TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Jauni kadri, kuros redzams, kā pretgaisa aizsardzības sistēmas "Pantsir-SMD" tiek uzstādītas uz augstceltnēm Maskavā, izmantojot "Mi-26" helikopterus.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 6, 2026
NATO dalībvalstis apsver iespējas samitā Ankarā piešķirt 70 miljardus eiro militārajai palīdzībai Ukrainai, atsaucoties uz NATO diplomātiem, vēsta izdevums "Politico".
Četri diplomāti, kas vēlējās palikt anonīmi, Vācijas pagājušajā mēnesī izplatītajā priekšlikumā būtu iekļauts jauns mehānisms Ukrainas finansējuma pārredzamības palielināšanai. Tas notiek laikā, kad dažas valstis sūdzas, ka to izmaksas atbalstam Kijivai ir nesamērīgi lielas.
"Būtiskākais ir nodrošināt Ankarā stingru apņemšanos turpināt sniegt Ukrainai svarīgu atbalstu ilgtspējīgā un taisnīgākā veidā," pauda piektais NATO augsta ranga diplomāts.
Gadu pēc līguma parakstīšanas par kājnieku kaujas mašīnu "Hunter" piegādi Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) Spānijas uzņēmums "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" ir piegādājis pirmo mašīnu "Patria Latvia" ražotnei, lai Valmierā sāktu kājnieku kaujas mašīnu "Hunter" komplektāciju, informēja "Patria Latvia".
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis norāda, ka kājnieku kaujas mašīnas "Hunter" būtiski stiprinās NBS kaujas spējas, Latvijas drošību un spēju aizsargāt valsti dažādu apdraudējumu gadījumā.
Lietuva ir sākusi sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par iespējamu amerikāņu kodolieroču izvietošanu tās teritorijā.
❗️Lithuania has begun negotiations with the United States on the potential deployment of American nuclear weapons on its territory pic.twitter.com/nzIk6Kt7Cd
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 5, 2026
Ukrainā katrs piektais par sadarbību ar Krieviju aizturētais ir nepilngadīgs, atsaucoties uz Ukrainas specdienestiem, vēsta izdevums "Financial Times" (FT).
Pērn 21% no Ukrainā par sadarbību ar Krieviju aizturētajiem bija nepilngadīgi.
Kā FT uzzināja Ukrainas specdienestos, Krievijas specdienesti jauniešus vervē tādās platformās kā "Telegram", "TikTok", "Discord", "Facebook" un tiešsaistes spēlēs. Par dažādu uzdevumu izpildi galvenokārt tiek piedāvāta kriptovalūta.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apgalvo, ka Krievijai ir vairāki nosacījumi kara izbeigšanai Ukrainā, no kuriem viens ir "krievu tiesību atjaunošana".
Viens no nosacījumiem Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanai ir "krievu un krievvalodīgo cilvēku tiesību atjaunošana" Ukrainas teritorijā. Vairāk lasi šeit.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers: Mūsu izlūkdienestu novērtējums un citu NATO valstu novērtējums liecina, ka Krievija varētu uzbrukt NATO jau 2030. gadā.
🇬🇧Keir Starmer: It is our intelligence assessment and the assessment of other countries in NATO that there could be an attack by Russia on NATO as soon as 2030. pic.twitter.com/h8Di6ZeAQ4
— Savchenko Volodymyr (@SavchenkoReview) June 5, 2026
🔥 A cargo ship of the Russian shadow fleet after a drone attack in the Sea of Azov. pic.twitter.com/w83be4sXqo
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) June 5, 2026
Source: https://t.co/XLFXUJcJAy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 5, 2026
Krievija uzbruka Ukrainas Sarkanā Krusta transportlīdzekļiem Hersonā. Ievainots 50 gadus vecs darbinieks.
Sarkanais Krusts ir tikai humānā misija, kas palīdz civiliedzīvotājiem. Transportlīdzekļi bija skaidri marķēti.
Russian strikes on humanitarian vehicles are becoming very frequent.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) June 5, 2026
Russia attacked the vehicles of the Red Cross Ukraine in Kherson. A 50-year-old employee was injured.
The Red Cross is a strictly humanitarian mission that helps civilians. The vehicles were clearly marked. https://t.co/e4mjGRikRE pic.twitter.com/20l9JsjPnd
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
