TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karavīri šķērsojuši Ukrainas robežu netālu no Grabovskas ciema Sumu apgabalā un no turienes piespiedu kārtā aizveduši uz Krieviju aptuveni 50 civiliedzīvotājus, pārsvarā vecus cilvēkus, paziņojuši Ukrainas Bruņotie spēki.
Krievijas ofensīvas rezultātā Ukrainas aizsardzības spēki atkāpās no vairākām pozīcijām pie Grabovskas, un patlaban šajā reģionā tiek veikti stabilizācijas pasākumi, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba preses pārstāvis.
Viņš atklāja, ka lielākā daļa cilvēku, kurus krievi aizveda pāri robežai uz Krievijas teritoriju, ir seniori. Viena no sievietēm ir 89 gadus veca. Gandrīz visi viņi iepriekš bija atteikušies evakuēties dziļāk Ukrainas kontrolētajā teritorijā.
Ukrainas tiesībsargājošās iestādes sākušas izmeklēšanu par civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju. Ukrainas Bruņotie spēki to uzskata par Ženēvas konvenciju pārkāpumu.
Bruņotie spēki aicināja pierobežas apgabalu iedzīvotājus evakuēties. Sumu apgabala varasiestādes organizē evakuācijas procesu, un vairāk nekā 30 000 cilvēku jau ir evakuēti, bet gandrīz 5700 citi ir atteikušies doties prom, atklāja amatpersonas.
Ukrainas mediji iepriekš ziņoja, ka naktī uz sestdienu Krievijas bruņotie spēki iebruka Grabovskas ciemā.
Ukrainas partizāni sabotējuši svarīgu dzelzceļa mezglu Krievijas Rostovas apgabalā, apgalvo grupa, 21. decembrī apgalvoja grupas dalībnieki.
"Atesh" aģenti aizdedzināja dzelzceļa mezglu Batajskā, Krievijas Rostovas apgabalā, kuru Krievijas karaspēks izmanto, lai apgādātu savus spēkus okupētajās Hersonas, Zaporožjes un Doņeckas apgabalu daļās, kā arī Krimā.
“Dedzināšanas rezultātā tika traucēts galvenā loģistikas centra darbs, caur kuru okupācijas spēki tiek apgādāti visos dienvidu virzienos,” grupa rakstīja vietnē "Telegram". "Kyiv Independent" publikācijas brīdī nevarēja pārbaudīt šos apgalvojumus.
"Atesh" grupa regulāri veic diversijas militārajos objektos okupētajā Ukrainas teritorijā un dziļi Krievijā. Pagājušā mēneša sākumā partizāni ziņoja par diversiju operāciju pret elektrolokomotīvi, kas, iespējams, tika izmantota militāro kravu pārvadāšanai no Krievijas pilsētas Rostovas pie Donas.
Kremlis svētdien noliedza, ka tiktu plānotas trīspusējas sarunas starp Ukrainu, Krieviju un ASV.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien paziņoja, ka ASV ir ierosinājušas rīkot miera sarunas kopā ar Ukrainas un Krievijas un, iespējams, arī Eiropas valstu pārstāvjiem.
"Amerikas Savienotās Valstis teica, ka rīkos atsevišķu tikšanos ar Krievijas pārstāvjiem, un, cik es saprotu, viņi ierosināja šādu formātu: Ukraina, Amerika, "krievi" - un, tā kā tur ir arī Eiropas pārstāvji, tad, iespējams, arī Eiropa. Kāpēc es saku, iespējams? Tāpēc, ka būtu loģiski rīkot šādu kopīgu tikšanos," sacīja Zelenskis.
Taču pēc tam viņš žurnālistiem atzina, ka "nav pārliecināts, ka no tā varētu rasties kaut kas jauns," un aicināja ASV pastiprināt spiedienu uz Krieviju, lai tā izbeigtu karu.
