TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV atsakās saukt Krieviju par "agresori" G7 paziņojumā par tās invāzijas trešo gadskārtu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eiropas rūpniecībai trūkst kapacitātes, lai nodrošinātu Ukrainu ar būtiskajām HIMARS un Patriot raķetēm.
Without US military support, Ukraine's defenses could crumble within six month, said experts
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 21, 2025
European industry lacks capacity to supply critical HIMARS and Patriot missiles to Ukrainehttps://t.co/lxELhCNvBf
Viņa plašākā stratēģija ir pārstartēt ASV un Krievijas attiecības, izmantojot Ukrainu kā sviru, piedāvājot Maskavai teritoriālas piekāpšanās apmaiņā pret minerālu ieguves tiesību nodrošināšanu.
Trump views Ukraine as a pawn in US-Russia reset that he is actually negotiating, columnist says
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 20, 2025
His broader strategy aims to reset US-Russia relations by using Ukraine as leverage, offering territorial concessions to Moscow while securing mineral rights.https://t.co/NlLKrp9Uc0
2024. gada 8. jūlijā viņa atradās savā darba vietā, kad Krievijas raķete trāpīja ēkai, nogalinot 2 cilvēkus, ievainojot 16 un iznīcinot lielu daļu slimnīcas.
Viņa pašlaik atveseļojas, taču sapņo atgriezties savā darbā.
Viktoriia worked as a nurse at Okhmatdyt Hospital in Kyiv.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 21, 2025
On July 8, 2024, she was at her workplace when a Russian missile hit the building, killing 2 people, injuring 16 & destroying much of the facility.
She's recovering but dreams of returning to her job.
Photo: libkos pic.twitter.com/V44aF73rdw
Ķīna, kas ir svarīga Krievijas sabiedrotā, turpina saukt Maskavas iebrukumu par "Ukrainas krīzi" un apgalvo, ka "paveras miera iespēja".
China supports new US-Russia "consensus" on Moscow's war in Ukraine
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 21, 2025
China, a key Russian ally, continues to label Moscow’s invasion as "the Ukraine crisis," asserting that "a window for peace is opening."https://t.co/oMw1X8iJxJ
Viņš arī aicināja pastiprināt ES gaisa telpas patrulēšanu gar robežu ar Krieviju un pieņemt jaunus noteikumus ES drošības un aizsardzības finansēšanai.
"Pietiek runāt, ir laiks rīkoties!" paziņoja Tusks.
‼️ BREAKING: Polish Prime Minister Donald Tusk has called to start financing aid to Ukraine from the Russian frozen assets
— NEXTA (@nexta_tv) February 20, 2025
He also called for increased patrols of EU airspace along the border with Russia and for new rules to be adopted to fund EU security and defense now.… https://t.co/k3Ty8r8mXg
Makonels bija viens no galvenajiem stingras politikas atbalstītājiem attiecībā pret Krieviju un aktīvi atbalstīja militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Viņš arī iestājās par sankcijām pret Krieviju un aicināja palielināt spiedienu uz Kremli.
Lai gan viedokļi par šo jautājumu Republikāņu partijā dalījās, Makonels konsekventi atbalstīja spēcīgu ASV iesaisti, tostarp militāro palīdzību un starptautiskos centienus izolēt Krieviju.
⚡️ BREAKING: Senator Mitch McConnell announces his retirement from the United States Senate- he will not be seeking re-election next year
— NEXTA (@nexta_tv) February 20, 2025
McConnell was one of the main advocates of a tough policy toward Russia and actively supported providing military aid to Ukraine.
He also… pic.twitter.com/aVhDqSX1rd
Cilvēki ir sašutuši par Donalda Trampa un īpaši arī Īlona Maska izteikumiem. Gājienus pavadīja saukļi, piemēram, "Nav karaļu Prezidentu dienā" un "Īlonam Maskam jāaiziet!"
Lielākās demonstrācijas notika Bostonā, Floridā un Kalifornijā.
Spontaneous protests against Trump and Musk erupt across the U.S.
— NEXTA (@nexta_tv) February 20, 2025
People are outraged by statements made by Donald Trump and, notably, Elon Musk as well. The marches were accompanied by chants like "No kings on Presidents' Day" and "Elon Musk must go!"
