TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: bumbu triecienos Harkivā 14 ievainotie
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 700 390 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.
Svētdienas vakarā Krievija uz Harkivu palaida divas vadāmās aviācijas bumbas, no kurām viena trāpīja lielveikalam Ševčenkivas rajonā, ievainojot 14 cilvēkus.
Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienesta Galvenais direktorāts Harkivā platformā "Telegram" pavēstīja, ka vienas bumbas trieciens bijis dzīvojamā apkaimē Ševčenkivas rajonā, bojājot daudzdzīvokļu ēkas, automašīnas, lielveikala ēku un citus komerciālus īpašumus.
"Ziemeļkorejas karaspēka klātbūtne Eiropā, tieši pie Ukrainas robežām, ir izraisījusi bažas visā pasaulē," "X" raksta Ukrainas Ārlietu ministrija. "Pārsteidzoši, ka joprojām trūkst izlēmīgas globālas reakcijas. Ir steidzami nepieciešama mūsu partneru konkrēta rīcība, lai novērstu nākamo eskalācijas posmu."
Ķīles Pasaules ekonomikas institūta jaunā pētījumā norādīts, ka militārās palīdzības pārtraukšana Ukrainai Vācijas ekonomikai izmaksātu “ievērojami vairāk” nekā pašreizējā atbalsta līmeņa saglabāšana, raksta "Euromaiden".
Vācija ir otra lielākā militārās palīdzības sniedzēja Ukrainai pasaulē aiz ASV. Prokrieviski noskaņotās galēji kreisās un galēji labējās partijas konsekventi iebilst pret palīdzības sniegšanu, un pat valdošā koalīcija iepriekš ir apsvērusi iespēju samazināt palīdzību budžeta ierobežojumu dēļ.
Pētnieki lēš, ka atbalsta pārtraukšana radītu ievērojami lielākas izmaksas Vācijai: lielākus militāros izdevumus, papildu bēgļu pieplūdumu un tirdzniecības un investīciju zaudējumus ar Ukrainu.
Parlamenta Aizsardzības komitejas sekretārs Romāns Kostenko 2. novembrī paziņoja, ka, viņaprāt, ņemot vērā pašreizējos kaujas apstākļus, ir nepieciešams mobilizēt 500 000 pilsoņu, raksta "The Kyiv Independent".
Ukraina paziņoja, ka tās karaspēks austrumos saskaras ar vienu no spēcīgākajām Krievijas ofensīvām 32 mēnešu ilgā kara laikā, jo Maskavas bruņotie spēki nedēļas nogalē uz Kijevu un citām Ukrainas pilsētām palaida vairāk nekā 160 sprādzienbīstamus uzbrukuma dronus, raksta "The Irish Times".
"Nexta" raksta: “Ja notiks tas, ko mēs sagaidām, un Amerika kļūs par miera atbalstītāju, Eiropa nevarēs palikt kara atbalstītāja,” paziņoja Orbāns.
2. novembrī ukraiņu karavīri atvairīja Krievijas okupantu masveida uzbrukumu, kurā piedalījās 22 bruņumašīnas. Kaujas rezultātā krievi cieta ievērojamus zaudējumus. Ukrainas spēki iznīcināja sešus tankus un deviņas kājnieku kaujas mašīnas, raksta "Euromaiden".
Ukrainas aizsardzības spēki patlaban atvairījuši vienu no intensīvākajām Krievijas ofensīvām operācijām kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma, paziņoja Ukrainas augstākais militārais komandieris Oleksandrs Sīrskis.
Ukraine’s defense forces are currently holding off one of the most intense Russian offensives since the start of the full-scale invasion, according to Ukraine's top military commander, Oleksandr Syrskyi.https://t.co/MX0KVUUR0b
— The New Voice of Ukraine (@NewVoiceUkraine) November 3, 2024
Šobrīd nav priekšnosacījumu sagaidīt jaunu bēgļu vilni no Ukrainas, taču daudz kas būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp Krievijas uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai un situācijas frontē.
Polija ir viena no valstīm, kas pirmā sniedza palīdzīgu roku Ukrainai, uzņemot ukraiņus, kuri bēga no kara. Savukārt daudzi ukraiņi nepalika parādā, saņemto palīdzību kompensējot ar nodokļiem, raksta UNIAN.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".