Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 1...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 08:21
Krievijas-Ukrainas karā noslēdzies Lieldienu pamiers

 Krievijas-Ukrainas karā naktī no svētdienas uz pirmdienu pusnaktī noslēdzies uguns pārtraukšanas režīms, kas bija izsludināts uz pareizticīgo Lieldienu laiku.

Kremlis ceturtdien izsludināja "Lieldienu pamieru" uz 32 stundām no sestdienas plkst. 16 līdz svētdienas beigām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kas iepriekš vairākkārt bija ierosinājis Lieldienu pamieru, paziņoja, ka Kijiva arī ievēros uguns pārtraukšanas režīmu.

Pamiera laikā puses viena otru apsūdzēja uguns pārtraukšanas režīma pārkāpumos.

Svētdienas vakarā Ukrainas armijas ģenerālštābs paziņoja, ka kopš dienas sākuma notikusi 91 sadursme ar Krievijas karaspēku, un kopumā bijuši teju 7700 pamiera pārkāpumu.

Zelenskis piedāvāja Krievijai neatsākt triecienus arī pēc Lieldienu pamiera beigām, tomēr Kremlis paziņoja, ka kaujas turpināsies, līdz Maskavas mērķi tiks sasniegti.

Šodien 07:46
Bijušais bokseris, Rīgas domes deputāts Mairis Briedis, kuru ievēlēja kā prokrievskās partijas "Stabilitātei" pārstāvi, pauž savu viedokli pēc Orbāna zaudējuma Ungārijā
Šodien 07:30
"Kremļa Gebelss" Vladimirs Solovjovs ar pārējiem propagandistiem alkst, lai Irāna iegūtu kodolieročus un Ukraina sāktu baidīties arī no viņiem
Šodien 07:00
Budapeštā līksmo par Putina drauga Viktora Orbāna sakāvi vēlēšanās. "Krievi, vācieties mājās!" skandē ļaudis

Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā ļaužu jūra līksmo par opozīcijas līdera Pētera Maģara vadītās “Tisza” partijas pārliecinošo uzvaru parlamenta vēlēšanās, kuras pielika punktu Viktora Orbāna 16 gadu ilgajai valdīšanai. Šī uzvara ir jo vairāk būtiska, jo tieši pirms 70 gadiem padomju armija ar tankiem apspieda Ungārijas demokratizācijas centienus, bet reformatoru premjerministru Imri Naģu pakāra. Savukārt Orbāns visus šos gadus bijis uzticams Kremļa sabiedrotais.

Ungārijā svētdien noslēgusies balsošana parlamenta vēlēšanās, kurā rekordlielais balsotāju skaits pielika punktu 16 gadus ilgajam premjerministra Viktora Orbāna varas periodam. 199 mandātu Nacionālajā asamblejā Orbāna pārstāvētā nacionālkonservatīvā partija "Fidesz" ieguvusi tikai 55 mandātus, kamēr tās opozīcijā esošā konservatīvā Cieņas un brīvības partija ("Tisza") Maģara vadībā — 138, par pieciem vairāk nekā nepieciešams konstitucionālajam vairākumam, kas varētu demontēt Orbāna iedibināto režīmu.

Vairāk lasiet šeit.

Vakar 23:23
Par sakariem ar Krieviju bijušajam britu policistam atņemta pilsonība

Lielbritānijas varasiestādes pirmo reizi atņēmušas pilsonību Apvienotajā Karalistē dzimušai personai sakarā ar tās saikni ar Krieviju.

Britu laikraksts "The Sunday Times" vēsta, ka runa ir par bijušo policistu Marku Bullenu, kas vairāk nekā desmit gadus strādājis Hārtfordšīras grāfistes policijā.

Bullenam atņemta Lielbritānijas pase, pamatojoties uz iekšlietu ministres Šabanas Mahmudas lēmumu. Oficiālajā paziņojumā teikts, ka šis solis veikts "sabiedriskā labuma interesēs", taču valsts drošības apsvērumu dēļ lietas detaļas netiek atklātas.

Kā raksta "The Sunday Times", Bullens nonāca varasiestāžu uzmanības lokā pēc tam, kad Lūtonas lidostā viņu aizturēja pretterorisma dienesta darbinieki. Viņu aptuveni četras stundas pratināja aizdomās par darbībām kādas ārvalsts interesēs.

45 gadus vecajam Bullenam konfiscēja elektroniskās ierīces un pratināšanas laikā uzdeva jautājumus par krievu dubultaģenta Sergeja Skripaļa noindēšanas mēģinājumu Solsberijā 2018. gadā.

Zināms, ka, strādājot Lielbritānijas policijā, Bullens sadarbojies ar krievu kolēģiem, piedalījies profesionālajā apmaiņā Sanktpēterburgā un uzturējis sakarus ar Krievijas tiesībsargāšanas iestādēm.

