TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eksperti uz karu Ukrainā joprojām raugās caur pagātnes prizmu, piektdien ievadreferātā Saeimā notiekošajā konferencē "Visaptverošas aizsardzības koncepcija: stratēģiskā komunikācija sabiedrības noturībai" norādīja Ukrainas Nacionālās gvardes pirmā korpusa "Azov" štāba priekšnieks, pulkvedis Arsens Dmitriks.
Viņš atzina, ka mums visiem bijis pārāk maz laika un pietiekami daudz šķēršļu no Krievijas puses, lai saprastu, kas patiesībā ir šis jaunais totālais karš un kādā jaunā pasaulē tas notiek.
"Eksperti joprojām raugās uz šo karu caur pagātnes prizmu, meklējot modeļus 20. gadsimtā, pagātnes traģēdijās un mēģina to uzlikt uz principiāli jaunas nelineāras 21. gadsimta arhitektūras. Tas atgādina cilvēku, kurš meklē adresi mūsdienu megapolē, izmantojot viduslaiku karti. Mūsdienu megapolē vajadzētu to visu atcerēties, lai izvairītos no atkārtošanas, bet atkārtošana vairs nebūs, jo pilsēta vairs nav tā, jo laiki ir citi, draudi ir citi un iespējas ir citas," uzsvēra pulkvedis.
Krievijas karš pret Ukrainu nav tikai militārs konflikts, bet arī ilgstošs uzbrukums patiesībai un demokrātijai, piektdien konferencē Saeimā par stratēģisko komunikāciju uzsvēra Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV).
Viņš norādīja, ka Krievijas propaganda nav nejaušība, bet gan gadu desmitiem attīstīts stratēģisks instruments, kura mērķis ir graut demokrātiju, likt apšaubīt faktus un šķelt sabiedrību gan Ukrainā, gan citur.
Polija piektdien kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības (ES) valsti, kas ar Eiropas Komisiju (EK) parakstījusi aizdevuma līgumu par gandrīz 44 miljardiem eiro savas militārās rūpniecības modernizācijas finansēšanai.
"Šis ir pagrieziena punkts gan Polijas, gan Eiropas Savienības vēsturē," līguma parakstīšanas ceremonijā teica Polijas premjerministrs Donalds Tusks. "Polija būs drošāka šajos grūtajos un ļoti riskantajos laikos," viņš piebilda.
Polija pašlaik atvēl aizsardzībai 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES.
Krievijas pilsētā Čitā "uzvaras" parādē piedalījās Ukrainā Krievijas bruņotajos spēkos kritušo karavīru atraitnes un mātes.
2026. gada Uzvaras diena Krievijā tiek svinēta ar daudzām niansēm un jauninājumiem. Dažās Krievijas pilsētās notikuši ievērojami notikumi.
Piemēram, Čitā pirmo reizi 9. maija parādē atsevišķā kolonnā soļoja to likvidēto karavīru sievas un mātes, kuri cīnījās Krievijas karā pret Ukrainu. Pilsētas administrācija publicēja gājiena videoierakstu. Vairāk lasi šeit.
Jaunais aprīkojums ļauj ātri un kvalitatīvi uzturēt skrejceļus, uztur lidlaukus kaujas gatavībā visu diennakti jebkuros laika apstākļos, nodrošina pilotu drošību pacelšanās un nosēšanās laikā, kā arī garantē Ukrainas aviācijas nepārtrauktu darbību.
❗️🇸🇪Sweden has transferred specialized equipment to 🇺🇦Ukraine for servicing military airfields.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 8, 2026
The new equipment enables fast and high-quality maintenance of runways, keeps airfields combat-ready 24/7 in any weather conditions, ensures pilot safety during takeoffs and landings,… pic.twitter.com/HWKNJXjwJi
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 340 270 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1080 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 920 tankus, 24 541 bruņutransportieri, 41 712 lielgabalus un mīnmetējus, 1780 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1371 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 281 208 bezpilota lidaparātus, 4585 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 95 252 automobiļus un autocisternas, kā arī 4173 specializētās tehnikas vienības.
2026. gada 9. maija parāde Maskavā notika samazinātā formātā. Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu laikā agresorvalsts galvaspilsēta joprojām ir pastāvīgi pakļauta bezpilota lidaparātu uzbrukumu draudiem. Parāde beidzās zibens ātrumā — tā ilga tikai 45 minūtes. Kremļa vadītājs pēc tās nekavējoties steidzās prom no Sarkanā laukuma, viņu ielenca stingra apsardze. Vairāk lasi šeit.
🤡“Victory has always been and always will be ours, – Putin.” pic.twitter.com/RC9yhXhmmr
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 9, 2026
No Ungārijas ir izraidīts Krievijas diplomāts, kurš spiegoja premjerministra Viktora Orbāna iekšējā lokā.
Ungārijas jaunās varas iestādes ir sākušas valsts attīrīšanu no Krievijas aģentiem. Saskaņā ar publikācijas "VSquare" sniegto informāciju, ticis klusi izraidīts Krievijas spiegs, kas darbojās zem diplomātiskā aizsega. Vairāk lasi šeit.
Mūsu cīnītāji Ukrainā stājas pretī agresīvam spēkam, ko atbalsta viss NATO bloks, un, neskatoties uz to, viņi turpina virzīties uz priekšu, agresīvā manierē paziņoja Krievijas diktatos.
🤡 Putin: Victory has always been and will always be ours.
— MAKS 25 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) May 9, 2026
Our fighters in Ukraine are confronting an aggressive force backed by the entire NATO bloc, and despite this, they continue to advance. pic.twitter.com/HRA3TeTRcE
2026. gada 9. maija naktī Krievijas okupācijas armija izmantoja 43 bezpilota lidaparātus un "Iskander-M" ballistisko raķeti, lai uzbruktu Ukrainai, tādējādi pārkāpjot pamieru.
9. maija naktī, kad jau bija stājies spēkā trīs dienu pamiers starp Kijivu un Maskavu, Krievijas okupanti sāka gaisa triecienus pret Ukrainu. Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība par to ziņoja "Facebook". Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



