TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm un 102 droniem un droniem imitatoriem, svētdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

87 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 15 trieciendronu trāpījumi 10 vietās, kā arī notriekta drona nokrišana vienā vietā.

Informācija par raķetēm tiek precizēta.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 234 040 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1020 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 605 tankus, 23 950 bruņutransportierus, 36 612 lielgabalus un mīnmetējus, 1624 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1286 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 114 896 bezpilota lidaparātus, 4205 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 75 759 automobiļus un autocisternas, kā arī 4050 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdienas vakarā ieradies Viļņā, lai kopā ar Lietuvas un Polijas prezidentiem svētdien piedalītos 1863.-1864. gada sacelšanās piemiņas pasākumos, vēsta Lietuvas mediji.

Plašsaziņas līdzekļi publicējuši fotoattēlus, kuros redzama Zelenska un viņa dzīvesbiedres Olenas Zelenskas ierašanās Viļņas lidostā.

ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotā ārpolitikas kursa maiņa, lai gan potenciāli vājina Rietumu vienotību, vienlaikus nostāda Krieviju pretī daudz skarbākam un neparedzamākam pretiniekam, secināts laikraksta "The New York Times" (NYT) publikācijā.

Analītiķi norāda, ka Trampa atgriešanās pie aktīvas ārpolitikas veidošanas ievieš nopietnas korekcijas Kremļa stratēģijā. Lai gan Maskava ar interesi vēro Trampa izteikumus, kas apšauba NATO vienotību, tostarp diskusijas ap Grenlandi, ASV merkantilā un uz darījumiem vērstā pieeja, ko balsta milzīgi militārie un ekonomiskie resursi,  Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu nostāda sarežģītā situācijā.

Bijusī ASV Nacionālās drošības padomes pārstāve  Fiona Hila uzskata, ka šis brīdis Kremlim ir "pilns gan ar cerībām, gan briesmām". Pēc viņas domām, Putins gadu desmitiem centies vājināt vienpolāro pasauli, taču globālajā konkurencē "bez noteikumiem" ASV objektīvi pārspēj Krieviju ietekmes mēroga ziņā. Hila brīdina, ka Maskavas problēma varētu būt tajā, ka Tramps mēģinās apspēlēt Putinu, izmantojot viņa paša metodes.

Krievijas tiesas lēmums aizmuguriski piespriest mūža ieslodzījumu Ukrainas Jūras spēku virsniekam par raķešu kreisera "Moskva" nogremdēšanu ir uzskatāms par "juridisku absurdu" un rada bīstamu precedentu, intervijā "The Breakfast Show" paudis militārpolitiskais eksperts Jurijs Fjodorovs.

Komentējot spriedumu Ukrainas Jūras spēku 406. artilērijas brigādes komandierim Andrijam Šubinam, kuru Krievija atzinusi par vainīgu "starptautiskajā terorismā" saistībā ar 2022. gada aprīļa notikumiem, eksperts norādīja uz apsūdzības neloģiskumu.

"Šis spriedums ir sava veida juridiski murgi. Notiek karš, un abu pušu militārpersonas nodara zaudējumus pretiniekam. Tāda ir kara būtība. Nevienam nekad nav ienācis prātā apsūdzēt pretinieka komandierus par zaudējumu nodarīšanu militārajam personālsastāvam kaujas darbību laikā," uzsvēra Fjodorovs.

Eksperts skaidroja, ka kriminālatbildība parasti tiek piemērota par kara noziegumiem – spīdzināšanu, apzinātu civilās infrastruktūras iznīcināšanu vai gūstekņu un civiliedzīvotāju nogalināšanu. Savukārt pretinieka kara kuģa iznīcināšana ir leģitīms militārs mērķis, nevis terorisms.

