TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis pieļauj naftas vada "Družba" darbības atsākšanu

ASV un Ukrainas sarunu gaitā Ukrainas pārstāvji ierosinājuši Donbasa daļu, ko Krievijai neizdodas militāri sagrābt, dēvēt par Donilendu, šādi cenšoties iegūt ASV prezidenta Donalda Trampa labvēlību, vēsta laikraksts "New York Times", atsaucoties uz četriem cilvēkiem, kas ir pazīstami ar sarunu gaitu.

Nosaukuma "Donilenda" attiecināšana uz izpostīto Ukrainas reģionu var šķist dīvaina, taču tas atspoguļo globālo realitāti, kurā valdības apelē pie Trampa patmīlības, lai iegūtu Vašingtonas atbalstu, norāda laikraksts.

Nosaukumu "Donilenda" pirmo reizi, daļēji jokojot, izteicis viens no Ukrainas sarunvedējiem, cenšoties pārliecināt ASV administrāciju, lai tā stingrāk vēršas pret Krievijas teritoriālajām pretenzijām, laikrakstam pastāstīja trīs sarunbiedri.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 321 450 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 885 tankus, 24 436 bruņutransportierus, 40 516 lielgabalus un mīnmetējus, 1749 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1350 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 251 489 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 90 925 automobili un autocisternu, kā arī 4132 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas karaspēks naktī uz trešdienu veicis triecienu transporta infrastruktūrai Zaporižjas apgabalā, un trieciena rezultātā viens cilvēks nogalināts, pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.

"Ienaidnieka trieciena rezultātā transporta infrastruktūrai tika nogalināts viens cilvēks. Vēl viens cilvēks tika ievainots," platformā "Telegram" pavēstīja amatpersona.

Uzbrukums sākās ap plkst. 1, tika izmantoti dažādu veidu ieroči, norādīja Fedorovs.

Iepriekš tika ziņots par dronu un vadāmo aviobumbu trieciena draudiem Zaporižjas apgabalā.

Naktī uz trešdienu krievi veikuši triecienu Dņipro, pavēstīja Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.

Pilsētā triecienu rezultātā izcēlušies vairāki ugunsgrēki, taču cilvēki nav cietuši.

Bijušais Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu sācis gatavot sabiedrību agresijai pret Moldovu, izvirzot virkni apsūdzību Kišiņevai.

Krievijas Drošības padomes sekretārs un bijušais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu faktiski piedraudējis ar karu Moldovai. Viņš paziņoja, ka Moldovas varas iestāžu rīcība pret Piedņestru atgādina situāciju Donbasā pēc 2014. gada. Vairāk lasi šeit.

Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar 215 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 189 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 215 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 140 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 24 trieciendronu trāpījumi 13 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās sešos apvidos, norādīja Gaisa spēki.

Vietējās amatpersonas iepriekš ziņoja, ka Krievijas triecienos aizvadītajā naktī cieta Odesas apgabals, Zaporižjas apgabals un Dņipro pilsēta.

Somija drīzumā iesauks armijas rezervistus, lai palīdzētu uzraudzīt tās teritoriju pēc nesenajiem incidentiem ar droniem pie tās dienvidaustrumu robežas, paziņoja bruņoto spēku pavēlniecība.

Mobilizācija oficiāli notiks kvalifikācijas celšanas mācību ietvaros tiem rezervistiem, kuri būs piekrituši piedalīties, lai stiprinātu novērošanu un aizsargātu Somijas teritoriālo integritāti.

Somijas iestādes pēdējās nedēļās ziņojušas par aizdomīgiem valsts gaisa telpas pārkāpumiem pēc tam, kad Somijas dienvidaustrumos bija ielidojuši vairāki droni, kas, domājams, ir saistīti ar Ukrainas uzlidojumiem Krievijas ostām un citiem mērķiem Somu līča tuvumā.

