TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Iespējams, Krievijas dronu spēkus komandēs cilvēks bez militāras izglītības, toties ar iesauku "Jura Klozetpods"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija jau iepriekš gatavojas noraidīt Ukrainas vēlēšanu rezultātus, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Pēc izlūkdienestu sniegtās informācijas Maskava pieprasīs balsstiesības Ukrainas pilsoņiem okupētajās teritorijās un Krievijā, bet pēc tam šo faktu izmantos, lai apgalvotu, ka vēlēšanas nav leģitīmas.
Russia is already setting the stage to reject Ukraine's elections, Zelenskyy says. Moscow will demand voting rights for Ukrainians in occupied territories and Russia—then use it to claim the vote is illegitimate, according to intelligence briefing.https://t.co/hZk5tyP2bV pic.twitter.com/VCo1eeRaJz
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 27, 2025
Zelenskis apmeklē Kanādu, lai pirms svētdienas tikšanās ar Trampu Floridā piedalītos stratēģijas apspriedē ar premjerministru Marku Kārniju un Eiropas līderiem. “Mēs apmainīsimies ar informāciju par dokumentiem, ko es apspriedīšu ar ASV prezidentu,” viņš teica žurnālistiem.
Zelenskyy visits Canada for strategy session with PM Mark Carney and European leaders before Sunday's Trump meeting in Florida. "We will exchange those details of the documents that I will discuss with the President of the US," he told journalists.https://t.co/09hxdcs0qI pic.twitter.com/s8MZCyO7jl
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 27, 2025
Bijušo Baltkrievijas drošības struktūru darbinieku organizācijas BELPOL iegūtie slepenie dokumenti, ko analizējis Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, atklāj jaunas munīcijas rūpnīcas būvniecību Baltkrievijā Krievijas armijas vajadzībām, vēsta 360TV Ziņas.
Projekts ar nosaukumu "Učastok" paredz Baltkrievijā gadā saražot gandrīz pusmiljonu artilērijas lādiņu un raķešu. Lai apietu Rietumu sankcijas, Aleksandra Lukašenko režīms šo plānu īsteno īpašā slepenībā, piesaistot tehnoloģijas no Ķīnas un Irānas.
Zīmīgi, ka rūpnīca tiek celta steigā Sluckas rajonā – tieši virs bijušā munīcijas arsenāla drupām, kur būvlaukumā jau fiksēti vairāki bīstami sprādzieni.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs uzsver, ka šis projekts iezīmē būtisku Baltkrievijas ekonomikas militarizāciju. "Baltkrievija daudz aktīvāk militarizē savu valsts ekonomiku un praktiski pakārto to Krievijas militārajām vajadzībām," norāda pētnieks, skaidrojot, ka runa vairs nav tikai par sankciju apiešanu, bet par apzinātu stratēģijas veidošanu.
Viņš akcentē, ka šoreiz Baltkrievijas rīcība ir kvalitatīvi citā līmenī: “Ja iepriekš mēs varējām runāt par atbalstu sankciju apiešanai, tad tagad redzam, ka Baltkrievija aktīvi veido infrastruktūru pilna mēroga militārās munīcijas ražošanai – primāri Krievijas armijas vajadzībām.”
Pēc pētnieka teiktā, šie dokumenti kontrastē ar publiskajiem diplomātiskajiem signāliem. "No vienas puses, redzam žestus par sankciju mīkstināšanu un politisko ieslodzīto atbrīvošanu, bet vienlaikus stratēģiskie dokumenti skaidri rāda – šie plāni nav miermīlīgi. Tie rāda tieši pretējo," skaidro Astukevičs.
Krievijas iedzīvotāju interese par nekustamo īpašumu Eiropā 2025. gadā strauji pieaugusi – gandrīz puse darījumu notiek eirozonas valstīs.
Plašāk lasīt šeit.
Bijušais Lielbritānijas armijas komandieris Ričards Danats aicinājis valdību palielināt aizsardzības izdevumus, brīdinot, ka “nav jēgas no plaša labklājības budžeta, ja mēs nonākam Krievijas varā”.
Plašāk lasīt šeit.
Ukrainas aviācija, pretgaisa aizsardzības vienības un mobilās uguns grupas pārtvēra 503 no 559 lidojošajiem droniem un raķetēm. Tika novērota arī pārtveršana, izmantojot britu pretgaisa aizsardzības sistēmu "Raven".
Ukraine’s aviation, air defense units and mobile fire groups intercepted 503 of 559 incoming drones and missiles. Interceptions using the British Raven air defense system were also observed. pic.twitter.com/sxMQFoen07
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 27, 2025
Krievijas tiesa režisoram Andrejam Kločkovam un producentam Semjonam Vavilovam, kas radījuši satīrisko seriālu par izdomātā Usurijskas mēra Vitālija Naļivkina dēkām, piespriedusi sešus gadus nosacīta cietumsoda, vēsta laikraksts "Kommersant".
Kločkovs un Vavilovs bija apsūdzēti par huligānismu un nelikumīgu sprāgstvielu izgatavošanu.
Prokuratūra viņiem pieprasīja 14 gadus cietumā.
Krimināllieta pret Kločkovu un Vavilovu 2021. gada novembrī tika ierosināta saistībā ar seriāla epizodi "Vitālijs Naļivkins novērsa teroraktu".
Saskaņā ar valsts Nacionālās aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, visas procedūras, kas nepieciešamas, lai izbeigtu Lietuvas dalību līgumā, tika pabeigtas 27. decembrī.
Lēmums ir tieši saistīts ar Krievijas karu pret Ukrainu un pieaugošajiem drošības draudiem reģionā. Viļņas amatpersonas iepriekš tieši paziņoja, ka ar agresīvu kaimiņvalsti blakus savu aizsardzības spēju ierobežošana ir greznība, ko valsts vairs nevar atļauties.
🇱🇹 Lithuania officially withdraws from the Ottawa Convention banning anti-personnel mines
— NEXTA (@nexta_tv) December 27, 2025
According to the country’s Ministry of National Defence, all procedures required to terminate Lithuania’s participation in the treaty were completed on December 27.
The decision is… pic.twitter.com/MwlDVYDIlD
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sestdien pievienosies Trampa un Zelenska telefonsarunai kopā ar citiem Eiropas līderiem dažas stundas pirms viņu tikšanās Floridā 28. decembrī.
European Commission President Ursula von der Leyen will join Saturday's call between Trump and Zelenskyy, along with other European leaders—hours before their Florida meeting on 28 Dec.https://t.co/re1NeJ3kag
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 27, 2025
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko ziņo, ka okupantu uzbrukumā galvaspilsētā nogalināts viens cilvēks un 30 ievainoti.
Aftermath of the strike on the hydroelectric plant in Vyshhorod. In addition, Kyiv Mayor Vitali Klitschko reports one person killed and 30 were wounded in today’s attack on the capital. pic.twitter.com/eZj8W0Ui7D
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 27, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