Fjodorovs arī vērsa uzmanību uz spriedumā pirmo reizi oficiāli minētajiem datiem par zaudējumiem: 20 bojāgājušie, 24 ievainotie un 8 bezvēsts pazudušie. Eksperts norāda uz būtiskām nesakritībām, jo kreisera štata ekipāžai vajadzēja būt ap 700 cilvēku. Pēc kuģa nogrimšanas Sevastopolē ierindā bija redzami tikai aptuveni 150 jūrnieki.

"Rodas jautājums – kur palika pārējie? Atbildes uz to joprojām nav, “ akcentēja eksperts.

Čehijas ražotās vieglās triecienlidmašīnas L-159 varētu ievērojami stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību, jo tās tehniski ir piemērotākas cīņai ar "Shahed" tipa trieciendroniem nekā pilnvērtīgi virsskaņas iznīcinātāji, intervijā "Radio Brīvība" norādījis Odesas brīvprātīgo grupas "Tehnari" līdzdibinātājs un eksperts Genādijs Suldins.

Eksperts skaidro, ka standarta reaktīvo iznīcinātāju galvenā problēma cīņā ar lēni lidojošiem mērķiem ir to pārāk lielais minimālais lidojuma ātrums. Iznīcinātāji nespēj stabili lidot lēnāk par 380–400 kilometriem stundā (km/h), kamēr "Shahed" dronu kreisēšanas ātrums ir ap 210–220 km/h. Tas nozīmē, ka pilots ir spiests veikt bīstamus manevrus un šaut no pārāk liela attāluma, riskējot trāpīt sprādziena šķembās.

Savukārt L-159 lidmašīnu minimālais ātrums ir aptuveni 185 km/h. "Tas nozīmē, ka pie "Shahed" ātruma 210 km/h lidmašīna var mierīgi turēties "astē", droši pietuvoties un metodiski iznīcināt mērķi," norāda Suldins.

Lidmašīnas ir aprīkotas ar 23 milimetru aviācijas lielgabalu GŠ-23L, kas ļauj dronus notriekt ekonomiski izdevīgi, izmantojot lētu munīciju aptuveni 400 metru distancē.

Krievijas okupācijas karaspēka prioritārais uzdevums frontē joprojām ir pilnīga Doneckas apgabala ieņemšana, taču ienaidnieks aktīvi cenšas pārbaudīt Ukrainas aizsardzību arī pie valsts robežas un attīstīt panākumus Zaporižjas virzienā, televīzijas kanāla "Freedom" ēterā paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Jurijs Fedorenko.

Virsnieks norādīja, ka pretinieks cenšas izveidot tā dēvētās "buferzonas". Krievijas spēki manevrē gar valsts robežu Sumu un Harkivas apgabalos, mēģinot "uztaustīt" vājās vietas Ukrainas aizsardzībā. Tas gan neattiecas uz rajoniem, kur pretinieks jau iepriekš šķērsojis robežu un ticis apturēts, piemēram, Vovčanskā un Kupjanskā.

Fedorenko atklāja, ka ienaidnieks izmanto diversijas taktiku – karavīri mēdz pārģērbties civilajā apģērbā vai Ukrainas Bruņoto spēku formās, lai iekļūtu apdzīvotās vietās, paceltu tur Krievijas karogu un to nofotografētu.

"Krievijas propagandai ar to pietiek, lai maldinātu savus cilvēkus un stāstītu, ka nauda, kas tiek tērēta karam pret Ukrainu, un zaudējumi ir attaisnojami, jo ir redzami rezultāti," skaidroja komandieris.

Krievijas karaspēka zaudējumi frontē palielinās, jo bruņotajos spēkos tiek uzņemti zemas kvalitātes rekrūši, tostarp sociāli mazaizsargātas personas un alkoholiķi, intervijā "Radio NV" paudis Krievijas-Ukrainas kara veterāns un bijušais bataljona "Aidar" rotas komandieris Jevgēņijs Dikijs.

Eksperts norāda, ka, lai gan kvantitatīvi Krievija zaudējumus pagaidām spēj kompensēt, pēdējos mēnešos sāk veidoties negatīva bilance. Tomēr galvenā problēma, pēc Dikija domām, ir personālsastāva kvalitātes kritums.

