2025. gada 31. maijā, 15:05

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Lavrovs sola "vēsturisko krievu zemju" aneksiju

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Lavrovs ...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 07:14

Minhenes Drošības konferences laikā par kārtību gādās 5000 policistu

Vācija iesaistīs aptuveni 5000 policistu kārtības garantēšanai Minhenes Drošības konferences laikā, tostarp piesaistot papildspēkus no kaimiņvalstīm, trešdien paziņojušas amatpersonas.

Minhenes Drošības konference notiks no 13. līdz 15. februārim. Dalību tajā ir apstiprinājuši 65 pasaules līderi. Pasākumā gaidāma Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedalīšanās, un konferencē pirmoreiz Vācijas kanclera amatā piedalīsies Frīdrihs Mercs. Viesu sarakstā ir arī aptuveni 100 ārlietu un aizsardzības ministri, aptuveni 50 ASV Kongresa locekļi un ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

Konferencē kopumā piedalīsies vairāk nekā 1000 delegātu no 120 valstīm.

Vakar 23:46

Putins arvien vairāk raksturo savu totālo karu pret Ukrainu kā cīņu par "suverenitāti"

Putins arvien vairāk raksturo savu totālo karu pret Ukrainu kā cīņu par "suverenitāti", tomēr ierobežotie teritoriālie ieguvumi, ko Krievija ir sasniegusi kopš 2022. gada, nobāl salīdzinājumā ar satriecošo atkarību no Ķīnas, kas radusies Kremļa agresijas laikā.

Putin has increasingly characterized his all-out war against Ukraine as a struggle for "sovereignty," yet what limited territorial gains Russia has achieved since 2022 pale in significance to the staggering dependence on China that has emerged. https://t.co/9QNDVl9yTm
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 11, 2026

Vakar 23:30

Krievija jau sen ir atteikusies no izlikšanās, ka tā neuzbrūk Ukrainas civiliedzīvotājiem

Tagad tā lepojas ar saviem kara noziegumiem un vēlas nodarīt arvien lielāku ļaunumu ukraiņiem.

Krievijas propagandists Solovjovs: "Mums tā [enerģētikas infrastruktūra] ir jāiznīcina, pilnībā jāpiebeidz. Tāpēc es aicinu visus Ukrainas iedzīvotājus - pametiet lielās pilsētas. Un dzelzceļš ir pilnībā jāiznīcina."

Russia has long given up its pretense that it doesn't attack Ukrainian civilians. Now, it's proud of its war crimes and wants to harm Ukrainians more and more.

Russian propagandist Solovyev:

"We must destroy it [energy infrastructure], finish it off completely. That's why I am… pic.twitter.com/DpHEVOV0Ll
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) February 11, 2026

Vakar 23:17

Kallasa par Krievijas armijas lielumu

"Ukrainas armijas lielums nav problēma, jo tā nav uzbrukusi Krievijai. Krievijas armijas lielums ir problēma visām tās kaimiņvalstīm," paziņoja Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa.

❗️"The size of the Ukrainian army is not a problem, because it has not attacked Russia. The size of the Russian army is a problem for all of its neighbors."

— Kaja Kallas, High Representative of the European Union for Foreign Affairs and Security Policy. pic.twitter.com/MRDN8fku2q
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 11, 2026

Vakar 22:44

Ukrainas aizstāvji saņems Igaunijas uzņēmuma radītos dronus

Igaunijas uzņēmums "KrattWorks" ir izstrādājis izlūkošanas un trieciendronu līniju, ar ko plāno aprīkot Ukrainas karavīrus.

Source: https://t.co/XEMW9UdMyp
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 11, 2026

Vakar 22:37

Ceļš Ukrainas Doneckas apgabalā, kas norobežots ar aizsargtīkliem pret Krievijas droniem

A road in Ukraine’s Donetsk region shielded with protective nets against Russian drones.

📹: denys_khrystov / Instagram pic.twitter.com/wcr9c4cfZ1
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) February 11, 2026

Vakar 22:14

Krievijas sporta ministrs un vietējās olimpiskās komitejas vadītājs nolamā IIHF prezidentu

Krievijas sporta ministrs un tās Olimpiskās komitejas vadītājs Mihails Degtarjovs nolamājis Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) prezidentu Liku Tardifu, viņu vainojot par to, ka Krievijas hokejistu vietā 2026. gada olimpiskajās spēlēs piedalās Francijas izlase. Sava žults deva ar vēstures lekciju tika arī Baltijas valstīm un Polijai par pretošanos agresorvalsts pārstāvju pielaišanai sporta sacensībās. Vairāk lasi šeit.

Vakar 21:40

Lietotāji liek likmes uz to, ka Putins šogada pametīs prezidenta amatu

Putins līdz 2026. gada beigām pametīs Krievijas prezidenta amatu — 11% "Polymarket" lietotāju liek uz to likmes

Šīs likmes nāk no tiem, kas tic iespējamām pārmaiņām, neskatoties uz pašreizējo politisko stabilitāti Krievijā.

Putin Will Leave the Presidency of Russia by the End of 2026 — 11% of Polymarket Users Bet on It

These bets come from those who believe in possible changes, despite the current political stability in Russia. pic.twitter.com/RijABbasHt
— NEXTA (@nexta_tv) February 11, 2026

Vakar 21:26

Vācijā par sensitīvas informācijas piedāvāšanu Ķīnai notiesā amerikāni

Vācijas tiesa trešdien par sensitīvas informācijas piedāvāšanu Ķīnai ASV pilsonim Mārtinam D. piesprieda divus gadus un astoņus mēnešus cietumā, pavēstīja tiesa.

Notiesātais bijis civilais darbuzņēmējs ASV armijas bāzē Vācijā.

Mārtins D. tika tiesāts Koblencas tiesā, un lietas izskatīšana daļēji notika aiz slēgtām durvīm.

Prokurori 2024. gadā apsūdzēja Mārtinu D., ka viņš "vairākas reizes sazinājies ar Ķīnas valdības aģentūrām un piedāvājis nodot Ķīnas izlūkdienestam sensitīvu ASV armijas informāciju".

Vakar 21:17

Harkivas apgabals izsludinājis reģionālu enerģētikas ārkārtas stāvokli

Harkivas apgabals izsludina reģionālu enerģētikas ārkārtas stāvokli nepārtrauktas Krievijas apšaudes dēļ. Varas iestādes lūdz valsts finansējumu — no 2400 līdz 7200 ASV dolāriem par ēku — ģeneratoriem un rezerves barošanas sistēmām, izmantojot "SvitloDim" programmu.

Kharkiv Oblast declares regional energy emergency amid constant Russian shelling. Authorities seek state funding—$2,400 to $7,200 per building—for generators and backup power systems through "SvitloDim" program.https://t.co/rjdWb33TLd pic.twitter.com/S9RPareBw0
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 11, 2026

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".