TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Aizturētais Vācijā dzīvojis vairākus gadus. Viņš tiek turēts aizdomās par videokameru uzstādīšanu Mindenes dzelzceļa stacijā, lai novērotu Ukrainai paredzēto ieroču piegādes. Kameru, kas bija uzstādīta pie apgaismes staba aptuveni piecu metru augstumā, septembra beigās nejauši pamanīja stacijas darbinieks. Kamerai bija pielīmēts dzelzceļa operatora "Deutsche Bahn" logo. Aizturētais bija kravas auto šoferis. Pirms kratīšanas viņš vairākas nedēļas tika novērots, un, iespējams, viņa telefons tika noklausīts, vēsta žurnāls "Der Spiegel". Vairāk lasi šeit.
Divi Ukrainas Mi-8/Mi-17 transporta un uzbrukuma helikopteri ar nevadāmām raķetēm uzbrūk Krievijas pozīcijām.
❗️View from an airplane of the fire at 🇷🇺Tuapse port pic.twitter.com/rBR05H4QJv
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 29, 2026
Naktī uz trešdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 171 uzbrukuma lidrobotu, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 154 no krievu lidrobotiem.
Fiksēti 12 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi desmit apkaimēs. Vēl 12 apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.
Šogad 9. maija parādē Maskavas Sarkanajā laukumā nepiedalīsies kara tehnikas kolonna, otrdien pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija.
"Kājnieku kolonnas sastāvā parādē piedalīsies visu veidu augstāko militāro mācību iestāžu un atsevišķu karaspēka veidu karavīri," teikts ministrijas paziņojumā.
"Militārās tehnikas kolonna" šogad parādē nepiedalīsies, norādīja ministrija. Iemesls ir "patlabanējā operatīvā situācija".
Samazināts arī parādes ilgums un uzaicināto personu skaits.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā šī būs pirmā reize, kad 9. maija parādē Sarkanajā laukumā nepiedalīsies militārās tehnikas kolonna.
Tiesa, parādes aviācijas daļa tomēr notiks, liecina Aizsardzības ministrijas paziņojums.
Ar 9. maija parādi Maskavā tiek atzīmēta tā dēvētā Uzvaras diena, pieminot nacistiskās Vācijas sakāvi.
Permā noticis uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai "Perm" (Maļinovkas rajonā) — galvenajai Transņeftj sistēmas mezgla stacijai, kas atbild par naftas sūknēšanu, uzglabāšanu un sadali pa maģistrālajiem cauruļvadiem. Naftas plūsmas caur objektu virzās uz Permas naftas pārstrādes rūpnīcu, citiem rūpniecības centriem un Krievijas eksporta infrastruktūru.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 328 820 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1180 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 894 tankus, 24 486 bruņutransportierus, 40 825 lielgabalus un mīnmetējus, 1755 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1356 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 262 033 bezpilota lidaparātus, 4579 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 92 231 automobiļus un autocisternas, kā arī 4146 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
ASV un Lielbritānijas partnerības stiprums allaž ticis izmantots, lai stātos pretī kopīgiem pretiniekiem un gādātu par pasaules drošību, un tagad tā ir nepieciešama, lai aizsargātu Ukrainu, otrdien Savienoto Valstu Kongresā sacīja Lielbritānijas karalis Čārlzs III.
"Šodien, spīkera kungs, tāda pati nelokāma apņēmība ir nepieciešama, lai aizsargātu Ukrainu un tās drosmīgo tautu - lai nodrošinātu patiesi taisnīgu un noturīgu mieru," uzsvēra britu monarhs.
Serbijas varasiestādes atcēlušas lēmumu par pilsonības piešķiršanu Čečenijas prokremliskā līdera Ramzana Kadirova māsasdēlam Jakubam Zakrijevam, vēsta serbu medijs "Nedeljnik".
Tas, ka Zakrijevam ir Serbijas pilsonība, rada "draudus sabiedriskajai drošībai", lēmumu juridiski pamatoja varasiestādes.
Lēmumu par pilsonības anulēšanu parakstījis premjerministrs Džuro Macuts.
Par to, ka Zakrijevam piešķirta Serbijas pilsonība, "Nedeljnik" ziņoja sestdien.
Pēc tam šī ziņa plaši izskanēja serbu un krievu medijos.
Zakrijevs savulaik bijis Čečenijas galvaspilsētas Groznijas mērs, kā arī vadījis Čečenijas līdera un valdības administrāciju.
Zakrijevs 2023. gada jūlijā kļuva par nacionalizētā uzņēmuma "Danone Rossija" ģenerāldirektoru.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