"Viņi faktiski vervē bezpajumtniekus, alkoholiķus un citus, kas gatavi pārdoties par naudu. Taču naudas apjoms un izmaksas samazinās, tāpēc pat šo kategoriju piesaistīt kļūst arvien grūtāk," skaidroja eksperts.

Dikijs uzsver, ka ar šādu kontingentu nav iespējams kompensēt zaudējumus virsnieku, seržantu un tehnisko speciālistu vidū. Tādējādi, pat saglabājot karavīru skaitu, armijas kaujas spējas ar katru mēnesi samazinās.

"Jo zemāka kvalitāte, jo lielāki ir zaudējumi, lai pavirzītos uz priekšu par nosacītu kilometru. Viens kilometrs, ko ieņem profesionāļi, un viens kilometrs, ko ieņem mobilizētie, prasa pilnīgi atšķirīgu kritušo skaitu," atzīmēja eksperts.

Maskava ik mēnesi zaudē aptuveni 20 000 līdz 25 000 karavīru.

Krievijas diktatora Vladimira Putina "pasaules gangstera" tēlam ir dots spēcīgs trieciens, un viņa pēdējā laika retorika kļuvusi negaidīti mīksta, īpaši ņemot vērā klusēšanu par ASV operāciju Venecuēlā, norāda analītiķi.

Britu izdevums "The Economist" akcentē Putina 15. janvāra uzstāšanos, kurā ierastās agresijas vietā skanēja aicinājumi uz sadarbību un starptautisko tiesību ievērošanu.

Īpaši zīmīgi, ka Krievijas līderis savā runā pilnībā ignorēja neseno ASV iebrukumu Venecuēlā un sava sabiedrotā Nikolasa Maduro sagūstīšanu. Tāpat viņš nekomentēja to, ka izgāzusies Krievijas pretgaisa aizsardzība un sagrābti  Krievijas"ēnu flotes" tankkuģi, aso retoriku atstājot ārlietu ministra Sergeja Lavrova ziņā.

Eksperti norāda, ka kontroles zaudēšana pār Venecuēlu – valsti, kas kopš 2000. gada bija stratēģisks Maskavas partneris ieroču tirdzniecībā un sankciju apiešanā, – grauj Putina reputāciju. Ātrā un efektīvā ASV operācija ir parādījusi Krievijas stratēģisko spēju robežas un sagrāvusi mītu par Maskavas "pārākumu eskalācijā".

Cenšoties atgūt ietekmi, Kremlis ir pastiprinājis triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un stingrāk ierobežojis internetu valsts iekšienē, taču stratēģiskā iniciatīva, pēc analītiķu domām, ir zaudēta.

Naktī uz sestdienu, 24. janvāri, Krievijas karaspēks veicis masīvu bezpilota lidaparātu "Shahed" uzbrukumu Harkivai, kā rezultātā bojāta slimnīca, dzemdību nams un bēgļu izmitināšanas kopmītnes, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 11 cilvēki, paziņojis pilsētas mērs Ihors Terehovs.

Uzbrukums sākās neilgi pēc pusnakts. Plkst. 00.12 pilsētas Industriālajā rajonā atskanējis pirmais sprādziens, kam sekojuši vēl vairāki triecieni. Pēc sākotnējās informācijas, šajā rajonā cietušas civilās infrastruktūras ēkas – bēgļu kopmītnes, medicīnas iestāde un dzemdību nams.

Savukārt Nemišļanskas rajonā fiksēts trāpījums privātai dzīvojamajai mājai, kurā pēc trieciena izcēlies ugunsgrēks. Notikuma vietās strādāja Valsts ārkārtas situāciju dienesta vienības un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes. Visiem cietušajiem tika sniegta nepieciešamā palīdzība.

Harkiva teju katru dienu piedzīvo intensīvus Krievijas raķešu, aviācijas un dronu triecienus, kas vērsti pret civilajiem objektiem.