TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis izsakās par Ukrainas karaspēka ielaušanos Krievijas teritorijā

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 270 400 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA. 

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 900 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 727 tankus, 24 142 bruņutransportierus, 37 915 lielgabalus un mīnmetējus, 1667 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1319 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 158 381 bezpilota lidaparātu, 4384 spārnotās raķetes, 30 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 81 224 automobiļus un autocisternas, kā arī 4079 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Dronu triecienā Krievijas ostā Novorosijskā bojāta Melnās jūras flotes fregate "Admirālis Esens" – uzbrukumā cietusi kuģa virsbūve un iznīcinātas svarīgas radioelektroniskās sistēmas.

Analītiķi norāda, ka drons trāpījis fregates vidējai virsbūvei. Trieciena rezultātā detonējuši uz tās izvietotie  granātmetēji "PK-10".

Šī eksplozija radījusi nopietnus bojājumus kuģa elektronikai. Cietis radioelektroniskās cīņas komplekss "TK-25", ko izmanto ienaidnieka radaru uztveršanai un  traucējumu radīšanai. Tāpat bojāti mērķu izgaismošanas radari "MR-90 Oreh", kas nodrošina kuģa zenītraķešu vadību lidojuma beigu posmā.

Vienlaikus pētnieki pieļauj, ka drona atlūzas sabojājušas arī kuģa galveno pārskata radaru "Fregat-M2M". Šī sistēma ir atbildīga par gaisa un virsūdens mērķu tālo atklāšanu, kā arī primārās informācijas nodošanu kaujas vadības iekārtām.

Fregate "Admirālis Esens", kas nolaista ūdenī 2014. gada rudenī, ir otrs "Admirāļa Grigoroviča" klases kuģis Krievijas Melnās jūras flotes bruņojumā. Kuģa triecienbruņojuma pamatā ir universālās palaišanas iekārtas, kas spēj vienlaikus nest astoņas spārnotās raķetes "Kalibr" vai "Oniks".

Krievijas armijai pēdējo trīsarpus gadu laikā Ukrainā, neskatoties uz nepārtrauktiem uzbrukumiem, izdevies ieņemt teritoriju, kas ir mazāka par Libānu. Šie minimālie teritoriālie ieguvumi panākti uz milzīgu finansiālu un cilvēkresursu zaudējumu rēķina, atsaucoties uz ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) analītiķu secinājumiem un laikrakstu "The Washington Post".

Eksperti norāda, ka Kremļa paziņojumi par drīzu Doneckas apgabala ieņemšanu ir tikai lielīšanās. Pašlaik okupācijas spēki kontrolē 19,4% Ukrainas teritorijas. No tiem 7% tika ieņemti jau 2014. gadā, bet pilna mēroga iebrukuma kulminācijas brīdī 2022. gadā Krievijas kontrolē bija 26,8% teritorijas. Pēc sekmīgiem Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumiem Krievijas spēki zaudēja kontroli pār plašiem apgabaliem, saglabājot aptuveni 17,9% teritorijas.

Kopš tā laika agresora progress ir bijis minimāls – pusotra gada laikā izdevies ieņemt vēl tikai 1,5% teritorijas, un par šiem ieguvumiem Krievijas diktators Vladimirs Putins samaksājis ar aptuveni miljonu savu pilsoņu dzīvību. ISW analītiķi secina, ka stratēģiskā izgāšanās ir acīmredzama un okupācijas spēki frontē vienkārši sadedzina savus resursus.

Tikmēr Ukrainas spēku darbība pēdējā pusgada laikā vērtējama kā veiksmīgāka. Kopš pagājušā gada rudens Ukrainas aizstāvji sākuši atstumt pretinieku ar lokāliem pretuzbrukumiem. Tiek norādīts, ka novembrī tika atbrīvota Kupjanska, bet pagājušajā mēnesī izdevās atgūt svarīgas pozīcijas Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabalos.

Eksperti uzsver, ka pēdējo sešu mēnešu laikā Ukrainas spēki ik dienu guvuši lielākus panākumus nekā iepriekšējos deviņos mēnešos kopā, atbrīvojot vairāk teritorijas nekā ienaidnieks spēja ieņemt februāra pēdējās divās nedēļās. Būtisku lomu šajos panākumos spēlē Ukrainas izveidotā "dronu siena", kas veiksmīgi neitralizē Krievijas skaitlisko pārspēku. Turklāt Ukraina sākusi tālās darbības rādiusa triecienu kampaņu, izmantojot gan pašmāju ražojuma dronus, gan jaunās spārnotās raķetes.

Krievijas diktators Vladimirs Putins trešdien Maskavā nodevis Ungārijas ārlietu ministram Pēteram Sijārto divus karagūstekņus, kuriem ir gan Ungārijas, gan Ukrainas pilsonība.

Putins apgalvoja, ka abi vīrieši tika piespiedu kārtā mobilizēti dienestam frontē Ukrainā.

"Jūs varat viņus paņemt līdzi," paziņoja Putins, atbildot uz Sijārto lūgumu viņus atbrīvot. Viņš piebilda, ka abiem vīriešiem būtu jādodas atpakaļ uz Budapeštu ar ministra lidmašīnu.

