TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Uzbrukuma rezultātā izcēlās plaša mēroga ugunsgrēks.
Ir apšaubāms, ka Krievijas armijas ģenerāļi varētu mobilizēties diktatora Vladimira Putina gāšanai, intervijā aģentūrai LETA paudis Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, politologs Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai").
Viņa ieskatā bruņoto spēku rindās ir cilvēki, kas neko labu nedomā par Putinu un nav sajūsmā par viņa režīmu, taču tie nav cilvēki, kas būtu spējīgi kopā mobilizēties.
Eiroparlamentārietis uzskata, ka ģenerāļiem būtu baiIes iespējamo Putina gāšanu ar kādu pārrunāt, jo gadījumā, ja kāds par to noziņos drošības dienestiem, dzīvei un karjerai būs beigas.
"Ja nu tomēr ģenerālis sadūšotos pie otra aiziet ar šādu ideju, tas otrs noteikti nodomātu, ka tā ir provokācija. Un attiecīgi arī ietu stāstīt drošībniekam. Mums nevajadzētu lolot ilūzijas par mentalitāti, kāda ir izveidojusies Krievijā," domā Ijabs.
Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 142 droniem, un 113 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus.
No 142 droniem aptuveni 100 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 28 trieciendronu trāpījumi 18 vietās, un notriekto dronu atlūzas postījumus nodarījušas sešās vietās.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 319 270 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1050 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 884 tankus, 24 422 bruņutransportierus, 40 396 lielgabalus un mīnmetējus, 1748 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1350 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 248 558 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 90 571 automobili un autocisternu, kā arī 4132 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijas drons 19. aprīlī uzbrucis dzelzceļa infrastruktūras objektam Poltavas rajonā, ziņoja reģionālais gubernators Vitālijs Diakivnihs.
Informācija par cietušajiem nav saņemta, viņš piebilda.
Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko paziņojis, ka ir gatavs tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai parakstītu “lielu vienošanos”, tiklīdz noteikti jautājumi būs sagatavoti darba līmenī, 19. aprīlī ziņo aģentūra BelTA.
Krievijas karavīri manīti pārdislocējamies uz laiku okupētajā Mariupolē Ukrainas Doneckas apgabalā, virzoties uz okupētajām Berdjanskas un Melitopoles pilsētām, 19. aprīlī paziņoja Petro Andriuščenko.
Dmitro Vasiļčenkovs, kas sestdien Kijivā nošāva sešus cilvēkus un tika nošauts aizturēšanas gaitā, savulaik dienējis Ukrainas Bruņotajos spēkos, viņam bijuši konflikti ar kaimiņiem un negatīvi uzskati, svētdien paziņoja Ukrainas Nacionālās policijas priekšnieks Ivans Vihivskis.
"Viņš dzimis Maskavā, bet kopš 1992. gada dienēja Ukrainas Bruņotajos spēkos, galvenokārt Odesas apgabalā," preses konferencē sacīja Vihivskis.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien kritizēja ASV lēmumu atkal atvieglot Krievijas naftai noteiktās sankcijas.
"Turpmāka Krievijai noteikto sankciju mīkstināšana neatbilst reālajai kara un diplomātijas situācijai un veicina Krievijas vadības ilūziju, ka karu var turpināt," teikts Zelenska ierakstā sociālajos medijos.
Tomēr Zelenskis, rakstot par lēmumu pagarināt sankciju apturēšanu, tieši nepiemin ASV.
Dmitro Vasiļčenkovs, kas sestdien Kijivā nošāva sešus cilvēkus un tika nošauts aizturēšanas gaitā, savulaik dienējis Ukrainas Bruņotajos spēkos, viņam bijuši konflikti ar kaimiņiem un negatīvi uzskati, svētdien paziņoja Ukrainas Nacionālās policijas priekšnieks Ivans Vihivskis.
"Viņš dzimis Maskavā, bet kopš 1992. gada dienēja Ukrainas Bruņotajos spēkos, galvenokārt Odesas apgabalā," preses konferencē sacīja Vihivskis.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
