TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Ukrainas karavīri no 425. triecienpulka pacēla Ukrainas karogu Pokrovskas centrā.

Lavrovs apgalvo, ka Krievija ir iesniegusi ASV "papildu priekšlikumus" attiecībā uz Ukrainu, īpaši par kolektīvajām drošības garantijām.

Šis ir Maskavas jaunākais mēģinājums ietekmēt sarunu procesu un virzīt savus nosacījumus apmaiņā pret iespējamām piekāpšanām vai izmaiņām ASV drošības saistībās.

NATO ģenerālsekretārs Rute: "Mums jābūt gataviem tāda mēroga karam, kādu piedzīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi."

Kamēr Rietumi turpinās nosodīt un piedāvāt savas domas un lūgšanas, nekas neapturēs Maskavu no šo draudu īstenošanas.

11. decembrī sprādzienā metro stacijā Ukrainas galvaspilsētā gājis bojā viens cilvēks. Likumsargi apstiprināja "nezināmas ierīces detonāciju". Saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem, sprādzienā gāja bojā viens cilvēks un vēl viens tika ievainots. Pagaidām nav informācijas par cietušā stāvokli.

Iepriekš Ukrainas Drošības dienests (SBU) brīdināja, ka ienaidnieka aģenti sociālajos tīklos izliekas par sievietēm, lai pievilinātu Ukrainas karavīrus uz viltus "randiņiem". Tikšanās vietā gaida terorakts — iepriekš novietota sprāgstviela.

Vairāk lasi šeit.

ANO Ģenerālā asambleja pieņēma Ukrainas un valstu grupas ierosinātu rezolūciju par starptautiskās sadarbības stiprināšanu un Čornobiļas katastrofas seku mazināšanu.

Par rezolūciju balsoja 97 valstis, bet 39 atturējās. Pret to balsoja ASV, Krievija, Baltkrievija, Ķīna, Ziemeļkoreja, Nikaragva un Nigēra.

Rezolūcijā atzītas Čornobiļas katastrofas ilgtermiņa sekas un nepieciešamība palīdzēt skartajām teritorijām. Tā arī nosaka ukraiņu transliterācijas Čornobiļa (Černobiļas vietā) oficiālu lietošanu ANO materiālos, tostarp Starptautiskās piemiņas dienas nosaukumā 26. aprīlī.

• Ir ierosināts izveidot demilitarizētu "buferzonu" Doneckas apgabala ziemeļos, izvedot Ukrainas bruņotos spēkus. Zelenskis to uzskata par konflikta pagaidu iesaldēšanu;
• Amerikāņi mudina Ukrainu piekrist "teritoriālajai apmaiņai", ko viņi uzskata par neizbēgamu jebkura miera līguma starp Kijivu un Maskavu sastāvdaļu.

ASV prezidents Donalds Tramps "skarbā valodā" apspriedis kara izbeigšanu Ukrainā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu un Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru.

Pēc Amerikas prezidenta teiktā, saruna notikusi "diezgan skarbā valodā".

"Mēs apspriedām Ukrainu diezgan skarbā valodā. Un redzēsim, kas notiks. Mēs gaidām atbildes, pirms varam virzīties uz priekšu," žurnālistiem sacīja Tramps.

Viņš piebilda, ka abām pusēm ir "neliels strīds par cilvēkiem". ASV prezidents arī ziņoja, ka Eiropas līderi ir ierosinājuši tuvākajās dienās rīkot sanāksmi par konflikta risināšanu Eiropā. Viņš precizēja, ka sarunās piedalīsies arī Amerikas puse.

Savā atjauninātajā "miera plānā" ASV vairs nepieprasa Krievijai izvest savu karaspēku no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, bet uzstāj, ka Ukrainas armijai jāizved karaspēks un jāatstāj tur demilitarizētā zona.

Saskaņā ar laikraksta "European Pravda" sniegto informāciju, atsaucoties uz" Financial Times", un "ZN.UA" analīzi, galvenā detaļa jaunākajā amerikāņu plāna versijā ir šāda: ASV nepieprasa, lai Krievija izvestu savu karaspēku no tām Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijām, kuras ierosināts iekļaut demilitarizētās zonas austrumu daļā. Tā vietā tiek sagaidīts, ka Ukraina aizies no savām pozīcijām Doneckas apgabalā. Augsta ranga Ukrainas avots, kas pārzina dokumentus, tieši norāda: demilitarizētā zona Donbasā tiek veidota nevis ar Krievijas, bet gan ar Ukrainas karaspēku. Mēs runājam par "Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas līdzīgu" modeli, tas ir, par konflikta faktisku iesaldēšanu pēc spēcīgākās puses noteikumiem, kas šajā paketē faktiski ir Krievija.

Trampa "jaunais" plāns: veca dokumenta pārveidojums tādā pašā garā

Trampa pārstrādātais "miera plāns" būtībā ir pretrunīgi vērtētā 28 punktu priekšlikuma pārstrādāta versija – četru neformālu dokumentu pakete, kas ir stipri sagrozīta Krievijas labā, raksta ZN.

Tas ierosina atzīt Krievijas kontroli pār Krimu, Donecku un Luhansku, iesaldēt frontes līniju Zaporižjā un Hersonā un ieslēgt Ukrainu demilitarizētā buferzonā. NATO dalība? ASV veto uz nenoteiktu laiku bloķējusi plānu. Drošības "garantijas" aizstāj saistošās garantijas, kas atgādina neveiksmīgo Budapeštas memorandu.

Plāns paredz ASV vadītu kontroli pār Ukrainas atjaunošanos un dabas resursiem, Vašingtonai paņemot pusi no peļņas no Krievijas aktīviem. Pat Zaporižjas atomelektrostacija tiktu nodota jaunam ASV operatoram.

Tikai Ukrainu saistošais dokuments ir juridiski izpildāms, un Tramps personīgi vada tā saukto "Miera padomi". Ja tas tiek parakstīts, Ukraina zaudē zemi, suverenitāti un savu nākotni, savukārt agresori tiek atalgoti un uz noteikumiem balstītā pasaules kārtība sabrūk.

Krievija naktī uz ceturtdienu raidījusi uz Ukrainu trīs ballistiskās raķetes un 151 dronu, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši divas raķetes un 83 dronus.

Uzbrukums pamatā veikts Kremenčukai Poltavas apgabalā. Arī Odesas apgabals un piefrontes teritorijas aizvadītajā naktī bija pakļautas krievu triecienam.

Krievijas karaspēks 10. decembrī uzbruka no dienvidiem, mēģinot virzīties uz pilsētas ziemeļiem.

68. atsevišķā Jēgeru brigāde ar bezpilota lidaparātu (FPV) iznīcināja pirmo Krievijas transportlīdzekli, un aizsardzībai pievienojās citas Ukrainas vienības, tostarp artilērija.

7. ātrās reaģēšanas korpuss paziņoja, ka viņu vienības jau bija ieņēmušas pozīcijas pirms uzbrukuma.