Krievijas specdienesti rīko protestus Eiropā
Tāpat kā padomju laikā aiz “progresīvo spēku” miera demonstrācijām rietumos bieži slēpās Maskavas roka, tā arī tagad Krievija izmanto uzpirktus darboņus.
Pēc Zviedrijas pieteikuma par iestāšanos NATO Stokholma sadūrusies ar Turcijas iebildumiem, kas to vaino patvēruma došanā kurdu kaujiniekiem. Par labu Zviedrijai nav nākusi arī vietējā “aktīvista” akcija, kuras laikā sadedzināja Korānu.
Kaitina Turciju
Krievija šo situāciju izmantojusi, lai censtos sarīdīt Turciju ar citām NATO valstīm un pie viena diskreditētu Ukrainu, raksta Krievijas neatkarīgās žurnālistikas centrs “Dosjē” sadarbībā ar Rietumeiropas presi. “Dosjē” izdevies iepazīties ar Krievijas prezidenta administrācijā kopā ar specdienestiem sagatavojiem materiāliem, kas tapuši no janvāra beigām līdz marta sākumam.
Dokumentos uzsvērts, ka Eiropā pieaug islamofobija. 21. janvārī Dānijas pretislāmiskās partijas “Stram Kurs” (Stingrais kurss) līderis Rasmuss Paludans sadedzināja Korānu blakus Turcijas vēstniecībai Stokholmā. Iemaksu, 320 kronu (28 eiro) par atļauju “pasākuma” rīkošanai sedza žurnālists Čangs Friks, skaidrojot, ka pārskaitījums no Dānijas pienāktu ar nokavēšanos. Friks ir kādreiz sadarbojies ar Krievijas propagandas holdingu “Russia Today”, bet apgalvo, ka 2014. gadā sadarbību pārtraucis.
Iesaka slaucīt kājas turku karogā
22. janvārī kustības “Pegida” līderis Edvīns Vagensvelds saplēsa Korānu pie Nīderlandes parlamenta, nosaucot to par izteiksmes brīvību.
Drīz pēc tam Krievijas specdienesti ieteica sarīkot līdzīgas akcijas pret Turciju, piemēram, Nīderlandē slaucīt kājas turku karogā un sadedzināt prezidenta Erdogana portretu. Šim mērķim ieteikts piesaistīt apmēram piecus cilvēkus maskās, no kuriem viens visu nofilmētu, video izsūtītu Turcijas mediju redakcijām un ievietotu sociālajos tīklos.
Tāpat ieteikts sapūst ar aerosolu krāsu Erdoganu aizvainojošus trafareta uzrakstus populārākajās vietās Parīzē, Hāgā, Briselē, Frankfurtē pie Mainas, cerot, ka par to ziņos plašsaziņas līdzekļi.
Akcija Parīzē
Vienu akciju krieviem izdevās sarīkot, par ko arī sagatavota atskaite Putina administrācijai. 5. martā astoņos no rīta Parīzē, Monmartrā, pieci cilvēki izlikās par ukraiņiem, izkāra plakātu ar uzrakstu: “Erdogan, zemestrīce ir atmaksa par krievu tūristiem”, izstiepa rokas nacistu sveicienā un kliedza kamerā “Stop Erdogan!”.
Plakāts karājās apmēram 40 minūtes, līdz atbrauca policija. Citā Parīzes rajonā sadedzināja Turcijas karogu, bet naktī pirms šā visa daudzviet pilsētā sapūta saukļus “Stop islāmu”, “Stop Erdoganu”, “Alanja ir nākamā”, domāta kūrortpilsēta Turcijā.
Ar video “YouTube”, “TikTok”, vairāk nekā 200 vēstījumu “Facebook” izdevās sasniegt virs 100 000 lietotāju, teikts specdienestu atskaitē. Tas gan varētu būt pārspīlēti, jo lielākoties šīs “publikācijas” neizpelnījās ievērību un daudzus komentārus sakopēja datorprogramma. Video saņēma ap 15 000 skatījumu.
“Dosjē” ar partneriem noskaidrojuši, ka kopš decembra Parīzē, Hāgā, Madridē un Briselē sarīkotas desmit pretukrainiskas akcijas, bieži vien “iespraužoties” pavisam citu pasākumu vidū. Piemēram, 11. februārī Parīzē Republikas laukumā notika mītiņš pret pensiju reformu, bet pūlī stāvēja daži vīrieši ar plakātu “Eiropas Savienība un Savienotās Valstis, pārtrauciet finansēt karu Ukrainā”. Citās akcijās aicināts NATO izbeigt bombardēt Doņecku un nesūtīt ieročus Ukrainai.
Algotņi no Ziemeļāfrikas
Viens no “Facebook” profiliem, kur atspoguļotas šādas akcijas, it kā pieder Aimenam H. no Alžīrijas, tikai vienā no grupām viņš norādījis savu telefona numuru, kas sākas ar +7 – Krievijas starptautiskais kods. Aimenam ir arī profils “VKontakte”, kur viņš kā mājvietu norādījis Pēterburgu, kur arī filmē video savam “TikTok” kanālam.
Iespējams, Aimens tiešām ir no Alžīrijas, viņš ir dzimis 2002. gadā, dažas reizes atlidojis uz Krieviju, kas izriet no Iekšlietu ministrijas datiem, 2020. gadā uzņemts Santpēterburgas Kalnu universitātē. Pagājušā gada beigās viņš vairākās “Facebook” grupās ievietoja darba piedāvājumus – par 80 līdz 100 eiro dienā uzņemt dažus foto.
Vēl daži profili, kas publicē bildes no akcijām, pieder marokānim Mohamedam M., kurš arī mācās Pēterburgā. Pērn vasarā viņš izveidoja kontu “YouTube”, kur ievietoja video no pretukrainiskām akcijām Hāgā, Parīzē, Madridē un Briselē.
Panākumi izpaliks
Abi darboņi atteikušies atbildēt uz “Dosjē” jautājumiem pēc būtības. Aimens vainojis žurnālistus melos, Mohameds apgalvo, ka viņa “Facebook” profili uzlauzti, drīz pēc sarunas viņu konti “Facebook” un “YouTube” izdzēsti.
Francijas pretizlūkošanas dienests informējis laikrakstu “Le Monde”, ka zinājuši par krievu specdienestu operāciju, bet no tālākiem komentāriem atteicies. Visdrīzāk gan Zviedrijas ceļu uz NATO šie Krievijas pūliņi neapturēs. Gaidāms, ka Ankara dos savu piekrišanu pēc Turcijas prezidenta vēlēšanām maija vidū.
