TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampam atkal kara turpināšanā vainīgs Zelenskis, nevis Putins
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver iespēju izveidot "miera padomi" pēc Gazas joslas parauga, kas varētu uzraudzīt vienošanās īstenošanu par kara izbeigšanu Ukrainā, vēsta laikraksts "Financial Times".
"Miera padome" ir daļa no miera plāna attiecībā uz Gazas joslu, par kuru panākta vienošanās ar Trampa starpniecību. Šai struktūrai, kuru vadīs pats Tramps, būtu jākoordinē turpmākā Gazas joslas pārvaldība.
Kāda augsta ranga Ukrainas amatpersona, kas piedalās sarunās ar ASV, "Financial Times" pastāstīja, ka "miera padomes" izveide Ukrainai ir "svarīga daļa no priekšlikumiem, kas izstrādāti, lai izbeigtu Krievijas karu".
Saskaņā ar sarunu biedra teikto padomē būtu jāiekļauj Ukrainas, Eiropas, NATO un Krievijas pārstāvji, un tās uzdevums ir garantēt turpmākā miera plāna īstenošanu un uzraudzīt tā ievērošanu.
Trampa administrācija apsver ideju izmantot "miera padomes" shēmu, lai izbeigtu citus konfliktus, tostarp Venecuēlā.
Šis plāns varētu tikt prezentēts Pasaules ekonomikas forumā Davosā, kas notiks nākamnedēļ.
Ukrainas Aizsardzības spēki veikuši triecienu Krievijas munīcijas noliktavai okupētajā Zaporižjas apgabalā, kā arī guvuši apstiprinājumu par nopietniem postījumiem militārajai rūpnīcai Taganrogā, informēja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Munīcijas noliktava piederēja Krievijas 76. desanta trieciendivīzijas apakšvienībai. Armija apstiprinājusi, ka fiksēts trāpījums mērķī, taču precīzi zaudējumu apmēri vēl tiek noskaidroti.
Naktī uz sestdienu Maskavas apgabalā ugunsgrēki izcēlušies elektrības apakšstacijā un ķīmiskajā rūpnīcā, vēsta Krievijas "Telegram" kanāli un vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos.
Incidents noticis Serpuhovā. Tiek ziņots, ka ugunsgrēka rezultātā daļā pilsētas pārtraukta elektroapgāde.
Oficiālas Krievijas amatpersonu informācijas par ugunsgrēku cēloņiem vai cietušajiem pagaidām nav, taču sociālajos tīklos publicētajos kadros redzamas liesmas un dūmi virs industriālajiem objektiem.
Ukrainas aizsardzības spēku pretuzbrukuma laikā Kupjanskā pēdējo nedēļu laikā Krievijas zaudējumi cīņās par pilsētu 27 reizes pārsnieguši Ukrainas zaudējumus, vēsta laikraksts "The Times", atsaucoties uz Lielbritānijas izlūkdienesta datiem.
Laikraksts norāda, ka pagājušajā nedēļā Lielbritānijas amatpersonas tikušas informētas par kritušo attiecību frontē, kas apliecina Ukrainas spēju atkarot teritorijas pret skaitliski pārāku pretinieku.
Tiek ziņots, ka decembra beigās, pirms Ziemassvētkiem, Kupjanskas teritorijā ielenkumā nonākuši līdz pat 200 Krievijas karavīru. Lai gan precīzs nogalināto skaits šajā konkrētajā operācijā netiek precizēts, kopējie Krievijas zaudējumi šajā rajonā pērnā gada laikā lēšami tūkstošos.
"The Times", atsaucoties uz saviem avotiem, arī uzsver – nav redzamas nekādas pazīmes, kas liecinātu par Krievijas diktatora Vladimira Putina gatavību iet uz kompromisiem vai atteikties no savām prasībām attiecībā uz Ukrainu, neskatoties uz milzīgajiem agresorvalsts zaudējumiem un būtiska progresa trūkumu frontē.
Krievijas Aizsardzības ministrija sestdien paziņojusi, ka tās pretgaisa aizsardzības sistēmas aizvadītajā naktī esot pārtvērušas un iznīcinājušas 99 Ukrainas bezpilota lidaparātus.
