TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins parakstījis dekrētu par rezervistu iesaukšanu militārajās mācībās 2026. gadā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Bloomberg" ziņo, ka Krievija ir nosūtījusi rekordlielu naftas apjomu, taču peļņu guvusi tik tikko. Krievijas naftas cenas ir sabrukušas, un tankkuģi tiek pārveidoti par peldošām noliktavām, kas piedāvā atlaides Ķīnai un Indijai.
Saskaņā ar "Bloomberg" iknedēļas analīzi, Krievijas naftas jūras pārvadājumi pagājušajā nedēļā sasniedza trīs gadu augstāko līmeni, taču naftas cena ir rekordzemā līmenī. Kopumā kuģoja 38 tankkuģi — šai aktivitātei vajadzēja nest Krievijai milzīgu peļņu. Taču ir noticis pretējais: Krievijas naftas cena ir sabrukusi.
"Urals" tiek iepirkts par lētas lauksaimniecības degvielas cenu. "Neskatoties uz rekordlielo eksportu, šo piegāžu izmaksas joprojām ir ārkārtīgi zemas," norāda eksperti.
Iemesls ir vienkāršs: Krievijas naftas cenas turpina kristies.
"Bloomberg" fiksē:
1. "Urals" Primorskā — aptuveni 41 ASV dolārs par barelu;
2. "Urals" Novorosijskā — aptuveni 38 ASV dolāri.
Lai to aplūkotu perspektīvā, cenas šajās ostās agrāk bija aptuveni vienādas. Tagad starpība ir milzīga, un abas cenas ir salīdzināmas ar trešās šķiras jēlnaftu. Būtībā Krievija pārdod jēlnaftu praktiski par velti, tikai lai uzturētu plūsmu.
Eiropas izlūkdienesti ir atklājuši, ka Krievijas sabotāžas tīkls gatavojās uzspridzināt pasažieru lidmašīnas, kas lidoja uz ASV.
"Financial Times" vēsta, konfiscētās sprāgstvielas bija pietiekamas, lai organizētu sprādzienus gaisā – uzbrukumu, kāds nav pieredzēts kopš 2001. gada 11. septembra.
Krievija slīkst kriminālā vardarbībā. Krievijas mediji ir atklājuši, ka no frontes pārnākušo krievu karavīru nogalināto un sakropļoto skaits jau pārsniedz 1000.
Saskaņā ar "Verstka" un "Die Welt" veikto izmeklēšanu, gandrīz četru gadu kara laikā pret Ukrainu tā sauktās "SMO"("speciālās militārās operācijas") veterāni, kas atgriezušies civilā dzīvē, ir nogalinājuši un sakropļojuši vairāk nekā 1000 krievu Krievijas iekšienē. Tie ir karavīri, kas atgriezušies atvaļinājumā pēc ievainošanas, traumām, līgumu izbeigšanas vai atlaišanas. Krievija faktiski ir saskārusies ar bumeranga efektu: sūtot cilvēkus uz karu, tā viņus atgriež ar sagrautu psihi, PTSS, kriminālu pagātni un pilnīgas nesodāmības sajūtu.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu ir "liela problēma", piebilstot, ka gadījumā, ja viņš nebūtu atkārtoti kļuvis par prezidentu, tā būtu vēl lielāka problēma, kas, iespējams, novestu pie Trešā pasaules kara.
Otrdien publicētajā intervijā tīmekļa izdevumam "Politico" Tramps atkārtojis savus svētdienas apgalvojumus, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zerlenskis joprojām neesot iepazinies ar tā dēvēto ASV miera plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai.
Putina vizīte Deli bija viņa pirmā kopš pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu. Un, lai gan Indija Krievijas diktatoru uzņēma sirsnīgi, aiz viesmīlīgajiem apskāvieniem un sarkanajiem paklājiem slēpjas nepatīkama realitāte Kremlim: valstu attiecības tuvojas sabrukšanas punktam, ziņo "Bloomberg".
Ukrainas karavīrs Moisejs Bondarenko frontes līnijā uz vijoles spēlēja "Radiohead" dziesmu "No Surprises".
