TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Jaunā populistiskā Čehijas premjerministra Andreja Babiša valdība apsvēra iespēju atcelt iniciatīvu, kur Čehija, izmantojot sabiedroto līdzekļus, iegādājas Ukrainai 155 mm lādiņus no visas pasaules. Tomēr tā atteicās no šiem plāniem, lai nesabojātu attiecības ar ASV, jo Vašingtona bija ieinteresēta turpināt iniciatīvu, kas ir izdevīga Amerikas militārajai rūpniecībai.
Source: https://t.co/grfEo1GHbE
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 17, 2026
Krievijas izlūkdienesta pārstāvis apsolīja aizdomās turētajam 5000 ASV dolāru par IED ievietošanu zem automašīnas, taču aģentam tagad draud 12 gadu cietumsods.
SBU un policijas darbinieki 24 stundu laikā identificēja un aizturēja Krievijas izlūkdienesta aģentu, kurš vakar, 16. februārī, veica teroraktu Odesā. Par to ziņoja Ukrainas Drošības dienesta preses dienests. Saskaņā ar pirmstiesas izmeklēšanu 33 gadus vecais bezdarbnieks nonāca Krievijas okupantu uzmanības centrā, meklējot "vieglu naudu" "Telegram" kanālos. Viņš saņēma detalizētus norādījumus no sava krievu izlūkdienesta pārstāvja par to, kā no viegli pieejamiem materiāliem izgatavot improvizētu spridzekli. Aizdomās turētais, kurš iepriekš bija notiesāts par zādzību, iegādājās spridzeklim paredzētās detaļas datortehnikas veikalos. Pēc tam viņš izmantoja detaļas sprāgstvielu izgatavošanai un aprīkoja ierīci ar mobilo tālruni, kas ļāva viņam to attālināti detonēt. Pēc tam uzbrucējs veica tālāku apkārtnes izlūkošanu un daudzdzīvokļu mājas pagalmā zem apvidus automašīnas apakšas novietoja improvizēto spridzekli.
Latvijas interesēs nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā ir papildu atbalsts ES austrumu robežas valstīm, ņemot vērā drošības izaicinājumus un negatīvo sociālekonomisko ietekmi, ko rada Krievijas un Baltkrievijas agresīvā politika, teikts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ES Eiropas lietu ministru 2026. gada 2.-3. marta neformālajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.
Kiprā gaidāmās ES Eiropas lietu ministru sanāksmes darba kārtībā iekļauti trīs jautājumi - ES daudzgadu budžets 2028.-2034. gadam, ārvalstu informācijas manipulācijas un iejaukšanās novēršana, kā arī ES paplašināšanās.
ĀM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvija ir ieinteresēta arī pietiekami lielā ES daudzgadu budžeta kopapjomā, lai finansētu gan jaunos izaicinājumus, īpaši drošībā un aizsardzībā, gan tradicionālās politikas - kohēziju un lauksaimniecību.
Krievijas ekonomika ir nonākusi kritiskā degradācijas fāzē, no kuras atveseļošanās bez jaunas krīzes kļūst arvien mazāk ticama, raksta "The Economist", salīdzinot Krievijas pašreizējo stāvokli ar tā saukto "nāves zonu" – līmeni, kurā sistēmas izsīkums notiek ātrāk nekā atveseļošanās.
Tas nav pēkšņs sabrukums, bet gan daudz bīstamāks scenārijs. Ekonomika formāli turpina funkcionēt, taču tā pakāpeniski grauj savus pamatus. Sabrukums var nenotikt, taču pilnīgas atveseļošanās iespējas praktiski nepastāv.
ASV Kara pētījumu institūts (ISW) ziņo, ka Krievijas ārlietu ministra vietnieks Galuzins intervijā aģentūrai "TASS" nosaucis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par "neleģitīmu" un izteicis ideju par ANO pārvaldības ieviešanu Ukrainā. ISW šo paziņojumu raksturo kā "Ukrainas suverenitātes un leģitimitātes noraidīšanu". Tā pati ANO, kurā Krievijai ir veto tiesības.
Vienlaikus Kremlis apgalvo, ka Ukrainas pilsoņiem, kuri dzīvo Krievijā, jābūt iespējai piedalīties vēlēšanās, lai gan tieši Maskava ar tā dēvēto "pasportizāciju" piespiež šos cilvēkus atteikties no Ukrainas pilsonības. ISW norāda, ka patiesais šādu paziņojumu mērķis ir masveidīga iejaukšanās vēlēšanu procesā.
