Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV atsakās saukt Krieviju par "agresori" G7 paziņojumā par tās invāzijas trešo gadskārtu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

0

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV atsa...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 13:58
Bez ASV militārā atbalsta Ukrainas aizsardzība varētu sabrukt sešu mēnešu laikā, norāda eksperti

Eiropas rūpniecībai trūkst kapacitātes, lai nodrošinātu Ukrainu ar būtiskajām HIMARS un Patriot raķetēm.

Šodien 13:40
Tramps uzskata Ukrainu par ķīlnieku ASV un Krievijas attiecību pārstartēšanā, apgalvo žurnālists

Viņa plašākā stratēģija ir pārstartēt ASV un Krievijas attiecības, izmantojot Ukrainu kā sviru, piedāvājot Maskavai teritoriālas piekāpšanās apmaiņā pret minerālu ieguves tiesību nodrošināšanu.

Šodien 13:17
Viktorija strādāja par medmāsu "Okhmatdyt" bērnu slimnīcā Kijivā

2024. gada 8. jūlijā viņa atradās savā darba vietā, kad Krievijas raķete trāpīja ēkai, nogalinot 2 cilvēkus, ievainojot 16 un iznīcinot lielu daļu slimnīcas.

Viņa pašlaik atveseļojas, taču sapņo atgriezties savā darbā.

Šodien 12:59
Ķīna atbalsta jauno ASV un Krievijas "konsensu" par Maskavas karu Ukrainā

Ķīna, kas ir svarīga Krievijas sabiedrotā, turpina saukt Maskavas iebrukumu par "Ukrainas krīzi" un apgalvo, ka "paveras miera iespēja".

Šodien 12:35
Polijas premjerministrs Donalds Tusks aicinājis sākt Ukrainas atbalsta finansēšanu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem

Viņš arī aicināja pastiprināt ES gaisa telpas patrulēšanu gar robežu ar Krieviju un pieņemt jaunus noteikumus ES drošības un aizsardzības finansēšanai.

"Pietiek runāt, ir laiks rīkoties!" paziņoja Tusks.

Šodien 12:09
Senators Mičs Makonels paziņo par aiziešanu no ASV Senāta – viņš nākamgad nekandidēs uz pārvēlēšanu

Makonels bija viens no galvenajiem stingras politikas atbalstītājiem attiecībā pret Krieviju un aktīvi atbalstīja militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.

Viņš arī iestājās par sankcijām pret Krieviju un aicināja palielināt spiedienu uz Kremli.

Lai gan viedokļi par šo jautājumu Republikāņu partijā dalījās, Makonels konsekventi atbalstīja spēcīgu ASV iesaisti, tostarp militāro palīdzību un starptautiskos centienus izolēt Krieviju.

Šodien 11:44
ASV izcēlušies spontāni protesti pret Trampu un Masku

Cilvēki ir sašutuši par Donalda Trampa un īpaši arī Īlona Maska izteikumiem. Gājienus pavadīja saukļi, piemēram, "Nav karaļu Prezidentu dienā" un "Īlonam Maskam jāaiziet!"

Lielākās demonstrācijas notika Bostonā, Floridā un Kalifornijā.

Šodien 11:29
Pie Gotlandes pārrauts zemūdens kabelis

Baltijas jūrā pie Zviedrijai piederošās Gotlandes salas pārrauts zemūdens kabelis, piektdien ziņo Zviedrijas mediji, kas pagaidām nesniedz sīkāku informāciju par bojāto kabeli.

Pēc Zviedrijas krasta apsardzes sniegtās informācijas, kabeļa pārrāvums noticis Gotlandes piekrastē, un prokuratūra sākusi sākotnējo izmeklēšanu, raksta aģentūra TT.

Par notikušo informēta Zviedrijas policija. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons uzsvēris, ka notikušais jāvērtē kontekstā ar drošības situācijju.

Pēdējos mēnešos tikuši pārrauti vairāki sakaru un elektrības kabeļi Baltijas jūrā. Šie gadījumi tikuši saistīti ar Krievijas sabotāžu.

Šodien 11:11
ASV un Ukraina pašlaik apspriež uzlabotu minerālu vienošanos

ASV un Ukraina pašlaik apspriež uzlabotu minerālu vienošanos pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps pauda neapmierinātību ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Iepriekšējais ASV piedāvājums paredzēja 50% īpašumtiesības uz Ukrainas retzemju minerālu krājumiem apmaiņā pret atbalstu cīņā pret Krieviju, taču Zelenskis šo priekšlikumu noraidīja, jo tajā trūka pietiekamu drošības garantiju Ukrainai. Nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs uzsvēra šī ekonomiskā līguma nozīmi miera centienos un aicināja Ukrainu piekrist darījumam.
New York Post

Neskatoties uz sākotnējām domstarpībām, Zelenskis izteica gatavību virzīties uz vienošanos ar ASV, kas nodrošinātu efektīvas drošības garantijas. Pēc tikšanās ar īpašo sūtni Kītu Kellogu viņš uzsvēra nepieciešamību pēc uzticama un ilgstoša miera un pauda apņēmību ātri panākt rezultātus, vēsta "New York Post".

Tomēr spriedze starp ASV un Ukrainu saglabājas, jo Tramps un viņa administrācija kritizē Zelenski par sākotnējā piedāvājuma noraidīšanu un publiskajiem izteikumiem. Tramps ir izteicis vēlmi panākt miera sarunas ar Krieviju, neskatoties uz starptautisko līderu kritiku, kuri atbalsta Ukrainu un nosoda viņa pieeju.

"Nesaskaņas par minerāliem šonedēļ izraisīja plašāku krīzi attiecībās, jo Tramps nosauca Zelenski par "diktatoru", kurš izvēlējās karu ar Krieviju, bet Zelenskis apsūdzēja Trampu par Krievijas "dezinformācijas" pieņemšanu. Avoti no abām pusēm norāda, ka vienošanās iespēja tagad šķiet reālāka. Kāds avots sacīja, ka vairāki Zelenska padomnieki mudinājuši viņu parakstīt atjaunināto projekta variantu, lai izvairītos no tālākām domstarpībām ar Trampu un dotu iespēju ASV prezidentam pamatot turpmāko atbalstu Ukrainai.

"Jaunākajā projekta versijā ir būtiski uzlabojumi, un tā atbilst Ukrainas likumdošanai," sacīja avots.

Šodien 10:51
Rubio norāda, ka Vašingtonai un Maskavai ir jāsaglabā attiecības, neatkarīgi no tā, vai tās ir patīkamas vai nē

"Baidena laikā ASV zaudēja kontaktu ar Krieviju, kas nenotika pat Aukstā kara kulminācijā," sacīja valsts sekretārs Rubio.

Viņš uzsvēra, ka Vašingtonai un Maskavai ir jāsaglabā attiecības, neatkarīgi no tā, vai tās ir patīkamas vai nē. Vienu no iemesliem, kāpēc ASV nevar atļauties ignorēt Krieviju, viņš minēja tās kodolspēju.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".