Daži zinātnieki apgalvo, ka mēs jau piedzīvojam masu iznīcību
Savvaļas dzīvnieku izmiršana pasaulē ir ievērojami satraucošāka, nekā tika uzskatīts iepriekš, liecina jauns pētījums, kurā konstatēts, ka gandrīz puse planētas sugu piedzīvo strauju populācijas samazināšanos.
Cilvēki jau ir iznīcinājuši milzīgu skaitu sugu un vēl daudzas citas nospiedušas uz izdzīvošanas sliekšņa — daži zinātnieki apgalvo, ka mēs ieejam sestajā masveida izmiršanā, kuru šoreiz veicina cilvēki.
Galvenais faktors ir savvaļas ainavu iznīcināšana, lai radītu vietu fermām, pilsētām un ceļiem, taču klimata pārmaiņas ir arī nozīmīgs sugu samazināšanās dzinējspēks, un tiek prognozēts, ka tām būs arvien sliktāka ietekme, kad pasaule turpina sasilt.
Pētījuma autori visā pasaulē analizēja vairāk nekā 70 000 sugu, kas aptver zīdītājus, putnus, rāpuļus, abiniekus, zivis un kukaiņus, lai noteiktu, vai to populācijas laika gaitā ir augušas, sarukušas vai saglabājušās nemainīgas.
Saskaņā ar pētījumu, kas 22. maijā publicēts žurnālā "Biological Reviews", zinātnieki atklāja, ka 48% no šīm sugām populācijas lielums samazinās, un mazāk nekā 3% novēroja pieaugumu.
Līdzautors Daniels Pinčeira-Donoso no Karalienes universitātes Belfāstas Bioloģijas zinātņu skolas sacīja, ka viņu atklājumi ir drastisks brīdinājums.
"Citi pētījumi, kas balstīti uz ievērojami mazāku sugu skaitu, ir parādījuši, ka notiekošā" izzušanas krīze" ir smagāka, nekā parasti tiek novērtēts," viņš sacīja CNN. "Mūsu atklājumi sniedz skaidru apstiprinājumu globālā mērogā," piebilda Donoso.
Viņš arī teica, ka pētījums sniedz skaidrāku priekšstatu par bioloģiskās daudzveidības globālās erozijas apmēru.
"Mūsu pētījums parāda nevis to, vai sugas pašlaik tiek klasificētas kā apdraudētas, bet gan par to, vai to populācijas lielums strauji un pakāpeniski samazinās vai nē," sacīja Pincheira-Donoso. Daudzu sugu skaita samazināšanās tendences laika gaitā ir izmiršanas priekštecis.
Saskaņā ar šo novērtējumu 33 % sugu, kas pašlaik Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība, Apvienoto Nāciju komiteja Sarkanajā sarakstā ir klasificētas kā “neapdraudētas”, faktiski tuvojas izzušanai.
Zīdītāju, putnu un kukaiņu sugu skaits samazinās, bet abinieki kopumā ir īpaši smagi cietuši, secināts ziņojumā, un tie saskaras ar daudziem draudiem, tostarp slimībām un klimata pārmaiņām.
Taču, piemēram, zivīm un rāpuļiem, šķiet, ir stabila populācija, nevis samazināšanās.
Ģeogrāfiski izmiršana parasti koncentrējas tropos, atklāts ziņojumā. Viens no iemesliem ir tas, ka tropu dzīvnieki ir jutīgāki pret straujām vides temperatūras izmaiņām, sacīja Pinčeira-Donoso.
Brendans Godlijs, Ekseteras universitātes dabas aizsardzības zinātnes profesors, kurš nebija iesaistīts pētījumā, teica, ka pētījums piedāvā jaunus ieskatus tendencēs.
"Šis ir ārkārtīgi ietekmīgs pētījums, kas aptver visu pasauli un visas mugurkaulnieku grupas un kukaiņus," CNN sacīja Godlijs.
"Rūpīgi apvienojot populācijas trajektorijas, nevis ierobežotākus Sarkanā saraksta novērtējumus, tas uzsver, cik lielu spiedienu uz savvaļas dzīvniekiem rada cilvēka ietekme un cik problēma ir globāla un visās dzīvnieku grupās," viņš teica.
Viņš sacīja, ka ir pozitīvi stāsti par dzīvniekiem, tostarp lielajiem vaļiem un jūras bruņurupučiem, kuri tiek teju atgriezti no izmiršanas.
Bet Godlijs piebilda: "mums visiem vajadzētu būt ļoti satrauktiem par šiem rezultātiem."
"Bez plaukstošām populācijām, sugām, biotopiem un ekosistēmām mēs nevaram pastāvēt," viņš teica.
