TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā trako par "ukraiņu uzbrukumu" Putina rezidencei
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
2026. gada 1. janvārī Krievijas armija 14 reizes mēģināja ielauzties Ukrainas bruņoto spēku pozīcijās Zaporižjas apgabala Huļajpoles sektorā.
Ukrainas bruņotie spēki Dienvidukrainā izjūt lielu spiedienu personāla trūkuma dēļ, ziņo CNN, atsaucoties uz iekšējo informāciju.
CNN vēsta, ka Ukrainas bruņoto spēku vienības Ukrainas dienvidos, īpaši Zaporižjas apgabalā, skaitliski ievērojami atpaliek no Krievijas okupācijas armijas brigādēm. Līdz ar to pēdējo nedēļu laikā Krievijas spēkiem ir izdevies ieņemt ievērojamu Ukrainas teritoriju Zaporižjā. To veicināja arī atklātais reljefs.
CNN iekšējās informācijas sniedzēji apgalvo, ka situācija Zaporoižjas apgabalā joprojām ir "saspringta", jo Krievijas armija cenšas ieņemt vēl vairāk Ukrainas teritorijas. CNN atzīmēja, ka galvenās kaujas Zaporižjas apgabalā pašlaik notiek par Huļajpoles pilsētu, kas atrodas aptuveni 80 km attālumā no Zaporižjas pilsētas. Tā ir otrā lielākā pilsēta Zaporižjas apgabalā.
Pirms kara tajā dzīvoja vairāk nekā 700 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar Ukrainas analītiskā projekta "Deepstate" datiem, 2025. gada decembra beigās Huļajpoles sektorā aktivizējās Krievijas okupācijas armija. Notiek kaujas par Huļajpoli, Stepnogorsku un Primorski. Ienaidnieks mēģina virzīties arī uz Belogoriju un Malaju Tokmačku. Pašlaik visa Huļajpole atrodas tā sauktajā "pelēkajā zonā", kas nozīmē, ka neviena no pusēm to pilnībā nekontrolē.
Neatkarīgā analītiskā grupa "The Conflict Intelligence Team" apgalvo, ka Ukrainas bruņotie spēki pašlaik atrodas tikai Huļajpoles rietumu daļā. Analītiķi uzskata, ka krievi pēc neilga laika varētu pilnībā ieņemt pilsētu. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs jaunā ziņojumā vēstīja, ka vakar, 2026. gada 1. janvārī, Krievijas armija 14 reizes mēģināja ielauzties Ukrainas pozīcijās Huļajpoles sektorā. Cīņas notika Huļajpoles un Sladkojes rajonos, kā arī Zeļenojes virzienā.
Un tās ir tiešas kara pret Ukrainu sekas. Aleksandrs Stubs uzsvēra, ka mērķis ir miers, bet ne par katru cenu.
"Miers bieži nozīmē kompromisu. Mums jābūt gataviem tam, ka ne visi miera līguma elementi noteikti atbildīs mūsu taisnīguma izjūtai. Tomēr mēs darām visu iespējamo, lai saglabātu Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti."
Galvenais vēstījums bija par drošību: kopā ar sabiedrotajiem Somija plāno nodrošināt, lai Krievija nekad vairs neuzbruktu kaimiņvalstij.
Vienlaikus Stubs atzīmēja acīmredzamo — Krievija joprojām ir kaimiņvalsts. Taču tas, vai turpmākās attiecības būs mierīgas vai nē, tagad nav atkarīgs no Eiropas, bet gan no Maskavas rīcības.
🇫🇮Finland’s president says ties with Russia have changed forever
— NEXTA (@nexta_tv) January 2, 2026
And this is a direct consequence of the war against Ukraine.
Alexander Stubb stressed that the goal is peace — but not at any cost.
“Peace often means compromise. We must be ready for the fact that not all… pic.twitter.com/zWhwh992e2
Krievijas karaspēks naktī uz piektdienu uzbrucis Ukrainai ar 116 trieciendroniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki 86 no tiem notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Fiksēti 27 trieciendronu trāpījumi 23 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās divās vietās, teikts paziņojumā.
Krievija arī 2026. gadā pastiprinās hibrīdaktivitātes un ietekmes operācijas Eiropā, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.
Viņš norādīja, ka 2026. gadā Krievijas diktatora Vladimira Putina režīmam tiešu draudu stabilitātei un noturībai nebūs, vienlaikus palielināsies sankciju radītais ekonomiskais un sociālais spiediens, ko visvairāk izjutīs Krievijas sabiedrība un privātais sektors.
Krievijas GRU vadītājs Igors Kostjukovs vēlreiz mēģināja sniegt pierādījumus par "Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukumu" Putina rezidencei, bet ASV vēstniecības pārstāvja reakciju uz viņa apgalvojumiem var redzēt novērot publicētajā video. Vairāk lasi šeit.
Panākt pamieru 2026. gadā būs iespējams, ja Ukraina izturēs divus bargos ziemas mēnešus un pierādīs, ka Krievija nespēj salauzt tās izturību enerģētikas uzbrukumos, sacīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Krievijas bruņotie spēki uzbruka Feldmana Ekoparkam netālu no Harkivas pilsētas, ievainojot un nogalinot desmitiem dzīvnieku, 1. janvārī ziņoja Ukrainas parlamenta deputāts un parka dibinātājs Oleksandrs Feldmans.
Ukrainas dzejniece un karavīre Oksana Rubaniak dalās a
2025. gadā viņa vēlējās mieru, laimi un glābt savu mīļoto — miers nekad nepienāca, un viņas mīļotais tika nogalināts.
💔 Ukrainian poet and soldier Oksana Rubaniak shared four New Year photos since Russia’s full-scale invasion
— The New Voice of Ukraine (@NewVoiceUkraine) January 1, 2026
She wrote that in 2025 she wished for peace, happiness, and to save her loved one — peace never came, and her beloved was killed. pic.twitter.com/bLcvWsenHy
Ziemeļkorejas līderis apsveica karavīrus, kas cīnās pret Ukrainu, Jaunajā gadā un raksturoja viņus kā valsts “lielāko spēku, lepnumu un stipro balstu”, ziņoja Reuters.
Viņš arī paziņoja, ka gaida viņu atgriešanos dzimtenē.
Krievijas karaspēks decembrī ieņēmis 445 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas jeb par 12% mazāk nekā novembrī, paziņojis Ukrainas analītiskais centrs "DeepState", kas veic karadarbības monitoringu.
Lasi vairāk šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
