TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Baltijas valstu pakļautība Krievijas dezinformācijai ir veicinājusi to noturību, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, kurš piektdien Tallinā piedalījās Igaunijas parlamentā notiekošajā Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes starptautiskajā konferencē "Veidojot noturīgas Baltijas valstis: 35 gadi kolektīvas rīcības starptautiskajās un reģionālajās lietās".

Uršuļskis atzīmēja, ka Baltijas valstis ir daļa no dinamiskas demokrātisko valstu kopienas, kas mācās viena no otras, kā novērst ārējos hibrīddraudus un informācijas manipulāciju. Viņaprāt, Baltijas valstu pieredze noturības jomā parāda, kā spēcīgas institūcijas, digitālā drošība un medijpratība var aizsargāt demokrātiju un stiprināt sabiedrības uzticēšanos.

Ņemot vērā cirku, ko krievi sarīko šajā dienā, arī zoodārzs iesaistās.

Soctīklos publicēts Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) video. Zaporižjas sektorā "Himēras" vienības kaujinieki turpina aktīvi izmantot bezpilota lidaparātus un iznīcināt okupantus.

Zaporižjas sektorā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) "Timara" specvienības sastāvā esošās  "Himēra" vienības kaujinieki turpina aktīvi izmantot bezpilota lidaparātus, lai sakautu okupantus. Vairāk lasi šeit.

ASV prezidents Donalds Tramps pieļāvis iespēju, ka daļa Vācijā izvietoto ASV karavīru varētu tikt pārcelti uz Poliju.

"Polijai tas patiktu. Mums ir lieliskas attiecības ar Poliju. Man ir lieliskas attiecības ar prezidentu [Karolu Navrocki]. Es viņus atbalstu. Man viņš ļoti patīk. Tā kā tas ir iespējams," sacīja Tramps, atbildot uz žurnālistu jautājumiem. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas 208. brigāde parāda ienaidnieka trieciendronu un izlūkošanas dronu neitralizācijas procesu.

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien izsauca Krievijas vēstniecības pārstāvi, lai izteiktu protestu pret Lietuvas un citu valstu diplomātiskajām misijām Kijivā izteiktajiem draudiem.

Krievijas pārstāvim tika iesniegta diplomātiskā nota, kurā Lietuva izteica stingru protestu par Krievijas Ārlietu ministrijas izteikto brīdinājumu ārvalstu vēstniecībām un starptautiskajām organizācijām Kijivā nodrošināt sava personāla un pilsoņu "savlaicīgu evakuāciju" Krievijas trieciena Kijivai draudu dēļ.

Notā uzsvērts, ka tādi paziņojumi ir uzskatāmi par tiešiem, ciniskiem un nepieredzētiem draudiem pielietot spēku pret ārvalstu vēstniecībām un Kijivas iedzīvotājiem.

Vajadzētu panākt, lai Krievijai hibrīddraudi un dronu uzbrukumi maksā vēl dārgāk, uzsvēra Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš piektdien Rīgā piedalījās diskusijā "Eiropas drošības nākotne: perspektīva no austrumu flanga".

Ņemot vērā aizvadīto dienu kontekstu ar dronu incidentu Latvijā, viņš akcentēja, ka tieši ES austrumu robežā var saprast, ka Krievijas draudi ES un NATO nepazudīs. Dombrovska ieskatā Krievija patlaban atklāti draud ES un NATO dalībvalstīm ne tikai politiskajā retorikā, bet arī ar hibrīddraudiem un dronu uzbrukumiem.

Ukrainas 77. gaisa mobilā brigāde Kupjanskas ass virzienā iznīcināja Krievijas lauka munīcijas noliktavu netālu no Berestovas. Pēc tam, kad izlūkošana atklāja šo vietu, bezpilota lidaparātu (FPV) dronu operatori uzbruka noliktavai un iznīcināja munīcijas krājumus.

Eiropas Savienības (ES) aizsardzība ir krustcelēs iespējamā ASV lēmuma dēļ par izstāšanos no NATO, pauda Eiropas Tautas partijas (EPP) frakcijas koordinators drošības un aizsardzības jautājumos Nikola Paskāls de la Parte, piedaloties Rīgā notikušajā diskusijā "Eiropas drošības nākotne: perspektīva no austrumu flanga".

Viņaprāt, jautājums ir arī par to, vai ES aizsardzību organizēs sakārtotā vai nesakārtotā veidā, vai būs skaidri mērķi, vai šajā plānā ir paredzēta palīdzība no ASV. Spāņu politiķis klāstīja, ka nav skaidrs, vai jārēķinās ar labāko vai sliktāko scenāriju, ja ASV nolems nepalīdzēt NATO.

De la Parte secināja, ka ES institūcijām ir jāizstrādā plāns Eiropas aizsardzības veidošanai. Tas nozīmē, ka aizsardzībai būs vajadzīga Eiropas tehnoloģiski industriālā bāze un integrēti militārie spēki. Politiķa ieskatā nevar arī "nolikt uz galda naudu" un pēc tam domāt, ko ar to darīt. Viņaprāt, tas viss ir jāsaplāno.

Sirskis paziņoja, ka Krievija plāno saražot miljoniem FPV dronu un kaujas detaļas droniem, savukārt Ukraina stiprina savas bezpilota sistēmas.

Pieaugot dronu lomai frontes līnijās, Ukrainas militārā vadība analizē ienaidnieka darbības un stiprina savas tehnoloģiskās un organizatoriskās spējas. Par to ziņoja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks. Pēc militārās izlūkošanas ziņojuma uzklausīšanas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka Krievija plāno līdz 2026. gadam saražot 7,3 miljonus bezpilota lidaparātu (FPV) un 7,8 miljonus kaujas vienību dažāda veida droniem.

Saskaņā ar izlūkdienestu datiem, krievi steidzami izvieto četrus pulkus, 24 divīzijas un 162 baterijas, lai atvairītu Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumus, kā arī stiprina Maskavas un Krasnodaras apgabala slāņveida pretgaisa aizsardzību. "Krievi palielina savus bezpilota lidaparātu spēkus, kopējot Ukrainas risinājumus: tehniskos, taktiskos un organizatoriskos," atzīmēja Sirskis. 

Neskatoties uz šiem soļiem, Ukraina saglabā iniciatīvu. Tās priekšrocības FPV dronu jomā pieaug. Kopš decembra bezpilota sistēmas ir iznīcinājušas vairāk okupantu, nekā Krievija spēj mobilizēt. Vien aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti veica gandrīz 357 000 kaujas misiju, uzbruka vairāk nekā 160 000 mērķiem un iznīcināja vairāk nekā 7700 ienaidnieka bezpilota lidaparātu operatoru pozīcijas. Vidējā trieciena sistēmas uzbruka 424 ienaidnieka mērķiem attālumā līdz 250 km.