TEKSTA TIEŠRAIDE. Naftas pārstrāde Krievijā dažu mēnešu laikā samazinājusies par 10%, apgalvo Zelenskis
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
ASV Aizsardzības ministrija otrdien paziņoja, ka samazina ASV armijas brigāžu skaitu Eiropā no četrām līdz trim, atgriežoties pie 2021. gada līmeņa.
Pentagons "ir samazinājis uz Eiropu nosūtīto brigādes kaujas grupu (BCT) kopējo skaitu no četrām līdz trim", teikts Pentagona paziņojumā.
Saskaņā ar ASV Kongresa ziņojumu vienā BCT ir no 4000 līdz 4700 karavīru.
Paziņojumā teikts, ka šīs brigāžu skaita samazināšanas rezultāts ir ASV spēku dislocēšanas Polijā "pagaidu atlikšana".
Naktī uz trešdienu Ukrainas dronu triecienā Krievijā Ņižņijnovgorodas apgabalā cietusi naftas pārstrādes rūpnīca, un tur izraisījies ugunsgrēks, vēsta Krievijas un Ukrainas mediji.
Trieciens veikts naftas pārstrādes rūpnīcai "Lukoil-Ņižegorodņeftjeorgsintez".
Kā var spriest pēc ugunsgrēka fotogrāfiju un video analīzes, rūpnīcā aizdegusies primārā naftas pārstrādes iekārta, vēsta "Telegram" kanāls "Astra".
"Lukoil-Ņižegorodņeftjeorgsintez" ir viena no Krievijas lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām. Tā piegādā degvielu Maskavai un Maskavas apgabalam.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 352 070 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 920 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 943 tankus, 24 586 bruņutransportierus, 42 400 lielgabalus un mīnmetējus, 1795 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1388 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1432 sauszemes bezpilota sistēmas, 301 072 bezpilota lidaparātus, 4632 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 97 868 automobiļus un autocisternas, kā arī 4206 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Karš pret Ukrainu ir ierobežojis Krievijas spējas tuvākajā perspektīvā uzsākt un uzturēt plaša mēroga karu pret NATO, teikts ziņojumā ASV Kongresam, ko sagatavojuši Pentagona, Valsts departamenta un Starptautiskās attīstības aģentūras ģenerālinspektori.
Atbilstoši ASV Aizsardzības izlūkošanas pārvaldes (DIA) vērtējumam, neraugoties uz armijas atjaunošanu un aizsardzības ražošanas pieaugumu, Krievija saskaras ar nopietniem ierobežojumiem kaujas gatavības, loģistikas un personāla apmācības jomā.
Ziņojuma autori uzskata, ka zaudējumi Ukrainā ir palēninājuši arī Krievijas plānus paplašināt savu militāro klātbūtni Arktikā.
Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar vienu raķeti "Iskander-M" un 154 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 131 dronu, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti raķetes un 23 trieciendronu trāpījumi 20 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās sešās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievijas Ģenerālštābs pašlaik aktīvi gatavo operāciju jaunam uzbrukumam no ziemeļiem, brīdinājis Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
Jauna Krievijas karaspēka iebrukuma draudi no Baltkrievijas puses atkal ir pieauguši. Krievijas Ģenerālštābs gatavo šādu operāciju. Par to intervijā "Militarnij" paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis. Vairāk lasi šeit.
Tajā redzams dronu trieciendarbs pret Krievijas personālu, kravas automašīnām, vieglajām automašīnām, antenām, sakaru iekārtām, zemnīcām, patvertnēm, ieročiem ar munīciju un citiem Krievijas aktīviem.
Ukraine’s 15th Army Corps released a combat digest showing strike drone work against Russian personnel, trucks, cars, antennas, communications gear, dugouts, shelters, guns with ammunition and other Russian assets. #Ukraine pic.twitter.com/uKG2AlVyRl
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 19, 2026
Krievijas armija naktī uz trešdienu veikusi triecienu Dnipro pilsētai, nogalinot divus cilvēkus, paziņoja Dnipropetrovskas kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Ganža.
Vēl seši cilvēki tika ievainoti, no kuriem pieci hospitalizēti.
Pēc Ganžas teiktā, trieciens skāris noliktavas ar pārtikas produktiem. Tās no trieciena aizdegās un gandrīz pilnībā izdegušas, liecina viņa publicētās fotogrāfijas.
Krievijas Z propagandas kanāls atzinis, ka gada laikā caur tā frontes iecirkni izgājušas triecienvienību rotas, un neviens no karavīriem nav atgriezies atpakaļ. Karu atbalstošie Krievijas kanāli arvien biežāk fronti raksturo kā "gaļasmašīnu".
Frontē esošais Krievijas Z propagandists un kanāla "БЧ 3" autors atzinis milzīgos triecienvienību zaudējumus frontē. Viņš pastāstīja, ka gada laikā gar viņa kaujas pozīciju uzbrukumā devušās Krievijas triecienvienību rotas un "neviens no viņiem nav atgriezies atpakaļ".
Kanāls ar gandrīz 20 tūkstošiem sekotāju uzbrukumus raksturo kā "ceļu vienā virzienā". Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
