TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Atsaucoties uz nepublicētu ASV nacionālās drošības stratēģijas versiju, "Defense One" ziņo, ka šīs valstis ir iekļautas to valstu sarakstā, ar kurām ASV vajadzētu "aktīvi sadarboties", lai tās izslēgtu no ES.

Šis punkts oficiāli publicētajā stratēģijas versijā nav iekļauts.

Publikācijā teikts, ka dokumenta nepublicētajā sadaļā ir ieteikts, ka ASV vajadzētu atbalstīt partijas, kustības un intelektuāļus, kas tiecas pēc suverenitātes un tradicionālā Eiropas dzīvesveida saglabāšanas, vienlaikus saglabājot proamerikāniskas nostājas.

Prezidenta Karola Navrocka vizīti Latvijā aizēnoja negaidīta situācija. Sociālajos tīklos parādījās fotogrāfijas ar automašīnu, kas uzņēma Polijas delegāciju Rīgā. Automašīna bija visai netīra.

Reaģējot uz kritiku, Polijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Macejs Veviors paskaidroja, ka delegācijas transportēšana ir uzņēmējvalsts, nevis Polijas vēstniecības atbildība.

Viņš arī norādīja, ka fotogrāfijas uzņemtas trešdienas vakarā, kad Rīgā lija lietus un lidostā nebija automazgātavas. Turklāt viņš piebilda, ka Polijas vēstniecībai bija ietekme tikai uz vizītes organizēšanu, nevis automašīnas stāvokli.

Krievijas mediji atklājuši pašreizējo "Vagner" algotņu līderi Dmitriju Podoļski (Salema), kurš komandē algotņus Āfrikā.

Ukrainā viņš gandrīz tika nogalināts, bet viņam izdevās glābt vienu kāju un pusi rokas.

Turkmenistānas galvaspilsētā Ašhabadā Krievijas diktators runāja pusminūti bez skaņas, līdz tika ieslēgta mikrofona poga.

Tas pats Putins, kurš vienmēr ārvalstu līderiem rāda, kā ieslēgt austiņas ar sinhrono tulkojumu, ar ko Kremļa propaganda mīl lielīties.

Krievu okupanti turpina sistemātisku dronu teroru pret civiliedzīvotājiem Harkivas apgabalā. Viņi uzbrūk civiliedzīvotājiem ar droniem un rīko dronu "slēpņus" tiem, kas steidzas palīgā upuriem.

Par to ziņo Ukrainas Gaisa desanta spēku 77. gaisa desanta motorizētās brigādes preses dienests. Vairāk lasi šeit.

NATO dalībvalstis tuvāko piecu gadu laikā varētu kļūt par nākamo Krievijas militāro mērķi pēc Ukrainas, ceturtdien preses konferencē Berlīnē brīdināja alianses ģenerālsekretārs Marks Rute.

"Mēs esam nākamais Krievijas mērķis. Man ir bail, ka daudzi ir klusībā bezrūpīgi, pārāk daudziem nav steidzamības sajūtas, un daudzi uzskata, ka laiks ir mūsu pusē. Tas tā nav. Laiks rīkoties ir tagad," uzsvēra alianses vadītājs.

Krievija pret Eiropas valstīm pastiprinājusi diversijas un operācijas, kas vērstas pret civilo, militāro un kritisko infrastruktūru, norādīja Rute.

Viņš pieminēja dzelzceļa spridzināšanu Polijā, Krievijas iznīcinātāju veikto Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu un dronu parādīšanos vairāku Eiropas valstu lidostu tuvumā. Vairāk lasi šeit.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka miera panākšana Krievijas-Ukrainas karā bijusi tuvu, vienlaikus pārmetot Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim iebildumu paušanu pret miera plāna projektu.

ASV ir gatavas palīdzēt Ukrainai drošības vienošanās ietvaros, kas vērsta uz kara izbeigšanu, norādīja Tramps, tomēr paužot neapmierinātību ar sarunu tempu.

"Es uzskatīju, ka mēs esam ļoti tuvu tam, lai panāktu vienošanos ar Krieviju. Es uzskatīju, ka mēs esam ļoti tuvu tam, lai panāktu vienošanos ar Ukrainu," sacīja ASV prezidents.

Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar 80 droniem, bet pretgaisa aizsardzības spēki 64 no tiem notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Droni raidīti no Brjanskas, Kurskas, Primorskoahtarskas un Miļļerovas rajoniem Krievijā, kā arī no Hvardijskes un Čaudas raga okupētajā Krimā.

No 80 Krievijas raidītajiem droniem 50 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 12 trieciendronu trāpījumi astoņās vietās un atlūzu nogāšanās trīs vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 186 480 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1400 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 406 tankus, 23 705 bruņutransportierus, 35 008 lielgabalus un mīnmetējus, 1566 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1256 zenītartilērijas iekārtas, 432 lidmašīnas, 347 helikopterus, 89 401 bezpilota lidaparātu, 4060 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 69 614 automobiļus un autocisternas, kā arī 4024 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.