TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pirmo reizi kopš krievu invāzijas virs Kijivas lido civilā lidmašīna

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska administrācijas vadītājs Andrijs Jermaks paziņojis, ka Ukrainas karavīri nogalinājuši Krievijas dronu operatoru grupu, kuri bija atbildīgi par viena gada veca zēna nāvi šīs nedēļas sākumā.

Kā ziņo New York Post, zēns spēlējies vecmāmiņas pagalmā Pravdines ciemā, kad trāpījis drons.

Sociālajā tīklā “X” Jermaks raksta, ka Ukrainas aizsardzības spēki ir “likvidējuši Krievijas dronu operatoru apkalpi, kas atbildīga par bērna nāvi”.

Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska emocionālu uzrunu sniedza Ukrainas atjaunošanas konferencē Romā. Viņa uzsvēra, ka pastāvīgo raķešu uzbrukumu draudu, zaudējumu un nestabilitātes dēļ lielākā daļa valsts iedzīvotāju dzīvo apstākļos, kas nav savienojami ar normālu dzīvi.

Ilinoisas Universitātes politikas zinātnes profesors Nikolass Grosmans uzskata, ka “visticamāk, kas Trampu kaitina, ir tas, ka notikumi neiet pēc viņa realitātes šova scenārija vai ar Krieviju simpatizējošām sazvērestības teorijām.”

“Viņš solīja, ka izbeigs karu pirmajā dienā pēc atgriešanās amatā — pielietojot spiedienu uz ukraiņiem un izmantojot savas personiskās attiecības ar Putinu, lai apturētu kaujas un iegūtu Nobela miera prēmiju. Tagad šī pašslavināšanās fantāzija saduras ar realitāti.”

Grosmans skaidroja, ka Tramps savulaik nostādīja Putinu augstāk par ASV nacionālajām interesēm, taču Putins to nav atmaksājis ar to pašu. “Ja nu kas — Putins, šķiet, izbauda šos dominances demonstrējumus, rotaļājoties ar Trampu, nevis piešķirot viņam kādu formālu žestu,” viņš piebilda. “Iespējams, tas beidzot ir kļuvis par pārāk daudz.”

"The Washington Post" analizē, ka Trampa stingrākā nostāja var būt arī politiska taktika, nevis īsta politikas maiņa. Krievijas eksperte Andžela Stenta pauž skepsi, ka tas būtiski mainīs kara gaitu.

“Šobrīd mēs atrodamies posmā, kurā Tramps acīmredzami biežāk kritizē Putinu, jo ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija nav ieinteresēta pamierā,” sacīja Džordžtaunas Universitātes emeritētā profesore Andžela Stenta, grāmatas “Putina pasaule: Krievija pret Rietumiem un ar pārējiem” autore. “Es domāju, vai tas nav daļa no kādas Trampa sarunu taktikas — iespējams, viņš uzskata, ka, biežāk kritizējot Putinu, panāks kādas izmaiņas viņa politikā. Taču tas ir ļoti maz ticams. Putins joprojām uzskata, ka var uzvarēt karā, un nav nekādu pierādījumu, ka viņš gatavotos mainīt savu nostāju.”
 

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikās ar Kimu Čenunu, apliecinot abu valstu arvien ciešākās attiecības.

Lavrovs slavēja “neuzvaramu kaujas brālību” starp Maskavu un Phenjanu un nodeva Ziemeļkorejas līderim Vladimira Putina “sirsnīgos sveicienus”.

Tomēr uzmanība pievēršama tieši vizītes laikam — mediji ziņo, ka Ziemeļkoreja gatavojas trīskāršot karavīru skaitu, kas palīdz Krievijai karā pret Ukrainu. 

Somijas prezidents Aleksandrs Stubs asi kritizējis Krievijas līderi, paziņojot: “Putins ir stratēģisks muļķis un militārs neveiksminieks. Viņš vēlējās iznīcināt Ukrainu, bet tā kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti — un galu galā arī par NATO locekli.”

Norvēģija oficiāli pievienojusies Tallinas mehānismam, apņēmoties līdz 2025. gadam sniegt vairāk nekā 2,15 miljonus eiro Ukrainas kiberdrošības stiprināšanai. Šie līdzekļi paredzēti, lai palīdzētu aizsargāt civilās un kritiskās infrastruktūras sistēmas, kas arvien biežāk kļūst par mērķi, Ukrainai cīnoties ar Krievijas uzbrukumiem digitālajā telpā.

Ukrainas pirmais ārlietu ministra vietnieks Serhijs Kislitsja paziņojis, ka Stambulas sarunu formāts ar Krieviju ir sevi izsmēlis. Pēc viņa teiktā, nekādu reālu sarunu nebija — Krievija ieradās ar ultimātu, nevis ar pilnvarām uzklausīt.

Kislitsja skaidro, ka Krievijas puse kategoriski noraidījusi jebkādu beznosacījumu pamieru pirms līderu samita, pieprasot, lai Ukraina vispirms pieņem tās diktētos nosacījumus — būtībā kapitulāciju.

Čehijas izlūkdienests apstiprina, ka Ukrainas bēgļi tagad ekonomikā dod lielāku ieguldījumu, nekā saņem valsts atbalstā

Tomēr pretukraiņu partijas 2025. gada vēlēšanu aptaujās ieņem līderpozīcijas ar 35% atbalstu – pierādot, ka ekonomiskie panākumi negarantē politisko izdzīvošanu.

Tā kā karadarbība visā pasaulē ir noplicinājusi ASV ieroču krājumus, Dienvidkoreja kļuvusi par nozīmīgu ieroču piegādātāju ASV sabiedrotajiem Eiropā.

Tikmēr tās kaimiņvalsts Ziemeļkoreja kļuvusi par būtisku militāro sabiedroto Maskavai – kopš 2024. gada Phenjana piegādā Krievijai munīciju un pat karavīrus.