TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins draud Eiropai ar iznīcināšanu, "ja tā uzbruks"

Naktī uz ceturtdienu krievi uz Ukrainu raidījuši divas ballistiskās raķetes "Iskander-M", kā arī 138 uzbrukuma dronus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

114 no krievu droniem ir notriekti vai padarīti nekaitīgi, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

Fiksēti ballistisko raķešu un 24 dronu trāpījumi 14 apkaimēs.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja pieņēmusi rezolūciju, kurā pieprasa Krievijai nodrošināt piespiedu kārtā pārvietoto un deportēto Ukrainas bērnu tūlītēju un drošu atgriešanos bez jebkādiem papildu nosacījumiem.

Rezolūciju atbalstīja 91 valsts, kas piedalījās Ģenerālajā asamblejā, 12 valstis balsoja pret, bet 57 atturējās.

Pret rezolūciju balsoja Baltkrievija, Burkinafaso, Burundi, Eritreja, Irāna, Kuba, Mali, Nigēra, Nikaragva, Sudāna, Ziemeļkoreja, kā arī pati Krievija.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs ceturtdien dosies uz ASV, kur viņam gaidāmas sarunas ar prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu, apstiprinājusi Ukrainas vēstniece Savienotajās Valstīs Olha Stefanišina, ziņo LETA. 

Iepriekš vairāki Rietumvalstu mediji ziņoja, ka Umerovs ceturtdien atkal ieradīsies Floridā, lai kopā ar Vitkofu apspriestu ASV delegācijas un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās rezultātus.

"Rustems Umerovs - delegācijas vadītājs, kam nav cita darba kā vien vest sarunas ar ASV un Eiropas sabiedrotajiem, jau rīt ieradīsies ASV, lai rīkotu otro tikšanos ar delegāciju. Tikai pēc tam mēs varēsim izdarīt secinājumus," sarunā ar Ukrainas sabiedrisko raidorganizāciju "Suspilne" trešdien pavēstīja Stefanišina.

Vērtējot Maskavā notikušās tikšanās rezultātus, viņa atzina, ka "pagaidām sarunās nav panākts pārāk liels progress, taču process turpinās".

Vitkofs, kā arī Trampa znots Džareds Kušners otrdienas vakarā aptuveni piecas stundas Kremlī runāja ar Putinu.

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha izteicies, ka Umerovam vizītes laikā ASV vajadzētu iegūt plašāku informāciju par Vitkofa un Kušnera sarunām ar Krievijas diktatoru.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 177 370 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 396 tankus, 23 685 bruņutransportierus, 34 809 lielgabalus un mīnmetējus, 1556 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 430 lidmašīnas, 347 helikopterus, 86 476 bezpilota lidaparātus, 4024 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 813 automobiļus un autocisternas, kā arī 4012 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka šobrīd pastāv reāla iespēja izbeigt karu, taču, lai to panāktu, ir nepieciešams izdarīt spiedienu uz Krieviju.

Viņš arī informēja, ka tuvākajās dienās tiek gatavota viņa vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

"Iespēja izbeigt karu ir. Vajag izdarīt spiedienu uz Krieviju," uzsvēra Zelenskis.

Vizītes ietvaros Ukrainas prezidentam paredzēta saruna ar ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvjiem.

Ukraina nesaņems Čehijas modernizētos tankus "T-72M4CZ" "nepārvaramu tehnisku problēmu" dēļ, vēsta izdevums "Novinky".

Medijs norāda, ka remontam vai nomaiņai nav pakļauti kritiskie uguns vadības sistēmas komponenti, kā rezultātā tanki faktiski nav derīgi izmantošanai.

Ziņojumā atzīmēts, ka runa ir par modernizētajām kaujas mašīnām. Lēmums par to atjaunošanu tika pieņemts vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, laikā, kad Čehijas bruņotajiem spēkiem nebija pietiekamu līdzekļu jaunas tehnikas iegādei.

ASV prezidents Donalds Tramps paudis pārliecību, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins vēlētos pielikt punktu karadarbībai, šādu viedokli ASV līderis izteicis, atsaucoties uz savu pārstāvju ziņojumiem.

Šāds iespaids pēc nesenās tikšanās ar Putinu radies Trampa īpašajam sūtnim Stīvam Vitkofam un prezidenta znotam Džaredam Kušneram.

"Domāju, ka viņš vēlētos atgriezties pie normālākas dzīves," komentējot savu pārstāvju gūtos iespaidus sarunās ar Kremli, sacīja ASV prezidents.

Krievijas karaspēka veiktā apšaudē Kijivā pilnībā iznīcināts Ukrainas telekanāla STB paviljons, kurā gadiem ilgi tapuši valstī populāri televīzijas projekti.

Trieciena rezultātā ēka pārvērsta drupās. Konkrētajā paviljonā tika filmēti tādi skatītāju iecienīti raidījumi kā "Svērtie un laimīgie" ("Взвешенные и счастливые"), "Viens par visiem" ("Один за всех"), "Par dzīvo" ("За живое"), "Viss būs labi" ("Всё будет хорошо"), kā arī realitātes šova "Vecpuisis" ("Холостяк") pēcšovs.

Neraugoties uz notikušo uzbrukumu un ievērojamajiem postījumiem, televīzijas komanda turpina darbu pie filmēšanas, un projektu dalībnieki turpina savu dalību šovos.

 NATO dalībvalstis trešdien solīja iepirkt ASV bruņojumu vēl simtiem miljonu ASV dolāru vērtībā un nodot to Ukrainai.

