Latvija preses brīvības indeksā būtiski atpaliek no kaimiņiem Lietuvas un Igaunijas
foto: AP/Scanpix
Attēlam ir ilustratīva nozīme.
Pasaulē

Latvija preses brīvības indeksā būtiski atpaliek no kaimiņiem Lietuvas un Igaunijas

Jauns.lv

Organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF) brīdina, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība visā pasaulē ir sliktā stāvoklī, jo dezinformācija, propaganda un mākslīgais intelekts arvien vairāk apdraud žurnālistiku, vēsta Euronews.

Latvija preses brīvības indeksā būtiski atpaliek n...

Pasaules preses brīvības dienā, 3. maijā, tiek publicēts 2023. gada preses brīvības indekss, kurā novērtēta žurnālistikas vide 180 valstīs un teritorijās.

RSF raksturoja situāciju kā "ļoti nopietnu" 31 valstī, "sarežģītu" - 42 valstīs, "problemātisku" - 55 valstīs un "labu" vai "apmierinošu" - 52 valstīs.

Tas faktiski nozīmē, ka žurnālistikas vide ir "slikta" 7 no 10 aptaujātajām valstīm un apmierinoša - tikai 3 no 10 valstīm.

"Šī nestabilitāte ir rezultāts pieaugošajai varas iestāžu agresivitātei daudzās valstīs un pieaugošajam naidīgumam pret žurnālistiem sociālajos tīklos un fiziskajā pasaulē," sacīja RSF ģenerālsekretārs Kristofs Delūrs.Eksperti situāciju Latvijā raksturojuši kā diezgan brīvu un drošu vidi, kurā žurnālistiem strādāt, taču nopietna problēma ir uzticamas un plurālistiskas informācijas pieejamība, īpaši krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Latvija šajā indeksā ierindojas 16. vietā, būtiski atpaliekot no Lietuvas, kura atrodas 7. vietā un Igaunijas 8. vietā.

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) norāda, ka digitālā laikmeta ienākšana ir mainījusi visu informācijas žurnālistikas ainavu. "Digitālās platformas mums ir devušas neskaitāmus jaunus veidus, kā informēt un paust savu viedokli. Taču tās ir arī auglīga augsne tiem, kas sēj dezinformāciju un sazvērestības teorijas. Mēs atrodamies jaunā krustcelēs," sacīja tās ģenerāldirektore Audrija Azulē.

Norvēģija ir pirmajā vietā jau septīto gadu pēc kārtas. Taču RSF norāda, ka neparastā kārtā otrajā vietā ierindojas valsts, kas nav Ziemeļvalstis, proti, Īrija, apsteidzot Dāniju.

Nīderlande (6. vieta) ir pakāpusies par 22 vietām, atgūstot pozīciju, kas tai bija 2021. gadā, pirms tika noslepkavots noziedzības reportieris Pīters R. de Vriess. Francija ir pakāpusies par divām vietām un ieņem 24. vietu. Arī Brazīlija gūst panākumus, pateicoties prezidenta Lula da Silvas ievēlēšanai.

Reitinga apakšā visas trīs pēdējās vietas ieņem Āzijas valstis: Vjetnama (178. vieta), Ķīna (par četrām vietām zemāk, 179. vieta) un Ziemeļkoreja (180. vieta).

Organizācijas dati liecina, ka Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģions joprojām ir žurnālistiem visbīstamākais reģions, pretstatā Eiropai, kurā žurnālistiem joprojām ir visvieglāk strādāt.