Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uz Ukrainu raidījuši piecas ballistiskās raķetes un 241 lidrobotu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 20:20
Ukrainā zvērības pastrādājošā Krievija grasās veidot savu "Nirnbergas tribunālu", lai tiesātu ukraiņu karavīrus

Krievijas spēka struktūras un juristi strādā pie “Nirnbergas tribunāla” analoga izveides, kurā apsūdzēto lomā būšot Ukrainas karavīri, paziņojis bijušais Krievijas premjerministrs, Krievijas Juristu asociācijas priekšsēdētājs Sergejs Stepašins. “Pašlaik mēs pie tā strādājam. Juristu asociācija, protams, Izmeklēšanas komiteja, prokuratūra, jo ir noziegumi. It īpaši tas, kas notika Kurskas apgabalā. Vienkārši slepkavas un sadisti. Tur nav nekādu jautājumu,” viņš paziņoja.

Kur šis tribunāls būs, viņaprāt, ir pāragri runāt, šo jautājumu plānots risināt pēc kara, aci nepamirkšķinot par savējo zvērībām Ukrainā, paziņoja Stepašins, kurš no Krievijas ekspremjeriem asinskāres ziņā atpaliek tikai no odiozā Dmitrija Medvedeva.

“Mediazona” vēsta, ka kopš Krievijas invāzijas tā pastāvīgi tiesā Ukrainas karavīrus un virsniekus, tikai no 2024. gada decembra līdz 2025. gada jūnijam Krievijā tika notiesāti 184 Ukrainas karavīri, kurus okupanti sagūstīja Kurskas apgabalā, kur Ukrainas armija pērn augustā sarīkoja negaidītu iebrukumu Krievijas teritorijā, tur paliekot ilgāk nekā pusgadu un liekot “pasaules otrajai armijai” lūgt ziemeļkorejiešu palīdzību viņu padzīšanai. Daudzi Ukrainas bruņoto spēku karavīri tiek tiesāti otro, bet daži pat trešo reizi. Viņus masveidā spīdzina, faktiski atņemot tiesības uz aizstāvību. Dažiem piespriests nāvessods, kas izraisīja protestus ANO līmenī.

Vakar 19:19
"Kremļa Gebelss" Vladimirs Solovjovs: ES ir nacistiska, teroristiska organizācija, tās vadītāji jālikvidē kā teroristi
Vakar 18:18
Siena Kijivas centrā, kur piestiprinātas to cilvēku fotogrāfijas, kuri atdeva savu dzīvību cīņā pret krievu okupantiem
Vakar 17:17
Pavels: Eiropa var ķerties pie krievu lidrobotu vai lidmašīnu notriekšanas

Čehijas prezidents Petrs Pavels pieļāvis, ka Eiropa sāks asāk reaģēt uz Krievijas provokācijām un var izšķirties par krievu lidrobotu vai lidmašīnu notriekšanu.

Intervijā britu laikrakstam "The Sunday Times" Pavels norādījis, ka Rietumu līderi savu neizlēmību cita starpā demonstrē ar savu nepietiekamo reakciju uz gaisa telpas pārkāpumiem no krievu lidrobotu un lidmašīnu puses.

Maskava redz šīs spraugas Eiropas drošībā un tās izmanto, uzsvēris Čehijas prezidents.

Tajā pašā laikā viņš paudis pārliecību, ka NATO ir nopietns pamatojums, lai dotu daudz stingrāku pretsparu, nekā tas bijis līdz šim.

"Uzskatu, ka gadījumā, ja šie pārkāpumi turpināsies, pienāks brīdis, kad mums būs jāķeras pie stingrākiem pasākumiem, tajā skaitā pie iespējas notriekt krievu lidmašīnu vai lidrobotu. Krievija nepieļautu atkārtotu savas gaisa telpas pārkāpumu, un mums jārīkojas tāpat," uzsvēris Pavels.

Vakar 16:09
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets sola īpašu labvēlību "parauga sabiedrotajiem"

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets sestdien paziņojis, ka NATO dalībvalstis un citi Vašingtonas sabiedrotie, kas paši veic pietiekami lielus ieguldījumus savā aizsardzībā, tajā skaitā Baltijas valstis, var rēķināties ar īpašu Savienoto Valstu labvēlību. Vairāk lasi šeit.

Vakar 15:25
ASV pieprasa Eiropai pašai stiprināt savu aizsardzību; amatpersonas izpildes termiņu sauc par "nereālu"

ASV vēlas, lai Eiropa līdz 2027. gadam pārņemtu galveno lomu NATO parastās aizsardzības kapacitātes nodrošināšanā - sākot no izlūkošanas līdz raķetēm, ceturtdien paziņoja Pentagona amatpersonas Vašingtonā. Šis stingrais termiņš dažām Eiropas amatpersonām šķita nereāls. Vairāk lasi šeit.

Vakar 14:50
Krievijas spēki sabojā dambi pie Harkivas — svarīgu piegādes ceļu Ukrainas karaspēkam
Vakar 14:11
Polijas Ārlietu ministrijā Īlonam Maskam iesaka lidot uz Marsu pēc aicinājuma likvidēt ES
Vakar 12:56
ASV: 2026. gada G20 samitā Dienvidāfrikas vietā piedalīsies Polija

Sagaidāms, ka nākamā gada G20 samitā Dienvidāfrikas vietā piedalīsies Polija, paziņojis ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

Pēc tam, kad Vašingtona nedēļas sākumā pārņēma G20 prezidējošās valsts pienākumus, Rubio ceturtdien apstiprināja, ka Varšava tiks uzaicināta uz 2026. gada samitu, jo Polija ir iekļuvusi starp 20 lielākajām pasaules ekonomikām.

Tikmēr Dienvidāfrika, kas ir G20 dalībvalsts, uz samitu netiks aicināta.

Paziņojumā "Amerika apsveic jauno G20" Rubio norādīja, ka ASV uz samitu uzaicinās "draugus, kaimiņus un partnerus".

"Konkrēti Polija, kas savulaik bija sagūstīta aiz Dzelzs priekškara, taču tagad ir starp 20 pasaules lielākajām ekonomikām, mums pievienosies, lai ieņemtu tai pienākošos vietu G20," norādīja Rubio.

Vakar 12:25
Krievi uz Ukrainu raidījuši piecas ballistiskās raķetes un 241 lidrobotu

Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši trīs hiperskaņas raķetes "Kinžal" un divas ballistiskās raķetes "Iskander", kā arī 241 uzbrukuma lidrobotu "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, uzbrukumam pakļaujot kritiskās infrastruktūras objektus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

175 no krievu lidrobotiem ir notriekti vai padarīti nekaitīgi, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

Notriektas arī divas raķetes "Kinžal" un abas raķetes "Iskander".

Fiksēti 65 lidrobotu trāpījumi 14 apkaimēs.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".