TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pavirzījušies Volčanskā un cenšas nostiprināties pilsētas drupās

Tā rezultātā tika iznīcinātas Krievijas bruņumašīnas un kājnieki. Video filmējis krievu karavīrs.

Vizītes laikā Indijā Krievijas diktators Vladimirs Putins sniedza interviju vietējiem žurnālistiem. Sarunas laikā viņš saskārās ar vairāk kā vienu neērtu jautājumu. Televīzijas kanāla "India Today" žurnāliste Gita Mohana Kremļa režīma vadītājam tieši pajautāja, kāpēc viņš sācis bombardēt Ukrainas krievvalodīgo iedzīvotāju mājas. Vairāk lasi šeit.

"Mums jāpaliek modriem attiecībā uz pastāvīgajiem Putina un Krievijas draudiem," sacīja Lielbritānijas premjerministrs Stārmers.

Premjerministrs norādīja, ka karš varētu beigties, "ja Krievija vienkārši atkāpsies un pārtrauks savu agresiju".

Viņš piebilda, ka Apvienotā Karaliste turpinās atbalstīt Ukrainu kopā ar saviem sabiedrotajiem, nodrošinot tai visspēcīgāko iespējamo pozīciju gan kaujas laukā, gan nākotnes miera nodrošināšanā.

"Mēs esam panākuši ievērojamu progresu. Ir cerība, ka tuvāko nedēļu laikā būs labas ziņas," par ceļu uz mieru Ukrainā sacīja ASV viceprezidents Venss.

Vienlaikus viņš piebilda: "Krievijas un Ukrainas jautājums ir bijis pastāvīgs vilšanās avots Baltajam namam. Mēs patiešām domājām, ka šis būs visvieglāk atrisināmais karš."

Kāds "pārsteigums". ASV lobē ES valstis, lai tās bloķētu ierosināto 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, ko nodrošina iesaldētie Krievijas aktīvi.

Vašingtona apgalvo, ka līdzekļi būtu jāsaglabā pēckara miera līgumiem ar Maskavu, nevis jāizmanto konflikta pagarināšanai. Vācija un lielākā daļa ES līderu to noraida, nosaucot to par Eiropas lēmumu un solot, ka nauda tiks novirzīta Ukrainai. Beļģija un Ungārija joprojām ir šķēršļi, taču Berlīne spiež Briseli apstiprināt plānu pirms nākamās ES samita.

Daži cilvēki ASV vēlas "gūt zināmu ekonomisku labumu" no iespējamā Krievijas kara pret Ukrainu noregulējuma, norāda Vācijas kanclers Mercs.

Šodien Vācijas kanclers rīkos neplānotu tikšanos ar Beļģijas premjerministru privātu vakariņu formātā, lai apspriestu iespēju izmantot daļu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem "reparāciju aizdevumam/kredītam" Ukrainai.

Šajā sanāksmē piedalīsies arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

"Tas ir genocīds, jo šo bērnu nolaupīšanas galvenais mērķis ir iznīcināt ukraiņu identitāti. Tā ir daļa no stratēģiskiem centieniem noslaucīt Ukrainas valsti no zemes virsas.

Mums ir jāvirzās uz priekšu ar mūsu sankciju likumprojektu, pasludinot Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, un jāstrādā, lai izmantotu iesaldētos aktīvus. Kongresa vadītājiem ir jārīkojas un pēc iespējas ātrāk jānodod šie likumprojekti balsošanai."

Eiropa sāk domāt, ka Kijivai būs jāpiekāpjas teritoriālās jomās, lai izbeigtu karu, ziņo "El Pais".

Rakstā teikts, ka idejai par Ukrainas piekrišanu savu teritoriju zaudēšanai īpaši pretojas Baltijas valstīs un Polijā.

Jaunā ASV Nacionālās drošības stratēģija signalizē par būtiskām pārmaiņām: sarunu ceļā panākta kara Ukrainā izbeigšana tagad ir galvenā prioritāte, kā arī stratēģiskā līdzsvara atjaunošana ar Krieviju. 

NATO tiek aicināta atbrīvoties no sava tēla kā pastāvīgi augošas alianses, un tiek sagaidīts, ka Eiropa pilnībā uzņemsies atbildību par savu aizsardzību. Saskaņā ar Hāgas saistībām visām NATO dalībvalstīm militārajām vajadzībām ir jāiztērē 5% no IKP. Vašingtona kritizē arī vairākas ES valdības par demokrātisko standartu graušanu un miera centienu kavēšanu.

Ukrainas 63. mehanizētās brigādes karaspēks iznīcina Krievijas BTS-4 bruņutraktoru, bruņutransportieri, UAZ "Buhanka", apvidus automašīnas un UAZ Doneckas ass virzienā.