Pasaulē
2023. gada 25. oktobris, 10:33

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Harkivā nograndusi virkne sprādzienu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

pirms 6 minūtēm
VDD aizturētais Krievijas pilsonis ziņojis par Latvijas politiskajiem procesiem un militārajiem objektiem

Valsts drošības dienests (VDD) pērn aizturētais Krievijas pilsonis kādam šīs valsts specdienestam nodevis informāciju par Latvijas politiskajiem procesiem un kritiskās infrastruktūras un militārajiem objektiem.

Vīrieti aizturēja 2023.gada 20.decembrī. Kriminālprocess pret šo personu sākts pāris dienas agrāk - 18.decembrī. VDD veica izmeklēšanas darbības piecos ar šo personu saistītos objektos Rīgā un tās apkārtnē.

pirms 27 minūtēm
Norvēģija aizliegs ieceļot valstī Krievijas tūristiem

Norvēģijas valdība no 29. maija aizliegs ieceļot valstī Krievijas tūristiem un citiem Krievijas pilsoņiem, kuru iecerētā brauciena mērķis nav primāri svarīgs.

Aizliegums attiecas gan uz Krievijas pilsoņiem, kuri ir paspējuši saņemt Norvēģijas tūristu vīzu, kuras faktiski pārtrauca izsniegt 2022.gadā, gan uz Krievijas pilsoņiem, kam ir citas Šengenas zonas valsts izsniegta vīza.

Izņēmumi tiks piemēroti Krievijas pilsoņiem, kas vēlas apmeklēt Norvēģijā dzīvojušos vecākus, laulātos vai bērnus, kā arī tiem Krievijas pilsoņiem, kas ceļo, lai strādātu vai studētu Norvēģijā vai citās Šengenas zonas valstīs.

pirms stundas
Polija apsver iespēju notriekt Krievijas raķetes virs Ukrainas

Polija apsver iespēju izmantot savas pretgaisa aizsardzības sistēmas Ukrainas pierobežā, lai no Polijas teritorijas notriektu Krievijas raķetes virs Ukrainas, vēsta Polijas radiostacija "RMF24", atsaucoties uz Polijas Ārlietu ministriju.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba šonedēļ paziņoja, ka "Ukraina lūdz savus partnerus apsvērt iespēju no savas teritorijas notriekt raķetes, ko Krievija izšauj uz Ukrainas teritoriju".

Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Pāvels Vroņskis sacīja, ka "tas ir apspriežams jautājums, tas ietver daudzus nosacījumus".

pirms stundas
VID vadītāja: vēlme pārkāpt pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas šogad nav mazinājusies

Vēlme pārkāpt pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas šogad nav mazinājusies, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Vairāk lasi šeit.

pirms 2 stundām
Robežsardze: pašlaik tiek fiksēti intensīvāki robežas šķērsošanas mēģinājumi vienas dienas laikā

Pašlaik tiek fiksēti intensīvāki robežas šķērsošanas mēģinājumi vienas dienas laikā, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pavēstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

"Novērojam, ka ir atsevišķi, punktveida mēģinājumi vienā dienā veikt masīvākus migrantu mēģinājumus šķērsot robežu. Skaidrs, ka ne paši viņi atnāk. Tas tiek organizēts. Bet redzam, ka viena diena tiek izraudzīta intensīviem robežpārkāpēju mēģinājumiem šķērsot robežu," teica Pujāts.

Viņš pieļāva, ka ar šādiem mēģinājumiem varētu tikt testētas Latvijas spējas reaģēt. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pašlaik "sistēma strādā", robežsargi ar saviem pienākumiem tiek galā.

Mēģinājumi šķērsot robežu tiek fiksēti tikai no Baltkrievijas puses, bet mēģinājumi iekļūt no Krievijas Latvijā teju nav fiksēti.

Pujāts akcentēja, ka svarīgi ir ne tikai pabeigt robežas izbūvi, bet to arī aprīkot ar tehniskajiem līdzekļiem.

pirms 2 stundām
Rīgā tiksies Baltijas valstu, Somijas, Norvēģijas, Polijas un Ukrainas iekšlietu ministri

Ceturtdien un piektdien Rīgā norisināsies Baltijas valstu, Somijas, Norvēģijas, Polijas un Ukrainas iekšlietu ministru tikšanās, lai, daloties pieredzē, tiktu stiprināta reģiona civilās aizsardzības joma, tai skaitā patvertņu darbības nodrošināšana, informēja Iekšlietu ministrija. Vairāk lasi šeit.

pirms 2 stundām
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 497 700

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 497 700 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1330 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7622 tankus, 14 748 bruņutransportierus, 12 860 lielgabalus un mīnmetējus, 1077 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 813 zenītartilērijas iekārtas, 355 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 391 bezpilota lidaparātu, 2209 spārnotās raķetes, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 513 automobiļus un autocisternas, kā arī 2094 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

pirms 3 stundām
Zelenska prezidenta termiņš tuvojas noslēgumam

Beidzoties Zelenska prezidenta pilnvaru termiņam, saasinās diskusijas par viņa leģitimitāti un Ukrainas politisko nākotni, raksta Jakubs Parusinskis un Olena Jermakova.

pirms 3 stundām
Ķīna, iespējams, sākusi piegādāt Krievijai nāvējošos ieročus

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Grants Šapss: "Viņi arvien vairāk strādā kopā. Šodien varu atklāt, ka mums ir pierādījumi, ka Krievija un Ķīna strādā kopā pie kaujas aprīkojuma, kas paredzēts lietošanai Ukrainā."

pirms 4 stundām
Zelenska ikvakara uzruna

Es augstu vērtēju Zviedrijas ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, kas stiprinās ikvienu — ne tikai Ukrainu, bet visu Eiropas perimetru no Baltijas līdz Melnajai jūrai un ikvienu reģionu, kur Krievijas vājprātīgie var mēģināt pārskatīt sauszemes vai jūras robežas.

Šodien es arī turpināju mūsu diplomātisko maratonu, gatavojoties Globālajam miera samitam, personīgi uzaicinot piedalīties vēl četras valstis. Es runāju ar Čīles, Albānijas, Austrijas un Mozambikas vadītājiem. Plus četras valstis samitā. Es pateicos viņiem visiem. Pārrunājām arī mūsu divpusējās attiecības.

Tieši tagad ir laiks katram līderim un valstij izrādīt vadību un nodrošināt, lai šis gads būtu gads, kad triumfē starptautiskās tiesības un taisnīgums, kad neveiksmi piedzīvo ne tikai viens agresors, bet visa ideja par karu un nāciju dzīves pārvēršanu drupās.

Krievijas agresijas mērķis bija pārvērst ANO statūtus par muzeja eksponātu. Gluži pretēji, mūsu miera samitam un globālo līderu līdzdalībai ir potenciāls pilnībā atjaunot ANO Statūtus un pilnībā aizsargāt visas valstis. Es pateicos visiem, kas palīdz mums sasniegt šo mērķi.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".