Laikraksts norāda, ka viņa ieraksti sociālās saziņas vietnēs satur prokrieviskus un pret Ukrainu vērstus izteikumus.

Kopš 2014. gada Bullens dzīvo Krievijā, kur strādā Sanktpēterburgas futbola kluba "Zenit" preses dienestā.

2022. gadā viņš ieguva Krievijas pilsonību, paziņojot, ka tas bijis "viņa dzīves sapņa piepildījums".

Pats Bullens noliedz jebkādus likumpārkāpumus un apgalvo, ka nesaprotot Lielbritānijas varasiestāžu lēmuma iemeslus.

Pilsonības atņemšana Lielbritānijā joprojām ir reta prakse. Iepriekš tā tika piemērota, piemēram, Annai Čepmenai, kas 2010. gadā tika atmaskota kā Krievijas spiegu tīkla dalībniece ASV un zaudēja britu pasi, ko bija ieguvusi, stājoties laulībā. 2019. gadā pilsonību atņēma arī kādam afgāņu izcelsmes vīrietim, pazīstamam kā C2, ko Lielbritānijas iestādes uzskatīja par iespējamo Krievijas militārā izlūkdienesta aģentu.

Kā uzsver "The Sunday Times", iepriekš pilsonība tikusi atņemta vienīgi naturalizētiem pilsoņiem, bet ne dzimušiem britiem.

Vakar 22:22
Putina galvenais draugs ES un NATO, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns cietis satriecošu sakāvi parlamenta vēlēšanās

Ungārijā svētdien noslēgusies balsošana parlamenta vēlēšanās, kas pielikusi punktu 16 gadus ilgajam premjerministra Viktora Orbāna varas periodam, un par to parūpējās rekordlielais skaits vēlētāju.

Kā liecina Ungārijas Nacionālās vēlēšanu komisijas dati tās interneta vietnē, šobrīd saskaitīti 93,42 procenti balsu, un 199 mandātu Nacionālajā asamblejā Orbāna pārstāvētā nacionālkonservatīvā partija "Fidesz" pašlaik iegūst tikai 54 mandātus, kamēr tās opozīcijā esošā konservatīvā Cieņas un brīvības partija ("Tisza") Pētera Maģara vadībā — 138.

Lai "Tisza" varētu sākt demontēt Orbāna mantojumu, tai jāiegūst konstitucionālais vairākums 133 mandāti.

Vairāk lasiet šeit.

Vakar 21:21
Igaunijā atrasts ukraiņu lidrobota fragments

Svētdienas rītā Kalvi pludmalē Rietumviru apriņķī Igaunijas ziemeļos kāds vietējais iedzīvotājs uzgājis lidrobota fragmentu.

Drošības policijas (KaPo) pārstāve marta Tūle Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pavēstīja, ka runa neesot par lidrobota nokrišanu, bet gan par drona spārna fragmentu, ko pludmalē izskalojusi jūra.

Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu, tā ir ukraiņu lidrobota atlūza.

Tā kā turpinās izmeklēšana, KaPo pagaidām nevar sniegt sīkāku informāciju par notikušo, norādīja Tūle.

Vakar 20:20
Ar pretīgām lamām slavenais Dmitrijs Medvedevs rediģē Krievijas vidusskolniekiem paredzēto sabiedrības zinību mācību grāmatu

Krievijas eksprezidents, tagadējais Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs kļuvis par jaunas mācību grāmatas galveno redaktoru. Ar psihiski nevesela cilvēka tirādēm slavenais Medvedevs noteicis saturu jaunajā sabiedrības zinību mācību grāmatai, kas paredzēta 9.–11. klašu skolēniem.

Vairāk lasiet šeit.

Vakar 19:33
Vācija piegādā Ukrainai piecas bruņotas MEDIGUARD ātrās palīdzības automašīnas

Vācija piegādāja Ukrainas Nacionālajai gvardijai piecas bruņotas MEDIGUARD ātrās palīdzības automašīnas, kurās ņemtas vērā pieredze, kas gūta kaujas apstākļos, un kuras aprīkotas ar aizsardzību pret bezpilota lidaparātiem, lai uzlabotu izdzīvotspēju. 

Vakar 18:44
Orjolā pamanīta improvizēta Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma

Krievija Orjolā izvietoja improvizētu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Šķiet, ka sistēmas uzstādīšanā tika izmantota uz kravas automašīnas uzstādīta palaišanas iekārta, kas aprīkota ar gaisa-gaiss raķetēm R-77-1.

Šī konfigurācija atgādina "FrankenSAM“ tipa risinājumus, kuros aviācijas raķetes tiek pielāgotas izmantošanai sauszemes pretgaisa aizsardzībā pret gaisa draudiem.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".