Marta beigās Somijas dienvidos, novirzoties no kursa, avarēja vismaz divi droni, un aprīlī tika atrasts vēl viens. Amatpersonas saka, ka droni netika raidīti uz Somijas teritoriju un, iespējams, tos novirzīja Krievijas elektroniskie traucējumi.

Reaģējot uz to, Somijas Aizsardzības spēki ir pastiprinājuši valsts gaisa telpas un teritoriālo ūdeņu uzraudzību gar Krievijas robežu, papildus patrulējot Gaisa spēkiem un Jūras spēkiem.

Ārlietu ministrija (ĀM) otrdien izsaukusi Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un izteikusi kategorisku protestu par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova 18. aprīlī publiski paustajiem izteikumiem par to, ka Latvija būtu devusi atļauju izmantot savu gaisa telpu bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Krievijas ziemeļos, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijā.

Tajā uzsver, ka Lavrova izteikumi ir klaji nepatiesi. Latvija konsekventi noraida šos Krievijas apgalvojumus kā pilnīgi nepamatotus.

ĀM norāda, ka neviena no Baltijas valstīm nav devusi atļauju izmantot savu teritoriju un gaisa telpu bezpilota lidaparātu uzbrukumu veikšanai pret mērķiem Krievijā. Šī pozīcija ir oficiāli komunicēta Krievijas vēstniecību pilnvarotajiem lietvežiem Tallinā 27. martā, Rīgā 31. martā un Viļņā 27. martā.

Ministrijā arī atgādina, ka 10. aprīlī Baltijas valstu ārlietu ministri izplatīja kopīgu paziņojumu par Krievijas dezinformācijas kampaņu. Tomēr, neraugoties uz Baltijas valstu skaidri pausto oficiālo reakciju, Krievija turpina izplatīt melus, atzīst ĀM.

Šīs dienas sarunā ar Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi tika izteikts arī stingrs nosodījums Tomskas pilsētas domes rīcībai, šā gada 19. aprīlī demontējot Tomskas Piemiņas skvērā uzstādītos politisko represiju upuru piemiņas akmeņus, tajā skaitā piemiņas akmeni politiski represētajiem latviešiem.

ĀM uzsver, ka piemiņas akmeņu demontāža izgaismo mūsdienu Krievijā valdošo nostāju, kas attaisno padomju totalitārā režīma īstenotos noziegumus, tai skaitā kaimiņvalstu nelikumīgo okupāciju, necilvēcīgās represijas un masveida cilvēktiesību pārkāpumus pret šo valstu iedzīvotājiem, kā arī pieprasa Krievijas puses skaidrojumu par notikušo.

Jau vēstīts, ka Krievijas Tomskas apgabala varasiestādes naktī uz 19. aprīli demontējušas staļinisko represiju upuru piemiņai veltīto pieminekli "Sēru akmens" Tomskas Piemiņas parkā, kā arī tam līdzās uzstādītās atsevišķās piemiņas zīmes represētajiem latviešiem, lietuviešiem, igauņiem, poļiem un kalmikiem, raksta "Latvijas Avīze".

Tajā skaitā novākts 2011. gada vasarā siguldiešu sarūpētais un Sibīrijā nogādātais piemiņas akmens, kuru veidoja mākslinieks Guntis Panders un kura teksts latviešu un krievu valodās vēstīja: "Lai akmens runā un sēro par politisko represiju upuriem - latviešiem."

Itālijas laikraksts "Corriere della Sera" ziņo par konfliktu starp Kirijenko un Belousovu. Pēc Mihaila Zigara teiktā, tik augsta līmeņa konflikts liecina par strauju spriedzes pieaugumu Kremlī.

Krievijas elitē ir izcēlies ass konflikts starp diviem ietekmīgiem Putina iekšējā loka ierēdņiem. Konflikts radies starp štāba priekšnieka pirmo vietnieku Sergeju Kirijenko un aizsardzības ministru Andreju Belousovu. Abi pārstāv divus ārkārtīgi ietekmīgus klanus Krievijas politikā. Vairāk lasi šeit.