Dienu iepriekš Putins sazvanījās ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, kurš arī bija lūdzis atbrīvot ieslodzītos.

Putins atzinīgi novērtēja Ungārijas nostāju attiecībā uz Krievijas karu pret Ukrainu, nodēvējot to par līdzsvarotu un neatkarīgu pieeju, un norādīja, ka Budapešta kopumā atbalsta konflikta diplomātisku risinājumu.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Orbāna valdība joprojām uztur labas attiecības ar Kremli un vairākkārt mēģinājusi novērst Eiropas Savienības (ES) sankciju piemērošanu Krievijai.

Ungārija turpina pirkt naftu un gāzi no Krievijas, un Putins apliecināja Sijārto, ka Krievija plāno palikt uzticama piegādātāja.

Ungārija pašlaik nesaņem Krievijas jēlnaftu pa cauruļvadu "Družba", kas iet caur Ukrainu, jo tas tika bojāts Krievijas uzbrukumos.

Ukrainas varasiestādes apgalvo, ka cauruļvads tiek remontēts un vēl nav ļāvušas veikt cauruļvada pārbaudi. Ungārija pārmet Ukrainai vilcināšanos atsākt naftas piegādes un minējusi šo jautājumu kā iemeslu, lai bloķētu 90 miljardu eiro lielo ES aizdevumu paketi Ukrainai.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) Hersonā aizturējis precētu pāri - okupācijas spēku kolaboracionistus, kas palīdzēja Krievijas armijai uzbrukt pilsētai.

Hersonā SBU darbinieki atmaskoja vietējo apsargu un viņa sievu, kuri veica uzdevumus Krievijas izlūkdienestu labā. Pāris bija iesaistīts uzbrukumu vadīšanā un pilsētas ieņemšanas veicināšanā. Ukrainas Drošības dienests (SBU) ziņoja par divu Krievijas iebrucēju kolaboracionistu arestu Hersonā. Viņi tika identificēti kā garāžu kooperatīva apsargs un viņa sieva.

Abiem informatoriem ir izvirzītas apsūdzības pēc diviem Ukrainas Kriminālkodeksa pantiem: - 114-2. panta 2. daļa (informācijas par Ukrainas bruņoto spēku pārvietošanu vai izvietošanu kara stāvokļa apstākļos); - 436-2. panta 3. daļa (Krievijas Federācijas bruņotas agresijas attaisnošana un tās dalībnieku slavināšana). Viņiem draud cietumsods līdz astoņiem gadiem ar mantas konfiskāciju.

Krievijas parlamentārieši turpina lietot "Apple" ierīces, laikā, kad paši plaši izplata pret Rietumiem vērstu propagandu.

Krievijā risinās kuriozs stāsts par Apple. Saskaņā ar lielāko Krievijas mediju ziņām, vairākiem Valsts domes deputātiem ir bloķēti viņu personīgie Apple ID konti. Parlamentārieši par problēmu runāja privāti, vēloties palikt anonīmi. Viens no deputātiem saskārās ar ierobežojumu, mēģinot apmaksāt abonementu, savukārt cits atklāja, ka piekļuve viņa kontam ir bloķēta bez jebkādas rīcības no viņu puses. Turklāt tiek ziņots, ka viņiem visiem ir piemērotas ASV sankcijas, kas varētu būt bijis galvenais faktors.

Krievija turpina pastiprināt dronu uzbrukumus pasažieru vilcieniem un dzelzceļa infrastruktūrai.

Krievijas droni vienas dienas laikā trāpīja diviem pasažieru vilcieniem.

Jau šā gada otrajā pusē Latvija saņems pirmās Vācijas ražotāja "Diehl Defence" pretgaisa aizsardzības sistēmas "IRIS-T". 

Šīs sistēmas šobrīd plaši izmanto Ukrainas bruņotie spēki un salīdzinot ar citām pretgaisa aizsardzības sistēmām vidējā klasē tās trāpījumu īpatsvars pārsniedz 90%, ļaujot atvairīt un neitralizēt arī masveida gaisa uzbrukuma draudus. 

414. atsevišķā bezpilota trieciena aviācijas sistēmu brigādes "Magyar's Birds" drons ietriecas okupantu pretgaisa aizsardzības sistēmā "Tor", kas pārvietojas pa ceļu. Zīmīgi, ka uz tās sēdēja iebrucēji.

Ukrainas uzbrucējs bija vērsts pret Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu Tor, kamēr Krievijas karavīri atradās uz tās.

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets trešdien paudis viedokli, ka Ķīna un Krievija nav aktīvi faktori Vašingtonas lēmumu pieņemšanā attiecībā uz karu pret Irānu.

"Man viņiem nav vēstījuma, un viņi patiesībā šeit nav faktors, un mūsu jautājums nav ar viņiem," preses konferencē paziņoja Hegsets. Viņš piebilda, ka ASV koncentrējas tikai uz to, lai izbeigtu "Irānas kodolieroču ambīcijas".

Krievijai un Ķīnai ir ilgstošas diplomātiskās un tirdzniecības saites ar Irānu, un Krievijai ar Irānu ir arī ciešas militāras saites. Gan Maskava, gan Pekina ir kritizējušas ASV un Izraēlas karu pret Irānu.