Lielākā daļa dronu – 47 – esot neitralizēti virs Melnās jūras akvatorijas, apgalvo ministrija.
Tāpat Krievijas puse ziņo, ka 29 droni notriekti virs Belgorodas apgabala, 12 – virs Kurskas apgabala, pa četriem – virs Rostovas un Astrahaņas apgabaliem, divi – virs okupētās Krimas, bet viens – virs Azovas jūras.
Neatkarīga apstiprinājuma Krievijas sniegtajiem skaitļiem un apgalvojumiem par mērķu sasniegšanu vai nodarītajiem postījumiem nav. Ukraina regulāri veic dronu uzbrukumus militāriem un rūpnieciskiem objektiem agresorvalsts teritorijā.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 225 590 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 569 tankus, 23 914 bruņutransportierus, 36 261 lielgabalu un mīnmetēju, 1615 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1278 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 108 605 bezpilota lidaparātus, 4163 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 74 601 automobili un autocisternu, kā arī 4044 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 115 trieciendroniem un droniem imitatoriem, sestdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
96 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti 16 trieciendronu trāpījumi 11 vietās.
Naktī Krievija veica vēl vienu triecienu enerģētikas infrastruktūrai Odesas apgabalā, paziņoja reģiona militārās pārvaldes vadītājs Olehs Kipers.
Pēc viņa teiktā, vienā no objektiem tika reģistrēti bojājumi, izcēlies ugunsgrēks, bojāgājušo un ievainoto nav, notiek seku likvidācija. "Kritiskās infrastruktūras un dzīvības nodrošināšanas objekti strādā normālā režīmā," uzsvēra Kipers.
Polijā četri Ukrainas un viens Krievijas pilsonis ir apsūdzēti diversijās Krievijas labā, paziņoja Polijas Nacionālā prokuratūra.
Pieci vīrieši tiek apsūdzēti diversiju īstenošanā vai organizēšanā ar mērķi nosūtīt pasta sūtījumus ar spridzekļiem uz Lielbritāniju, ASV, Kanādu un citām valstīm. Ja viņus atzīs par vainīgiem, viņiem var draudēt mūža ieslodzījums.
Šīs diversijas bija vērstas pret loģistikas un aviācijas infrastruktūru Krievijas izlūkdienestu uzdevumā, teikts prokuratūras paziņojumā.
Prokuratūra atzīmēja, ka viens no apsūdzētajiem Vladislavs D. plānoja sagatavot sūtījumus ar maskētām degierīcēm un sprāgstvielām un nosūtīt tos uz Lielbritāniju un Poliju.
Cits apsūdzētais Vjačeslavs S. plānoja "diversijas darbības nākotnē", tai skaitā divu testa sūtījumu nosūtīšanu uz ASV un Kanādu.
Trešais apsūdzētais Vladislavs B. ir apsūdzēts sūtījumu saņemšanā, glabāšanā un transportešanā starp Viļņu un Kauņu.
Prokurori paziņoja, ka ir iesnieguši piecus apsūdzības rakstus tiesā, kas tagad nodarbosies ar šo lietu.
Ukrainas armijai trūkst raķešu pretgaisa aizsardzības sistēmām, kas tiek izmantotas uzlidojumu atvairīšanai, piektdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Vairāk lasi šeit.
Vācija paziņojusi, ka nosūtījusi 60 miljonus eiro, lai palīdzētu Ukrainai.
Krievija pēdējos mēnešos katru dienu uzbrūk Ukrainai ar droniem un raķetēm, mērķējot uz enerģētikas infrastruktūru un pārtraucot elektroapgādi ziemas salā. Puse Kijivas palikusi bez apkures laikā, kad temperetūra ārā sasniedz -15 °C.
“Tiks izveidots pastāvīgs koordinācijas štābs, lai risinātu situāciju Kijivā. Kopumā Ukrainas enerģētikas nozarē tiks izsludināts ārkārtējais stāvoklis,” paziņoja Volodimirs Zelenskis.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
