TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

Kopenhāgena ceturtdien apsūdzējusi divus ar Krieviju saistītus hakeru grupējumus kiberuzbrukumos Dānijas ūdens attīrīšanas iekārtām 2024. gadā un pašvaldību vēlēšanām pagājušajā mēnesī.

Valdība paziņoja, ka saistībā ar šo jautājumu izsauks Krievijas vēstnieku.

Hakeru grupas "Z-Pentest" 2024. gadā veiktajā uzbrukumā tika uzspridzinātas ūdens caurules, kas ietekmēja mājsaimniecību apgādi ar ūdeni.

Mercs izteicies par 90 miljardu eiro palīdzību Ukrainai. 

Vācijas kanclers atzīmēja, ka Ukraina saņems bezprocentu aizdevumu.

"Mēs iesaldēsim Krievijas aktīvus, līdz Krievija kompensēs Ukrainai nodarīto kaitējumu."

"Mēs apņēmāmies un izpildījām saistības."

Pēc viņa teiktā, Krievija neatgūs savus iesaldētos aktīvus, kamēr nepārtrauks agresiju.

Košta paziņoja, ka ES apstiprināja 90 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai nākamajiem diviem gadiem. Palīdzība tiks sniegta steidzama aizdevuma veidā, ko nodrošinās Eiropas Savienības budžets, kas ļaus stabili segt valsts galvenās finansiālās vajadzības.

Viņš arī uzsvēra, ka Ukraina atmaksās šo aizdevumu tikai pēc tam, kad Krievija samaksās reparācijas.

Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ES valstis ir vienojušās finansēt Ukrainu, izmantojot ES aizņēmumus kapitāla tirgos 90 miljardu eiro apmērā nākamo divu gadu laikā.

Viņa uzsvēra, ka mehānisms darbosies pēc "reparāciju kredīta" principa: Ukrainai būs pienākums atmaksāt šos līdzekļus tikai pēc tam, kad Krievija samaksās reparācijas. Līdz tam laikam iesaldētie Krievijas aktīvi paliks bloķēti, un ES patur tiesības izmantot pieejamos naudas atlikumus šī aizdevuma finansēšanai.

"Taisnīgs un ilgstošs miers Ukrainai bija šodienas diskusijas moto. Mēs pulcējāmies ar skaidru mērķi risināt Ukrainas finansiālās vajadzības nākamo divu gadu laikā, un man ir liels prieks paziņot, ka mums tas ir izdevies. Esam panākuši vienošanos, kas ļauj mums tās pilnībā segt."

Ukrainas bezpilota lidaparāti veikuši uzbrukumu ķīmiskās rūpniecības uzņēmumam "TogliattiAzot" (TOAZ), kas atrodas Krievijas Samaras apgabala Toljati pilsētā.

Tas ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem Krievijā un ietilpst pasaules desmit lielāko amonjaka ražotāju sarakstā.

 Pēc kārtējā masīvā uzbrukuma Odesā bojāts enerģētikas infrastruktūras objekts, un triecienā cietis viens cilvēks, informēja Odesas apgabala kara administrācija.

Uzbrukuma seku dēļ viena no pilsētas lielākā dzīvojamo namu masīva iedzīvotāji ir palikuši bez elektroapgādes, kā arī pārtraukta ūdens un siltuma padeve.

Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar 160 dažādu tipu droniem, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

No tiem 108 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem cīņas līdzekļiem.

No 160 droniem aptuveni 90 bija uzbrukuma lidroboti "Shahed".

Reģistrēti 47 dronu trāpījumi 23 vietās.

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 194 520 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1220 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 433 tankus, 23 768 bruņutransportierus, 35 250 lielgabalus un mīnmetējus, 1574 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1263 zenītartilērijas iekārtas, 432 lidmašīnas, 347 helikopterus, 92 142 bezpilota lidaparātus, 4073 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 70 591 automobili un autocisternu, kā arī 4027 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien panāca vienošanos piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu uz nākamajiem diviem gadiem, lai kompensētu gaidāmo Ukrainas budžeta deficītu, bet nespēja vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu.

Vienošanās, kas tika panākta pēc vairāk nekā dienu ilgām sarunām Eiropadomes sanāksmē Briselē, sniedz ļoti vajadzīgu glābiņu Ukrainai laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps mudina ātri vienoties ar kara izbeigšanu.

"Mums ir darījums. Ir apstiprināts lēmums sniegt 90 miljardu eiro atbalstu Ukrainai uz 2026. un 2027. gadu," platformā "X" rakstīja Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta. "Mēs apņēmāmies, mēs izpildījām."

Meklējot risinājumu, ES valstu līderi vienojās par aizdevumu, kas tiktu atbalstīts no ES kopīgā budžeta.

Pirmais apspriestais variants paredzēja izmantot ES iesaldētos Krievijas centrālās bankas aktīvus apmēram 200 miljardu eiro vērtībā, lai izveidotu aizdevumu Kijivai.

Šis variants izgāzās, jo Beļģija, kur atrodas lielākā daļa iesaldēto aktīvu, pieprasīja garantijas par dalītām saistībām, kas citām valstīm nebija pieņemami.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kurš bija mēģinājis panākt iesaldēto aktīvu izmantošanu, tomēr pateica, ka galīgais lēmums par aizdevumu ir "skaidrs signāls" Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.

ES lēš, ka Ukrainai ir vajadzīgi papildus 135 miljardi eiro, lai nenonāktu parādos nākamo divu gadu laikā, un naudas trūkums sāktos aprīlī.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien samita sākumā pateica ES līderiem, ka iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana ir pareizais ceļš.

"Krievijas aktīvus vajag izmantot, lai aizsargātos pret Krevijas agresiju un atjaunotu to, kas ir sagrauts Krievijas uzbrukumos. Tas ir morāli. Tas ir taisnīgi. Tas ir likumīgi," sacīja Zelenskis.

Zelenskis sacīja, ka Kijivai vajadzīga lēmuma pieņemšana līdz gada beigām un ka stingrāks finanšu pamats viņa valstij var nodrošināt tai lielākas priekšrocības sarunās par kara izbeigšanu.