TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV "miera plāna" jaunā versija ietver Ukrainas galvenās prioritātes

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
118. atsevišķā mehanizētā brigāde veiksmīgi atvairījusi Krievijas mehanizēto uzbrukumu Zaporižjas virzienā pie Mazās Tokmačkas.
Paziņojumā norādīts, ka ienaidnieku izdevies apturēt vēl pirms tam, kad tas varētu sasniegt Ukrainas pozīcijas.
Tiek piebilsts, ka 118. brigādes vienības iznīcinājušas tanku, MTLB un sešus “Ulan” tipa visurgājējus. Pēc sākotnējās informācijas pretinieks zaudējis gandrīz pilnu kājnieku vadu.
“Ulan” ir jauns vieglais divasu visurgājējs personāla un kravu pārvadāšanai, kas pirmoreiz parādīts izstādē “Armija-2024”. Krievijā tas tiek pozicionēts kā alternatīva ķīniešu visurgājējiem Desertcross 1000-3.
Visurgājējs izstrādāts, balstoties uz krievu apvidus auto “Niva”, un tiek reklamēts kā vienkārša, lēta un viegli remontējama tehnika karam.
ASV miera plāna pēdējā versija tagad ietver Ukrainas "svarīgākās prioritātes", svētdien Ženēvā paziņojis Kijivas delegācijas pārstāvis Rustems Umerovs.
Kā ziņots, ASV piedāvājušas 28 punktu "miera plānu" Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, un tā sākotnējā versija faktiski saturēja Maskavas maksimālās prasības un tika pielīdzināta Kijivas kapitulācijai.
"Tagadējā dokumenta versija, lai gan joprojām ir galīgās apstiprināšanas stadijā, jau atspoguļo lielāko daļu Ukrainas galveno prioritāšu," atzina Ukrainas Drošības padomes sekretārs Umerovs.
"Mēs augstu novērtējam konstruktīvo sadarbību ar Savienotajām Valstīm un mūsu iebildumu uzmanīgo izvērtēšanu, kas ļauj mums virzīties uz priekšu šajā kopīgajā procesā," piebilda Ukrainas delegācijas pārstāvis.
Kā ziņots, arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš paziņoja, ka tā dēvētais ASV miera plāns varētu ietvert arī Kijivas perspektīvu.
"Šobrīd pastāv sapratne, ka amerikāņu priekšlikumi varētu ietvert virkni elementu, kas balstītos Ukrainas perspektīvā un ir kritiski Ukrainas nacionālajām interesēm," žurnālistiem norādīja Zelenskis.
ASV un Ukrainas delegācijas pēc sarunām kopīgi ieturēja maltīti viesnīcas “Four Seasons” itāļu restorānā Ženēvā.
While in Geneva covering the Ukraine peace talks we just saw the US and Ukraine delegations eating together at the Il Lago Italian restaurant, inside the Four Seasons Hotel. Secretary of state Marco Rubio and Presidential envoy Steve Witkoff among those present. Secret service… pic.twitter.com/Bc5xRqd2Ij
— Simone Baglivo (@baglivo_s) November 23, 2025
"Ukrainas suverenitāte, teritoriālā integritāte un eksistenciālās drošības intereses ir būtiskas, lai sasniegtu šo mērķi. Ceļš uz mieru bieži ir sarežģīts — visiem Ukrainas partneriem un sabiedrotajiem jāstrādā kopā, lai panāktu iespējami labāko rezultātu," uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Ukraine and Europe deserve just and lasting peace. Ukraine’s sovereignty, territorial integrity and existential security interests are key to achieve this goal. Path to peace is often complex, all partners and friends of Ukraine must work together for the best possible outcome.
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) November 21, 2025
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs aģentūrai AFP svētdien pavēstījis, ka kopā ar Itālijas valdības vadītāju Džordžu Meloni apsprieduši "miera plānu" ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
"Prezidents Tramps atbildēja uz telefona zvanu svētdien plkst. 5 no rīta (plkst. 12 pēc Latvijas laika), kas liecina, ka viņš strādā cauru diennakti, lai panāktu miera vienošanos Krievijas agresijas karā pret Ukrainu," G20 samita kuluāros Dienvidāfrikā norādīja Stubs.
Protams, tika apspriests 28 punktu "miera plāns", atzina Somijas prezidents, piebilstot, ka arī Johannesburgā skarti jautājumi, kas saistīti ar šo plānu. Tomēr sīkākas sarunas detaļas Stubs atteicās atklāt.
47 parakstītāju vidū ir parlamentārieši no valstīm, sākot no Īrijas līdz pat Ziemeļmaķedonijai.
⚡️'Outrage against human decency' – European MPs caution Trump against appeasing Russia in new open letter.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 23, 2025
The 47 signatories include parliamentarians from countries ranging from Ireland to North Macedonia.https://t.co/ytrUtklgZK
Krievija tika izslēgta pēc Krimas aneksijas 2014. gadā. Šī ideja aicināt Krieviju atgriezties G8 ir minēta Eiropas plāna 13. punktā.
Ukrainas delegācija Ženēvā, Šveicē, strādā pie "dzīvotspējīga risinājuma", lai izbeigtu Krievijas karu, sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis.
⚡️Ukraine says US considers Kyiv’s priorities amid peace talks in Geneva as Trump rants about Ukraine, Europe
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 23, 2025
A Ukrainian delegation in Geneva, Switzerland, is working on a "workable solution" for ending Russia's war, President Volodymyr Zelensky said.https://t.co/YgdVwudzDp
Saskaņā ar Bloomberg 23. novembra ziņojumu slepenas sarunas starp ASV un Krieviju, kas tiek rīkotas jau vairākas nedēļas, notikušas, neiesaistot vairākas nozīmīgas Baltā nama amatpersonas.
⚡️Secretive US-Russia peace negotiations on Ukraine left out key White House officials, Bloomberg reports.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 23, 2025
Secretive talks between the U.S. and Russia left out key White House officials and have been ongoing for weeks, Bloomberg reported on Nov. 23.https://t.co/gUCF2bI8zf
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nesenie paziņojumi par ilgtermiņa iznīcinātāju piegādes vienošanos ar Eiropas sabiedrotajiem rada pievilcīgu nākotnes gaisa spēku ainu.
Taču šī vīzija krasā pretrunā ar Ukrainas pašreizējo realitāti.
President Volodymyr Zelensky’s recent announcements of long-term fighter jet deals with European allies presents an enticing vision of Ukraine’s future airpower.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 23, 2025
But that vision clashes with the country’s immediate reality.https://t.co/ukU0lolHVE
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



