TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

"Es dodu rīkojumu mūsu sarunu komandai: neiznīciniet visus šos gadus, neapkaunojiet visu šo cīņu un drosmi, mēs nevaram nodot cilvēkus. Mums jāizcīna katrs vārds. Miera līgumam jābūt spēcīgam," paziņoja Zelenskis.

24. februāra naktī Ukrainas bezpilota sistēmu spēki uzbruka Krievijas raķešu sistēmai "Uragan MLRS", pretgaisa raķešu sistēmai "Buk", pretgaisa aizsardzības lielgabalu un raķešu sistēmai "Pantsir-S1" un radara stacijai "Malachit".

Latvijas sniegtais militārais atbalsts Ukrainai no 2022. līdz 2025. gadam sasniedz ap 665 miljonus eiro, informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.

Militārā palīdzība nepieciešama, lai stiprinātu Ukrainas spējas cīņā par valsts brīvību, neatkarību un teritoriālo integritāti līdz uzvarai pār agresorvalsti Krieviju un taisnīga miera panākšanai, atzīmē AM.

Līdzšinējais aizsardzības nozares atbalsts ietver Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošo ekipējumu, Ukrainas karavīru apmācību, spēju un ekipējuma iegādi no Latvijas militārās industrijas, kā arī iemaksas starptautiskajos Ukrainas atbalsta fondos.

Lielākajā daļā valsts joprojām nav pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas spēj pārtvert ballistiskās raķetes. 80% teritorijas joprojām nav ballistisko raķešu aizsardzības.

Zelenskis norāda, ka viņa iepriekšējie izteikumi par pretgaisa aizsardzību nebija kritika viņa partneriem, bet gan mēģinājums pievērst uzmanību reālajai situācijai.

"Es neteikšu, kur atrodas mūsu "Patriot" sistēmas. Bet 80% mūsu valsts teritorijas nav šādu pretballistisko raķešu sistēmu," paziņoja prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Ukraina turpina meklēt veidus, kā stiprināt savu aizsardzību.

Ukrainas prezidents Zelenskis brīdināja, ka sankcijas pret Baltkrievijas vadītāju Lukašenko ir tikai sākums, jo Ukraina strādā pie to pagarināšanas.

Iemesls ir Baltkrievijas bezpilota lidaparātu retranslācijas, kas palīdz Krievijai koriģēt triecienus pa Ukrainas teritoriju.

Valdība otrdien atbalstīja civilās ekspertes Rudītes Bilsenas dalību Eiropas Savienības (ES) Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā.

Kā norāda Ārlietu ministrija (ĀM), Bilsena darbojas starptautiskajā misijā kopš 2022. gada 1. oktobra. Iepriekš viņa nacionālās drošības komponentes vadītāja vietniece, bet ir izturējusi konkursu un izraudzīta starptautiskajā misijā par nacionālās drošības komponentes vadītāju.

Dalības laiks starptautiskajā misijā noteikts no 2026. gada 1. marta līdz 2027. gada 28. februārim.

Krievijas bruņotie spēki ir sākuši izplatīt pavēles, kas aizliedz Krievijas valsts pārvaldītās ziņojumapmaiņas lietotnes "Max" lietošanu. Šis resurss tiek uzskatīts par pārāk nedrošu, lai tajā glabātu militāros noslēpumus. Pirmais, kas par to ziņoja, bija pazīstamais Z blogeris Iļja Tumanovs ("Fighterbomber"), kurš ir pietuvināts Krievijas Gaisa spēkiem. Vairāk lasi šeit.

Turpinoties Krievijas iesāktajam asiņainajam karam, nedrīkst pieļaut šīs valsts atgriešanos starptautiskajā apritē, otrdien Saeimas ārkārtas sēdē uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Mieriņa norādīja, ka četros gados pasaule nav spējusi apturēt Krievijas sākto karu Ukrainā, kura sekas ir izpostītas dzīves, miljoniem bēgļu un rekordliels upuru skaits. Viņa uzsvēra, ka agresors nav sasniedzis savus mērķus un karš pārvērties asiņainā, ieilgušā konfliktā, kamēr Krievijas režīms turpina to izmantot kā savas ideoloģijas pamatu.

Pēc Mieriņas teiktā, Krievija cenšas atgriezties starptautiskajā apritē, izmantojot kultūru un sportu, bet tas nedrīkst notikt, jo agresora simbolikai un sportistu maršēšanai zem saviem karogiem nav vietas Eiropā. Viņa kritizēja starptautisko organizāciju piekāpību, kas ļāvusi agresorvalsts sportistiem startēt olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs.

Mācītājs Marks Bērnss ir pārliecināts, ka Krievijas noziegumus pret cilvēci nevar attaisnot pat miera sarunu vārdā.

Krievijas rīcību Ukrainā nevar uzskatīt par konvencionālu karu – tā ir apzināta terorakta vēršana pret civiliedzīvotājiem. Šo paziņojumu sniedza ASV prezidenta Donalda Trampa garīgais padomnieks Marks Bērnss. Viņš norādīja, ka Krievijas rīcība sniedzas tālu aiz klasiskās militārās darbības robežām. Viņš minēja regulārus triecienus civilajai infrastruktūrai: slimnīcām, skolām un dzīvojamajiem rajoniem. Šādos uzbrukumos cita starpā iet bojā bērni. Bērnss uzsvēra, ka šī ir apzināta spiediena un iebiedēšanas stratēģija.

Viņš uzsvēra, ka šādas darbības nevar attaisnot pat miera sarunu kontekstā. Viņš uzskata, ka jebkurš diplomātisks process, kurā iesaistīta Ukraina, Krievija un starptautiskie partneri, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, nedrīkst ignorēt kara noziegumus. 

"Krievijas brutalitāte ir ne tikai pārkāpusi robežas. Tā ir aizskārusi cilvēcību. Slimnīcas tika bombardētas, skolas tika bijušas pakļautas uzbrukumiem, bērni tika nogalināti. Tas nav karš — tie ir kara noziegumi," sacīja mācītājs. 

Bērnss arī skaidri norādīja, ka atbalsts Ukrainai ir jāturpina, līdz Krievijas noziedzīgie uzbrukumi civilajām pilsētām beidzas. Viņš uzsvēra, ka šie ir cilvēcības pamatprincipi, ko nevienam pasaulē nevajadzētu aizmirst.