TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi visaptverošu stratēģiju, lai palielinātu atbalstu Eiropas Savienības (ES) austrumu reģioniem, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, pavēstīja EK pārstāvniecībā Latvijā.
Tajā uzsver, ka šo reģionu labklājības un noturības stiprināšana nenoliedzami apliecina ES solidaritāti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču tas ir arī stratēģisks ieguldījums Eiropas drošībā, konkurētspējā un turpmākajā stabilitātē.
EK norāda, ka hibrīdkarš, migrācijas izmantošana par ieroci, ekonomikas un tirdzniecības traucējumi un demogrāfiskā lejupslīde īpaši skārusi vairākus reģionus deviņās dalībvalstīs - Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā.
Jādara viss, lai nolaupītie ukraiņu bērni atgrieztos mājās un viņu stāsti tiktu sadzirdēti, trešdien, atklājot fotoizstādi "Zaudētā bērnība", akcentēja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Saeimas Preses dienests ziņo, ka fotoizstāde ataino karā nolaupīto Ukrainas bērnu likteņus un viņu atgriešanos mājās. Izstādi kopā ar Mieriņu atklāja arī Ukrainas parlamenta vicespīkere Olena Kondratjuka.
"Šodien no fotogrāfijām uz mums raugās Ukrainas bērni. Tas ir stāsts par to, cik pēkšņi var aprauties bērnība un negaidīti strauji nākas pieaugt. Šajos bērnu skatienos mīt gan klusas sāpes, gan arī dzīvīga cerība, ka karš reiz beigsies, atkal būs iespēja atgriezties skolā, satikt savus tuvākos un turpināt dzīvi," atklājot izstādi, norādīja Mieriņa. Viņa akcentēja, ka ir jādara viss, lai nolaupītie ukraiņu bērni atgrieztos mājās un viņu stāsti tiktu sadzirdēti.
Vācijai tagad vairs nav pretgaisa aizsardzības raķešu, ko dot Ukrainai. Zelenskis saka, ka tam tā nevajadzēja būt: "Bija solījumi par licencēm, bet Amerika galu galā tiem nepiekrita"
Zelenskyy: US promised Europe licenses to produce Patriot missiles — then refused
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 18, 2026
Germany now has no air defense missiles left to give Ukraine. Zelenskyy says it didn't have to be this way: "There were promises of licenses, but America ultimately did not go along with it"… pic.twitter.com/uhaUU9eZ34
Putins uzskata, ka Krievijai ir priekšrocības frontē, un ir gatavs turpināt karu no 18 mēnešiem līdz diviem gadiem, lai iegūtu pilnīgu kontroli pār Donbasu, ziņo laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz Rietumu izlūkdienestu un militārajām amatpersonām.
Saskaņā ar publikācijas sniegto informāciju, Kremlis pieņem, ka laiks strādā Krievijas labā, un nepārtrauktie triecieni Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un pilsētām varētu stiprināt tās pozīcijas karā.
❗️Putin believes that Russia has the advantage on the front and is prepared to continue the war for full control over Donbas for another 18 months to two years, — The New York Times, citing Western intelligence and military officials.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 18, 2026
According to the publication, the Kremlin… pic.twitter.com/ebBPEZ7cdg
Bulgārijas sauszemes spēki ir saņēmuši pirmo 13 amerikāņu "Stryker" bruņutransportieru partiju
Source: https://t.co/dOvi4dWboW
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 18, 2026
Ukrainas robežvienības "Fēnikss" karavīri iznīcina Krievijas loģistiku uz šosejas netālu no Doneckas vairāk nekā 50 km attālumā no frontes līnijas
❗️🇺🇦Ukrainian Phoenix border unit soldiers destroy 🇷🇺Russian logistics on the highway near Donetsk at a distance of over 50 km from the front line pic.twitter.com/sk8l7uZXA2
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 18, 2026
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers pēc pirmās trīspusējo Ukrainas, ASV un Krievijas sarunu dienas Ženēvā vēlu vakarā veica telefona zvanu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Stārmers uzsvēra Krievijas uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai aukstākajā ziemā kopš kara sākuma, nosodīja uzbrukumus civiliedzīvotājiem un kopā ar Trampu apsprieda ceļus uz taisnīga un ilgstoša miera sasniegšanu.
❗️British Prime Minister Keir Starmer held a late-night phone call with US President Donald Trump following the first day of the trilateral Ukraine–US–Russia talks in Geneva.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 18, 2026
Starmer emphasized the Russian strikes on Ukraine’s energy infrastructure during the coldest winter… pic.twitter.com/n5AKCBeBbI
"Viņiem ir jāpiešķir tālas darbības rādiusa raķetes. Viņiem ir jāpiešķir patiesi atbilstošas, funkcionālas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tas ir vienīgais, ko Putins sapratīs. Viņš būs spiests slēgt labāku darījumu Ukrainai, ja mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu."
Klintone norādīja, ka Donalda Trampa atteikšanās atbalstīt Ukrainu ir apkaunojoša un pilnīga Rietumu vērtību nodevība.
"Ja viņš (Tramps — red.) domā, ka var dominēt Rietumu puslodē un burtiski nodot Eiropu Putinam, viņš maldās, un eiropiešiem vajadzētu būt pirmajiem, kas to pierāda."
❗️For a fair peace, Ukraine must be better armed, — former U.S. Secretary of State Hillary Clinton
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 18, 2026
“They need to be given long-range missiles. They need to be given truly adequate, functional air defense systems. That is the only thing Putin will understand. He will be forced to… pic.twitter.com/EDMH93Agwj
Bijušais Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs intervijā "Associated Press" komentēja 2023. gada pretuzbrukuma neveiksmi, kas notika viņa vadībā. Viņš neveiksmē vainoja prezidentu Volodimiru Zelenski, apgalvojot, ka "Zelenskis un citas amatpersonas nepiešķīra nepieciešamos resursus".
Šī ofensīva nesasniedza savus izvirzītos mērķus. Pēc viņa teiktā, sākotnējais plāns, kas tika izstrādāts, piedaloties NATO partneriem, paredzēja spēku koncentrēšanu vienā virzienā Zaporižjas apgabalā, kam sekotu virzība uz Azovas jūru. Tomēr, kā atzīmēja Zalužnijs, praksē spēki un līdzekļi tika sadalīti pa vairākiem frontes sektoriem. Tas, viņaprāt, samazināja ofensīvas potenciālu, ļaujot Krievijas karaspēkam iegūt laiku un nostiprināt savu aizsardzību. Vairāk lasi šeit.
Agresorvalsts caur sportu mēģina leģitimizēt savus kara noziegumus, trešdien, tiekoties ar Ukrainas parlamenta Augstākās Radas vicespīkeri Olenu Kondratjuku, paudusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Saeimas Preses dienestā informēja, ka Mieriņa Kondratjukai uzsvērusi, ka ukraiņu sportista, skeletonista Vladislava Heraskeviča, diskvalifikācija olimpiskajās spēlēs un liegums Ukrainas sportistiem izmantot ķiveres ar simbolisku atbalstu ukraiņu tautai izsauca plašu rezonansi un Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmuma nosodījumu Latvijas sabiedrībā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