Russia wants Ukraine to hold elections — but only if Russia gets to decide who wins.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 16, 2026
ISW reported that Russia's deputy FM Galuzin went on TASS to call Zelenskyy "illegitimate" and float UN governance over Ukraine. ISW called this "a rejection of Ukraine's sovereignty and…
"Bija liela kļūda nesniegt Ukrainai palīdzību agrāk; tas bija jādara 2014. gadā," paziņoja bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Ja NATO būtu apbruņojusi un apmācījusi ukraiņus laikā no 2014. līdz 2022. gadam, viņi tagad varētu kontrolēt lielāku teritoriju un, iespējams, pat būtu novērsuši Krievijas pilna mēroga iebrukumu.
"Sabiedrotie sniedza Ukrainai vēl nebijušu atbalstu, taču lielākā kļūda bija tā, ka agrāk netika sniegts lielāks atbalsts… Vai mēs šodien pieļaujam kļūdas? Es domāju, ka šodien mums ir jādara vairāk."
❗️“It was a great mistake not to provide Ukraine with assistance earlier; this should have been done in 2014,” — former NATO Secretary General Jens Stoltenberg
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 16, 2026
If NATO had armed and trained Ukrainians between 2014 and 2022, they could now control more territory and perhaps even… pic.twitter.com/hmmj33vM0X
"Berijev" nesen ziņoja par 65 miljonu dolāru zaudējumiem. Ieņēmumi viena gada laikā ir sarukuši par 3,8 reizēm. Rūpnīca ir bombardēta četras reizes. Saistības sasniedz 350 miljonus dolāru. Krievija iesaistījās karā ar mazāk nekā desmit A-50 lidmašīnām un nevar tās aizstāt.
Russia told Beriev to restart A-50 production. Beriev just posted a $65 million loss.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 16, 2026
Revenue collapsed 3.8x in one year. The factory has been bombed four times. Liabilities hit $350 million. Russia entered the war with fewer than ten A-50s, and can't replace them.… pic.twitter.com/l3OnPtzQjm
Pēc tā tīrīšanas varas iestādes piemineklim apkārt uzlika restes.
Brāļi Limjēri bija franču izgudrotāji, pirmie filmu veidotāji. Viņi patentēja sinematogrāfu, kas atšķirībā no Edisona radītā kinetoskopa ļāva filmu skatīšanos vairākiem skatītājiem vienlaikus. Limjēru pirmā privātā filmu rādīšana notika 1895. gadā.
🎪 Ural Absurdity: In Yekaterinburg, a monument to the Lumière brothers was splashed with paint — after cleaning it, authorities put them behind bars. pic.twitter.com/rTFjchxQ0U
— NEXTA (@nexta_tv) February 17, 2026
Ukraina ir guvusi milzīgus panākumus Krievijas agresijas atvairīšanā, taču kara izbeigšanā galveno lomu ir jāuzņemas trešajai pusei.
Ukraina turpina nodarīt nopietnus zaudējumus Krievijai frontes līnijās, taču ar to vēl nepietiek, lai Maskava piekristu izbeigt karu. Šādu viedokli intervijā "Ukrinform" pauda atvaļinātais ASV armijas ģenerālis, bijušais Centrālās pavēlniecības vadītājs un bijušais CIP direktors Deivids Petreuss.
Viņš norāda, ka sarunu laikā Krievija neizrādīja nekādu reālu vēlmi panākt kompromisu. Gluži pretēji, Kremļa pārstāvji pauž maksimālistiskas prasības, kurām Kijiva nekad nepiekritīs. Tomēr Petreuss ir pārliecināts, ka pienāks brīdis, kad Maskavai būs jāmaina sava nostāja, taču tas notiks tikai ar pastiprinātu ārējo spiedienu.
Ukrainas bruņotie spēki veica triecienus bezpilota lidaparātu vadības centriem Krievijā un Krievijas Tālajos Austrumos. Ukrainas bruņotie spēki Krimā iznīcināja jūras daudzfunkcionālo helikopteru Ka-27 un veica triecienus trim okupācijas spēku bezpilota lidaparātu vadības centriem Krievijas Tālajos Austrumos un Krievijā.
Ukrainas spēki turpina samazināt okupācijas Krievijas armijas kaujas potenciālu. 17. februāra naktī Kamišli ciema tuvumā tika veikts trieciens Ka-27 helikopteram, kā arī trim bezpilota lidaparātu vadības centriem okupētajās teritorijās un Kurskas apgabalā, ziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



