TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti Zaporižjas virzienā pārvieto tehniku un dzīvo spēku

Lukašenko aicina Baltkrievijas drošības spēkus gatavoties potenciālas agresijas atvairīšanai, izmantojot "sauszemes operāciju", minot mācības no nesenajām kaujām Tuvajos Austrumos. Viņš sacīja, ka Baltkrievijai jāņem vērā savs reljefs, moderno ieroču vajadzības un gaisa un raķešu triecienu ierobežojumi.

Igaunijas Ārlietu ministrijas kanclers Jonatans Vseviovs sacīja, ka 9. maija parāde Sarkanajā laukumā radīja "lejupslīdes un izsīkuma" iespaidu.

Pēc viņa teiktā, militārā aprīkojuma trūkums, visticamāk, bija saistīts ar to, ka liela daļa no tā tika iznīcināta Ukrainā, savukārt atlikušo aprīkojumu acīmredzot nebija vērts savākt vienuviet.

"Tas parāda Putina vājumu," sacīja Igaunijas amatpersona.

Vseviovs arī apgalvoja, ka Krievijas rīcība arvien vairāk liecina par nervozitāti, paniku un izmisumu.

Viņš izsmēja koncertu, kas notika Ivangorodā netālu no Igaunijas robežas: "Vai tiešām to tagad dara diža valsts, kas tiecas kļūt par impēriju?"

Pēdējo 24 stundu laikā krievu okupanti ir sākuši uzbrukumus Zaporižjas, Mikolajivas, Dnipropetrovskas un Doņeckas apgabaliem.

Krievijas agresija turpinās, pēdējo 24 stundu laikā Krievijas karaspēks ir uzsācis jaunus uzbrukumus vairākos Ukrainas reģionos, un ziņots par upuriem.

Zaporižjas apgabalā Krievijas uzbrukumu rezultātā gāja bojā viens cilvēks un divi tika ievainoti. Pēdējo 24 stundu laikā 36 reģiona apdzīvotajās vietās reģistrēti 785 triecieni. Krievijas bezpilota lidaparāti un artilērija apšaudīja Zaporižjas apgabalu, Orehivu, Huļajpoli, Kamiševahu un citas pilsētas. Tika bojātas dzīvojamās ēkas, saimniecības ēkas un automašīnas.

Mikolajivas apgabalā okupanti deviņas reizes uzbruka Očakivskas un Kucurubskas kopienām, izmantojot bezpilota lidaparātus (FPV) un bezpilota lidaparātus (Molniya). Cietuši trīs civiliedzīvotāji: precēts pāris 68 un 62 gadus veci no Solončakiem un 19 gadus vecs vīrietis no Ivanivkas. Visi nogādāti slimnīcā vidēji smagā stāvoklī. Tika iznīcinātas četras dzīvojamās ēkas un bojātas četras automašīnas. Baštanskas rajonā Krievijas drons sabojāja poliklīnikas jumtu; cietušo nav. Dnipropetrovskas apgabalā Nikopoles rajonu skāra Krievijas gaisa triecieni, uzbrūkot Marhanetskas un Mirivskas kopienām, iznīcinot saimniecības ēku.

10. maijā Krievijas armijas apšaudē Doneckas apgabalā tika ievainoti četri civiliedzīvotāji.

Ukraina un Vācija uzsāk kopīgu dronu izstrādi un ražošanu ar darbības rādiusu no mazāk nekā 100 km līdz 1500 km, vizītes laikā Kijivā paziņoja Boriss Pistoriuss. 

Vācijas aizsardzības ministrs sacīja, ka tāla darbības rādiusa bezpilota lidaparāti ir ļoti svarīgi, lai atturētu Krievijas uzbrukumus Ukrainas militārajai infrastruktūrai, un, ja tos izmanto plašā mērogā, tie var apspiest un iznīcināt ienaidnieka pretgaisa aizsardzību. Berlīne plāno pievienoties arī Ukrainas "Brave1" platformai.

Vai Kremlis izlems par jaunu mobilizācijas vilni, un vai karā varētu iesaistīties Baltkrievija?

Sarunas starp Ukrainu un Krieviju neuzrāda nekādas progresa pazīmes. Trīs dienu "svinīgais" pamiers vēl neizskatās pēc īsta miera sākuma.

Vai Putins nolems masveidā atkārtoti mobilizēt Krievijas karaspēku, lai mainītu kara gaitu? Vai pastāv draudi no Baltkrievijas puses? Kādi jauni mērķi varētu kļūt par Krievijas triecienu mērķiem?

Mēģinājums panākt lūzumu. Ja sarunas nonāks galīgā strupceļā, Kremlis varētu pāriet uz jaunu kara eskalācijas posmu pret Ukrainu.

Mainās prioritātes. Līdztekus enerģētikas aizsardzības rūpniecības objektiem, gāzes ražošana un degvielas infrastruktūra arvien vairāk kļūst par Krievijas galvenajiem mērķiem.

Mobilizācija Krievijā. Kremlis vēl nav pieņēmis lēmumu par plaša mēroga mobilizāciju, taču šāds scenārijs joprojām ir iespējams un varētu ietvert 2022. gada rudens atkārtošanos.

Baltkrievijas aktivitāte. Lukašenko turpina palīdzēt Krievijai karā, taču tiešie draudi no Baltkrievijas pašlaik tiek vērtēti kā zemi.

Deg benzola un eļļas mucas, un visā pilsētā redzami dūmu stabi. Varas iestādes ziņo, ka situācija tiek kontrolēta un personālam draudu nav.

Eiropas Savienības (ES) ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Kaja Kallasa pirmdien noraidīja Krievijas diktatora Vladimira Putina priekšlikumu par ES pārstāvi sarunās ar Krieviju iecelt bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu, kas pazīstams ar savām tuvajām attiecībām ar Kremli.

"Ja mēs piešķirsim Krievijai tiesības mūsu vārdā iecelt sarunvedi, ziniet, tas nebūtu ļoti gudri," Kallasa sacīja žurnālistiem pirms ES valstu ārlietu ministru tikšanās Briselē.

"Gerhards Šrēders ir bijis augsta līmeņa Krievijas valsts uzņēmumu lobists. Tāpēc ir skaidrs, kādēļ Putins vēlas, lai viņš būtu šī persona, lai faktiski viņš sēdētu abās galda pusēs," teica Kallasa.

Ukraina un Norvēģija sāks kopīgu tāla darbības rādiusa 155 mm artilērijas lādiņu ražošanu, paziņojis prezidents Volodimirs Zelenskis.

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Pentagons atcēla plānoto ASV raķešu izvietošanu Vācijā. "Financial Times" ziņo, ka Pistoriuss dosies uz Vašingtonu, ja viņam izdosies tikties ar Hegsetu.