TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā ārdās par Beļģijas ministra izteikumiem, ka NATO atbildes triecienā var "nolīdzināt Maskavu ar zemi"

Plānotais ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina samits Budapeštā atcelts, jo Krievija uzstājusi uz savām prasībām Ukrainai, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem diplomātu aprindās.

Lēmums par samita atcelšanu pieņemts pēc ASV un Krievijas vadošo diplomātu saspringtās telefonsarunas.

Atcelšanas iemesls bija tas, ka Maskava nosūtījusi Vašingtonai memorandu ar stingriem nosacījumiem, ko Vašingtona nebija gatava pieņemt.

Doneckas apgabala aktīvo kauju zonās joprojām atrodas 15 700 civiliedzīvotāju, preses brīfingā pavēstīja apgabala kara administrācijas pārstāvis Dmitro Petlins.

"20 kopienās, kas klasificētas kā aktīvo kauju zonas, joprojām atrodas 15 700 civiliedzīvotāju. Par laimi, tur nav bērnu," sacīja Petlins.

Kopš 2022. gada februāra no Ukrainas kontrolētajām apdzīvotajām vietām Doneckas apgabalā evakuēti vairāk nekā 1,31 miljons civiliedzīvotāju, arī vairāk nekā 200 000 bērnu un aptuveni 47 000 cilvēku ar invaliditāti.

Pagājušajā nedēļā Doneckas apgabalu pameta 770 cilvēki.

Ukrainas armija naktī uz piektdienu Krievijā veikusi dronu triecienus enerģētikas objektiem Orlā un Vladimirā, kā arī naftas pārstrādes rūpnīcai Jaroslavļā, vēsta vietējie mediji.

Pēc trieciena Orlas termoelektrocentrālē izcēlies ugunsgrēks, bet pilsētā pazudusi elektrība, vēsta "Telegram" kanāli, atsaucoties uz aculieciniekiem un vietējiem iedzīvotājiem.

Sprādzieni bija dzirdami arī Jaroslavļā pie naftas pārstrādes rūpnīcas "Slavņeftj-JANOS".

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 31. oktobra rītam sasnieguši 1 141 830 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 970 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 310 tankus, 23 519 bruņutransportierus, 34 128 lielgabalus un mīnmetējus, 1533 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1233 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 346 helikopterus, 76 355 bezpilota lidaparātus, 3917 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 66 111 automobiļus un autocisternas, kā arī 3986 specializētās tehnikas vienības.

"[Pretgaisa aizsardzības sistēma] tika radīta laikā, kad lidoja tikai lielas lidmašīnas ar cilvēkiem, un lidoja pietiekami augstu. Tādēļ visvienkāršākais veids, kā to apiet, ir lidot "zem radariem". Šie verķi lido pietiekami zemu. (..) Ar ko viņu notriekt? Mūsu notriekšanas līdzekļi ir lieliski un noteikti to notriektu, taču tie maksā 10 freižu vairāk nekā drons, un to skaits ir ierobežots," skumji nosaka Krievijas dronu ražotāja, pētniecības un ražošanas centra "Uškujņik" ģenerāldirektors Aleksejs Čadajevs. Viņš piebilda, ka Krievija ir milzīga, un to nav iespējams pilnībā aizsargāt no droniem, turklāt ukraiņi tos pastāvīgi pilnveido.

Solovjovs stāsta, ka Rietumi nevar pieveikt Krieviju militāri, tādēļ karo ekonomiski, un atzīst, ka pašreizējos tempos Krievijai nāksies Ukrainā karot vismaz 2-3 gadus.

Pirms invāzijas 2022. gada 24. februārī Krievijas propagandisti vīzdegunīgi stāstīja, ka Ukrainu sakaus 2-3 dienās. "Pacelsim uzaci, un Ukraina sapratīs visu! Ieņemsim Kijivu," propagandistu korī dārdēja Solovjovs.

Pēc apkaunojošās patriekšanas no Kijivas apkaimes 2022. gada aprīļa sākumā, Putins un propagandisti stāstīja, ka atkāpšanās bija "labas gribas žests", bet ļaunie ukraiņi, kā parasti, piekrāpa. Pēc izvākšanās 2022. gada novembrī — krietni pēc tam, kad Hersonu un vēl trīs apgabalus Putins jau ierakstīja Krievijas konstitūcijā, tos nemaz nekontrolējot — no okupētās Hersonas propaganda stāstīja, ka tā ir "atkāpšanās uz izdevīgākām pozīcijām". Zaporižju krievi vispār nav spējuši ieņemt, Hersonu kopš 2022. gada novembra — arī.

