TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute intervijā vācu laikrakstam "Welt am Sonntag" sacīja, ka neredz perspektīvu, ka ASV varētu pamest NATO.

ASV kodolaizsardzība Eiropai netiek apšaubīta, sacīja Rute, raksturojot ASV kodoldrošības lietussargu kā svarīgu drošības garantiju Eiropā un paužot pārliecību, ka tā saglabāsies.

Pēdējās nedēļās ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi raisījuši bažas, ka ASV varētu izstāties no alianses.

Tramps kritizēja, viņaprāt, nepietiekamo NATO partneru atbalstu karam pret Irānu.

Vladimirs Putins neredz reālu izeju no kara ar Ukrainu, tāpēc viņš ķersies pie jaunas eskalācijas Eiropā.

Krievijas diktators Vladimirs Putins Ukrainas kara kontekstā ir nonācis stratēģiskā strupceļā. Tomēr tas varētu palielināt jaunas eskalācijas risku Eiropā, raksta "Washington Post" žurnālists Deivids Ignācijs. Vairāk lasi šeit.

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 219 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 190 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 219 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 150 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 28 trieciendronu trāpījumi 17 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās deviņos apvidos, norādīja Gaisa spēki.

Krievijā Pievolgas reģionā Sizraņā pēc dronu trieciena deg naftas pārstrādes rūpnīca, sestdien vēsta kara monitoringa "Telegram" kanāls "Exilenova+".

Sociālajos medijos ugunsgrēka video publicējuši aculiecinieki.

Sākotnējā analīze liecina, ka ugunsgrēks izcēlies Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcas rezervuāru parka teritorijā.

Šī naftas pārstrādes rūpnīca saņem jēlnaftu no Rietumsibīrijas pa "Transņeftj" maģistrālo cauruļvadu sistēmu.

Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu rezultātā anektētajā Krimā Manganari ragā starp Kazačjas un Kamišovas līčiem deg Krievijas naftas noliktava.

Naktī uz 18. aprīli Ukrainas droni uzbruka Krievijas militārajiem un stratēģiskajiem objektiem anektētajā Krimā. Saskaņā ar sākotnējo informāciju, trieciens tika veikts Sevastopoles ostai un naftas bāzei. Vairāk lasi šeit.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija piektdien atkal uz mēnesi atviegloja Krievijas naftai noteiktās sankcijas, ļaujot Krievijai pārdot jau tankkuģos iekrauto jēlnaftu un naftas produktus.

ASV Finanšu ministrija izsniedza licenci divas dienas pēc finanšu ministra Skota Besenta paziņojuma, ka Krievijas naftai noteikto sankciju atvieglojums netiks atjaunots. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis brīdināja Baltkrievijas de facto vadību, kuru vada neatzīts prezidents Aleksandrs Lukašenko, par sekām, kas rodas, palīdzot Krievijai karā pret Ukrainu. Prezidents to rakstīja savā "Facebook" lapā, komentējot izlūkdienestu ziņojumu, ka Baltkrievija būvē ceļus uz Ukrainas teritoriju un izveido artilērijas pozīcijas.

Ukrainas prezidents deva mājienu, ka Maskava veic jaunu mēģinājumu ievilkt Minsku karā pret Ukrainu. Šajā sakarā prezidents lika iesaistīt atbilstošos kanālus un paziņot Baltkrievijas de facto varas iestādēm par sekāj, ja tās palīdzēs Krievijai. Vairāk lasi šeit.

Kremlim draudzīgais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kas cieta spēcīgu sakāvi valsts parlamenta vēlēšanās, sniedzis savu pirmo interviju, kurā norāda, ka viņa pārstāvētajai partijai "Fidesz" ir jāmainās.

„Tas ir skaidrs zaudējums. Zaudējuma mērogs ir liels,” viņš pauda "Youtube" kanāla „Patriota” tiešraidē . Jāatgādina, ka svētdien notikušajās vēlēšanās opozīcijas līdera Pētera Maģara partija "Tisza" guva izšķirošu uzvaru, iegūstot 138 vietas Ungārijas 199 vietu lielajā parlamentā. Tikmēr "Fidesz" bija jāsamierinās ar 55 vietām.

„Es sajutu sāpes un tukšumu,” viņš teica, piebilstot, ka šobrīd cenšas pārvarēt lielu šoku. "Es domāju, ka mēs uzvarēsim,” viņš atzina, norādot, ka viņš kā partijas līderis uzņemas atbildību par zaudējumu. Tāpat viņš pauda, ka partija nevar vairs darboties tāpat kā līdz šim: "Ir nepieciešama pilnīga atjaunošanās, un tas attiecas ne tikai uz "Fidesz", bet arī uz visu nacionālo pusi [labējās kustības flangu],” viņš pauda.

Tikmēr Ungārijas jaunais premjers Pēters Maģars cēlis trauksmi par aizejošās Orbāna valdības aktivitātēm, norādot, ka valsts varas kabinetos “iekrampējušies” Krievijai draudzīgā Viktora Orbāna valdības pārstāvji veic aizdomīgas darbības.

“Mēs saņemam arvien vairāk ziņojumu par plaša mēroga dokumentu iznīcināšanu dažādās ministrijās, ar tām saistītajās iestādēs un uzņēmumos, kas ir pietuvināti partijai “Fidesz”,” portālā “X” pauda Maģars.

Iepriekš viņš norādīja, ka Orbāna laikā nelikumības pastrādājušie var būt droši – “nāksies pašiem pļaut to, ko sējuši”. Maģars arī atkārtoti atteicies no Ungārijas Valsts policijas piedāvātas apsardzes, sakot, “Paldies vēlreiz policijas šefam, bet man nav par ko baidīties un valsti es plānoju vadīt tā, lai man nebūtu, par ko baidīties arī nākotnē”.

Maģars plāno faktiski stāties amatā maija sākumā un aicināja paātrināt parlamentārās procedūras. Orbāns iepriekš bloķēja ES lēmumu pēc tam, kad tika apturēta Krievijas naftas tranzītu caur "Družba" cauruļvadu. Pēc Maģara teiktā, aizdevuma jautājums varētu tikt atrisināts, tiklīdz būs pabeigti infrastruktūras remontdarbi.

Daudzus cilvēkus līdz asarām aizkustinājis kāda Ukrainas karavīra uzņemts video, ko viņš iemūžinājis frontes līnijā Jehorivkā, kad viņa vienība bija ielenkta un viņš domāja, ka kritīs kaujā.

Vairāk lasi šeit.