Krievijas diktatora Vladimira Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs šodien paziņoja, ka "pašlaik neviens nav nopietni apspriedis šo iniciatīvu [par trīspusējām sarunām], un, cik man zināms, tā netiek gatavota".
Ušakovs arī apgalvoja, ka viņš nav redzējis pārskatīto ASV priekšlikumu par kara izbeigšanu pēc sarunām starp ASV, Ukrainas un Eiropas komandām.
ASV izlūkdienestu vadītāja Tulsi Gabarba paziņojusi, ka Krievija nav spējīga iekarot un okupēt Ukrainu, kas ir pretrunā ar daudzu NATO sabiedroto vērtējumu. “Patiesība ir tāda, ka ‘ASV izlūkdienesti’ uzskata – Krievijai nav pat spēju iekarot Ukrainu, kur nu vēl Eiropu,” viņa rakstīja sociālajos tīklos.
Neraugoties uz Gabarbas apgalvojumiem, iekšējās izlūkošanas aprindās valda atšķirīgi viedokļi. Kā ziņo Reuters, atsaucoties uz sešiem informētiem avotiem, daudzi analītiķi joprojām brīdina, ka Vladimirs Putins vēlas iegūt kontroli pār visu Ukrainas teritoriju un, iespējams, arī atjaunot daļu no bijušās Padomju Savienības teritorijām. Viens avots norādījis, ka pēdējais formālais vērtējums par šo jautājumu tika sniegts 2025. gada septembrī.
Krievijas vadonis Vladimirs Putins paudis gatavību sarunām ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par karu Ukrainā, svētdien publicētā intervijā sacīja Putina preses pārstāvis.
Putins ir "paudis gatavību iesaistīties dialogā ar Makronu", valsts ziņu aģentūrai RIA Novosti sacīja Dmitrijs Peskovs. "Tāpēc, ja pastāv savstarpēja politiskā griba, to var vērtēt tikai pozitīvi."
Makrons šonedēļ pauda uzskatu, ka Eiropai vajadzētu atgriezties pie Putina par kara izbeigšanu. “Es uzskatu, ka mūsu kā eiropiešu un ukraiņu interesēs ir atrast pareizo ietvaru šīs diskusijas atjaunošanai” tuvākajās nedēļās, sacīja Francijas prezidents.
Eiropas Savienības līderi piektdien vienojās piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro (105 miljardu ASV dolāru) aizdevumu, lai segtu draudošos budžeta deficītus, konfliktam tuvojoties ceturtā gada beigām. Taču viņiem neizdevās vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu līdzekļu piesaistīšanai.
Igaunijas Drošības policija (KaPo) paziņojusi, ka sestdien Tallinas tirdzniecības centrā notikušais sprādziens atkritumu tvertnē ir atsevišķs incidents, un pagaidām izslēdz terorisma draudus.
Sestdien Igaunijas lielākajā tirdzniecības centrā "Ülemiste" Tallinā eksplodēja atkritumu tvertne, ievainojot netālu esošo centra darbinieku. Cietušajam bija nepieciešama hospitalizēšana, bet viņa stāvoklis nav dzīvībai bīstams.
"Šobrīd nekas neliecina, ka šis ir ar terorismu vai ekstrēmismu saistīts gadījums. Draudu līmenis nav paaugstināts, un pašreizējie pierādījumi norāda uz izolētu incidentu," paziņoja Igaunijas Drošības policijas ģenerāldirektors Margo Pallosons.
Naktī lielveikals tika pārmeklēts, nekādi citi draudi netika atklāti, un šodien veikals atsācis darbu.
Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta ģenerāldirektors Egerts Beļičevs atzina, ka sprādziens nedēļas nogalē pirms Ziemassvētkiem "saprotami daudziem rada bailes un apjukumu".
"Lai uzturētu drošības sajūtu Igaunijas sabiedrībā, esam nolēmuši svētku laikā palielināt savu klātbūtni (..) pārpildītās vietās," paziņoja Beļičevs.
