TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Kupjanska ir gandrīz atbrīvota, ielenktie okupanti slēpjas pagrabos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Par to ziņo 7. gaisa desanta triecienkorpuss. Krievijas okupācijas armija jau vairāk nekā gadu un četrus mēnešus mēģina ieņemt Pokrovskas pilsētu Doneckas apgabalā.
Ukrainas Aizsardzības spēki turpina aizsardzības operāciju Pokrovskas sektorā, un pēdējās nedēļas laikā, no 8. līdz 14. decembrim, okupējošās Krievijas armijas zaudējumi netālu no Pokrovskas pieauga par 30%.
Saskaņā ar 7. korpusa sniegto informāciju, Krievijas okupantu zaudējumu pieaugums Pokrovskas sektorā ir saistīts ar Krievijas armijas 76. gaisa desanta trieciendivīzijas iesaistīšanos kaujā. Visi trīs šīs divīzijas pulki ir pārdislocēti uz Pokrovsku. Šīs vienības mēģina izlauzties līdz Grišino ciemam, kas atrodas uz ziemeļiem no pilsētas. Ukrainas Aizsardzības spēki neļauj ienaidniekam sasniegt Grišino, nogriežot tā loģistiku. Vienlaikus Ukrainas aizstāvji iznīcina gandrīz visus gaisa mērķus, kas tuvojas Ukrainas apgādes un evakuācijas ceļiem.
Pēc prezidenta Zelenska vārdiem "Slava Ukrainai!" viss Nīderlandes parlaments piecēlās kājās un minūti skaļi aplaudēja.
❗️After President Zelenskyy's words "Glory to Ukraine!", the entire Dutch parliament stood and applauded loudly for a minute. pic.twitter.com/BaUs5NDKPW
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 16, 2025
"Mēs nevēlamies dot Ukrainai atelpu, lai sagatavotos kara turpināšanai," sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
🤡🥴Russia refuses Christmas truce: "We don't want to give Ukraine a breather to prepare for the continuation of the war," – Kremlin spokesman Peskov. pic.twitter.com/NpFItgMfsY
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 16, 2025
Ukrainas prezidents norāda, ka nepietiek tikai piespiest Krievijai piekrist vienoties. Pasaulei ir jāpiespiež tai pieņemt, ka pastāv noteikumi, kas jāievēro.
❗️Russia behaves like a career criminal convinced of its impunity, — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 16, 2025
According to the head of state, it is not enough to simply force Russia to agree to a deal. The world must force it to accept that there are rules that must be followed.
Krievija apgalvo, ka zemūdene 636 "Varšavjanka", kurai trāpīja Ukrainas zemūdens drons, nav "bojāta". Videoierakstā redzams, ka tā peld Novorosijskā, taču pakaļgals, kas ir ziņotā trieciena zona, nav parādīts. Nav skaidrs, kad šis video tika ierakstīts. Ja ar zemūdeni viss ir kārtībā, kāpēc gan neparādīt to visu? Bez tā tas vairāk izskatās pēc bojājumu kontroles, nevis pierādījuma.
🇷🇺 Russia says the 636 Varshavyanka submarine hit by a Ukrainian underwater drone is “undamaged.” Footage shows it afloat in Novorossiysk, but the stern, the reported impact zone, is carefully avoided, and it's not clear when this footage was recorded. If the sub’s fine, why not… pic.twitter.com/X8CcGFiSU7
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 16, 2025
Eiropas līderi samitā Hāgā otrdien plāno nodibināt Starptautisko prasību komisiju Ukrainai, kas lems par reparācijām saistībā ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.
Samitā piedalīsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa.
Komisijas izveide izriet no ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 14. novembra rezolūcijas, kas nosaka, ka Krievijai ir juridiski jāatbild par tās starptautiski prettiesiskajām darbībām pret Ukrainu, tai skaitā par agresiju, humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī jāizmaksā reparācijas par nodarīto kaitējumu. Valstis vienojās izveidot starptautisku mehānismu zaudējumu atlīdzināšanai, sākot ar Zaudējumu reģistra izveidi un turpinot ar Prasību komisijas un Kompensāciju fonda izstrādi.
Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis ir publicējis unikālus kadrus no sava brauciena uz kaujas operāciju līniju.
"Tagad šie pamatcēloņi ir jānovērš, un ir labi, ka amerikāņi to ir sapratuši. Viņi skaidri pateica, ka NATO nevar būt. Un viņi skaidri pateica, ka zemēm, kurās krievi ir dzīvojuši gadsimtiem ilgi, atkal jākļūst par krievu zemi," sacīja Lavrovs.
‼️Russian Foreign Minister: The United States promised Russia that it would help facilitate the transfer of territories and that Ukraine would not join NATO
— NEXTA (@nexta_tv) December 16, 2025
“Now these root causes must be eliminated, and it’s good that the Americans have understood this. They clearly said that… pic.twitter.com/qNvef8LMSF
Itālijas premjerministra vietnieks Mateo Salvīni intervijā laikrakstam "Quarta Repubblica: "Mani ir apsūdzējuši par atbalstu Putinam, Trampam un Orbānam. Es neesmu Putina vai Zelenska fans. Es atbalstu mieru un atbalstu Itāliju. Es vienkārši norādu, ka mēs neesam karā ar Krieviju. Ja ne Hitleram, ne Napoleonam neizdevās ar savām kampaņām Krievijā nogāzt Maskavu uz ceļiem, maz ticams, ka Kajai Kallasai, Makronam kopā ar Stārmmeru un Mercu tas izdosies."
Deputy Prime Minister of Italy Matteo Salvini in an interview with Quarta Repubblica:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 16, 2025
"I’ve been accused of being pro-Putin, pro-Trump, pro-Orbán.
I am not a fan rooting for Putin or for Zelenskyy. I stand for peace, and I stand for Italy. I simply point out that we are not at… pic.twitter.com/4jbi0VBCpr
Eiropas līderi 15. decembrī paziņoja, ka pēc divu dienu miera sarunām Berlīnē ir panākts "ievērojams progress", un iepazīstināja ar Ukrainas drošības un ekonomikas atveseļošanas plānu.
Kopīgā paziņojumā līderi ieskicēja sešu punktu sistēmu, kas apvieno ilgtermiņa militāro atbalstu, Eiropas vadītus un ASV atbalstītus daudznacionālus spēkus, kas darbojas Ukrainas teritorijā, un juridiski saistošas saistības reaģēt uz jebkuru turpmāku bruņotu uzbrukumu.
In a joint statement, the leaders outlined a six-point framework that combined long-term military support, a European-led and U.S.-supported multinational force operating inside Ukraine, and legally binding commitments to respond to any future armed attack.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 15, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



