Ja Krievija izsludinās vēl 300 000 līdz 500 000 cilvēku mobilizāciju, tas kļūs par pagrieziena punktu karā, un šis pavērsiens noteikti nebūs par labu Ukrainai.  brīdina Ukrainas parlamenta deputāts Romāns Kostenko.

Politiķis norādīja, ka okupanti visiem spēkiem centīsies atgūt iniciatīvu kaujas laukā.

"Ja viņi paziņos par 300, 400 vai 500 tūkstošu cilvēku mobilizāciju, tas kļūs par lūzuma punktu šajā karā. Un noteikti ne mūsu labā," atzina deputāts.

Kostenko arī uzsvēra, ka pastāv reāli draudi par Krievijas iespējamu taktisko kodolieroču izmantošanu, lai pārrautu Ukrainas aizsardzības priekšējās līnijas. Deputāts skaidroja, ka šāda veida ieroči var radīt postījumus piecu reiz piecu vai desmit reiz desmit kilometru platībā, kas ienaidniekam būtu pilnīgi pietiekami, lai izrāvuma vietā ievestu savus spēkus. Tādēļ Ukrainas Bruņotajiem spēkiem sava aizsardzība jāplāno un jābūvē, rēķinoties ar šādu pavērsienu.

Lielākais izaicinājums Ukrainai pašlaik ir privāto investīciju piesaistīšana, jo ar citu valstu un Eiropas Savienības atbalstu vien nebūs pietiekami, lai nodrošinātu Ukrainas ekonomikas darbu kara laikā un atjaunošanu pēc tā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) biznesa foruma Rīgā diskusijā, kas bija veltīta Ukrainas atjaunošanai, atzina Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko.

Arī ERAB prezidente Odile Reno-Baso uzsvēra, ka tādām institūcijām kā ERAB ir jāturpina investēt Ukrainā, lai papildinātu atbalstu, ko sniedz citu valstu valdības. Tostarp svarīgi ir sekmēt arī Ukrainas finanšu sektora darbu, lai tas tālāk varētu atbalstīt tautsaimniecības nozares.

Vērienīgā degvielas krīze īslaicīgi okupētajā Krimas pussalā, ko izraisījuši Ukrainas spēku efektīvie triecieni pa Krievijas loģistikas ķēdēm un naftas bāzēm, ir strauji pāraugusi pamatpārtikas preču deficītā.

Deficīts vispirms skāris pirmās nepieciešamības preces – no veikalu plauktiem strauji pazūd cukurs, rīsi, griķi, sāls, milti, eļļa un makaroni.

Loģistikas problēmu un iedzīvotāju paniskās iepirkšanās dēļ atsevišķi tirgotāji jau sākuši ieviest stingrus ierobežojumus, nosakot maksimālo preču daudzumu, ko atļauts iegādāties vienam pircējam. Vairāk lasi šeit.

NATO sauszemes spēki sestdien sāka operācijas nolūkā uzlabot aizsardzību ap abām jaunākajām alianses dalībvalstīm, paziņoja alianse.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā abas ziemeļvalstis atteicās no gadu desmitiem ilgās militārās neitralitātes un pievienojās NATO. Somija ir alianses dalībvalsts kopš 2023. gada, Zviedrija - kopš 2024. gada.

Reģions ap abām valstīm, kas ir daļa no NATO ziemeļaustrumu flanga, "ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem un ekoloģiski sarežģītākajiem apgabaliem pasaulē", paziņojumā norādīja ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs, kurš ir NATO Eiropas spēku virspavēlnieks. Vairāk lasi šeit

Sestdien, 6. jūnijā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilnvarnieku valdes gada sanāksmes plenārsesijā, finanšu ministrs Māris Kučinskis uzsvēra nepieciešamību saglabāt nelokāmu starptautisko atbalstu Ukrainai un stiprināt investīcijas tās ekonomiskajā noturībā un atjaunošanā.

Ministrs norādīja, ka ERAB gada sanāksmes norise Rīgā pēc 26 gadu pārtraukuma ir nozīmīgs apliecinājums starptautiskajai sadarbībai laikā, kad pasaulē pieaug ģeopolitiskā spriedze, ekonomiskā nenoteiktība un fragmentācija.

"Mums jāstiprina Ukrainas ekonomikas noturība, jāinvestē cilvēkkapitālā un jāveicina investīcijas arī augsta riska apstākļos. Atjaunošana nav tikai infrastruktūra - tā ir nākotnes veidošana, radot modernāku, spēcīgāku un noturīgāku valsti. Ukrainas drošība ir Eiropas drošība," uzsvēra finanšu ministrs Māris Kučinskis. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas karavīri no "Signum" bataljona uzbrūk Krievijas kājniekiem mežā Limanas virzienā.

Jauni kadri, kuros redzams, kā pretgaisa aizsardzības sistēmas "Pantsir-SMD" tiek uzstādītas uz augstceltnēm Maskavā, izmantojot "Mi-26" helikopterus.

NATO dalībvalstis apsver iespējas samitā Ankarā piešķirt 70 miljardus eiro militārajai palīdzībai Ukrainai, atsaucoties uz NATO diplomātiem, vēsta izdevums "Politico".

Četri diplomāti, kas vēlējās palikt anonīmi, Vācijas pagājušajā mēnesī izplatītajā priekšlikumā būtu iekļauts jauns mehānisms Ukrainas finansējuma pārredzamības palielināšanai. Tas notiek laikā, kad dažas valstis sūdzas, ka to izmaksas atbalstam Kijivai ir nesamērīgi lielas.

"Būtiskākais ir nodrošināt Ankarā stingru apņemšanos turpināt sniegt Ukrainai svarīgu atbalstu ilgtspējīgā un taisnīgākā veidā," pauda piektais NATO augsta ranga diplomāts.

Gadu pēc līguma parakstīšanas par kājnieku kaujas mašīnu "Hunter" piegādi Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) Spānijas uzņēmums "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" ir piegādājis pirmo mašīnu "Patria Latvia" ražotnei, lai Valmierā sāktu kājnieku kaujas mašīnu "Hunter" komplektāciju, informēja "Patria Latvia".

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis norāda, ka kājnieku kaujas mašīnas "Hunter" būtiski stiprinās NBS kaujas spējas, Latvijas drošību un spēju aizsargāt valsti dažādu apdraudējumu gadījumā.

Lietuva ir sākusi sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par iespējamu amerikāņu kodolieroču izvietošanu tās teritorijā.