"Reizēm ļoti moka sirdsapziņa" - kā ukraiņu vīrieši par naudu "elitārā" vai bīstamā veidā bēg no Ukrainas uz ārzemēm
foto: AP/Scanpix
Ukrainas karavīrs kontrolē dronu demonstrācijas laikā tuvu robežai ar Baltkrieviju 2023. gada 1. februārī.
Pasaulē

"Reizēm ļoti moka sirdsapziņa" - kā ukraiņu vīrieši par naudu "elitārā" vai bīstamā veidā bēg no Ukrainas uz ārzemēm

Jauns.lv

Pēc Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī Ukrainas varas iestādes aizliedza izbraukt uz ārzemēm 18 līdz 60 gadus veciem vīriešiem. Tas radījis virkni koruptīvu shēmu, kas darbojas joprojām. BBC skaidroja, kā šīs shēmas veidotas, cik tas maksā un kas aiz tā stāv.

"Reizēm ļoti moka sirdsapziņa" - kā ukraiņu vīrieš...

Savā starpā ukraiņu bēgļi saka: sievietei nav pieklājīgi jautāt par viņas vecumu, bet ukraiņu vīrietim - kā viņš aizbraucis uz ārzemēm. Jo ir pilnīgi iespējams, ka jūs viņu nostādīsiet neērtā situācijā.

"Dažreiz mani nomoka sirdsapziņa," sarunā ar BBC saka viens no aizbraucējiem.

"Es Ukrainā ne ar ko nepalīdzētu," skaidro otrs.

Šie vīrieši no Ukrainas par naudu aizbrauca jau pavasarī. Runā, ka viņiem piedāvāti dažādi varianti - izvēlies, kas tuvāks pēc sirds patikas un maka lieluma. Nelegālais un bīstamais maksā lētāk, "legālais" ar risku minimumu - dārgāk.

Pārpildīti metro un sastrēgumi uz šosejām - kara pirmajā dienā ukraiņi bailēs pamet Kijivu

Vladimirs Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas ...

Vai tiešām tie, kuriem ir nauda un ietekme, var aizbraukt no valsts?

BBC sazinājās ar vīriešiem, kuri izmantoja dažādas shēmas, lai pamestu Ukrainu, lai noskaidrotu, kā tas darbojas.

Tāpat mēģināts tikt skaidrībā, kādu ceļu iecienījuši izmantot ierēdņi, deputāti un ietekmīgas personas braucieniem uz ārzemēm personīgos nolūkos. Savukārt varas pārstāvjiem tika jautāts, kad tad šīs shēmas slēgs. Runāt par to visu BBC piekrita retais.

Nelegālā shēma

Varas iestādes nolēma slēgt robežu 18 līdz 60 gadus veciem vīriešiem uzreiz pēc Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī.

Bija paredzēti arī izņēmumi - trīs un vairāk bērnu tēviem, cilvēkiem ar invaliditāti, studentiem utt. Visi šie statusi jāapstiprina ar izziņām un dažādiem dokumentiem, kurus sākuši masveidā pirkt, pielabot un izmantot izbraukšanai.

Ukraiņu bēgles Olena un Nastja Reminskas pie robežas atvadās no savas mātes Svetlanas. Meitas plāno doties uz Turciju, kur Olenai ir darbs, savukārt māte paliks mājās, Žitomirā, jo viņas vecāki nevēlas pamest Ukrainu.

Kara sāpes un izmisums: cilvēki Ukrainā spiesti pamest mājas un savus mīļos

Viltojumu problēmas dēļ, piemēram, Ukrainas valdība vēlāk atcēla izņēmumus studentiem. Rezultātā daudzi, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un iestājušies ārvalstu augstskolās, tā arī nav spējuši izbraukt uz studijām.

Ievērojami palielinājies arī mēģinājumu skaits nelikumīgi šķērsot robežu. Šis variants ir lētāks, bet bieži bīstams dzīvībai - var apmaldīties un nosalt mežā vai noslīkt aukstā upē.

Vitālijs (vārds mainīts) ir jūrnieks, viņš robežu šķērsoja tieši tā.

Uzreiz pēc iebrukuma viņš ar ģimeni bēga no Bučas uz Rietumukrainu. Tur viņi palika mēnesi, bet pēc tam nolēma doties uz ārzemēm. Ģimene robežu šķērsojusi legāli, bet Vitālijs meklējis ceļus, kā aizliegumu apiet.

"Es atradu cilvēkus, kuriem samaksāju divus tūkstošus dolāru. Mūs sagaidīja un naktī aizveda pie upes pie robežas ar Rumāniju. Izsēdināja un teica: "Ejiet." Un mēs aizgājām. Mēs gājām pāri upei. Tā toreiz nebija dziļa, mazāk kā līdz jostasvietai," stāsta Vitālijs.

Ūdens bija ledains ar spēcīgu straumi, tāpēc svarīgi bija to ātri šķērsot un nenokrist. Vitālijs teic, ka ir dzirdējis par dažādiem gadījumiem iepriekšējās pārbēdzēju grupās, arī ar letālu iznākumu.

