TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēks piektdienas vakarā ar trieciendronu uzbrucis daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Sumos, nodarot ēkai postījumus, paziņoja Sumu pilsētas militārās administrācijas vadītājs Serhijs Krivošejenko.
Pēc viņa teiktā, trieciens fiksēts ap plkst. 21.30 Sumu Zaričnas rajonā, kur bezpilota lidaparāts trāpījis daudzstāvu dzīvojamā ēkā. Uzbrukuma rezultātā bojāts ēkas jumts, izsisti logi augšējos stāvos un kāpņu telpās.
Saskaņā ar sākotnējo informāciju uzbrukumā izsisti 47 logi un bojāti desmit automobiļi. Ziņu par cietušajiem pagaidām nav.
Kā ziņots, Krievijas spēki pēdējās dienās pastiprinājuši uzbrukumus Ukrainas pilsētām, tostarp naktī uz piektdienu veicot vienu no vērienīgākajiem triecieniem Odesai.
Krievijas ieceltās tiesas okupētajā Krimā 2025. gada pirmajos sešos mēnešos sodījušas vismaz 247 cilvēkus par Ukrainas simbolikas izmantošanu un Krievijas bruņoto spēku kritizēšanu, teikts ANO Cilvēktiesību augstā komisāra biroja monitoringa misijas ziņojumā.
Ziņojumā norādīts, ka Krievijas varasiestādes sistemātiski ierobežo vārda brīvību, piemērojot likumus par tā dēvēto ekstrēmistiskās simbolikas demonstrēšanu un Krievijas armijas diskreditēšanu. No sodītajām personām 38 notiesātas par Ukrainas simbolikas izmantošanu, bet vēl 209 – par Krievijas bruņoto spēku diskreditēšanu.
ANO aicinājusi Krieviju nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu un izbeigt pasākumus, kas vērsti uz Ukrainas identitātes apspiešanu okupētajā Krimā.
Krievijas karaspēks naktī uz piektdienu veicis plašu kombinētu uzbrukumu Odesai un Odesas apgabalam, izmantojot trieciendronus, ballistiskās raķetes “Iskander-M”/KN-23, kā arī aeroballistiskās raķetes H-47M2 “Kinžal”, paziņoja Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība “Dienvidi”.
Kā norādīja pavēlniecībā, naktī uz 13. decembri, sākot no 12. decembra plkst. 19.00, Krievija īstenoja kārtējo kombinēto triecienu pret Ukrainas kritiskās infrastruktūras objektiem, izmantojot bezpilota lidaparātus, kā arī gaisa, jūras un sauszemes bāzes raķetes.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība valsts dienvidos notriekusi vai neitralizējusi deviņas spārnotās raķetes “Kalibr”, četras spārnotās raķetes “Iskander-K” un 165 dažādu tipu bezpilota lidaparātus, tostarp “Shahed”, “Herbera” un citus.
Vienlaikus militārpersonas informēja, ka Odesas apgabals naktī tika apšaudīts arī ar piecām ballistiskajām raķetēm “Iskander-M”/KN-23 un divām aeroballistiskajām raķetēm H-47M2 “Kinžal”. Turklāt iepriekšējā dienā, 12. decembrī, Krievija raidījusi vēl trīs raķetes “Iskander-M”/KN-23 pa reģiona ostu infrastruktūru.
Kā ziņots, naktī uz 13. decembri Krievijas uzbrukumu rezultātā Odesā tika traucēta siltuma, ūdens un elektroapgāde, apturēta pilsētas elektriskā transporta kustība, bet ūdensapgādes punkti pārcelti uz ģeneratoru darbību. Ukrainas amatpersonas uzbrukumu raksturojušas kā vienu no vērienīgākajiem Odesas reģionā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma.
Situācija Siverskas pilsētā Doņeckas apgabalā ir kritiska, un Krievijas spēki fiksēti gandrīz visā pilsētas teritorijā, ziņo Ukrainas mediji, atsaucoties uz avotiem militārajā vadībā un Ukrainas Bruņoto spēku vienībās, kas darbojas šajā frontes sektorā.
Saskaņā ar avotu sniegto informāciju, lai atjaunotu kontroli pār zaudētajām pozīcijām Siverskā, Ukrainas spēkiem būtu nepieciešami papildu rezervisti, taču to pieejamība šobrīd ir neskaidra. Kāds avots Ukrainas militārās vadības struktūrās norādījis, ka pretinieks fiksēts gandrīz visā pilsētā, izņemot teritoriju aiz Bahmutkas upes.
