TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Melnajā jūrā deg krievu "ēnu flotes" kuģi

ASV prezidents Donalds Tramps, kā ziņo mediji, varētu atzīt Krievijas anektēto Krimu un citas okupētās teritorijas, cenšoties piekāpties Kremļa galvenajām prasībām miera līguma panākšanai.

Plašāk lasīt šeit.

Krievija pasludinājusi Human Rights Watch par “nevēlamu organizāciju”.

Šāds statuss nozīmē, ka starptautiskajai cilvēktiesību organizācijai saskaņā ar 2015. gada likumu ir jāaptur jebkāda darbība Krievijas teritorijā, bet ikviens, kas ar to sadarbojas vai to atbalsta, riskē tikt saukts pie kriminālatbildības.

“Vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā Human Rights Watch darbs postpadomju Krievijā ir mudinājis valdību ievērot cilvēktiesības un brīvības,” sacīja organizācijas izpilddirektors Filips Bolopions.

“Mūsu darbs nav mainījies, taču tas, kas ir mainījies — dramatiski —, ir valdības pilnīga pāreja uz diktatūrisku politiku, milzīgais represiju pieaugums un kara noziegumu apmērs, ko Krievijas spēki pastrādā Ukrainā.”

Tas ir kārtējais trieciens Kremļa kritiķiem, aktīvistiem un žurnālistiem, un šādas represijas ir tikai pieaugušas kopš Maskavas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

Krievijas oligarhi meklē jaunus ienesīgus darījumus, lai gan Maskava un Rietumi publiski joprojām ir ienaidnieki.

Tiekoties ar jaunajiem zinātniekiem, viņš apgalvoja, ka kodolieroču radītāji “apzināti dalījušies” ar noslēpumiem savā starpā globālās līdzsvara saglabāšanai.

Tas neatbilst patiesībai. Pēc kara ASV bija pieņēmusi Makmahona aktu, kas stingri aizliedza kodoltehnoloģiju nodošanu pat sabiedrotajiem.

Amerikas Savienotās Valstis radīja atombumbu pirmās — 1945. gadā. PSRS savu pirmo bumbu izmēģināja tikai 1949. gadā. Un to paātrināja nevis “zinātnieku labā griba”, bet gan padomju spiegi, kuri nozaga slepenu tehnoloģiju.

Bijušā Dienvidāfrikas prezidenta Džeikoba Zumā meita Duduzile Zuma-Sambudla atkāpusies no visiem saviem amatiem pēc apsūdzībām, ka viņa vervējusi vīriešus Krievijas armijai cīņai pret Ukrainu.

Pret viņu ir ierosināta krimināllieta. Zuma-Sambudla visu noliedz un apgalvo, ka tikusi maldināta.

Saskaņā ar “The New York Times” ziņoto vairāk nekā ducis Dienvidāfrikas iedzīvotāju nonākuši frontes līnijās pēc tam, kad noticējuši solījumiem par apsolītām “darba vietām miesassargu darbā”.

Moldovas varasiestādes paziņojušas, ka Krievijas droni atkal ielidojuši valsts gaisa telpā, radot apdraudējumu aviācijai.

Tā ir trešā šāda pārkāpuma epizode deviņu dienu laikā.

Moldovas Iekšlietu ministrija pavēstīja, ka identificējusi divus dronus kā Krievijas izcelsmes, un tie lidojuši pāri Moldovas teritorijai, liekot uz laiku slēgt valsts gaisa telpu.

Vēlāk droni ielidojuši Ukrainas teritorijā, norādīja ministrija. Bijušā PSRS republika Moldova atrodas starp Ukrainu un Eiropas Savienības dalībvalsti Rumāniju.

Kamēr Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska valdība piedzīvo īpaši sarežģītu periodu, bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko pauda, ka Ukrainai izdzīvošanai nepieciešama iekšējā un starptautiskā vienotība.

Plašāk lasīt šeit.

Kamēr diplomātiskie centieni turpinās, lai ASV piedāvāto miera plānu vairāk pietuvinātu Ukrainas pozīcijai, Volodimirs Zelenskis pirmdien plāno konsultēties ar vienu no galvenajiem sabiedrotajiem.

Francijas prezidenta birojs paziņojis, ka Zelenskis pēc nedēļas nogales dosies uz Parīzi, lai tiktos ar Emanuelu Makronu.

Abi prezidenti runās par “taisnīga un ilgtspējīga miera nosacījumiem” pēc sarunām Ženēvā, norādījis Makrona birojs.

Ukrainas bruņotie spēki medī diversiju grupas un aizstāv savas pozīcijas ziemeļ­austrumu pilsētā Kupjanskā — par spīti Maskavas apgalvojumiem, ka Krievijas karaspēks pilsētu pilnībā kontrolē, pavēstījis Ukrainas augstākais komandieris.

Maskava ieņēma Kupjansku 2022. gada iebrukuma pirmajās nedēļās, taču pērn Ukrainas armija pilsētu atguva.

Pagājušajā nedēļā Vladimirs Putins paziņoja, ka pilsēta atkal esot Krievijas kontrolē.

Vācijas jūras spēku objektos oktobrī reģistrēts visaugstākais dronu novērojumu skaits, un kopējā militāro bāzu gaisa novērošana sasniegusi rekordaugstu līmeni. Šī izmaiņa iezīmē atkāpšanos no iepriekšējiem modeļiem, kad par galvenajiem mērķiem tika uzskatītas sauszemes spēku un gaisa spēku bāzes.