Bet viņa grupai paveicās - visi līdz krastam nonākušie ir dzīvi un veseli. Tālāk viņi meklēja ceļu, kur brauc Rumānijas patruļa.

"Tajā pusē mūs jau paņēma Rumānijas likumsargi," stāsta Vitālijs. "Automašīna kursēja pie robežas un vienkārši pulcēja bēgļus. Viņi vienmēr atrada mūsu puišus. Rumāņi apstājās, jautāja, vai esam ukraiņi. Mēs atbildējām, ka jā. Viņi saka: "Apsēdieties un nomierinieties, jūs vairs neesat karā, mēs jūs aizvedīsim."

Vīriešiem pārbaudīja dokumentus un atlaida.

"Legālā" shēma

Taču īpašu ievērību izpelnās cits izbraukšanas veids, kas tiek uzskatīts par "elitārāko".

Uzreiz pēc robežu slēgšanas valdībā saprata, ka jānoregulē humānās palīdzības un preču pārvadātāju izbraukšana uz ārzemēm. Tā 2022. gada martā sāka darboties sistēma "Ceļš".

Visiem, kurus tajā ievietoja, bija tiesības doties ārpus Ukrainas uz laiku no 30 līdz 90 dienām. Un līdzās īstiem brīvprātīgajiem un svarīgu kravu vadītājiem sarakstā iekļuva pilnīgi dažādu profesiju cilvēki, no kuriem ievērojama daļa aizbrauca un neatgriezās.

Šo shēmu sauc par "legālu" - samaksāji naudu un pilnīgi oficiāli izbrauc no valsts. Un, protams, šī nauda neiet budžetā, bet atsevišķās kabatās.

"Redzēju, ka cilvēki pamazām aizbrauc, tāpēc meklēju veidu, kā nokļūt sistēmā "Ceļš''," stāsta uzņēmējs Sergejs (vārds mainīts).

Kad sākās karš, viņš izveda savu ģimeni no Kijivas apgabala uz Ukrainas rietumiem un pēc tam nosūtīja tuviniekus uz ārzemēm. Pats palicis Čerņivcā. Saka, ka sākumā nesapratis, ko darīt tālāk, bet vēlāk secinājis, ka karot neies, bet darbu, kas prasa biežus komandējumus, var zaudēt.

"Sapratu, ka man jābrauc prom no valsts, tāpēc sāku spriest, kā to izdarīt. Zināju, ka daudzi cilvēki ir pārskrējuši pāri kordonam nelikumīgi. Tolaik tas maksāja 2 līdz 5 tūkstošus dolāru. Taču nepārtraukti parādījās informācija, ka kāds ir pieķerts," stāsta Sergejs.

"Tas ir bīstami, jo jāiet pāri upēm, kalniem, aukstā laikā... ir daudz jautājumu par to, kā doties mājās, ja esi nelikumīgi šķērsojis robežu, tāpēc nolēmu, ka šis variants nav domāts man, un sāku kontaktēties ar dažādiem cilvēkiem, kāds caur kādu zināja dažādus variantus."

Kamēr Sergejs pētīja situāciju, tieši tapa sistēma "Ceļš", kas ļauj vīriešiem autovadītājiem šķērsot robežu karastāvokļa apstākļos. Un, kā noskaidroja BBC, praktiski uzreiz to sāka izmantot kā ērtu un drošu shēmu izbraukšanai uz ārzemēm.

"Marta beigās paziņa man pastāstīja par "Ceļu", pa kuru var oficiāli aizbraukt. Viss tika oficiāli ienests bāzē, tevi pavadīja no sākuma līdz beigām. Es piekritu. Man uzreiz nosauca 15 tūkstošu eiro summu par cilvēku," saka Sergejs.

Viņš piekrita, nodeva starpniekam datus par sevi un vairākiem paziņām, kuri arī meklēja, kā apiet izceļošanas aizliegumu. Un gaidīja.

"Pēc pusotras nedēļas saņēmām informāciju, ka viss ir gatavs. Braucām uz Ivanofrankivsku, lai tiktos ar starpnieku un visu pārbaudītu. Tur noskaidrojās, ka paziņas sistēmā ir ierakstītas, bet manis nez kāpēc nav. Man ieteica vēl pagaidīt, un es gaidīju.

Jau arī mani paziņas veiksmīgi izbraukuši no valsts, bet es tālāk gaidīju. Kāda ir aizkavēšanās - neviens nevarēja paskaidrot. Ar laiku man sākās problēmas darbā, man steidzami bija jābrauc uz ārzemēm. Bija draudi zaudēt biznesu, man šis jautājums bija nekavējoties jāatrisina. Vienubrīd, bet tas jau bija aprīlis, es lūdzu atdot man naudu un meklēju citu variantu," saka vīrietis.

Beigās viņam izdevās izbraukt uz Poliju ar viltotiem dokumentiem - kā daudzbērnu tēvam. Šādi "dokumenti" Sergejam maksāja nedaudz lētāk - 10 tūkstošus dolāru.