Pēdējo nedēļu laikā Ukrainas spēki Siverskā lielākoties noturējuši pozīcijas ar bezpilota lidaparātu palīdzību, jo Krievijas spēku ieņemtās augstienes uz ziemeļiem no pilsētas būtiski sarežģījušas aizsardzību. Siverska atrodas zemienē, un loģistikas nodrošināšana šajā apvidū kļuvusi ārkārtīgi apgrūtināta, norāda mediji.
Pēc optimistiskākā scenārija, uz 13. decembri frontes līnija Siverskā varētu iet pa Bahmutkas upi, atstājot pilsētas austrumu daļu Krievijas spēku kontrolē, bet rietumu daļā vēl saglabājoties atsevišķām Ukrainas pozīcijām. Pesimistiskākajā vērtējumā visa pilsēta jau varētu būt nonākusi Krievijas kontrolē.
Mediji arī vēsta, ka Krievijas spēki fiksēti uz dienvidiem no Siverskas, tostarp Svjatopokrovskes un Zvanivkas apdzīvotajās vietās.
Ukrainas militārās amatpersonas oficiālus paziņojumus par Siverskas kontroli pagaidām nav sniegušas.
Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma pakāpeniski novājinās, jo Krievija nespēj saražot pietiekamu daudzumu jaunu zenītraķešu, radaru un pašu pretgaisa aizsardzības kompleksu, teikts britu domnīcas Karaliskā vienoto aizsardzības pētījumu institūta (RUSI) jaunākajā ziņojumā.
Analītiķi norāda, ka Krievija joprojām ražo vienas no jaudīgākajām pretgaisa aizsardzības sistēmām pasaulē un tās izvietojusi lielā skaitā. Saskaņā ar RUSI datiem šīs sistēmas pārtver lielāko daļu Ukrainas trieciendronu un raķešu, kas tiek vērstas pret Krievijas infrastruktūru un rūpniecības objektiem.
Tomēr pašreizējie ražošanas apjomi nav pietiekami, lai ilgtermiņā nodrošinātu aizsardzību tik plaša mēroga karā, kādu Krievija īsteno pret Ukrainu.Ziņojumā secināts, ka Krievija patlaban izlieto vairāk pārtvērējraķešu, nekā spēj saražot. RUSI uzsver – ja izdosies traucēt Krievijas spējas paplašināt šo raķešu ražošanu, Ukrainas nodarītais kaitējums Krievijai 2026. gadā varētu būtiski pieaugt, tādējādi pastiprinot starptautisko spiedienu uz Maskavu pārtraukt agresiju pret Ukrainu.
Analītiķi arī norāda, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošana ir kritiski atkarīga no importētas elektronikas. Piegāžu traucējumi būtiski ietekmētu galveno zenītraķešu sistēmu komponentu – tostarp vadības, kontroles un skaitļošanas bloku – izgatavošanu.
Vienlaikus RUSI uzskata par būtiski svarīgu, lai Ukraina turpinātu mērķtiecīgus triecienus pa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošanas objektiem, kas, pēc ekspertu vērtējuma, ir ievainojami šāda veida uzbrukumiem.
Ukraina noteikusi sankcijas pret 656 kuģiem, kas saistīti ar Krievijas tā dēvēto “ēnu floti”, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Pēc viņa teiktā, Kijivas sankcijām pakļautie kuģi kuģo ne tikai zem Krievijas karoga, bet arī zem vairāk nekā 50 citu valstu karogiem, visbiežāk – Gambijas, Sjerraleones, Panamas un Kamerūnas.
Ukrainas varasiestādes norāda, ka šo kuģu īpašnieki un apkalpes atslēguši automātisko identifikācijas sistēmu un izmantojuši shēmas, lai slēptu patieso īpašumtiesību struktūru un kravu izcelsmi.
Kijivā arī uzsvērts, ka ievērojama daļa no kuģiem, pret kuriem Ukraina ieviesusi ierobežojumus, jau iepriekš pakļauti sankcijām no ASV, Lielbritānijas, Eiropas Savienības, Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes puses.
Ukrainas Bruņotie spēki iznīcinājuši pazemes cauruļvadu, ko Krievijas karaspēks izmantoja slepenai iekļūšanai Kupjanskas pilsētā.
Šis maršruts Krievijas spēkiem ļāva nepamanīti uzkrāt dzīvo spēku, apejot Ukrainas aizsardzības uguns kontroli. Cauruļvada iznīcināšanai izmantotas aptuveni trīs tonnas sprāgstvielu.
Vienlaikus Ukrainas spēki 12. decembrī izlauzās līdz Oskilas upei, pārtraucot pretinieka apgādi un atbrīvojot Kondrašivkas un Radkivkas apdzīvotās vietas, kā arī vairākus Kupjanskas ziemeļu rajonus.