The largest… pic.twitter.com/83cxGcGoin
Baltijas jūrā pie Zviedrijai piederošās Gotlandes salas pārrauts zemūdens kabelis, piektdien ziņo Zviedrijas mediji, kas pagaidām nesniedz sīkāku informāciju par bojāto kabeli.
Pēc Zviedrijas krasta apsardzes sniegtās informācijas, kabeļa pārrāvums noticis Gotlandes piekrastē, un prokuratūra sākusi sākotnējo izmeklēšanu, raksta aģentūra TT.
Par notikušo informēta Zviedrijas policija. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons uzsvēris, ka notikušais jāvērtē kontekstā ar drošības situācijju.
Pēdējos mēnešos tikuši pārrauti vairāki sakaru un elektrības kabeļi Baltijas jūrā. Šie gadījumi tikuši saistīti ar Krievijas sabotāžu.
ASV un Ukraina pašlaik apspriež uzlabotu minerālu vienošanos pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps pauda neapmierinātību ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Iepriekšējais ASV piedāvājums paredzēja 50% īpašumtiesības uz Ukrainas retzemju minerālu krājumiem apmaiņā pret atbalstu cīņā pret Krieviju, taču Zelenskis šo priekšlikumu noraidīja, jo tajā trūka pietiekamu drošības garantiju Ukrainai. Nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs uzsvēra šī ekonomiskā līguma nozīmi miera centienos un aicināja Ukrainu piekrist darījumam.
New York Post
Neskatoties uz sākotnējām domstarpībām, Zelenskis izteica gatavību virzīties uz vienošanos ar ASV, kas nodrošinātu efektīvas drošības garantijas. Pēc tikšanās ar īpašo sūtni Kītu Kellogu viņš uzsvēra nepieciešamību pēc uzticama un ilgstoša miera un pauda apņēmību ātri panākt rezultātus, vēsta "New York Post".
Tomēr spriedze starp ASV un Ukrainu saglabājas, jo Tramps un viņa administrācija kritizē Zelenski par sākotnējā piedāvājuma noraidīšanu un publiskajiem izteikumiem. Tramps ir izteicis vēlmi panākt miera sarunas ar Krieviju, neskatoties uz starptautisko līderu kritiku, kuri atbalsta Ukrainu un nosoda viņa pieeju.
"Nesaskaņas par minerāliem šonedēļ izraisīja plašāku krīzi attiecībās, jo Tramps nosauca Zelenski par "diktatoru", kurš izvēlējās karu ar Krieviju, bet Zelenskis apsūdzēja Trampu par Krievijas "dezinformācijas" pieņemšanu. Avoti no abām pusēm norāda, ka vienošanās iespēja tagad šķiet reālāka. Kāds avots sacīja, ka vairāki Zelenska padomnieki mudinājuši viņu parakstīt atjaunināto projekta variantu, lai izvairītos no tālākām domstarpībām ar Trampu un dotu iespēju ASV prezidentam pamatot turpmāko atbalstu Ukrainai.
"Jaunākajā projekta versijā ir būtiski uzlabojumi, un tā atbilst Ukrainas likumdošanai," sacīja avots.
US and Ukraine discuss 'improved' mineral agreement after Trump's anger at Zelensky - Axios
— NEXTA (@nexta_tv) February 21, 2025
"The disagreement over minerals caused a broader crisis in relations this week, with Trump calling Zelenskyy a "dictator" who chose war with Russia and Zelenskyy accusing Trump of… pic.twitter.com/fyvJ5Y8wpF
"Baidena laikā ASV zaudēja kontaktu ar Krieviju, kas nenotika pat Aukstā kara kulminācijā," sacīja valsts sekretārs Rubio.
Viņš uzsvēra, ka Vašingtonai un Maskavai ir jāsaglabā attiecības, neatkarīgi no tā, vai tās ir patīkamas vai nē. Vienu no iemesliem, kāpēc ASV nevar atļauties ignorēt Krieviju, viņš minēja tās kodolspēju.
Under Biden, the US lost contact with Russia, something that didn’t happen even at the height of the Cold War, — Secretary of State Rubio
— NEXTA (@nexta_tv) February 21, 2025
He noted that Washington and Moscow must maintain relations, whether they like it or not. One of the reasons the US cannot afford to ignore… pic.twitter.com/U3COb4VAyh
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".