TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti masveidā mīnē Hersonu, metot sprāgstvielas no droniem

Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbrukusi Krievijas Melnās jūras ostai Novorosijskā.

"Telegram" kanāls "Krimskij veter" ziņo, ka raķete, iespējams, trāpījusi pa zenītraķešu kompleksa S-300/400 pozīciju Novorosijskā, kur bāzēts pretgaisa raķešu pulks.

Ir arī ziņas par trāpījumu raķešu "Kalibr" noliktavā.

Turklāt kanāla avoti ziņo par trāpījumu "Černomortransņeftj" naftas terminālim.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 156 400 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.

Pēc bezpilota lidaparātu uzbrukuma Krievijas Melnās jūras ostai Novorosijskā izcēlies plašs ugunsgrēks naftas terminālī.

Sociālajos tīklos tiek ziņots, ka trieciens veikts pa lielu naftas eksporta termināli "Šesharis", kas ir kompānijas "Transņeftj" cauruļvadu galapunkts. Tas ir Krievijas naftas un tās produktu eksportam pa Melno jūru nozīmīgs mezgls.

Vietējo operatīvo štābu dati liecina, ka uzbrukumā tika bojāta naftas noliktava "Šesharis" pārkraušanas kompleksā un piekrastes būves.

Tiek ziņots arī, ka uzbrukumā tika bojāts ostā esošs kuģis un ievainoti trīs apkalpes locekļi. Dažādos pilsētas rajonos nokrita arī bezpilota lidaparātu atlūzas. Tika bojāti vairāki daudzdzīvokļu nami.

Vācijas kanclera Frīdriha Merca valdība plāno liegt ukraiņu bēgļiem, kas nesen ieradušies Vācijā, tiesības uz pamata sociālo pabalstu jeb tā dēvēto pilsoņa naudu.

Likumprojektā, ar kuru ceturtdien iepazinās ziņu aģentūra DPA, ierosināts atcelt tiesības uz šo pabalstu ukraiņiem, kas Vācijā ieradušies pēc 2025. gada 1. aprīļa. Tā vietā viņiem tiktu piešķirti tie paši maksājumi, kas paredzēti patvēruma meklētājiem.

Līdz ar šīm izmaiņām ukraiņiem, kas nesen ieradušies Vācijā, agrāko 563 eiro vietā pienāktos 441 eiro pabalsts vienam cilvēkam mēnesī. Tiesa gan, starpību, visticamāk, kompensēs citi pabalsti.

Merca koalīcija par šo soli vienojās pēc februārī notikušajām parlamenta vēlēšanām. Mērķis ir veicināt Ukrainas bēgļu nodarbinātību un integrēšanos sabiedrībā.

Gaidāms, ka jaunos noteikumus valdība apstiprinās nākamnedēļ.

Oktobrī Vācijā dzīvoja aptuveni 1,26 miljoni Ukrainas kara bēgļu, salīdzinot ar 1,18 miljoniem gadu iepriekš. Pieaugums lielā mērā skaidrojams ar jaunu ukraiņu vīriešu pieplūdumu pēc tam, kad Ukraina augustā atcēla izceļošanas aizliegumu vīriešiem, kas jaunāki par 23 gadiem.

Pašlaik aptuveni 700 000 ukraiņu, tai skaitā 200 000 bērnu, ir tiesības uz "pilsoņa naudu", un 2024. gadā ukraiņiem tika izmaksāti aptuveni 6,3 miljardi eiro.

Saskaņā ar Vācijas Nodarbinātības pētījumu institūta datiem 2024. gada ceturtajā ceturksnī strādāja aptuveni 242 000 bēgļu no Ukrainas.

Pagājušajā gadā 461 000 cilvēku Vācijā saņēma patvēruma meklētāju pabalstu.

Novembra sākumā Indijas galvaspilsētā Ņūdeli ielās izgāja kupls skaits ģimeņu no visas Indijas, kuri pieprasīja varas iestādēm atgriest mājās viņu tuviniekus, kas bija atsaukušies uz Krievijas darba sludinājumiem.

Tuvinieki apgalvoja, ka vīrieši devās uz Krieviju, atsaucoties uz darba sludinājumiem, kas solīja stabilu atalgojumu un drošu darba vidi, tomēr ierodoties Krievijā, viņi tika apmānīti.

Kā norāda tuvinieki, daži no vīriešiem ieradās Krievijā ar studentu vīzām, kur starpnieki lika viņiem parakstīt līgumu krievu valodā, ko viņi nesaprata. Bet pēc tam Indijas pilsoņi tika nosūtīti uz Krievijas uzsāktā kara fronti, kur viņiem lika cīnīties praktiski bez nekādas iepriekšējas apmācības.

