TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Britu un franču desantnieki veica mācības, gatavojoties iespējamai miera uzturēšanas misijai Ukrainā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 27, 2026
"12 kara gadu laikā Krievijai joprojām nav izdevies panākt pilnīgu okupāciju, kas liecina par Ukrainas bruņoto spēku augsto sagatavotības līmeni," norāda Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs.
❗️The only thing preventing Russia from implementing its aggressive plans is Ukrainian defenders — Head of the Presidential Office of Ukraine Budanov
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 27, 2026
“Over 12 years of war, Russia has still failed to achieve full occupation, which demonstrates the high level of preparation of… pic.twitter.com/BM4YwM9ke6
Neapstiprinātas ziņas liecina, ka raķešu triecienā Krievijas Belgorodas apgabalā iznīcināta pretgaisa aizsardzības sistēma "Pantsir S1".
Unconfirmed reports say a Pantsir S1 air defense system was destroyed in a missile strike in Russia’s Belgorod region. #Russia pic.twitter.com/pYcuPjTxC6
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 27, 2026
Mariupolē izcēlies jauns skandāls par okupācijas spēku iznīcinātajiem mājokļiem. Aptuveni 60 vienas no nojauktās ēkas iedzīvotājiem ir iesnieguši Augstākajā tiesā kolektīvu prasību pret vietējām varas iestādēm, aģentūrai pastāstīja kāds vietējais iedzīvotājs. Iedzīvotāji pieprasa, lai viņu deviņstāvu ēkas nojaukšana tiktu atzīta par nelikumīgu un lai administrācijai tiktu uzlikts par pienākumu nodrošināt viņiem dzīvokļus jaunajā ēkā, kas tiek celta tajā pašā vietā.
Minētā ēka atrodas Metalurhivas ielā, pilsētas centrā netālu no Drāmas teātra. Tā tika nojaukta 2022. gadā, jo tika atzīta par nepiemērotu dzīvošanai. Tomēr paši iedzīvotāji apgalvo, ka lēmums tika pieņemts formāli – bez pilnīgas ēkas novērtēšanas vai pat pārbaudes. Trīs gadus vēlāk lielākā daļa skarto iedzīvotāju joprojām nav saņēmuši atbilstošu mājokli. Tikai dažiem no viņiem ir veiksmīgi izdevies vienoties par kompensāciju, taču piedāvātās iespējas viņus nav apmierinājušas. Apmaiņā pret dzīvokļiem viņiem tiek piedāvāti vai nu skaidras naudas maksājumi, kas nav pietiekami jauna mājokļa iegādei, vai arī pārvietošana uz tā sauktajiem "bezsaimnieku" dzīvokļiem — dzīvokļos, no kuriem ir izvākušies iedzīvotāji.
Krievijā aizturēts viens no Krievijas ietekmīgākajiem propagandistiem, mediju projekta "Readovka" dibinātājs Aleksejs Kostiļevs. Saskaņā ar Kremlim pietuvinātu Krievijas mediju sniegto informāciju, viņš tika arestēts 25. februārī un apsūdzēts par krāpšanu lielā apmērā.
Šī apsūdzība paredz nopietnu sodu: izmeklētāji jau uzstāj uz Kostiļeva apcietināšanu vismaz uz diviem mēnešiem. Tiesībaizsardzības iestāžu avoti apstiprina, ka lieta ir saistīta ar finanšu krāpšanu.
Ukraiņu žurnālists Deniss Kazanskis apgalvo, ka varētu būt iesaistīta kara propagandai piešķirto līdzekļu piesavināšanās. Viņš arī apgalvo, ka Kostiļevam faktiski ir atņemts mediju resurss "Readovka", kas ilgu laiku tika uzskatīts par ievērojamu Krievijas propagandas ruporu. Situācija šķiet zīmīga: karam turpinoties, piespiežot degradēt gan Krievijas sabiedrību, gan visu valsti, ir sākušās iekšējas "izrēķināšanās", kurās iesaistīti pat tā sauktā Z segmenta galvenie propagandisti.
Okupētajā Doneckas apgabala daļā Krasnohorivkas pilsētā kopš Krievijas ienākšanas ir izveidojusies kritiska humanitārā situācija. Par to ziņoja žurnālists Deniss Kazanskis, aprakstot pilsētas pašreizējo stāvokli. Pēc viņa teiktā, pilsēta ir praktiski iznīcināta: infrastruktūra ir iznīcināta, trūkst pamata dzīves apstākļu, un varas iestādes tās pilnībā ignorē. Šodien Krasnohorivkā dzīvo aptuveni 300 cilvēku, raksta Kazanskis. Viņi dzīvo bez elektrības un ūdeni saņem tikai reizi nedēļā: katram tiek piegādāta viena muca. Arī sabiedriskais transports kursē ārkārtīgi reti, apmēram reizi nedēļā, un atkritumi vispār netiek savākti. Tikmēr pilsētā nav vērojamas atjaunošanas pazīmes.
Atsevišķa problēma joprojām ir atmīnēšanas trūkums. Neskatoties uz apgalvojumiem uz papīra, pilsēta joprojām ir fiziski bīstama. Tas padara neiespējamu māju remontu vai komunālo pakalpojumu atjaunošanu. Pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, process tiek apzināti kavēts, lai ietaupītu budžeta līdzekļus. Krievijas Z brīvprātīgā Sanija Denisova šo situāciju apstiprina. Viņa norāda, ka iedzīvotāji tur burtiski izdzīvo jau vairākus gadus. Jebkādi aicinājumi tā sauktajām "varām" tiek ignorēti, un palīdzība praktiski neeksistē. Turklāt viņi plāno atņemt pilsētai tās statusu, lai pilnībā atbrīvotu to no atbildības. Pēc Kazanska teiktā, Krasnohorivka ir kļuvusi par spilgtu piemēru tam, ko Krievija nes okupētajām teritorijām: iznīcība, postījumi un pilnīga vienaldzība pret parasto cilvēku likteņiem.
Vatikāna Pasta dienests ceturtdien laida klajā jaunu pastmarku, kurā attēlota Kijivas grieķu katoļu katedrāle aptumšojuma laikā, šādi simboliskā veidā atgādinot arī par pārbaudījumiem un grūtībām, ko kara laikā katru dienu pieredz ukraiņi, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Pastmarka izdota nedēļā, kad tiek pieminēta Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtā gadadiena. Tā sakrīt ar 30. gadadienu kopš Kijivas katoļu diecēzes atjaunošanas pēc Padomju Savienības sabrukuma un katedrāles būvniecības 12. gadadienu.
Jaunajā pastmarkā attēlots Kijivas katedrāles siluets uz vakara gaismas fona.
Zviedrijas bruņotie spēki 26. februārī pārtvēra Krievijas dronu, kas Baltijas jūrā tuvojās Francijas aviācijas bāzes kuģim "Charles de Gaulle". Vairāk lasi šeit.
Iespaidīga krievu armijas 220 mm smagās liesmu metēju sistēmas "TOS-1A" "Solncepek" iznīcināšana.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/JnaGYpOfMn
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 27, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



