TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Maskavā pirms 9. maija tiks ieviesti stingri sakaru ierobežojumi, atsaucoties uz diviem avotiem, vēsta raidorganizācijas BBC krievu redakcija.

Saskaņā ar BBC sarunu biedru teikto 5., 7. un 9. maijā tiks ierobežoti visi mobilie sakari un, iespējams, īsziņu sūtīšana, kā arī "balto sarakstu" darbība. Tā dēvētajos baltajos sarakstos varasiestādes iekļauj interneta resursus, kas pieejami mobilā interneta ierobežojumu laikā.

Paredzams, ka sakaru ierobežojumi būs spēkā ne tikai Maskavas centrā, bet arī Maskavas apvedceļa robežās, informēja BBC avoti, no kuriem viens ir pietuvināts telekomunikāciju uzņēmumam "Rostelekom", bet otrs saistīts ar citu telekomunikāciju operatoru.

Berlīnē aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēts Kazahstānas pilsonis, trešdien paziņojusi Vācijas prokuratūra.

Prokuratūra norādīja, ka aizdomās turētais, kurš tika aizturēts otrdien, nodevis Krievijas izlūkdienesta aģentam informāciju par Vācijas militāro palīdzību Ukrainai un fotogrāfijas, kurās redzams NATO militārais konvojs, kas pārvietojas pa autoceļiem, kā arī norādījis iespējamos sabotāžas mērķus.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Vācijas varasiestādes ir atklājušas desmitiem iespējamo spiegošanas, sabotāžas un dezinformācijas gadījumu, kas saistīti ar Krieviju.

Ukrainā gūstā atrodas 48 valstu pilsoņi, kuri karoja Krievijas pusē, paziņojis Kara gūstekņu koordinācijas štāba sekretārs, brigādes ģenerālis Dmitrijs Usovs.

Viņš norādīja, ka runa ir par simtiem cilvēku.

Pēc viņa teiktā, visvairāk gūstekņu ir no Tadžikistānas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Nepālas un Kirgizstānas.

Kara gūstekņu koordinācijas štābs arī norādīja, ka pieaug sagūstīto ārvalstnieku dinamika.

Pirmais no mobilizācijas bēgošais krievs jau ir iekritis slazdā Minskā.

Baltkrievija ir ieviesusi kopīgu robežkontroles datubāzi ar Krieviju, un tagad Krievijas jauniesaucamajiem ar ceļošanas aizliegumiem vairs nav atļauts pamest valsti.

Baltkrievijas robežkomitejas pārstāvis apstiprināja, ka Minska neizlaidīs Krievijas pilsoņus, kuriem ir aizliegts izceļot no valsts.

"Ja viņi atbildēs, ka ceļošana nav ierobežota, tad jūs varat pamest Baltkrieviju. Ja ceļošana ir aizliegta, tad visi jautājumi jāadresē Krievijai. Ja persona ir datubāzē, tai netiks atļauts pamest valsti. Ja tā nav iekļauta to personu datubāzē, kurām aizliegts izceļot, mēs palaidīsim," viņš paskaidroja.

Somijas prezidents Aleksandrs Stubs sniedza tiešu Kremļa novērtējumu, skaļi sakot to, ko daudzi Maskavā izvairās atzīt: Putins ir cietis neveiksmi visos kara galvenajos mērķos.

"Pirmkārt, viņš gribēja pārņemt Ukrainu, bet Ukraina kļuva gan eiropeiska, gan transatlantiska.

Otrkārt, viņš gribēja novērst NATO paplašināšanos, un galu galā viņš iesaistīja Somiju un Zviedriju, tostarp dubultojot NATO robežu ar savu valsti Somijas veidolā...

Un treškārt, viņš ar savu uzbrukumu Ukrainai gribēja projicēt Krievijas globālo varu. Un paskatieties uz viņa globālo varu Kubā, Venecuēlā, Sīrijā, Irānā. Tā nekur nav redzama."

Azatbeka Omurbekova stāvoklis pašlaik nav zināms.

Saskaņā ar "VČK-OGPU" sniegto informāciju, bumba eksplodēja 28. aprīlī militārajā garnizonā Kņazes-Volkonskojes ciemā. Sprādzienbīstamā ierīce bija ievietota pastkastītē kāpņu telpā.

Sprādziena vietā gāja bojā mācību sakaru vienības bataljona komandieris pulkvežleitnants Kuzmenko. Vairāk lasi šeit.

OSINT pētnieks "Nekro Mancer" atklājis jaunu nekrologu krievu virsniekam, kurš mira An-26 lidmašīnas avārijā okupētajā Krimā 31. martā. Izrādījās, ka tas bija pulkvedis Igors Davidovs — Krimas okupācijas un Krievijas bruņoto spēku Sīrijas kampaņas dalībnieks.

Mičs Makonels sacīja, ka Pentagons aiztur 400 miljonus dolāru Ukrainas Drošības palīdzības iniciatīvas finansējuma, ko Kongress apstiprināja pirms vairākiem mēnešiem 2026. finanšu gadam. Viedokļa rakstā laikrakstā "Washington Post" viņš apsūdzēja Elbridža Kolbija vadīto departamentu un apgalvoja, ka lēnais atbalsts Kijivai vājina gan Ukrainas aizsardzības, gan ASV drošības intereses.

Jaunajā kara muzejā Phenjanā uz piemiņas kolonnām minēti 2288 Ukrainā kritušo Ziemeļkorejas karavīru vārdi, vēsta tīmekļa izdevums "NK Pro".

Šis skaitlis sakrīt ar Dienvidkorejas izlūkdienesta aplēsēm par Ziemeļkorejas zaudējumiem karā pret Ukrainu un nedaudz pārsniedz Lielbritānijas vērtējumu. Saskaņā ar Seulas vērtējumu Ukrainā krituši apmēram 2000 Ziemeļkorejas karavīru, bet briti minējuši pusotru tūkstoti.

Phenjana gan nav oficiāli nosaukusi kritušo skaitu.

Krievija uzbrukumusi infrastruktūras objektiem Izmailā, bojājot rajona slimnīcas ēku un ievainojot civiliedzīvotājus.