Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē, atbrīvojot simtiem kilometru teritorijas

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi ...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 12:53
Ukrainas bruņotie spēki guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē: atbrīvoti simtiem kilometru teritorijas

Ukrainas bruņotie spēki ir guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē. Saskaņā ar avotiem ir atbrīvoti simtiem kilometru teritorijas, un vēl 120 kvadrātkilometri tie attīrīti.

Ukrainas bruņotie spēki ir virzījušies dienvidu virzienā un pārņēmuši kontroli pār jaunām teritorijām. Par to ziņo avots, kas pārzina situāciju frontē. 2026. gadā Ukrainas spēki ieguva kontroli pār vairāk nekā 100 kvadrātkilometriem teritorijas, un vēl 120 kvadrātkilometri tiek attīrīti. Galvenās kaujas notiek Zaporižjas apgabalā. Ukrainas bruņotie spēki ir atbrīvojuši Lukjaņivskes ciematu un līdz 20 kvadrātkilometriem teritorijas netālu no Stepnohirskas. Cīņas turpinās par Primorski, Plavni un Stepnohirsku. Vairāk lasi šeit.

Šodien 12:33
Ukrainas gaisa desanta spēki divās asīs iebrukuši Krievijas līnijās 10–12 km dziļumā

Ukrainas gaisa desanta spēki divās asīs iebruka Krievijas līnijās 10–12 km dziļumā, atgūstot 400 kvadrātkilometrus. Tas ir pirmais tīrais teritoriālais ieguvums kopš 2024. gada operācijas "Kursk".

Krievijas mērķis bija izveidot buferzonu Dnipropetrovskas apgabalā, lai sāktu pavasara ofensīvu. "Tas bija viņu plāns," sacīja ģenerālmajors Komarenko.

Šis plāns tagad ir sabrucis, un "SpaceX" "Starlink" bloķēšana februārī, kas pasliktināja Krievijas komandvadību un kontroli, palīdzēja paātrināt sabrukumu.

Krievijai joprojām ir 3:1 karaspēka pārsvars. Taču tā vietā, lai sāktu pavasara ofensīvu, tā aizlāpa caurumus un reaģē uz Ukrainas iniciatīvu, kuru tā nebija paredzējusi.

Šodien 12:09
ASV palīdz Eiropai ar Ukrainu, tāpēc tā sagaida NATO atbalstu Hormuza šaurumā, paziņo Tramps

"Daudzos gadījumos NATO valstis — mēs vienmēr esam klāt NATO labā. Mēs palīdzam tām ar Ukrainu. Starp mums ir okeāns. Tas mūs neietekmē, bet mēs palīdzam. Būtu interesanti redzēt, kura valsts mums nepalīdzētu ar tik mazu lietu — vienkārši saglabājot šaurumu atvērtu. Salīdzinot ar to, ko dara ASV, tas ir ļoti maz."

Šodien 11:54
Ukrainas droni uzbrukuši naftas noliktavai Krasnodaras novadā

Naktī uz 16. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Labinskā, Krasnodaras novadā.

Šodien 11:34
Krievijas trieciens Novodņistrovskas HES izraisījis naftas noplūdi Dņestras upē

Krievijas trieciens Ukrainas Novodņistrovskas hidroelektrostacijai ir izraisījis naftas noplūdi Dņestras upē, apdraudot Moldovas ūdensapgādi. Moldovas prezidente Maija Sandu izsludinājusi ārkārtas stāvokli vides jomā.

Šodien 11:11
Satelītattēli apstiprina tiešu trāpījumu cauruļvada estakādei Afipskas naftas pārstrādes rūpnīcā

"CyberBoroshno" 15. martā publicētie satelītattēli apstiprina tiešu trāpījumu cauruļvada estakādei Afipskas naftas pārstrādes rūpnīcā Krasnodarā, izraisot produkta noplūdi. Triecienus AT-22/4 blokā apstiprina vietējo iedzīvotāju videoieraksti.

Šodien 10:50
Donalds Tramps piedraudējis NATO ar "ļoti sliktu nākotni", ja sabiedrotie nepalīdzēs atvērt Hormuza šaurumu

Intervijā laikrakstam "Financial Times" Tramps norādīja, ka Eiropas valstis un Ķīna ir daudz vairāk atkarīgas no naftas no Hormuza šauruma nekā Amerikas Savienotās Valstis, tāpēc tām vajadzētu nodrošināt šo svarīgo jūras ceļu, caur kuru iziet aptuveni 20% no pasaules naftas piegādēm. Pēc viņa teiktā, sabiedrotie varētu nodrošināt pretmīnu kuģus, karakuģus un īpašas vienības, lai palīdzētu cīnīties pret Irānas droniem un jūras mīnām.

Jautāts, vai Krievija palīdz Irānai, sniedzot satelītu datus, lai mērķētu uz Amerikas un Izraēlas pretraķešu aizsardzības vairogiem, Tramps atbildēja: "Es nezinu, vai tā ir taisnība vai nē. Bet varētu arī apgalvot, ka mēs zināmā mērā esam palīdzējuši Ukrainai. Ir grūti pateikt: "Jūs mērķējat uz mums, bet mēs palīdzam Ukrainai. Tāpēc ir grūti pateikt: Ko jūs darāt? Kad mēs darām to pašu."

Šodien 10:28
Krievija veikusi kombinētu uzbrukumu Kijivai

Krievija veikusi kombinētu uzbrukumu Kijivai, izmantojot "Shahed" dronus, ballistiskās raķetes un spārnotās raķetes, kuru mērķis bija elektrostacijas. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca visas četras spārnotās raķetes. "Shahed" trāpīja arī dzīvojamajai ēkai Harkivā, kur ziņo par upuriem.

Šodien 10:07
Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas kompānijām radījuši kolosālus zaudējumus

Ukrainas uzbrukumu dēļ Krievijas naftas kompāniju zaudējumi pārsniedz vienu triljonu rubļu (11,1 miljardu ASV dolāru).

Šodien 09:21
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 279 930

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 279 930 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 760 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 781 tanku, 24 215 bruņutransportierus, 38 457 lielgabalus un mīnmetējus, 1 687 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1333 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 181 153 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 83 624 automobiļus un autocisternas, kā arī 4091 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".