"Mans brālis Sonu devās uz Krieviju, lai strādātu par apsargu. Viņam apsolīja, ka viņš netiks vests kara zonas tuvumā. Viņš šiem cilvēkiem uzticējās, jo viņi apliecināja, ka brālis labi nopelnīs un atradīsies drošībā," norāda kāda indieša brālis Vikass. Ģimenes pēdējais kontakts ar Sonu bija 3. septembrī. "Viņš sacīja, ka tiek sūtīts uz frontes līniju un ka viņam drīz tiks konfiscēts telefons," norādīja viņa brālis.

Indija līdz šim apstiprinājusi, ka vismaz 44 tās pilsoņi dienē Krievijas vienībās, kā arī vairāki ir gājuši bojā kaujas laukā. Indijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Randhirs Džaisvals 7. novembra preses konferencē sacīja, ka Indija uztur kontaktus gan ar Krievijas amatpersonām, gan cietušo ģimenēm.

Krievija patlaban saskaras ar nopietnām problēmām karaspēka vervēšanā, jo karš Ukrainā ir ieildzis. Tāpēc tā ir ķērusies pie izmisušu imigrantu iesprostošanas savā kara sistēmā. Eksperti uzskata, ka Krievijas armija frontes līnijās izmanto Indijas pilsoņus kā lielgabalu gaļu.

Polijas prezidents Karols Navrockis aicinājis Polijas Konstitucionālo tiesu aizliegt Komunistisko partiju.

Prezidents apgalvo, ka Polijas Komunistiskā partija, kas oficiāli tika reģistrēta 2002. gadā, pārkāpj Polijas konstitūciju, jo popularizē komunistiskās sistēmas elementus.

Gan partijas mērķi, gan darbība ietver "totalitāras komunisma metodes un praksi" un "paredz vardarbības izmantošanu, lai iegūtu varu un ietekmētu valsts politiku", prasībā norādījis Navrockis.

2020. gadā toreizējais Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro iesniedza Konstitucionālajā tiesā līdzīgu prasību, bet šī gada oktobrī plānotā tiesas sēde tika atlikta uz nenoteiktu laiku, jo Zjobro neieradās. Pašlaik Zjobro atrodas Ungārijā, un Polijas varasiestādes viņu meklē saistībā ar 26 apsūdzībām, tostarp par organizēta noziedzīga grupējuma vadīšanu.

Reaģējot uz Zjobro prasību, Polijas Komunistiskā partija apgalvoja, ka apsūdzības esot nepamatotas. "Argumentācija attiecas tikai uz vēsturiskiem apsvērumiem un mēģina vainot mūsdienu Polijas Komunistisko partiju par visām iepriekšējās sistēmas kļūdām, kas nebija komunisms, bet gan mēģinājums ieviest sociālismu, kura pozitīvā puse bija sociālās reformas," apgalvoja partija.

Saskaņā ar Politisko partiju likumu, ja Konstitucionālā tiesa konstatē, ka politiskās partijas mērķi vai darbība ir pretrunā ar valsts pamatlikumu, tiesa nekavējoties pieņem lēmumu par tās izslēgšanu no partiju reģistra.

Eiropas Savienības (ES) līmenī notiek darbs pie 20. sankciju kārtas, kas fokusēsies uz Krievijas enerģijas eksportu, "ēnu floti" un tās atbalstītājiem, Sankciju koordinācijas padomē ceturtdien pavēstīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Politiķe uzsvērusi, ka sankcijas ir viens no svarīgākajiem spiediena instrumentiem pret Krieviju, lai vājinātu tās spēju finansēt karu un lai tā izbeigtu agresiju pret Ukrainu. Pēc viņas sacītā, dati skaidri parāda sankciju negatīvo ietekmi uz Krievijas ekonomiku, un tās jāturpina stiprināt, lai ierobežotu Krieviju un tās līdzagresorus.

Īpaša uzmanība jāpievērš koordinācijai sankciju piemērošanā pret Krievijas enerģētikas sektoru, finanšu institūcijām, kā arī "ēnu flotes" kuģiem un to atbalstošo infrastruktūru, tostarp apdrošināšanas un apkalpošanas kompānijām, norādīja Braže. Tāpat sankcijas jāvērš pret Baltkrieviju un trešo valstu subjektiem, kuri palīdz apiet sankcijas vai atbalsta agresiju.

Pēc "Kyiv School of Economics" datiem 2025. gadā Krievijas budžeta deficīts prognozēts 70 miljardu ASV dolāru apmērā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas negūtā peļņa no naftas eksporta sasniedz gandrīz 160 miljardus ASV dolāru un uzņēmumi, kas Krievijas budžetā ienes ceturto daļu no ieņēmumiem, esot uz bankrota robežas.

Braže uzskata, ka Latvija ir paraugs citām ES dalībvalstīm sankciju efektīvā ieviešanā. Politiķe uzsvēra, ka sankciju piemērošana ir arī drošības jautājums, jo Latvijai kā ES ārējās robežas valstij kontrolēšana ir nozīmīgs uzdevums. Viņa pateicās Latvijas institūcijām - drošības dienestiem, muitai, robežsardzei un Valsts ieņēmumu dienestam - par sadarbību, kas nodrošina sankciju ievērošanu un novērš to apiešanu.

