TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens aicinājis izveidot jaunu Eiropas aizsardzības aliansi, sakot, ka NATO pašreizējā formā vairs nav pietiekama, pieaugot šaubām par ASV drošības garantijām.

"Pašlaik mēs esam liecinieki NATO dezintegrācijai, un tas ir bīstami," Rasmusens sacīja intervijā žurnālam "Welt". "Prezidents Tramps ir radījis tik daudz šaubu par savu apņemšanos ievērot 5. pantu un Eiropas aizsardzību, ka eiropiešiem var būt tikai viens secinājums: mums ir jānostājas uz savām kājām un jāspēj pašiem aizsargāt mūsu kontinentu."

Rasmusens ierosināja izveidot formalizētu "labas gribas koalīciju" - Eiropas valstu grupu, kas būtu gatava un spējīga patstāvīgi organizēt kontinenta aizsardzību. "Ne ES, ne NATO pašlaik nav piemērotas, lai aliansē stiprinātu Eiropas pīlāru," viņš teica, norādot, ka Eiropai ir nepieciešami jauni aizsardzības plāni un jaunas militārās spējas un jāpastiprina ieroču un munīcijas ražošana.

Baltijas valstu pakļautība Krievijas dezinformācijai ir veicinājusi to noturību, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, kurš piektdien Tallinā piedalījās Igaunijas parlamentā notiekošajā Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes starptautiskajā konferencē "Veidojot noturīgas Baltijas valstis: 35 gadi kolektīvas rīcības starptautiskajās un reģionālajās lietās".

Uršuļskis atzīmēja, ka Baltijas valstis ir daļa no dinamiskas demokrātisko valstu kopienas, kas mācās viena no otras, kā novērst ārējos hibrīddraudus un informācijas manipulāciju. Viņaprāt, Baltijas valstu pieredze noturības jomā parāda, kā spēcīgas institūcijas, digitālā drošība un medijpratība var aizsargāt demokrātiju un stiprināt sabiedrības uzticēšanos.

Ņemot vērā cirku, ko krievi sarīko šajā dienā, arī zoodārzs iesaistās.

Soctīklos publicēts Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) video. Zaporižjas sektorā "Himēras" vienības kaujinieki turpina aktīvi izmantot bezpilota lidaparātus un iznīcināt okupantus.

Zaporižjas sektorā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) "Timara" specvienības sastāvā esošās  "Himēra" vienības kaujinieki turpina aktīvi izmantot bezpilota lidaparātus, lai sakautu okupantus. Vairāk lasi šeit.

ASV prezidents Donalds Tramps pieļāvis iespēju, ka daļa Vācijā izvietoto ASV karavīru varētu tikt pārcelti uz Poliju.

"Polijai tas patiktu. Mums ir lieliskas attiecības ar Poliju. Man ir lieliskas attiecības ar prezidentu [Karolu Navrocki]. Es viņus atbalstu. Man viņš ļoti patīk. Tā kā tas ir iespējams," sacīja Tramps, atbildot uz žurnālistu jautājumiem. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas 208. brigāde parāda ienaidnieka trieciendronu un izlūkošanas dronu neitralizācijas procesu.

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien izsauca Krievijas vēstniecības pārstāvi, lai izteiktu protestu pret Lietuvas un citu valstu diplomātiskajām misijām Kijivā izteiktajiem draudiem.

Krievijas pārstāvim tika iesniegta diplomātiskā nota, kurā Lietuva izteica stingru protestu par Krievijas Ārlietu ministrijas izteikto brīdinājumu ārvalstu vēstniecībām un starptautiskajām organizācijām Kijivā nodrošināt sava personāla un pilsoņu "savlaicīgu evakuāciju" Krievijas trieciena Kijivai draudu dēļ.

Notā uzsvērts, ka tādi paziņojumi ir uzskatāmi par tiešiem, ciniskiem un nepieredzētiem draudiem pielietot spēku pret ārvalstu vēstniecībām un Kijivas iedzīvotājiem.

Vajadzētu panākt, lai Krievijai hibrīddraudi un dronu uzbrukumi maksā vēl dārgāk, uzsvēra Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš piektdien Rīgā piedalījās diskusijā "Eiropas drošības nākotne: perspektīva no austrumu flanga".

Ņemot vērā aizvadīto dienu kontekstu ar dronu incidentu Latvijā, viņš akcentēja, ka tieši ES austrumu robežā var saprast, ka Krievijas draudi ES un NATO nepazudīs. Dombrovska ieskatā Krievija patlaban atklāti draud ES un NATO dalībvalstīm ne tikai politiskajā retorikā, bet arī ar hibrīddraudiem un dronu uzbrukumiem.

Ukrainas 77. gaisa mobilā brigāde Kupjanskas ass virzienā iznīcināja Krievijas lauka munīcijas noliktavu netālu no Berestovas. Pēc tam, kad izlūkošana atklāja šo vietu, bezpilota lidaparātu (FPV) dronu operatori uzbruka noliktavai un iznīcināja munīcijas krājumus.

Eiropas Savienības (ES) aizsardzība ir krustcelēs iespējamā ASV lēmuma dēļ par izstāšanos no NATO, pauda Eiropas Tautas partijas (EPP) frakcijas koordinators drošības un aizsardzības jautājumos Nikola Paskāls de la Parte, piedaloties Rīgā notikušajā diskusijā "Eiropas drošības nākotne: perspektīva no austrumu flanga".

Viņaprāt, jautājums ir arī par to, vai ES aizsardzību organizēs sakārtotā vai nesakārtotā veidā, vai būs skaidri mērķi, vai šajā plānā ir paredzēta palīdzība no ASV. Spāņu politiķis klāstīja, ka nav skaidrs, vai jārēķinās ar labāko vai sliktāko scenāriju, ja ASV nolems nepalīdzēt NATO.

De la Parte secināja, ka ES institūcijām ir jāizstrādā plāns Eiropas aizsardzības veidošanai. Tas nozīmē, ka aizsardzībai būs vajadzīga Eiropas tehnoloģiski industriālā bāze un integrēti militārie spēki. Politiķa ieskatā nevar arī "nolikt uz galda naudu" un pēc tam domāt, ko ar to darīt. Viņaprāt, tas viss ir jāsaplāno.