TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: izmantojot stindzinošo salu Kijivā, krievi ar raķetēm un droniem cenšas naktī nosaldēt iedzīvotājus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Līdz šim brīdim Ukrainas armijas aviācijas spēki ir notriekuši 5830 ienaidnieka "Shahed" dronus, atklāj Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
❗️To date, 🇺🇦Ukrainian Army Aviation forces have shot down 5,830 enemy 🇷🇺Shahed drones, — Commander-in-Chief of the Armed Forces of Ukraine Syrskyi pic.twitter.com/WjUKtPTiTR
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 4, 2026
Krievijas ieņēmumi no naftas un gāzes janvārī samazinājās gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar pagājušo gadu un nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2020. gada jūlija, ziņo "Reuters", atsaucoties uz Krievijas Finanšu ministrijas datiem.
❗️Russia's oil and gas revenues in January fell by almost half compared to last year and dropped to the lowest level since July 2020, according to Reuters citing data from the Russian Ministry of Finance. pic.twitter.com/iUVKfTidy1
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 4, 2026
Ukrainas uzbrukuma helikopters Mi-24 (iepriekš piederēja Maķedonijai) un uzbrukuma transporthelikopters Mi-8 uzbrūk Krievijas armijas mērķiem ar nevadāmām raķetēm.
Ukrainas kareivji no "Azov" brigādes, izmantojot kājnieku ieročus, iznīcina Krievijas bezpilota lidaparātus (FPV), kas gaida uz ceļiem.
❗️🇺🇦Ukrainian fighters from the Azov Brigade are destroying 🇷🇺Russian FPV drones lying in wait on roads using small arms fire. pic.twitter.com/LIiiH7Z03C
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 4, 2026
Krievijas kosmosa kuģi "Luch-1" un "Luch-2"" tiek turēti aizdomās par signālu pārtveršanu no Eiropas valstu galvenajiem satelītiem.
Pēc amatpersonu teiktā, tas rada draudus satelītu pārraidītajai konfidenciālajai informācijai un varētu ļaut Krievijai manipulēt ar to orbitālajām trajektorijām.
Source: https://t.co/BVT1g2itVi
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 4, 2026
Pēc miera līguma parakstīšanas Ukrainā izvietotie "apņēmīgo koalīcijas" karavīri Maskavā tiks uzskatīti par leģitīmu militāru mērķi, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.
🤡🥴The troops of the “coalition of those willing” stationed in Ukraine after the signing of a peace agreement will be considered a legitimate military target by Moscow, – said Russian Foreign Ministry spokeswoman Zakharova. pic.twitter.com/OiYcKYq3TO
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 4, 2026
"DeepState" publicēja video, kurā redzama krievu mehanizētā kolonna, kas pārvietojas cauri Pokrovskas dienvidiem, tostarp sagrābts "Bradley", bruņutransportieris M113 un kāpurķēžu kājnieku kaujas mašīna BMP 2. Vēlāk Ukrainas bezpilota lidaparāti (FPV) ietriecās kolonnā, iznīcinot M113 un ietriecoties BMP 2. "Bradley" liktenis nav zināms.
DeepState published video showing a Russian mechanized column moving through southern Pokrovsk, including a captured Bradley, an M113 and a BMP 2. Ukrainian FPV drones later struck the column, destroying an M113 and hitting a BMP 2. Fate of the Bradley is unknown. #Ukraine pic.twitter.com/EWctb7F9VW
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 4, 2026
Krievu sarīkotajā Družkivkas apšaudē Ukrainas austrumos saskaņā ar sākotnējām ziņām trešdien nogalināti vismaz septiņi cilvēki, bet vēl astoņi ievainoti, ziņo Doneckas apgabala valsts administrācijas vadītājs Vadims Filaškins.
Iebrucēji pilsētu apšaudījuši ar kasešu munīciju un trāpījuši tirgū, kur rītos vienmēr ir daudz cilvēku.
Krievi uz Družkivku nometuši arī divas aviācijas bumbas. Cietis pilsētas rūpniecības rajons, trīs daudzdzīvokļu mājas un trīs privātmājas.
Galīgais upuru skaits vēl nav noskaidrots.
Krievijas armijas karavīri, mīnējot Dņepras deltu, masveidā uzsprāguši uz pašu izvietotajām mīnām, kārtējo reizi apliecinot, ka augstākā pavēlniecība nerēķinās ar personālsastāva zaudējumiem, tos norakstot uz "kara realitāti".
Krievijas militārpersonas turpina pieļaut letālas kļūdas Ukrainā, un viena no tām bija Dņepras deltas mīnēšana. Okupanti no karaspēka grupējuma "Dņepr" veica "uzdevumu" mīnēt upes deltu, izmantojot bezpilota laivas "Sirius-82". Mīnēšana tika veikta plašā mērogā, taču bez skaidra plāna, bez vienību savstarpējas koordinācijas un bez profesionālas aizsprostojumu izvietošanas. Vairāk lasi šeit.
Latvija ir viena no lielākajām militārās palīdzības sniedzējām Ukrainai, rēķinot militārās palīdzības vērtības attiecību pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), liecina ASV domnīcas "Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūts" (Peterson Institute for International Economics, PIIE) apkopotie dati.
No 2022. gada janvāra līdz 2025. gada oktobrim Latvija militārajai palīdzībai Ukrainai atvēlējusi 1,64% no IKP, teikts PIIE ziņojumā, par kuru vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees".
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