No visiem sankciju pārkāpumiem, kas atklāti uz Latvijas ārējās robežas, 75% kravu muitas procedūra bija sākta citās ES valstīs. Braže norādīja, ka jautājumi par robežas drošību tiek regulāri pārrunāti ar ES un dalībvalstu kolēģiem, īpašu uzmanību pievēršot ES austrumu robežas stiprināšanai.

Sankciju koordinācijas padomes sēdē par aktualitātēm sankciju izpildē informēja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls un Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes Atbilstības nodrošināšanas daļas vecākais uzraudzības eksperts Artis Aizupietis.

Sankciju koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt to uzraudzības institūciju darbību, kuras ir atbildīgas par starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju izpildi. Sankciju koordinācijas padomi vada Ārlietu ministrijas pārstāvis. Padomes sastāvā ir vairāk nekā 30 valsts un privātā sektora institūciju.

Krievijas karatiesa aizmuguriski piespriedusi aktrisei Janai Trojanovai astoņu gadu cietumsodu apsūdzībās par "naida kurināšanu", "terorisma attaisnošanu" un "ārvalstu aģenta" pienākumu nepildīšanu, ziņo neatkarīgais tīmekļa izdevums "Mediazona".

Aktrisei piespriests arī 250 000 rubļu (aptuveni 2600 eiro) naudassods un aizliegums četrus gadus publicēt ierakstus sociālajos tīklos.

Trojanova pašlaik nedzīvo Krievijā.

Prokuratūra prasīja piemērot Trojanovai deviņu gadu cietumsodu, ziņo "Mediazona".

Krimināllieta pret Trojanovu tika ierosināta saistībā ar viņas 2024. gada jūnijā sniegto interviju izdevumam "Novaja Gazeta Europa". Prokuratūra apgalvoja, ka aktrise šajā intervijā paudusi naidu pret krieviem un aicināja uz vardarbīgu varas maiņu valstī.

"Protams, mēs šodien esam pelnījuši, ka mums sejā kliedz: "Krievi jānokauj, pat bērni". Vai, kā saka ukraiņi: "Labs krievs ir miris krievs"," intervijā sacīja Trojanova.

Trojanovas advokāts tiesā paziņoja, ka aktrise nepiekrīt apsūdzībām, jo viņa intervijā paudusi savu personīgo viedokli un nav aicinājusi uz vardarbību.

Kā norāda "Mediazona", apsūdzības uzturētāji tiesā nepaskaidroja, kas Trojanovas intervijā uzskatāms par "terorisma attaisnošanu". Turklāt vienā no ekspertīzēm tika secināts, ka intervijā nav terorisma attaisnošanas pazīmju.

Trojanova tika apsūdzēta arī pēc panta par izvairīšanos no "ārvalstu aģenta" pienākumu pildīšanas, jo aktrise nav nosūtījusi "ārvalstu aģenta" ziņojumus Tieslietu ministrijai.

Krievijas Tieslietu ministrija 2023. gada beigās pasludināja Trojanovu par "ārvalstu aģentu". 2024. gada vasarā viņa tika iekļauta Krievijas finanšu uzrauga "Rosfinmonitoring" "teroristu un ekstrēmistu" sarakstā.

Aktrise iestājās pret Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un pauda atbalstu opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam, ko diktatora Vladimira Putina režīms 2024. gadā nomērdēja cietumā.

Savstarpēji koordinējot palīdzību, NB8 valstis, kuru vidū ir Latvija, veikušas kopīgas iemaksas NATO visaptverošajā palīdzības mehānismā (PURL), lai nodrošinātu Ukrainai kritiski nepieciešamās militārās iespējas un aprīkojumu un paātrinātu to piegādi, informēja Latvijas Ārlietu ministrijā.

PURL ir operacionāls mehānisms, kas ļauj sabiedrotajiem mērķtiecīgi koncentrēt atbalstu uz Ukrainas steidzamākajām vajadzībām. Ar šo instrumentu finansējums tiek virzīts uz kapacitātēm, kuras visvairāk ietekmē spējas frontē un ilgtermiņa aizsardzību, vienlaikus apliecinot eiroatlantisko solidaritāti un efektīvu sloga dalīšanu.

Saskaņā ar valdības lēmumu Latvija iemaksām PURL paredzējusi 7,2 miljonus eiro. Kopējais NB8 iemaksu apjoms PURL ir aptuveni 500 miljoni ASV dolāru.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis komentēja mobilizācijas paplašināšanas iespēju, norādot, ka šis ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem valstij, armijai un sabiedrībai.

Ukrainas prezidents par to runāja intervijā "Bloomberg".

Atbildot uz žurnālista jautājumu par mobilizācijas palielināšanu īslaicīgu atkāpšanos dēļ frontē, valsts vadītājs paskaidroja: "Personāla jautājums ir visjutīgākais un grūtākais man, karavīriem, tautai, sabiedrībai un mūsu partneriem." Vairāk lasi šeit.