Slavenās Tretjakova galerijas direktori padzen no darba, jo grāvusi ideoloģiju
Slavenās Maskavas Tretjakova galerijas ģenerāldirektores Zelfiras Tregulovas darbs nav atbildis Krievijas Z morāles un garīguma kursam, un Kultūras ministrija nav ar viņu pagarinājusi līgumu.
Nepatikšanas sākās ar kāda Sergeja Šadrina sūdzību Kultūras ministrijai – galerijas ekspozīcija “pilnībā neatbilst garīgi morālajām vērtībām”, un izstādīti “darbi, kam ir destruktīvas ideoloģijas pazīmes”.
Sūdzētājs klāstīja, ka eksponāti “izsauc dziļu pesimismu, tukšuma un bezizejas sajūtu”. 20. gadsimta otrās puses darbos esot vērojamas “neskaitāmu bēru” ainas, “tajā skaitā ar marginālu elementu klātbūtni”, alkohola lietošana, krievu valdnieku un kultūras darbinieku “voluntāras interpretācijas”.
Viņš, piemēram, norādījis, ka ciklā "Slepenais vakarēdiens", kuru veido 13 audekli, “nevar saprast, kurš ir Jūda”, bet tēlnieka Aleksandra Burganova 1978. gadā radītā skulptūra Pieta esot reliģiska sižeta “velnišķa interpretācija”, jo Dievmātei nav galvas.
Iesākumā ministrija pieprasīja galerijai sniegt atbildi, bet tagad Tregulova atlaista. Krievijas muzeju aprindas ir satrauktas, pat Ermitāžas direktors Mihails Piotrovskis publicējis sleju "Rosijskaja Gazeta", aizstāvot Tregulovu no nejēgām. Vietā atgādināt, ka pats Piotrovskis ir īstens rašists, kura izpausmes bijušas tālu no kultūras cilvēka cienīgām.
Pērn jūnijā intervijā tajā pašā "Rosijskaja Gazeta" viņš slavēja Krievijas imperiālismu un tās īstenotās “globālās pārmaiņas”. “Visi mēs esam militāristi un impēristi… Mums, kultūras cilvēkiem, tagad jāsaprot mūsu dalība visa notiekošajā. (..) Sekojot principam, “kad runā lielgabali, jārunā arī mūzām”,” klāstīja Piotrovskis. Viņš arī izteicās: “No vienas puses, karš – tās ir asinis un slepkavošana, bet no otras – cilvēku pašapliecināšanās, nācijas pašapliecināšanās.”
Tikmēr Krievijas kultūru kontrolējušie rašisti pašapliecinājušies ar Tretjakova galerijas direktores padzīšanu. Viņa bijusi savā nozarē atzīta speciāliste. Vietā iecelta Jeļena Proņičeva, iepriekš īsu laiku bijusi Politehniskā muzeja direktore.
Tregulova ir organizējusi vērienīgas padomju un krievu mākslas izstādes ārzemēs, ko jau pieminētais Piotrovskis nodēvējis par “kultūras specoperāciju” – rašisti uz jebko raugās caur savas ideoloģijas prizmu. Tregulovai padomju laikā izdevās saglabāt avangarda darbus – tos neizstādīja, taču nosargāja. Kas notiks tagad, nav zināms.