Kā tas darbojas

Sergejs, neraugoties uz viņa neveiksmīgo "Ceļa" pieredzi, saka, ka sistēmai ir daudz robu, kas ļauj jebkuram, kam ir nauda vai ietekme, to izmantot.

Ierakstot cilvēkus sarakstā, neviens sīkāk nepārbauda, vai tiešām esi brīvprātīgais vai humānās kravas šoferis. Vienkārši dokumenti jāaizpilda pareizi. Vēl vairāk - tevi šajā sistēmā var ienest pat bez autovadītāja apliecības, jo tās neviens neprasa.

To apgalvo arī Ukrainas valdības pretkorupcijas Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra, kas pētīja šo jautājumu un norādīja varas iestādēm uz sistēmas "Ceļš" korupcijas riskiem. Neviens nekontrolē, kā autovadītāji ievēro mērķus un termiņus izbraukšanai uz ārzemēm.

Dažādās interneta vietnēs un televīzijas kanālos joprojām ir daudz sludinājumu no tiem, kas piedāvā izbraukšanas pakalpojumus uz ārzemēm caur sistēmu "Ceļš".

Sergejs saka, ka šādu pakalpojumu cena, salīdzinot ar martu - aprīli, ir būtiski samazinājusies. Tagad sistēmā "Ceļš", pēc viņa teiktā, var nonākt par 2 līdz 3 tūkstošiem dolāru.

"Es nesen palīdzēju paziņam izbraukt uz biznesa tikšanos ES ar 3 tūkstošu dolāru iemaksu "Ceļš" sistēmā. Citādi viņš to nekādi nevarēja izdarīt, viņu negribēja nokļūt sistēmā bez maksas. Viņš noturēja tikšanos ārzemēs un pēc tam atgriezās Ukrainā," saka Sergejs.

Viņš uzskata, ka pieprasījums pēc izbraukšanas pakalpojumiem vienkārši krities.

Iespējamie risinājumi

Ja vīriešiem atkal atvērtu robežas, tas automātiski likvidētu korupcijas shēmas, bet varas iestādes to negrasās darīt. Vēl 2022. gada augustā Volodimirs Zelenskis atbildēja uz petīciju, kurā cilvēki lūdza atļaut izbraukt uz ārzemēm vīriešiem.

Toreiz viņš nepārprotami paziņoja, ka, kamēr notiek karš, aizliegums būs spēkā. Savukārt Ukrainas Nacionālā drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs kaunināja vīriešus, kuri kara laikā bēg no valsts.

"Var būt alternatīva - lūdzu, ejiet, palīdziet tiem puišiem, kas ir frontē. Darba valstī ir ļoti, ļoti daudz. Nav ko slēpties aiz sieviešu brunčiem un bēgt no valsts. Mums jāpalīdz. Nevarat karot, nevarat ņemt rokās ieročus - palīdziet citā veidā. Atrodiet iespēju palīdzēt. Tas nav godīgi, ja vīrieši kara laikā bēg no valsts. Es to neatbalstu," paziņoja Daņilovs.

Ivanam Dubinskim ir bizness mārketinga pētījumu jomā, viņa kompānijā strādā ap simts cilvēku.

"Protams, šī nozare ir krīzes stāvoklī, mums bija atlaišanas un algas apcirpšana cilvēkiem," tomēr viņš neredz nekādu jēgu kaut kur braukt.

"Es pazīstu vīriešus, kas izbraukuši pēc dažādām shēmām un tad atgriezušies atpakaļ," viņš saka un piebilst, ka savā apkārtnē neredz, ka daudzi vīrieši bēgtu uz ārzemēm.

Sergejs un Vitālijs, par kuriem rakstīts iepriekš tekstā, Ukrainā nav atgriezušies, un, kamēr notiek karš, neplāno to darīt.

Vitālijs tā arī palika kopā ar ģimeni Rumānijā, turpina iet jūrā. Saka, reizēm sirdsapziņa moka, ka ir nozudis: "Īpaši, skatoties ziņas no Ukrainas par sprādzieniem, bojā gājušajiem, bērniem... Tad pat ļoti moka."

"Bet es saprotu, ka ar savu profesiju nekur Ukrainā nestrādātu. Es neprotu karot. Esmu jūrnieks, stūrmanis. Slēgtas robežas - tas man nozīmētu zaudēt darbu," saka vīrietis.

Sergejs atbild kategoriskāk: "Katrs cilvēks šajā situācijā var dot zināmu labumu. Es tur neko nepalīdzētu. Bet tagad turpinu pelnīt un man ir iespēja pārskaitīt zināmus līdzekļu apjomus uz Ukrainu. Es protu pelnīt naudu, un ar to arī palīdzu. Tas ir veselais saprāts."

Diskusijas par aizlieguma pareizību sabiedrībā nerimst, tāpat kā turpina darboties arī korupcijas shēmas.

Galvenais, kas būtu jādara, ir jānosaka iedarbīga datu pārbaudes sistēma attiecībā uz autovadītājiem, kurus iemaksā sistēmā "Ceļš", kā arī viņu braucienu termiņu kontroles. Kāpēc vara to līdz šim nav izdarījusi, paliek atvērts jautājums.