Zviedrijā notiesā Korāna dedzinātāju
Zviedrijā pirmo reizi notiesāts Korāna dedzinātājs – viņš atzīts par vainīgu etniskā naida kurināšanā un saņēmis nosacītu cietumsodu.
Līdz šim Zviedrijā musulmaņu svētās grāmatas dedzinātāji tiesas priekšā nestājās, jo prokuratūra neizvirzīja apsūdzības, uzskatot šīs akcijas par vārda un izteiksmes brīvību.
Korānu ietina bekonā
Šoreiz Linšēpingas apgabaltiesa valsts vidienē sodījusi 27 gadus vecu vīrieti par “aģitāciju pret etnisku grupu”, saprotot ar to vēršanos pret musulmaņiem, nevis islāmu kā reliģiju, un “diez vai var teikt, ka mērķis bija objektīva un bezkaislīga diskusija”.
2020. gada septembrī šis vīrietis pie Linšēpingas katedrāles nofilmējās video, kur viņš dedzina bekonā ietītu Korānu, pie kura pielikta zīmīte ar pravieti Muhamedu aizskarošu piezīmi. Dedzinātājs video ievietoja tviterī un YouTube.
Nepareiza dziesmas izvēle
Viens no galvenajiem argumentiem pret apsūdzēto bija muzikālais pavadījums – dziesma "Remove Kebab" (Novāc kebabu), kurai ir visai drūma vēsture. Tā parādījās Balkānu karu laikā 90. gados, kad atsevišķās valstīs sadalījās Dienvidslāvija, un bija vērsta pret Bosnijas musulmaņiem. Sākotnējais piedziedājums bija “Karadžič, ved savus serbus”, veltīts serbu kara noziedzniekam Radovanam Karadžičam, kuram ANO tiesa piespriedusi mūža ieslodzījumu.
Piedziedājumu skandē arī galēji labējie grupējumi citās valstīs, vēršoties pret musulmaņiem. Vārdi "Novāc kebabu" bija rakstīti uz vienas no Brentona Taranta šautenēm, kurš 2019. gadā Jaunzēlandē nošāva 51 cilvēku. Šī dziesma skanēja viņa auto, kad Tarants ierakstīja video uzrunu.
Līdz ar to tiesa nenoticēja apsūdzētā apgalvojumam, ka viņš tikai vērsis kritiku pret islāmu kā reliģiju, un uzskatīja, ka izmantotā mūzika nav tulkojama citādi “kā vien draudi musulmaņiem ar mājienu uz viņu ticību”.
Ar policijas atļauju
Lai Zviedrijā publiski dedzinātu Korānu vai jebkuras citas reliģijas svētos rakstus, jāsaņem policijas atļauja, kas tikai vēro notiekošo un sargā akcijas rīkotājus no saniknotajiem ticīgajiem.
Janvārī Stokholmā pie Turcijas vēstniecības Korānu sadedzināja Dānijas pilsonis Rasmuss Paludans, antiislāmiskās partijas "Stram Kurs" (Stingrais kurss) dibinātājs. Policija bija atļāvusi protesta akciju pie vēstniecības, bet ne Korāna dedzināšanu. Paludana izdarības vēl vairāk sabojāja Stokholmas attiecības ar Ankaru, kas velk garumā ar atbalstu Zviedrijas uzņemšanai NATO.
Ir arī lūgtas atļaujas dedzināt Bībeli un pie Izraēlas vēstniecības Toru. Zviedrijas valdība šādas akcijas nosoda, bet norāda, ka tās nav pretrunā ar likumu. 2020. gadā 15 musulmaņu grupas Stokholmā aicināja aizliegt dedzināt Korānu un citus svētos rakstus un izsmiet reliģiju.
Patlaban Dānijas valdība ierosinājusi likumprojektu, kas pasludinātu par pretlikumīgu Korāna un citu reliģisko tekstu apgānīšanu.
