TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi visaptverošu stratēģiju, lai palielinātu atbalstu Eiropas Savienības (ES) austrumu reģioniem, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, pavēstīja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Tajā uzsver, ka šo reģionu labklājības un noturības stiprināšana nenoliedzami apliecina ES solidaritāti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču tas ir arī stratēģisks ieguldījums Eiropas drošībā, konkurētspējā un turpmākajā stabilitātē.

EK norāda, ka hibrīdkarš, migrācijas izmantošana par ieroci, ekonomikas un tirdzniecības traucējumi un demogrāfiskā lejupslīde īpaši skārusi vairākus reģionus deviņās dalībvalstīs - Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā.

Jādara viss, lai nolaupītie ukraiņu bērni atgrieztos mājās un viņu stāsti tiktu sadzirdēti, trešdien, atklājot fotoizstādi "Zaudētā bērnība", akcentēja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Saeimas Preses dienests ziņo, ka fotoizstāde ataino karā nolaupīto Ukrainas bērnu likteņus un viņu atgriešanos mājās. Izstādi kopā ar Mieriņu atklāja arī Ukrainas parlamenta vicespīkere Olena Kondratjuka.

"Šodien no fotogrāfijām uz mums raugās Ukrainas bērni. Tas ir stāsts par to, cik pēkšņi var aprauties bērnība un negaidīti strauji nākas pieaugt. Šajos bērnu skatienos mīt gan klusas sāpes, gan arī dzīvīga cerība, ka karš reiz beigsies, atkal būs iespēja atgriezties skolā, satikt savus tuvākos un turpināt dzīvi," atklājot izstādi, norādīja Mieriņa. Viņa akcentēja, ka ir jādara viss, lai nolaupītie ukraiņu bērni atgrieztos mājās un viņu stāsti tiktu sadzirdēti.

Vācijai tagad vairs nav pretgaisa aizsardzības raķešu, ko dot Ukrainai. Zelenskis saka, ka tam tā nevajadzēja būt: "Bija solījumi par licencēm, bet Amerika galu galā tiem nepiekrita"

Putins uzskata, ka Krievijai ir priekšrocības frontē, un ir gatavs turpināt karu no 18 mēnešiem līdz diviem gadiem, lai iegūtu pilnīgu kontroli pār Donbasu, ziņo laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz Rietumu izlūkdienestu un militārajām amatpersonām.

Saskaņā ar publikācijas sniegto informāciju, Kremlis pieņem, ka laiks strādā Krievijas labā, un nepārtrauktie triecieni Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un pilsētām varētu stiprināt tās pozīcijas karā.

Bulgārijas sauszemes spēki ir saņēmuši pirmo 13 amerikāņu "Stryker" bruņutransportieru partiju

Ukrainas robežvienības "Fēnikss" karavīri iznīcina Krievijas loģistiku uz šosejas netālu no Doneckas vairāk nekā 50 km attālumā no frontes līnijas

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers pēc pirmās trīspusējo Ukrainas, ASV un Krievijas sarunu dienas Ženēvā vēlu vakarā veica telefona zvanu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Stārmers uzsvēra Krievijas uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai aukstākajā ziemā kopš kara sākuma, nosodīja uzbrukumus civiliedzīvotājiem un kopā ar Trampu apsprieda ceļus uz taisnīga un ilgstoša miera sasniegšanu.

"Viņiem ir jāpiešķir tālas darbības rādiusa raķetes. Viņiem ir jāpiešķir patiesi atbilstošas, funkcionālas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tas ir vienīgais, ko Putins sapratīs. Viņš būs spiests slēgt labāku darījumu Ukrainai, ja mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu."

Klintone norādīja, ka Donalda Trampa atteikšanās atbalstīt Ukrainu ir apkaunojoša un pilnīga Rietumu vērtību nodevība.

"Ja viņš (Tramps — red.) domā, ka var dominēt Rietumu puslodē un burtiski nodot Eiropu Putinam, viņš maldās, un eiropiešiem vajadzētu būt pirmajiem, kas to pierāda."

Bijušais Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs intervijā "Associated Press" komentēja 2023. gada pretuzbrukuma neveiksmi, kas notika viņa vadībā. Viņš neveiksmē vainoja prezidentu Volodimiru Zelenski, apgalvojot, ka "Zelenskis un citas amatpersonas nepiešķīra nepieciešamos resursus". 

Šī ofensīva nesasniedza savus izvirzītos mērķus. Pēc viņa teiktā, sākotnējais plāns, kas tika izstrādāts, piedaloties NATO partneriem, paredzēja spēku koncentrēšanu vienā virzienā Zaporižjas apgabalā, kam sekotu virzība uz Azovas jūru. Tomēr, kā atzīmēja Zalužnijs, praksē spēki un līdzekļi tika sadalīti pa vairākiem frontes sektoriem. Tas, viņaprāt, samazināja ofensīvas potenciālu, ļaujot Krievijas karaspēkam iegūt laiku un nostiprināt savu aizsardzību. Vairāk lasi šeit.

Agresorvalsts caur sportu mēģina leģitimizēt savus kara noziegumus, trešdien, tiekoties ar Ukrainas parlamenta Augstākās Radas vicespīkeri Olenu Kondratjuku, paudusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Saeimas Preses dienestā informēja, ka Mieriņa Kondratjukai uzsvērusi, ka ukraiņu sportista, skeletonista Vladislava Heraskeviča, diskvalifikācija olimpiskajās spēlēs un liegums Ukrainas sportistiem izmantot ķiveres ar simbolisku atbalstu ukraiņu tautai izsauca plašu rezonansi un Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmuma nosodījumu Latvijas sabiedrībā.