TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins parakstījis dekrētu par rezervistu iesaukšanu militārajās mācībās 2026. gadā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Zelenskis ar Leonu XIV aizvadīja 30 minūšu ilgu privātu audienci Vatikānā. Pēc tikšanās Ukrainas prezidents uz īsu brīdi parādījās uz balkona, bet nesniedza nekādus publiskus paziņojumus.
Zelensky met with Pope Leo XIV during a 30-minute private audience at the Vatican. After the meeting, the Ukrainian president appeared briefly on a balcony but gave no public statements. https://t.co/vXaAEZgfrO pic.twitter.com/Km2BGiNeGS
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 9, 2025
Krievijā Ivanovas apgabalā avarējusi militārā transportlidmašīna An-22, vēsta Krievijas mediji.
Lidmašīnā atradās septiņi cilvēki. Viņu liktenis nav zināms.
"Lidmašīna nogāzās neapdzīvotā vietā. Uz vietu, kur lidmašīna nogāzās, devusies meklēšanas un glābšanas komanda, lai noskaidrotu apkalpes likteni," paziņoja Aizsardzības ministrija.
A Russian MoD An-22 military transport aircraft crashed in the Furmanovsky District of the Ivanovo Region of Russia
— Ukraine Battle Map (@ukraine_map) December 9, 2025
All 7 crew members did not survive pic.twitter.com/PEAgnkbfu8
Putina ideja par mieru: diktators parakstījis dekrētu par rezervistu iesaukšanu militārajās mācībās 2026. gadā
Nav pat daudz jādomā, kur viņi nonāks.
Putin's idea of peace: the dictator just signed a decree calling up reservists for military training in 2026.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 8, 2025
You can imagine where they will end up. pic.twitter.com/kJqMMJlo5e
Meksika kļuvusi par Krievijas pret ASV izvērstās spiegošanas centru, vēsta laikraksts "New York Times", atsaucoties uz avotiem ASV administrācijā.
Pēc Krievijas 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas izlūkdienestu darbība Meksikā aktivizējusies.
No vairākiem simtiem Krievijas aģentu, kas pēdējos gados izraidīti no ASV, vairāki desmiti tagad strādā diplomātiskajās pārstāvniecībās Meksikā.
Zelenskis apgalvo, ka viņi saskaņoja nostājas ar ASV un ES partneriem par miera soļiem, drošības garantijām un noturību. Sarunās tika apspriests arī PURL un reparāciju kredīts.
Fon der Leiena uzsvēra, ka ES atbalsts joprojām ir "nesatricināms", piebilstot, ka Ukrainai jābūt nodrošinātai kā ES pirmajai aizsardzības līnijai – gan kaujas laukā, gan pie sarunu galda.
Zelensky meets NATO’s Rutte, EU’s Costa and von der Leyen
— NEXTA (@nexta_tv) December 9, 2025
Zelensky says they coordinated positions with US and EU partners on peace steps, security guarantees and resilience. The talks also covered PURL and the reparations credit.
Von der Leyen stressed the EU’s support remains… https://t.co/XQDIHBGuDK pic.twitter.com/uCCRWF9t4L
Krievijas sauszemes drons "Kurjer" Sumu ass virzienā transportēja munīciju uz iebrucēju pozīcijām. Notika masīva detonācija pēc tam, kad tam trāpīja Ukrainas bezpilota lidaparāts.
Tur viņam paredzēta audience pie pāvesta Leona XIV un tikšanās ar Itālijas premjerministri Džordžu Meloni.
❗️Zelenskyy has arrived in Rome, – spokesperson presented Ukraine Serhiy Nykyforov.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 9, 2025
There, he has a scheduled audience with Pope Leo XIV and a meeting with the Head of the Council of Ministers of Italy Meloni. pic.twitter.com/mq4NI9az99
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 110 droniem, bet pretgaisa aizsardzības spēki 84 dronus notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Droni raidīti no Kurskas, Orlas, Miļļerovas, Brjanskas, Primorskoahtarskas rajoniem Krievijā, kā arī Doneckas un Gvardijskes okupētajās teritorijās.
No 110 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 70 bijuši "Shahed" tipa trieciendroni.
ASV neseno sarunu gaitā centušās panākt, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nekavējoties piekrīt atdot Krievijai visu Donbasu, vēsta tīmekļa izdevums "Axios", atsaucoties uz avotiem.
Ukrainas un ASV sarunu centrā bija divi jautājumi - Krievijas prasība Ukrainai atdot visu Donbasu, arī teritorijas, ko Krievija vēl nav sagrābusi, un Ukrainas prasības par nopietnām ASV drošības garantijām, lai novērstu Krievijas agresiju nākotnē.
Kā norādīja Ukrainas amatpersona, ASV priekšlikums no Kijivas viedokļa ir pasliktinājies pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Kremlī piecas stundas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu tikās Trampa padomnieki Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners.
Divu stundu ilgajā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu pēc šīs tikšanās Vitkofs un Kušners "vēlējās no Zelenska viennozīmīgu "jā"", sacīja amatpersona.
"Radās iespaids, ka ASV dažādos veidos centās mūs pārliecināt par Krievijas vēlmi sagrābt visu Donbasu un ka amerikāņi vēlējās, lai Zelenskis telefonsarunā tam pilnībā piekristu," sacīja Ukrainas amatpersona.
Tajā pašā laikā Ukrainas un ASV amatpersonas norāda, ka, neraugoties uz zināmu progresu, nav panākts izrāviens teritoriālajos jautājumos vai drošības garantijās.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc sarunām Londonā ar Eiropas sabiedrotajiem pirmo reizi nosaucis iespējamos kandidātus uz prezidenta kancelejas vadītāja amatu, kas kļuvis vakants pēc līdzšinējā vadītāja Andrija Jermaka atkāpšanās.
Iepriekš mediji ziņoja, ka visticamākais kandidāts ir premjerministra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Mihailo Fedorovs.
Ir trīs kandidāti - aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs, Fedorovs un militārā izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs, par Zelenska teikto vēsta ukraiņu tīmekļa izdevums "Babel".
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



