TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Iespējams, Krievijas dronu spēkus komandēs cilvēks bez militāras izglītības, toties ar iesauku "Jura Klozetpods"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas iedzīvotāju interese par nekustamo īpašumu Eiropā 2025. gadā strauji pieaugusi – gandrīz puse darījumu notiek eirozonas valstīs.
Plašāk lasīt šeit.
Bijušais Lielbritānijas armijas komandieris Ričards Danats aicinājis valdību palielināt aizsardzības izdevumus, brīdinot, ka “nav jēgas no plaša labklājības budžeta, ja mēs nonākam Krievijas varā”.
Plašāk lasīt šeit.
Ukrainas aviācija, pretgaisa aizsardzības vienības un mobilās uguns grupas pārtvēra 503 no 559 lidojošajiem droniem un raķetēm. Tika novērota arī pārtveršana, izmantojot britu pretgaisa aizsardzības sistēmu "Raven".
Ukraine’s aviation, air defense units and mobile fire groups intercepted 503 of 559 incoming drones and missiles. Interceptions using the British Raven air defense system were also observed. pic.twitter.com/sxMQFoen07
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 27, 2025
Krievijas tiesa režisoram Andrejam Kločkovam un producentam Semjonam Vavilovam, kas radījuši satīrisko seriālu par izdomātā Usurijskas mēra Vitālija Naļivkina dēkām, piespriedusi sešus gadus nosacīta cietumsoda, vēsta laikraksts "Kommersant".
Kločkovs un Vavilovs bija apsūdzēti par huligānismu un nelikumīgu sprāgstvielu izgatavošanu.
Prokuratūra viņiem pieprasīja 14 gadus cietumā.
Krimināllieta pret Kločkovu un Vavilovu 2021. gada novembrī tika ierosināta saistībā ar seriāla epizodi "Vitālijs Naļivkins novērsa teroraktu".
Saskaņā ar valsts Nacionālās aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, visas procedūras, kas nepieciešamas, lai izbeigtu Lietuvas dalību līgumā, tika pabeigtas 27. decembrī.
Lēmums ir tieši saistīts ar Krievijas karu pret Ukrainu un pieaugošajiem drošības draudiem reģionā. Viļņas amatpersonas iepriekš tieši paziņoja, ka ar agresīvu kaimiņvalsti blakus savu aizsardzības spēju ierobežošana ir greznība, ko valsts vairs nevar atļauties.
🇱🇹 Lithuania officially withdraws from the Ottawa Convention banning anti-personnel mines
— NEXTA (@nexta_tv) December 27, 2025
According to the country’s Ministry of National Defence, all procedures required to terminate Lithuania’s participation in the treaty were completed on December 27.
The decision is… pic.twitter.com/MwlDVYDIlD
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sestdien pievienosies Trampa un Zelenska telefonsarunai kopā ar citiem Eiropas līderiem dažas stundas pirms viņu tikšanās Floridā 28. decembrī.
European Commission President Ursula von der Leyen will join Saturday's call between Trump and Zelenskyy, along with other European leaders—hours before their Florida meeting on 28 Dec.https://t.co/re1NeJ3kag
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 27, 2025
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko ziņo, ka okupantu uzbrukumā galvaspilsētā nogalināts viens cilvēks un 30 ievainoti.
Aftermath of the strike on the hydroelectric plant in Vyshhorod. In addition, Kyiv Mayor Vitali Klitschko reports one person killed and 30 were wounded in today’s attack on the capital. pic.twitter.com/eZj8W0Ui7D
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 27, 2025
Vēl viens apzināts uzbrukums civiliedzīvotājiem. Krievija turpina karu nevis kaujas laukā, bet gan pret vienkāršiem cilvēkiem, kas dzīvo savu ikdienas dzīvi.
A Russian Shahed drone struck a bus stop in Bila Tserkva. Another deliberate attack on civilians. Russia continues to wage war not on the battlefield, but against ordinary people going about their daily lives. https://t.co/b8LGzEJMRG pic.twitter.com/cZPjldtoGa
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 27, 2025
Ukrainas spēki iznīcināja tanku, deviņus kāpurķēžu kaujas mašīnas, bruņutransportieri, tilta licēju un vairākus kvadriciklus, kamēr ienaidnieka bruņutehnika virzījās pa vairākiem maršrutiem. Atlikušos uzbrucējus iznīcināja "Azov" Nacionālās gvardes 1. korpusa dronu operatori.
ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska svētdien Floridā gaidāmā tikšanās, visticamāk, nenesīs nekādus lielus, fundamentālus lēmumus, prognozēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.
Eksperts atzīmēja, ka Zelenskis kļūs par vienu no Trampa visbiežāk satiktajiem ārvalstu līderiem, jo viņš Vašingtonā viesojās jau oktobrī, augustā un februārī, turklāt abu valstu līderi tikās arī Ņujorkā, Vatikānā un NATO samitā Hāgā.
"Tikšanos bijis daudz, un katru reizi bijušas lielas gaidas," vērtēja Andžāns, norādot uz tikšanos oktobrī, pēc kuras bijusi liela vilšanās, jo Zelenskim mēģināja uzspiest netaisnīgu mieru un netika paziņots par jaunu ieroču sistēmu piegādāšanu Ukrainai.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