Alianses ārlietu ministru sanāksmē Briselē tika apspriesti Vašingtonas centieni izbeigt Krievijas sākto karu pret Ukrainu, taču ASV valsts sekretārs Marko Rubio sanāksmē nepiedalījās.

Sanāksme notika pēc tam, kad ASV sūtņi piecas stundas ilgās sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Maskavā, šķiet, tā arī nepanāca būtisku izrāvienu centienos apturēt karu.

"Miera sarunas turpinās, tas ir labi, bet tajā pašā laikā mums ir jāpārliecinās, ka, kamēr tās notiek, - un mēs neesam pārliecināti, kad tās beigsies -, Ukraina ir visstiprākajā iespējamajā pozīcijā, lai turpinātu cīņu," uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.

Saistībā ar to Vācija, Polija, Norvēģija, Nīderlande un Kanāda paziņoja, ka tās kopā piešķirs vēl aptuveni vienu miljardu dolāru (861 miljons eiro) ASV ieroču iegādei Ukrainas vajadzībām.

"Ukrainai ir jāpaliek stiprai, un mums, sabiedrotajiem vēsturē lielākajā un veiksmīgākajā militārajā aliansē, ir jāpaliek stingriem un apņēmīgiem," norādīja Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide.

Eiropa lielā mērā ir palikusi nomaļus ASV prezidenta Donalda Trampa centienos izbeigt karu, un Rubio prombūtne Briselē tikai varēja pastiprināt šo iespaidu.

ASV valsts sekretāru sanāksmē aizstāja viņa vietnieks.

Vairāki ministri atzina, ka Putins pagaidām, šķiet, nav gatavs piekāpties sarunās ar Vašingtonas pārstāvjiem.

"Prezidentam Putinam vajadzētu izbeigt blefošanu un asinsizliešanu un būt gatavam sēsties pie sarunu galda un atbalstīt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā," izteicās Lielbritānijas ārlietu ministre Iveta Kūpere.

Ministri arī noraidīja Krievijas diktatora apgalvojumus, ka viņš nevēloties karu ar Eiropu, bet esot tam gatavs.

"Tā ir retorika, ko Krievija izmanto, lai mūs iebiedētu, un mums nevajadzētu uztvert šādas runas pārāk nopietni," norādīja Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena.

"Mums kā NATO, kā Eiropai, ir ļoti spēcīgs potenciāls, un mēs ar katru dienu to palielinām," viņa piebilda.

ASV un to sabiedroto izstrādātais mehānisms - Prioritāro Ukrainas prasību saraksts (PURL) - paredz izmantot NATO valstu līdzekļus, lai piegādātu Ukrainai ieročus no ASV krājumiem. Par jauno ASV ieroču piegādes mehānismu tika paziņots jūlija vidū. Piegādes finansē nevis ASV, bet gan citas NATO valstis.

Kijivas Pečerskas rajona tiesa bijušajam Ukrainas premjerministram Mikolam Azarovam aizmuguriski piespriedusi 15 gadu cietumsodu ar visas mantas konfiskāciju, trešdien vēsta Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija "Suspilne".

Azarovu tiesa atzina par vainīgu valsts nodevībā un mēģinājumā vardarbīgi mainīt konstitucionālo iekārtu.

Spriedums pasludināts jau 25. novembrī, bet lietas materiāli publicēti tikai 2. decembrī.

Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem Azarovs ar sava "Telegram" kanāla starpniecību izplatīja Krievijas propagandu, un to viņam palīdzēja darīt divi Ukrainas pilsoņi, kas iepriekš strādāja Kijivas Ševčenkovskas rajona administrācijā. Izmeklēšana uzskata, ka viņi rakstīja, rediģēja un "sūtīja kuratoriem provokatīvus tekstus publicēšanai".

Azarovs bija Ukrainas premjerministrs no 2010. līdz 2014. gadam. Viņa kandidatūru šim amatam izvirzīja toreizējais prezidents Viktors Janukovičs.

Pēc tam, kad Janukovičs 2014. gadā zaudēja prezidenta amatu, Azarovs aizbēga uz Krieviju. Ukrainas iestādes pret Azarovu ierosinājušas vairākas krimināllietas, un viņš ir izsludināts meklēšanā.

Kijiva, 3. dec., LETA--MEDUZA. Kijivas Pečerskas rajona tiesa bijušajam Ukrainas premjerministram Mikolam Azarovam aizmuguriski piespriedusi 15 gadu cietumsodu ar visas mantas konfiskāciju, trešdien vēsta Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija "Suspilne".

Azarovu tiesa atzina par vainīgu valsts nodevībā un mēģinājumā vardarbīgi mainīt konstitucionālo iekārtu.

Spriedums pasludināts jau 25. novembrī, bet lietas materiāli publicēti tikai 2. decembrī.

Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem Azarovs ar sava "Telegram" kanāla starpniecību izplatīja Krievijas propagandu, un to viņam palīdzēja darīt divi Ukrainas pilsoņi, kas iepriekš strādāja Kijivas Ševčenkovskas rajona administrācijā. Izmeklēšana uzskata, ka viņi rakstīja, rediģēja un "sūtīja kuratoriem provokatīvus tekstus publicēšanai".

Azarovs bija Ukrainas premjerministrs no 2010. līdz 2014. gadam. Viņa kandidatūru šim amatam izvirzīja toreizējais prezidents Viktors Janukovičs.

Pēc tam, kad Janukovičs 2014. gadā zaudēja prezidenta amatu, Azarovs aizbēga uz Krieviju. Ukrainas iestādes pret Azarovu ierosinājušas vairākas krimināllietas, un viņš ir izsludināts meklēšanā.