Nīderlandes ciemata mierīgo ikdienu izjauc nacistu dārgumu meklētāji
Ommerenas ciemats Nīderlandes austrumos vēl nesen bija klusa, nomaļa vieta, bet pēdējā laikā vietējo mieru izjaukuši dārgumu meklētāji. Viņi visā nopietnībā cer atrast nacistu noslēptās bagātības.
Zelta drudzis sākās, kad Nacionālais arhīvs pēc 75 gadiem nodeva atklātībai vecu, ar roku zīmētu karti. Tajā gluži kā pirātu romānos uzzīmēts sarkans krusts vietā, kur it kā patronu kastēs aprakti dimanti, rubīni, zelts un sudrabs – un tieši Ommerenā.
Bagātības no sagrautas bankas
1944. gada septembrī šeit stiepās frontes līnija, kad Sabiedrotie nolēma īstenot desanta operāciju “Market Garden”, lai izlauztu ceļu uz Vācijas ziemeļiem. Leģenda vēsta, ka vācu karavīri tad arī aprakuši apslēpto mantu.
Atslepenoto dokumentu vidū ir vācu karavīra Helmuta Zondera liecība, kas vēsta, ka 1944. gada augustā bankas ēkā Arnemā 40 kilometru no Ommerenas trāpīja bumba, izšķaidot uz visām pusēm glabātavas saturu – dārgakmeņus, zelta pulksteņus un monētas. Daži okupanti pievāca, ko varēja, un noslēpa.
Pēc kara Nīderlandē bija izveidots Holandes Kara dokumentu institūts, kas cita starpā meklēja nacistu nolaupītos īpašumus, un tā darbinieki pierakstīja minēto liecību. Tieši Zonders uzzīmēja ažiotāžu sacēlušo karti. Tā ir uztverta tik nopietni, ka, pirms nodot atklātībai, varas iestādes pašas organizēja izrakumus, bet velti.
Naktīs mauriņā rokas svešinieki
Tagad šejienes laukus un pat privātas pļavas izkropļo nevis tanku kāpurķēdes, bet svaigi un nelikumīgi rakumi, dārgumu medniekiem ar metāla meklētājiem pēc sevis atstājot sarūsējušus dzelžus.
“Es pārcēlos uz šejieni, vēloties klusumu un mieru,” sarunā ar BBC sūrojas ciematnieks Sanders. “Šodien par mūsu ciemu zina laikam visa pasaule.” Pie viņa namdurvīm jau ne reizi klauvējuši nelūgtie viesi, lūdzot parādīt vietu, kur varētu būt apraktas bagātības. Par to Sanderam nav ne jausmas, viņš vien zina teikt: “Šai zemei patiešām ir bagāta vēsture. Lūk, tajā baltajā villā bija apmetušies vācu virsnieki.”
“Es esmu zaudējusi miegu, viņi ir pārrakuši visu manu dārzu,” Petra van Dē ir dusmīga uz arhīvu – labāk nebūtu to karti vilkuši ārā. Viņas kaimiņus naktīs no miega uzrauj svešinieki, kas ar pieres lukturiem un lāpstām rokās rokas viņu mauriņos.
Vēsturiskā realitāte
Arhīva padomniece informācijas brīvības jautājumos Anneta Vālkensa atzīst, ka negaidījusi tādu pavērsienu, citādi būtu vismaz brīdinājusi pašvaldību. Nesen ciematā aizliegti metāla meklētāji, jo ir bažas, ka dārgumu mednieki var uzdurties kādai nesprāgušai bumbai.
Pagaidām dažiem censoņiem piemērots naudassods. Ja kādam tiešām paveiksies, atradums būs jānodod vietējām varas iestādēm, un tad lems par atlīdzību.
Vālkensa atgādina: “Aiz pasakas par dārgumiem slēpjas baisa realitāte – 50 miljonu cilvēku bojāeja, tajā skaitā seši miljoni ebreju, ko nacisti iznīcināja holokaustā.”
Visticamāk, sen viss atrasts
Arhīvā nav ziņu, kam piederēja dārglietas. Visticamāk, īpašnieki bija vietējie iedzīvotāji, kas tās nodeva glabāšanā bankai. Ebrejiem atņemto nacisti parasti nosūtīja uz banku Amsterdamā.
Arhīvam ir arī dažas versijas, un ticamākā – apslēptā manta sen ir atrasta. Varbūt Zonders nezināmu iemeslu dēļ melojis, ja viņš ir dzīvs, tad tagad sasniedzis 98 gadu vecumu. Kāds no vāciešiem vai vietējiem jau sen ir piesavinājies dārgumus vai varbūt kāds no Holandes Kara dokumentu institūta. Aizdomas ir arī pret diviem amerikāņu virsniekiem, kas kara beigās redzēti blakus svaigi izraktai zemei.