ASV ir apstiprinājušas, ka nesamazinās Igaunijā izvietoto karavīru skaitu, paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR viņš teica, ka Vašingtona ir pieņēmusi "nozīmīgu lēmumu" saglabāt savu klātbūtni Igaunijā.

"Attiecībā uz Igaunijā izvietotajiem karavīriem mums ir pozitīvs lēmums - ASV ir informējušas, ka mūsu sadarbība turpināsies kā līdz šim. Esmu arī nosūtījis viņiem ziņu, ka esam gatavi šo sadarbību padziļināt," teica Pevkurs.

Vācijas tiesa ceturtdien atzina trīs Vācijas un Krievijas dubultpilsoņus par vainīgiem spiegošanā Krievijas labā, turklāt trijotnes līderis tika notiesāts arī par sabotāžas aktu plānošanu un karošanu Ukrainā Krievijas pusē.

Minhenes Augstākā reģionālā tiesa bandas līderim piesprieda sešu gadu cietumsodu, bet diviem līdzapsūdzētajiem - nosacītu sešu mēnešu un viena gada cietumsodus.

NATO “nolīdzinās Maskavu ar zemi”, ja Krievija veiks raķešuzbrukumu Briselei, Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens paziņojis intervijā laikrakstam “De Morgen”. Viņa izteikumi izraisījuši histēriju “miermīlīgajā” Krievijā.

Uz žurnālista jautājumu, vai viņš nebaidās, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins varētu veikt raķeštriecienu Briselei, ministrs atteica: "Nē, jo tad viņš uzbruks NATO sirdij. Pēc tam mēs nolīdzināsim Maskavu ar zemi.”

Odiozais Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs uzreiz ierasti diplomātiski nodēvēja ministru par “imbecili” un ierasti miermīlīgi piedraudēja Beļģijai ar “Poseidon” raķeti, kuru pirms tam noreklamēja par “apokalipses ieroci”. Piekrītot kādam “X” lietotājam, kurš ierosināja izmantot Beļģiju kā “Poseidona” testēšanas vietu, viņš piebilda: “Tad Beļģija izzudīs.”

Vairāk lasiet šeit.

Krievijas Nacionālās gvardes aizmugures vienību locekļi tiek pārcelti uz triecienvienībām netālu no Časivjaras. Ar šo informāciju dalījās "Atesh" aģents, kurš pats nesen bija Nacionālās gvardes loceklis, bet vēlāk pārgāja un pievienojās Ukrainas pretošanās kustībai. Pēc viņa teiktā, nesen visām Nacionālās gvardes vienībām nosūtīta telegramma: steidzami pārvietot aizmugures vienības uz triecienvienībām, teikts "Atesh" publiskajā lapā. Visi no tiem tika norīkoti 72. motorizētajā strēlnieku brigādē, kas izvietota netālu no Časivjaras un cieš lielus zaudējumus.

Sākotnēji Kremlis izmantoja Krievijas Nacionālās gvardes kaujiniekus kā rezerves spēkus aizmugurē, taču lielie zaudējumi piespieda Putinu mest tos kaujā pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem. "Atesh" partizāni aicina citus Nacionālās gvardes locekļus nolikt ieročus un pāriet pie pretošanās kustības. Tikmēr Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi ziņoja, ka 28. oktobra ģeolokācijas kadros redzams, kā Krievijas spēki virzās uz austrumiem no Oleksandro-Kaļinovas 27. oktobra mehanizētā uzbrukuma laikā. 

Krievijas militārais korespondents paziņoja, ka Ukrainas karaspēks veic pretuzbrukumus Kostjantinivkas dienvidaustrumos. Ukrainas mehanizētās brigādes pārstāvis ziņoja, ka Krievijas karaspēks Kostjantinivkā darbojas tikai divu vai trīs cilvēku grupās, un pilsētā nav pietiekami daudz Krievijas karavīru, lai veiktu liela mēroga operācijas. 

Krievijas militārais korespondents, kas saistīts ar Kremli, paziņoja, ka Kostjantinivkā un tās apkārtnē paplašinās strīdīgā "pelēkā zona", un ka Krievijas karaspēks Kostjantinivkā darbojas nelielā skaitā.