TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis izsakās par Ukrainas karaspēka ielaušanos Krievijas teritorijā

Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto ieradās Krievijā, lai nodrošinātu, ka viņa valstij arī turpmāk būs piekļuve naftai un gāzei.

Ungārijas ministrs norādīja, ka kari visā pasaulē rada ārkārtējus izaicinājumus Ungārijas nacionālajai un enerģētiskajai drošībai.

"Karš Ukrainā un krīze Tuvajos Austrumos ir divi bruņoti konflikti, kas vienlaikus rada bažas. Ungārija vēlas palikt ārpus jebkura kara, un mums Ungārijas un ungāru tautas drošība vienmēr ir pirmajā vietā," teikts Sijārto paziņojumā.

Pēc Sijārto teiktā, ukraiņi it kā bloķē naftas piegādes caur "Družbas" cauruļvadu. Viņš piebilda, ka, no otras puses, Horvātija apspriež Ungārijas tiesības iegādāties agresorvalsts naftu pa jūru.

"Irānas kara rezultātā visa globālā jūras naftas un gāzes piegāde ir saskārusies ar ārkārtējām problēmām Hormuza šauruma slēgšanas dēļ, kur notiek trešdaļa no pasaules naftas tirdzniecības," atzīmēja Ungārijas ministrs.

Krievija ir pārtraukusi graudu eksportu uz Irānu, laikā, kad valstī notiek karš, vēsta "Reuters".

Divi avoti Krievijas eksporta uzņēmumos paziņoja, ka graudu piegādes uz Irānu no Melnās jūras un Kaspijas jūras ir apturētas, neskatoties uz nepieciešamību pēc piegādēm.

Viņi piebilda, ka eksports citiem pircējiem turpinās bez traucējumiem, taču nesenie uzbrukumi ir palielinājuši kravu pārvadājumu likmes un apdrošināšanas prēmijas, kā arī radījuši maksājumu grūtības, kas saistītas ar bankām Persijas līcī.

Somija un Apvienotā Karaliste jau ir devušas signālus, ka pievienosies boikotam.

Pirmo reizi 12 gadu laikā Krievijas sportistiem ir atļauts sacensties zem savas valsts karoga.

Vācijas izlūkdienesti ir atklājuši informāciju, kas liecina, ka Kremlis safabricē statistiku par budžeta caurumu, cenšoties slēpt problēmu patieso apmēru.

Vācijas Federālais izlūkdienests (BND) ir paziņojis, ka Krievijas varas iestādes slēpj valsts ekonomisko problēmu patieso apmēru. Saskaņā ar Vācijas izlūkdienestu datiem, Krievijas faktiskais budžeta deficīts 2025. gadā ir ievērojami lielāks nekā oficiālie dati. Kamēr Kremlis apgalvoja deficītu 5,65 triljonu rubļu (73 miljardu ASV dolāru) apmērā, BND lēš faktisko skaitli 8,01 triljonu rubļu (103 miljardu ASV dolāru) apmērā. Tas ir gandrīz par 35% vairāk, nekā atzīst Krievijas varas iestādes. Kara sākumā Krievijas varas iestādes klasificēja lielu apjomu statistikas, cenšoties slēpt problēmu apmēru, taču Vācijas izlūkdienestiem izdevās atklāt detalizētus skaitļus.

Ukrainas Nacionālās gvardes specvienības "Lasara grupa" operatori, izmantojot smagos dronus, veiksmīgi trāpīja S-400 pretgaisa aizsardzības sistēmas palaišanas iekārtai Belgorodas apgabalā.

Krievijas vadība ir nokavējusi visus termiņus kopš mēģinājuma ieņemt Kijivu dažu dienu laikā 2022. gadā. Tagad tā plāno ieņemt visu Odesas apgabalu — reģionu, kuram, pēc ASV Kara pētījuma institūta (ISW) teiktā, tās spēki pat nevar tuvoties.

Tikmēr Ukrainas spēki februārī ieguva vairāk zemes nekā zaudēja — pirmo reizi kopš 2023. gada vasaras.

Kad Tramps atgriezās Baltajā namā, daļa Krievijas elites cerēja, ka viņa stils ļaus Maskavai nodrošināt labvēlīgus nosacījumus karam pret Ukrainu, taču neviens no šiem cerējumiem nav piepildījies.

ASV prezidenta Donalda Trampa radikālā rīcība pret Irānu ir izraisījusi satraukumu Krievijas elites un Kremļa vidū. Saskaņā ar "Reuters" ziņām, daudzi gaidīja, ka Trampa atgriešanās Baltajā namā varētu spēlēt par labu Maskavai karā ar Ukrainu. Tomēr realitāte izrādījās pretēja.

Krievija tiek izspiesta

Putins cerēja, ka Trampa administrācijas izolācijas politikas filozofija mazinās Vašingtonas klātbūtni Krievijai jutīgos pasaules reģionos. Tomēr īsā laikā viņš gāza Maskavai draudzīgo režīmu Venecuēlā un pievērsās Irānai, Putina galvenajai sabiedrotajai Tuvajos Austrumos. Tramps jau ir paplašinājis ASV ietekmi Āzijā un Kaukāzā, kas ir Maskavai jutīgi reģioni, attīstot saites ar Armēniju un Azerbaidžānu. Amerikas prezidents rīkojas no spēka pozīcijas, demonstrējot stingru ārpolitiku, un tas ir piespiedis Krievijas politiķus un propagandistus krasi mainīt savu toni.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis: "Tas arī novērš politisko uzmanību no citiem svarīgiem jautājumiem. Mums, kā Ukrainas kaimiņiem, acīmredzami ir ārkārtīgi svarīgi, cik liela ir Ukrainas varonīgā aizsardzība pret Krievijas agresiju. Pašlaik tiek izmantots milzīgs skaits spārnoto raķešu un pretraķešu līdzekļu, un tas, kas jau ir iztērēts, noteikti nebūs pieejams nodošanai — vai pat pārdošanai — Ukrainai. Tās ir skumjas, bet neizbēgamas sekas."

Dronu notrieca Apvienoto Arābu Emirātu pretgaisa aizsardzība, kad februāra beigās notika liela mēroga raķešu un dronu uzbrukums. Šī nav pirmā reize, kad reģionā tiek atrasti fragmenti, kas saistīti ar Irānas "Shahed" dronu krievu versijām.

Droni, kas katru nakti terorizē Ukrainas iedzīvotājus, tagad pamanīti arī Persijas līcī.

"CyberBoroshno" un "Exilenova" kopīgā satelīta analīze no Novorosijskas jūras bāzes liecina par iespējamiem bojājumiem sešiem Krievijas karakuģiem: fregatēm "Admiral Essen" un "Admiral Makarov", mīnu kuģiem "Valentin Pikul" un "Ivan Golubets", korvetēm "Kasimov" un "Jeisk", kā arī Project 12700 mīnu kuģim. Padziļināta analīze turpinās, un sākotnējie novērtējumi liecina, ka bojājumi, iespējams, nav lieli.