"Kam pieder Krima?" Lietuva 135 Krievijas iedzīvotājiem par prokremlisku nostāju atņēmusi uzturēšanās atļaujas
Lietuvas varas iestādes izsūta valstī esošajiem Krievijas iedzīvotājiem anketas, uz kuru pamata izlemj, vai viņi rada draudus nacionālajai drošībai. "Euronews" ir iepazinusies ar šādu vēstuli, tajā Iekšlietu ministrijas migrācijas departaments jautā, kam pieder Krima, un lūdz izklāstīt savus uzskatus par karu Ukrainā.
Departaments informācijas aģentūrai sniedza datus, saskaņā ar kuriem pērn uzturēšanās atļauja tika atsaukta 38 Lietuvā dzīvojošajiem Krievijas iedzīvotājiem.
Šogad varas iestādes aktivizējušas darbu, lai noskaidrotu, kuri, viņuprāt, atbalsta Krievijas rīcību, īstenojot karu Ukrainā: uzturēšanās atļauju zaudējuši jau 97 cilvēki.
Tādējādi kopš kara sākuma 135 Krievijas iedzīvotāji zaudējuši iespēju dzīvot Lietuvā, vēsta "The Moscow Times".
Tiesības dzīvot Lietuvā varētu tikt atņemtas vairāku iemeslu dēļ, piemēram, ja ārzemnieks izdarījis "ļoti nopietnu noziegumu", "apdraud nacionālo drošību" vai sabiedrību, paziņoja departaments.
Pēc tam, kad Vladimirs Putins ieveda karaspēku Ukrainas teritorijā, emigrācijas vilnis no Krievijas pārklāja kaimiņvalstis, tostarp Eiropas Savienībā ietilpstošās Baltijas valstis.
2022. gadā gandrīz 4000 Krievijas iedzīvotāju lūdza izsniegt viņiem uzturēšanās atļauju, kas ir uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš.
Turklāt pagājušajā septembrī Viļņa atteicās laist visus, kas vēlējās izvairīties no Putina izsludinātās mobilizācijas. "Pats izvairīšanās no militārā dienesta fakts nenozīmē, ka Lietuva ir atvērusi savus apskāvienus visiem, kas nevēlas pildīt mobilizācijas mērķi," toreiz sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Taču izņēmumi ir iespējami, katrs gadījums jāvērtē individuāli, viņš piebilda.
Jautājumi par Krimu un attieksme pret karu Ukrainā tagad ir arī uzturēšanās atļaujas anketā, "The Moscow Times" sacīja šobrīd Lietuvā dzīvojošais Krievijas iedzīvotājs.
