“Putins ir skaistulītis!” – uz Minsku aizmukušais “Baltijas antifašists” Samuļs atradis darbu propagandas medijos
Romāns Samuļs Latvijā līdz šim bija maz zināms aktīvists, kurš īpaši rosījās Covid-19 pandēmijas laikā. Jau vairākus mēnešus viņš mīt Baltkrievijā, kur, šķiet, dabūjis darbu vienā no propagandas medijiem.
Latvijā Samuļs bija viens no tiem, kuri Covid-19 mēnešos Valsts prezidentam Egilam Levitam publiskās vietās skraidīja pakaļ ar kameru un apsaukāja viņu par “pieneņgalvu”.
Taču nu aktīvista karjera piedzīvojusi strauju uzrāvienu – Baltkrievijā viņš kļuvis par nopietnu “žurnālistu-apskatnieku”, sadarbojoties ar mediju “Minskaja Pravda”.
Savos videoklipos medija “Youtube” kontam “Politika. Minskaja Pravda”, Samuļs slavē Putinu un gānās par Latviju un Rietumiem, lai gan vēl nesen Latvijā taisnojās, ka nav prokremliski noskaņots.
Minskā iemīl Putinu
Jau neilgi pēc pārcelšanās uz Baltkrieviju Romāns Samuļs paviesojās Lukašenko režīma kontrolētajā TV kanālā “Belarus-1”, kur priecājās par to, ka Baltkrievijā spēj atļauties dienas laikā ieslēgt gaismu, bet Latvijā – elektrība esot dikti dārga.
Diezgan spilgts bija arī moments, kurā Samuļs un tā dēvēto “Baltijas antifašistu” grupiņa biedēja sekotājus sociālajos tīklos, apgalvojot, ka 16. martā Rīgā plānojas provokācijas pret krieviem.
Fiktīvais stāsts bija par Latvijā it kā dislocētām “Krievijā aizliegtā grupējuma “Azov” vienībām, kuras agresīvi provocēšot krievus, saģērbjoties krieviem raksturīgās Otrā pasaules kara atribūtikā, ieņemot kādu skolu vai pansionātu un demonstratīvi izņirgājoties par tur esošajiem latviešiem.
Šie izdomātie murgi Samuļa video tika nolasīti no lapiņas un pēcāk plaši izplatījās arī “Baltijas antifašistu” resursos, ar kuriem Samuļam ir saikne.
Lieki piebilst, ka nesekoja nekādi paskaidrojumi pēc tam, kad nekas no Samuļa un citu “Baltijas antifašistu” teiktā nepiepildījās. Jau tobrīd Minskas propagandas medijā viņš iejutās kā politikas apskatnieks.
Kopainas vārdā gan jāpiebilst, ka vēl nesen – īsi pirms 14. Saeimas vēlēšanām Romāns Samuļs gribēja būt tautas kalps.
Startējot parlamenta vēlēšanās no saraksta “Tautas kalpi Latvijai” tas gan neizdevās, jo atdoto balstu skaits – kā par viņu, tā par partiju, kurā netrūkst arī citu šaubīgu personāžu – bija niecīgs.
Kādā no saviem video “Minskaja Pravda” sociālajos tīklos Samuļs slavē Putinu un to, kā Krievija ir “savedusi kārtībā” karā iznīcinātās Mariupoles infrastruktūru un skaidro, ka Krievija iznīcina pilsētas vien tamdēļ, lai “Zelenskis kaut kad tomēr paceltu tās rociņas gaisā”.
Šāda retorika no blogera, kurš uz Saeimu sataisījās caur visnotaļ latviski izkrāsota, taču realitātē uz prokrieviskas partijas būvēta politiskā spēka, protams, ir negaidīta.
Te nu jāpiebilst, ka, dzīvojot Latvijā, Samuļs runāja citādi.
Internetā joprojām ir pieejams video, kurā viņš pirms vēlēšanām vēršas pie latviešiem un krieviem, sakot, ka nav prokremliski noskaņots, un nav “nedz Krievijas, nedz Ukrainas pusē” – tikai vēlas, lai Latvijā visiem būtu labi:
Taču Minskas medijā Samuļs, spēlējot politikas apskatnieka lomu, emocionāli stāsta, ka “Putins ir skaistulītis” un apdzejo to, cik lieliski viņš nesen paviesojies Mariupolē, pats stūrējot auto pa tās ceļiem. Neizpaliek arī apgalvojumi par Ukrainas “nacistisko režīmu”.
Krievijā un Baltkrievijā vieglāk fanot par Putina karu
Uz Baltkrieviju šogad un pērn pārbraukuši vairāki prokrieviskie aktīvisti no Latvijas, minot “vajāšanu”, “neizturamo rusofobiju” un tamlīdzīgus iemeslus.
Tā, piemēram, izdarījusi Viktorija Matule – meitene, kura 9. un 10. maija pretlikumīgajos “Uzvaras dienas” svinēšanas pasākumos Pārdaugavā ieradās Krievijas karoga krāsās un pozēja blakus Aleksandram Dubjago – jaunietim, kurš tur atnāca ar agresorvalsts karogu rokās.
Kā iemeslu minot “valsts attieksmi pret krievvalodīgajiem”, projām aizbrauca arī aktīvists Aleksandrs Cvetkovs, kura veidotais sociālo tīklu saturs piesaistīja Latvijas drošības iestāžu uzmanību.
Dodoties uz Baltkrieviju, Latviju pameta arī Iļja Karoza – jaunietis no bēdīgi slavenās organizācijas “Academy Kids TV”, kurš Baltkrievijā intervēja diktatoru Aleksandru Lukašenko.
“Lielo aktīvistu staigāšanu” veicinājis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, jo vairākiem no aprakstītajiem, spriežot pēc viņu stāstītā, tas palīdzējis pieņemt lēmumu.
