas valdība oficiāli apstiprinājusi 2,5 miljardu mārciņu pārskaitījumu Ukrainai no naudas, kuru Krievijas oligarhs Romāns Abramovičs ieguva no futbola kluba "Chelsea" pārdošanas, un sagaida, ka Abramovičs apstiprinās līdzekļu pārskaitīšanu, pretējā gadījumā Lielbritānijas iestādes viņu iesūdzēs tiesā, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers.
Premjerministrs parlamentā paziņoja, ka "Chelsea" pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi jāpārskaita īpašā fondā Ukrainai. Pēc premjerministra teiktā, Abramovičam ir pēdējā iespēja apstiprināt naudas pārskaitīšanu, pirms varasiestādes pret viņu sāk tiesvedību.
"Es gribu skaidri pateikt Abramovičam (..) - izpildiet savu solījumu un samaksājiet tūlīt. Un, ja jūs to nedarīsiet, mēs esam gatavi vērsties tiesā un panākt, lai katrs penijs nonāktu pie cilvēkiem, kā dzīves ir sagrautas [Krievijas diktatora Vladimira] Putina nelikumīgā kara rezultātā," uzsvēra Stārmers.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Lielbritānijas valdība ļāva Abramovičam, kam par sakariem ar Putinu ir piemērotas sankcijas, pārdot "Chelsea" amerikāņu uzņēmējam Todam Bolijam un privātā kapitāla uzņēmumam "Clearlake Capital".
Valsts drošības dienests (VDD) veicis kratīšanas divos objektos Jelgavā, kā arī kriminālprocesa ietvaros aizturējis vienu personu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Izmeklēšanas interesēs dienests plašāku informāciju, tostarp aizturētā vārdu un iespējamos pārkāpumus, pagaidām neatklāj.
LTV rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka aizturētais ir Viktors Guščins, kurš Krievijas amatpersonu vidū ilgstoši pozicionēts kā Krievijas tā sauktās "tautiešu politikas" atbalstītāju kustības līderis Latvijā, bijis Krievijas tautiešu organizāciju koordinācijas padomes vadītājs un regulāri apmeklējis tautiešu pasākumus Krievijā.
Viens no Putina galvenajiem propagandistiem publiski paziņojis, ka krieviem nāksies iznīcināt Berlīni, “atbrīvot” Vīni un ieiet Parīzē.
💊One of Putin’s key propagandists has publicly stated that Russians will have to destroy Berlin, “liberate” Vienna, and march into Paris
— NEXTA (@nexta_tv) December 17, 2025
They haven’t been able to take Kupyansk for four years — yet they’re already fantasising about Berlin. pic.twitter.com/1nLNvBipLH
Krievijas diktators Vladimirs Putins trešdien asi vērsās pret Eiropas līderiem, nosaucot viņus par “mazajiem sivēniem”, un paziņojot, ka Krievija savus teritoriālos mērķus Ukrainā sasniegs vai nu ar diplomātijas, vai ar militāra spēka palīdzību.
🙄Putin called Europeans "little pigs"
— NEXTA (@nexta_tv) December 17, 2025
According to the Russian dictator, the treacherous West wants to profit from the collapse of Russia and is desperately trying to reclaim what it allegedly lost in previous historical periods.
Sorry, what?? pic.twitter.com/OrCSmnmnc1
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