Policija ir sazinājusies ar tirdzniecības centriem un to apsardzes dienestiem visā Igaunijā un sniegusi tiem rīcības vadlīnijas.
Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments aicināja visus, kuri pamana kaut ko aizdomīgu, piemēram, bez pieskatīšanas pamestus priekšmetus vai personas, kas izturas aizdomīgi, ziņot par to policijai.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 196 740 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 435 tankus, 23 770 bruņutransportierus, 35 298 lielgabalus un mīnmetējus, 1575 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1263 zenītartilērijas iekārtas, 432 lidmašīnas, 347 helikopterus, 92 604 bezpilota lidaparātus, 4073 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 70 789 automobiļus un autocisternas, kā arī 4029 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 97 dažādu tipu droniem, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
No tiem 75 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem cīņas līdzekļiem.
No 97 droniem aptuveni 60 bija uzbrukuma lidroboti "Shahed".
Reģistrēti 19 dronu trāpījumi astoņās vietās. Vēl vienā vietā nogāzušās drona atlūzas.
Maiami svētdien turpināsies ASV un Krievijas pārstāvju sarunas par tā dēvēto prezidenta Donalda Trampa miera plānu Maskavas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu.
Krievijas diktatora Vladimira Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs sestdien paziņoja, ka sarunas Maiami ar ASV pārstāvjiem līdz šim bijušas konstruktīvas un turpināsies svētdien.
Plašāku informāciju Dmitrijevs nesniedza, un ASV nav komentējušas šīs sarunas.
No ASV puses sarunās piedalās ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs un prezidenta znots Džareds Kušners.
Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio iepriekš izteicās, ka arī viņš varētu piedalīties šajās sarunās, taču par to nekas vairāk nav zināms.
Jau ziņots, ka piektdien Maiami notika Ukrainas delegācijas sarunas ar ASV un Eiropas partneriem. No ASV puses Maiami sarunās piedalījās Vitkofs un Kušners, savukārt Eiropas valstis pārstāvēja Lielbritānijas, Francijas un Vācijas nacionālās drošības padomnieki.
Pagaidu okupētajā Krimā padziļinās ūdens krīze, par ko liecina Izobiļnes ūdenskrātuves izžūšana un kritiski zemais ūdens līmenis pussalā, aģentūrai "Ukrinform" pavēstīja Krimas tatāru resursu centra eksperts un Kijivas Mohilas akadēmijas Dabaszinātņu fakultātes dekāns Jevhens Hlobistovs.
Eksperts skaidroja, ka visas ūdenskrātuves Krimā tiek piepildītas tikai ar dabisko noteci – lietusūdeni. Citu avotu fiziski nav. Tiek novērots ievērojams nokrišņu daudzuma samazinājums, kas saistīts ar klimata pārmaiņām, kuras īpaši smagi skar dienvidus. Upes faktiski izzūd, un daudzviet tās pārvērtušās par sausām gultnēm.
Eksprets vērsa uzmanību uz nevienlīdzīgu ūdens sadali. Kamēr Sevastopole un Jalta, kur uzturas okupācijas "militārā un politiskā elite", neizjūt deficītu, centrālā un ziemeļu Krima cietīs no ūdens atslēgumiem. "Krima faktiski atkal tiks sadalīta privileģētos un neprivileģētos rajonos," brīdināja eksperts.
Situāciju pasliktina iedzīvotāju skaita pieaugums okupācijas laikā – masveida Krievijas pilsoņu pārcelšanās un pussalas militarizācija palielinājusi slodzi uz ūdens resursiem par aptuveni 50%, salīdzinot ar pirmskara periodu.
Eksperts norādīja, ka okupācijas varas mēģinājumi atrast alternatīvas, piemēram izrādījušies neveiksmīgi. Vienīgais reālais risinājums būtu Dņepras ūdens piegādes atjaunošana, kas šobrīd nav iespējama.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