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha tikās ar Beļģijas aizsardzības un tirdzniecības ministru Teo Frankenu, lai apspriestu F-16 piegādes, PURL programmu, atbalstu Ukrainas aizsardzības rūpniecībai un enerģētisko drošību.
Sibiha arī aicināja uz stingrākām sankcijām un iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu.
❗️🇺🇦Ukraine’s Foreign Minister Andrii Sybiha met with 🇧🇪Belgian Defense and Trade Minister Theo Francken to discuss F-16 deliveries, the PURL program, support for Ukraine’s defense industry, and energy security. Sybiha also called for tougher sanctions and the use of frozen… pic.twitter.com/EcTIq9glID
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 9, 2025
Intervijā ar "Politico" Amerikas prezidents paziņoja: "Es nepametīšu Ukrainu", slavējot Ukrainas armiju par tās nelokāmību, taču turpināja izdarīt spiedienu uz Kijivu.
Intervijā ar Politico ASV prezidents Donalds Tramps sniedza virkni paziņojumu, kas šķiet kā mēģinājums novelt atbildību par karu uz Ukrainu un piespēlēt Kremlim. Tramps apgalvoja, ka Krievija atrodas "spēcīgākā sarunu pozīcijā", jo tā ir "daudz lielāka valsts". Šis arguments būtībā atbrīvo agresoru no atbildības un padara teritoriālo lielumu par attaisnojumu karam. Kijiva iepriekš ir noraidījusi šo retoriku, uzsverot, ka Ukraina nepiekritīs kapitulācijas nosacījumiem.
Tramps: Ukrainai ir jārīko vēlēšanas
Tramps arī apsūdzēja Ukrainu par "kara izmantošanu kā attaisnojumu", lai nerīkotu vēlēšanas. Viņa citāts no intervijas: "Es domāju, ka Ukrainā vajadzētu rīkot vēlēšanas. Ziniet, viņi izmanto karu, lai izvairītos no vēlēšanu rīkošanas, bet es domāju, ka Ukrainas tautai vajadzētu būt šādai izvēlei. Viņi runā par demokrātiju, bet tā tuvojas brīdim, kad tā vairs nav demokrātija. Un varbūt Zelenskis būtu uzvarējis. Es nezinu, kas būtu uzvarējis, bet vēlēšanas nav notikušas ilgu laiku."
Vācijā trīs vīrieši otrdien stājušies tiesas priekšā apsūdzībās par bijušā Ukrainas karavīra izsekošanu Krievijas izlūkdienesta uzdevumā un iespējamo slepkavības plānošanu.
Apsūdzētie identificēti tikai kā Roberts A. no Ukrainas, Vardgess I. no Armēnijas un Krievijas pilsonis Armans S.
Izmeklēšanā tika secināts, ka apsūdzētais armēnis 2024. gada maijā saņēma rīkojumu no Krievijas izlūkdienesta izspiegot vīrieti, kurš bija piedalījies Ukrainas armijas kaujas operācijās pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Armēnis pēc tam sev palīgā savervēja pārējos divus apsūdzētos.
Pilots pulkvežleitnants Jevgeņijs Ivanovs gāja bojā. Šis ir 19. Su-27 zaudējums kopš 2022. gada februāra.
Ukrainai, iespējams, ir palikušas tikai 12–23 lidmašīnas. Un atšķirībā no MiG vai F-16, neviena sabiedrotā valsts neekspluatē Su-27, tāpēc nav donoru līnijas.
Matemātika ir vienkārša: F-16 un Mirage turpina ierasties, Gripen un Rafale ierodas.
Taču Ukrainas Su-27 brigādēm ir jāizdzīvo pietiekami ilgi, lai tām būtu nozīme.
Russia shot down another Su-27 over eastern Ukraine on Sunday. Lt. Col. Yevhenii Ivanov, the pilot, was killed. It's the 19th Su-27 loss since February 2022.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 9, 2025
Ukraine may have only 12-23 left. And unlike MiGs or F-16s, no ally operates Su-27s—so there's no donor pipeline.
The… pic.twitter.com/fAMtilCYIl
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



