TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāvusi rekordlielu dronu skaitu

Ukrainas droni piektdien jau ceturto reizi 16 dienu laikā veikuši triecienus pa Krievijas Melnās jūras ostu Tuapsē, saasinot krīzi reģionā.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) paziņoja, ka atkārtoti trāpīts gan ostai, gan naftas pārstrādes rūpnīcai, kas ir nozīmīgs Krievijas naftas eksporta mezgls. Vietējās varasiestādes ziņo, ka notikuma vietā uzsākta plaša liesmu dzēšanas operācija, bet par cietušajiem ziņots netiek.

Kopš aprīļa vidus rūpnīca uzbrukumu dēļ vismaz uzbrukumu dēļ bijusi spiesta apturēt savu darbību. Virs pilsētas izveidojušies biezi, melni dūmu mākoņi, bet piekrasti klāj naftas plankumi, kas nopietni sabojājuši populārā kūrorta pludmales. Krievijas amatpersonas atzīst, ka situācija reģionā kļūst arvien sarežģītāka.

Krievijas varas iestādes paziņojušas, ka līdz šim savākti vairāk nekā 13 300 kubikmetru degvielas un piesārņotas augsnes. Valsts televīzija demonstrējusi reportāžas no piesārņotajām pludmalēm, kur redzams, cik dziļi naftas masa iesūkusies smiltīs, uzsverot katastrofas apmērus.

Tikmēr Krievija turpina uzbrukt Ukrainas civiliedzīvotājiem, un  aizvadītajā dienā tā pret valsti palaida 410 bezpilota lidaparādus. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas neitralizēja lielāko daļu dronu, tomēr rietumu pilsētā Ternopiļā tika ievainoti 10 cilvēki, bojāta infrastruktūra un rūpniecības objekti.

Tāpat Krievijas karaspēks sestdien Hersonā ar dronu uzbruka mikroautobusam, nogalinot divus cilvēkus un septiņus ievainojot. Trieciens noticis ap plkst. 7. "Uz vietas gāja bojā divi cilvēki - komunālā dienesta darbinieks un kāda sieviete," sociālajos tīklos pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.

Citos reģionos nodarīti ievērojami postījumi — Čerkasu apgabalā bojāts bērnudārzs, skola un vairākas dzīvojamās mājas, bet Odesas tuvumā uzbrukums izraisījis ugunsgrēku tirdzniecības centrā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka uzbrukumos ievainoti vismaz pieci cilvēki, uzsverot turpināto spiedienu uz civilajiem objektiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 2. maijā paziņojis, ka Ukraina novērojusi neparastu aktivitāti uz Baltkrievijas robežas.

Video uzrunā prezidents pauda, ka Ukrainas spēki šīm aktivitātēm uz Ukrainas-Baltkrievijas robežas rūpīgi seko līdzi un dokumentē tās, un uzsvēra, ka Ukraina ir gatava reaģēt uz jebkādiem mēģinājumiem iesaistīt kaimiņvalsts spēkus agresīvās darbībās pret tās suverenitāti.

Šis brīdinājums notiek laikā, kad Baltkrievijā novērota pastiprināta digitālā kontrole - Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs nesen ziņoja, ka Minskā tiek pastiprināta interneta piekļuves kontrole, līdzīgi kā tas notiek Krievijā. 

Tāpat pēdējā laikā saasinājusies Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko retorika par Ukrainu un vairākas Ukrainas amatpersonas brīdinājušas, ka Baltkrievija joprojām var tikt izmantota kā platforma jaunai Krievijas uzsāktā kara eskalācijai — līdzīgi kā tas bija 2022. gadā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā no ziemeļiem notika caur Čornobiļas zonu.

Tāpat video uzrunā Zelenskis norādīja, ka aizvadījis produktīvu sarunu ar Slovākijas premjerministru Robertu Fico. "Mēs novērtējam to, ka Slovākija spērusi soļus pretī tam, lai atbloķētu Eiropas atbalsta paketi Ukrainai un realizētu 20. sankciju paketi Krievijai. Ir svarīgi saglabāt ciešas attiecības ar Slovākiju pat ja mūsu viedokļi vairākos jautājumos nesakrīt," uzsvēra Zelenskis.

Viņš uzteica arī notiekošās sarunas ar partneriem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Persijas līča reģionā, lai stiprinātu Ukrainas pretgaisa aizsardzību un ekonomisko stabilitāti. Kā arī piebilda, ka cer sagaidīt “nozīmīgus rezultātus” no augsta līmeņa sarunām maijā.

Harkivā masīvā krievu dronu triecienā sestdien cietuši vismaz seši cilvēki, pavēstīja Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.

"62 gadus vecs vīrietis tika hospitalizēts ar sprādziena nodarītām brūcēm. Atbilstoši provizoriskajai informācijai viņš ir vidēji smagā stāvoklī. Ārsti viņam sniedz visu nepieciešamo palīdzību," sociālajos tīklos pavēstīja apgabala vadītājs.

