CIP direktors: Putins diez vai gūs mācību no savām pēdējo 14 mēnešu laikā pieļautajām kļūdām
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss paziņojis, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina militārā kampaņa Ukrainā izvērtusies par "milzīgu stratēģisku izgāšanos", un ka Maskava varētu drīzumā kļūt par "Ķīnas ekonomisko koloniju", vēsta "Golos Ameriki".
"Tikai padomājiet, kādu ietekmi uz Krievijas ekonomiskajām perspektīvām atstās ne tikai dzīvā spēka un tehnikas zaudējumi, bet arī pazemojums, ko izjutusi Krievijas armija, tās vājību apzināšana, ilgtermiņa zaudējumi no sankcijām un eksporta kontroles pasākumiem, kā arī vairāk nekā tūkstoš Rietumu firmu aiziešanu," uzstājoties Raisas universitātē Hjūstonā, paziņoja Bērnss.
"Kara sākumā Putins bija iecerējis NATO sašķelt un vājināt, bet patiesībā NATO šobrīd ir saliedēta kā nekad. Bloks nupat savās rindās uzņēmis jaunu biedru, Somiju, un visdrīzāk uzņems vēl vienu - Zviedriju," viņš sacīja.
"Un, ja paskatāmies uz reālo situāciju, tad var redzēt, ka Krievija kļūst arvien atkarīgāka no Ķīnas un dažos aspektos riskē ar laiku kļūt par Ķīnas ekonomisko koloniju, kas ir atkarīga no enerģētisko resursu un izejvielu eksporta uz šo valsti," sacīja Bērnss, piebilstot, ka Putins pats ved Krieviju uz to.
2021. gada nogalē ASV prezidents Džo Baidens sūtīja Bērnsu uz Maskavu pēdējo mēģinājumu ietvaros pierunāt Putinu nesākt karu, taču CIP vadītājs atgriezās ar pārliecību, ka Krievijas prezidents jau pieņēmis lēmumu. Pēc Bērnsa domām, Putins diez vai gūs mācību no savām kļūdām, kas pieļautas pēdējo 14 mēnešu laikā.
"Viņš liek uz to, ka viņam izdosies samalt ukraiņus un novārdzināt Rietumus. Viņš domā un grib, lai mēs domājam, ka viņš var piespiest laiku strādāt viņa labā," sacīja Bērnss. "Viņš joprojām ir pārliecināts, ka Ukraina viņam ir svarīgāka nekā mums. Domāju, ka Putins ir tikpat kļūdījies šajā likmē kā savos pieņēmumos pirms iebrukuma."
Martā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins apmeklēja Maskavu un parakstīja ilgtermiņa vienošanos ar Putinu, kas Ķīnas firmām sniedz neproporcionāli lielu pieeju tirgum tādos sektoros kā finanses, tehnoloģijas, lauksaimniecība un kosmoss.
Pēc novērotāju domām, Putins guvis sev šobrīd vajadzīgo labumu, kas ietver ietekmīgu politisko aizsegu no Ķīnas kolēģa puses, kurš izvairās tieši nosodīt Krievijas iebrukumu.
"Domāju, ka Sji Dzjiņpina Ķīnas un Vladimira Putina Krievijas partnerība šodien ir ļoti stipra," sacīja Bērnss.
Tomēr Pekina pagaidām atturas nosūtīt ieročus Maskavai izmantošanai kaujas laukā. Ķīna piedāvājusi miera plānu kara pārtraukšanai Ukrainā un distancējusies no runām par kodolieroču izmantošanu, ar ko nodarbojas Putins.
"Tā ir svarīga partnerība, kurai, manuprāt, ir uzticēti abi līderi. Bet vismaz pagaidām tā nav "neierobežota" draudzība," rezumēja Bērnss.