Ukrainas armijas korpuss “Hartija” paziņojis, ka sauszemes piekļuve Kupjanskai ir pilnībā bloķēta, savukārt visi izejas punkti no minētā cauruļvada, ko Krievijas spēki izmantoja iekļūšanai pilsētā, atrodas Ukrainas uguns kontrolē.
Krievijas veikto triecienu rezultātā Ukrainā Zaporižjas atomelektrostacija (AES) atkal īslaicīgi zaudējusi ārējo elektroapgādi, bet Odesā un vairākos valsts reģionos notikuši plaši elektroenerģijas padeves pārtraukumi.
Kā informēja Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA), Zaporižjas AES naktī uz sestdienu jau divpadsmito reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uz laiku tika atslēgta no ārējā elektrotīkla karadarbības dēļ.
IAEA norādīja, ka abas elektropārvades līnijas vēlāk izdevies atjaunot. Krievijas kontrolē esošā AES, kas atrodas netālu no frontes līnijas, pašlaik elektroenerģiju neražo, taču tai pastāvīgi nepieciešama ārējā elektroapgāde reaktoru dzesēšanai. Pilnīga atslēgšanās no elektrotīkla gadījumā stacija pāriet uz avārijas dīzeļģeneratoriem, ko starptautiskie eksperti raksturo kā īpaši bīstamu scenāriju.
Vienlaikus Krievija veikusi vienu no spēcīgākajiem pēdējā laika uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Triecienu rezultātā Odesā un Odesas apgabalā notikuši plaši elektroenerģijas padeves pārtraukumi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka uzbrukuma laikā Krievija pret Ukrainu raidījusi vairāk nekā 450 bezpilota lidaparātus un vairāk nekā 30 raķetes. Pēc viņa teiktā, tūkstošiem ģimeņu septiņos Ukrainas reģionos palikušas bez elektroapgādes.
Ukrainas energosistēmas operators apstiprināja, ka ievērojams skaits patērētāju Odesas un Mikolajivas apgabalos ir atslēgti no elektrotīkla. Savukārt Ukrainas kontrolētā Hersonas apgabala daļa, caur kuru iet frontes līnija, palikusi pilnībā bez elektroapgādes.
Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauž bažas, ka ar ASV starpniecībāu tapušais miera plāns var kalpot Krievijai par "Trojas zirgu", ļaujot tai izmantot vienošanās nosacījumus, lai sagatavotos atkārtotam iebrukumam, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz Eiropas amatpersonām.
Aģentūras avoti norāda, ka galvenais satraukuma iemesls ir plānā paredzētā demilitarizētā zona. Pastāv bažas, ka Kremlis šo teritoriju varētu izmantot, lai slepeni izvietotu tur karaspēku. Tāpat amatpersonas brīdina, ka Maskava varētu īstenot hibrīduzbrukumus, lai grautu ASV sniegtās drošības garantijas un radītu priekšnoteikumus jaunai ofensīvai.
Saskaņā ar ASV piedāvāto miera plānu Krima, kā arī Luhanskas un Doneckas apgabali "de facto" tiktu atzīti par Krievijas kontrolētiem. Savukārt Hersonas un Zaporižjas apgabalos frontes līnija tiktu iesaldēta, daļai šo teritoriju paliekot Krievijas pakļautībā.
Eiropas amatpersonas uzsver, ka Krievija varētu ļaunprātīgi izmantot Ukrainas karaspēka atvilkšanu. Tādēļ Eiropas valstu prioritāte tuvākajās nedēļās ir nodrošināt, lai vienošanās par mieru nesaturētu slēptus riskus.
Aģentūra atgādina Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iepriekš pausto nostāju, ka lēmums par iespējamiem teritoriāliem risinājumiem jāpieņem Ukrainas tautai vēlēšanās vai referendumā. Tomēr sarunbiedri aģentūrai norādījuši uz risku, ka Krievija varētu mēģināt iejaukties šajā procesā.
Bijušais Lielbritānijas nacionālās drošības padomnieks Pīters Rikets sarunā ar žurnālistiem atzina, ka eiropiešu bažas par ASV piedāvāto demilitarizēto zonu ir pamatotas. Viņš brīdināja – tiklīdz ASV uzmanība pievērsīsies citiem jautājumiem, Vladimirs Putins varētu "radīt incidentus kā ieganstu" jaunam uzbrukumam. "Tas padarītu pārējo Ukrainas daļu neaizsargātu pret nākamo Krievijas ofensīvu. Tādēļ tas nav tikai tehnisks jautājums, bet gan fundamentāla problēma – gan Ukrainai, gan Eiropas drošībai," uzsvēra Rikets.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