"Trieciena vietā mediķi sniedza palīdzību vēl pieciem cilvēkiem, kam bija akūta stresa reakcija," pauda Siņehubovs.

Triecienos cietušas četras degvielas uzpildes stacijas un daudzdzīvokļu māja, pārējās sekas vēl tiek apzinātas.

Triecieni benzīntankiem dažādos pilsētas rajonos notikuši aptuveni 30 minūšu laikā, norādīja Harkivas mērs Ihors Terehovs.

Lietuvas robežsargi aizvadītajā diennaktī piespieduši doties atpakaļ 38 nelegālos migrantus, kas nelikumīgi mēģināja iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas, sestdien paziņojis Lietuvas Valsts robežsardzes dienests.

Šogad uz Baltkrievijas robežas novērsti kopumā 705 mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Lietuvā.

No 2021. gada 3. augusta, kad saskaņā ar toreizējās iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka nelegālos imigrantus piespiest doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 25 000 reižu.

No 2021. gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti apmēram 4200 nelegālie migranti, savukārt 2022. gadā robežsargi iekļūšanu Lietuvā nelegālajiem migrantiem liedza vairāk nekā 11 200 reižu. 2023. gadā tas notika 2643 reizes, 2024. gadā - 1002 reizes, bet 2025. gadā - 1652 reizes.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.

Krievijas karaspēks sestdien no drona Hersonā veicis triecienu mikroautobusam, divus cilvēkus nogalinot un septiņus ievainojot, pavēstīja vietējā administrācija.

Trieciens noticis ap plkst. 7.

"Uz vietas gāja bojā divi cilvēki - komunālā dienesta darbinieks un kāda sieviete," sociālajos tīklos pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.

"Izsaku visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm un tuviniekiem," apliecināja apgabala vadītājs.

"Vēl septiņi cilvēki tika ievainoti - seši vīrieši un viena sieviete. Viņu vidū ir četri komunālā dienesta darbinieki. Visi ievainotie ir nogādāti slimnīcā," norādīja Prokudins.

Piektdien Hersonas apgabalā Krievijas agresijā viens cilvēks nogalināts un desmit ievainoti, pavēstīja apgabala administrācija.

Pentagons brīdinājis Eiropas sabiedrotos, arī Lielbritāniju, Poliju, Lietuvu un Igauniju, ka ievērojami kavēsies ASV bruņojuma piegādes, sestdien vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem.

Tas ir tieši saistīts ar to, ka ASV patlaban aktīvi cenšas papildināt arsenālus, kas izsmelti karā ar Irānu.

Pentagona amatpersonas paziņojušas Eiropas sabiedrotajiem, ka varētu nopietni aizkavēties vairāku raķešu sistēmu piegādes.

Šādas sarunas notikušas arī ar Āzijas valstīm.

Tās ir "sliktas ziņas" Ukrainai, norāda izdevums. Kopš ASV un Izraēla sāka karu pret Irānu, ASV bruņojuma piegādes Ukrainai kavējas, laikrakstam atzina Ukrainas amatpersona.

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 163 droniem, un 142 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 163 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 100 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 17 trieciendronu trāpījumi 12 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās divos apvidos, norādīja Gaisa spēki.c

Izmantojot Latvijas mākslinieka Kriša Salmaņa radīto logo, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) aicina protestēt pret Krievijas dalību Venēcijas biennālē, aģentūru LETA informēja LLMC.

LLMC rīkotajā "protesta darbnīcā" Salmanis izstrādājis brīvi pieejamu "protesta rīku - dizainu" "Death in Venice". Ikviens aicināts izmantot logo maketu sava apģērba vai cita vēstījuma nesēja apdrukai.

"Salmaņa dizainā Venēcijas biennāles logo pārtapis politiskā vēstījumā - vaļņu motīvs transformējas Kremļa sienā, izgaismojot Venēcijas iztapību Krievijai un Eiropas vienotības idejas nodevību," klāsta LLMC, "šajā kontekstā sarkanā krāsa biennāles emblēmā iegūst pavisam citu nozīmi - tā kļūst par atgādinājumu par asinīm, vardarbību un cenu, ko maksā tie, kuru realitāti šī institucionālā "neitralitāte" izvēlas ignorēt."

Tapušais dizains iecerēts arī kā atsauce uz Tomasa Manna darbu "Nāve Venēcijā". Šoreiz šī atsauce tiek vērsta pret Venēcijas biennāli. Tās lēmums akceptēt Krievijas dalību kļūst par simbolisku spriedumu pašai biennālei kā institūcijai, kas, slēpjoties aiz liekulības un institucionālas korumpētības maskas, izliekas neredzam realitāti, klāsta LLMC.