Atturēšanās no seksa uzlabo spermas kvalitāti. Vai tiešām?
Reproduktīvās medicīnas centra urologs-andrologs Andris Ābele norāda, ka priekš-stats par ilgstošas atturības pozitīvo ietekmi uz spermas kvalitāti ir mīts. (Foto: Shutterstock)
Runā speciālists

Atturēšanās no seksa uzlabo spermas kvalitāti. Vai tiešām?

Sigita Āboltiņa

Jauns.lv

Ja iecerēts radīt bērniņu un kādu laiku centieni paliek bez panākumiem, var rasties jautājums ne tikai par auglību kā tādu, bet arī par spermas kvalitāti.

Visa cita starpā dzirdēts ieteikums, ka – jo ilgāk vīrietis atturēsies no seksa, jo labāka būs spermas kvalitāte. Vai tiešām? 

Cik bieži jāmīlējas optimālai spermas kvalitātei?

Reproduktīvās medicīnas centra urologs-andrologs Andris Ābele norāda, ka priekš-stats par ilgstošas atturības pozitīvo ietekmi uz spermas kvalitāti ir mīts. Zinātniski pētījumi apliecina pretējo. Respektīvi, pārāk ilga atturēšanās pat var kaitēt spermas kvalitātei. Jau pēc 3–7 dienu atturības, lai arī pieaug spermas tilpums un spermato-zoīdu skaits, vienlaikus samazinās kustīgo spermatozoīdu īpatsvars un palielinās spermatozoīdu DNS fragmentācija. Tas nozīmē, ka, ilgstoši “uzkrājot” spermu, tās kvalitāte parasti pasliktinās, nevis uzlabojas. Turpretī īsāki intervāli starp ejakulāci-jām var uzlabot auglību, jo atsvaidzina spermatozoīdu krājumus un mazina bojātu šūnu īpatsvaru. Pētījumos konstatēts, ka īsāka atturība saistīta ar augstāku spontā-nu grūtniecības iestāšanās un dzemdību biežumu.

Tātad, cik bieži tad vīrietim būtu ieteicams mīlēties? Andris Ābele skaidro, ka optimālais ritms var nedaudz atšķirties individuāli, taču veselīgas reproduktīvās sistēmas uzturēšanai ieteicama regulāra dzimumdzīve. Pāriem, kas cenšas ieņemt bērniņu, mīlēties vajadzētu ik pēc 2–3 dienām. Šāds dzimumdzīves biežums nodrošina, ka sēklas krājumi tiek regulāri atjaunoti un netiek pārsniegts optimālais atturības periods. Interesanti, ka pat ļoti augsta ejakulācijas biežuma režīms nerada dramatiski sliktākus rezultātus. Piemēram, kādā pētījumā vīriešiem, kuri ejakulēja katru dienu divu nedēļu garumā, nenovēroja būtisku spermas kvalitātes pasliktināšanos. Citiem vārdiem, regulāra un pat bieža ejakulācija parasti nāk par labu spermas kvalitātei, kamēr ilgstoša atturēšanās – tieši pretēji.

Dzīvesveids, stress un vides faktori

Ne tikai atturības ilgumam, bet arī vīrieša dzīvesveidam un apkārtējās vides fakto-riem ir liela ietekme uz spermatozoīdu veselību. Andris Ābele atgādina, ka veselīgs dzīvesveids, regulāra mērena fiziskā slodze, sabalansēts uzturs, pietiekams šķidruma patēriņš uzlabo gan ejakulāta daudzumu, gan kvalitāti. Pretēji tam kaitīgie ieradumi un slikti veselības paradumi var spermas kvalitāti pasliktināt. Tāpat arī hronisku negatīva stresa ietekmi nevajadzētu novērtēt par zemu. Pētījumos atklāts, ka psiho-emocionālais stress vīrietim samazina spermatozoīdu koncentrāciju un kustīgumu, kā arī palielina patoloģisku formu īpatsvaru. 

Arī vides faktori var atstāt iespaidu uz vīrieša auglību. Piemēram, paaugstināta temperatūra sēklinieku apvidū kaitē spermatoģenēzei. Ilgstoša karsēšanās (piemēram, bieža pirts vai karsto vannu apmeklēšana) var samazināt spermatozoīdu kustīgumu un skaitu. Pat ķermeņa temperatūras paaugstināšanās slimības laikā var ietekmēt spermas kvalitāti. Dati apliecina, ka vīrietim pēc augstas temperatūras (drudzis) spermatozoīdu koncentrācija var īslaicīgi samazināties pat par 30 %. Tāpat atsevišķās rūpniecības nozarēs strādājošiem, kuri ir saskarsmē ar toksiskām ķīmiskām vielām, smagajiem metāliem, radiāciju, biežāk novēro izmaiņas spermas kvalitātes rādītājos. Tāpēc speciālisti uzsver, ka veselīga vide un paradumi, kā svaigs gaiss, adekvāta darba vides temperatūra, izvairīšanās no toksīniem, stresa mazināšana, ir būtiski faktori, kas palīdz uzturēt labu reproduktīvo funkciju.

Sezonālās izmaiņas spermas kvalitātē

Vai zinājāt, ka gadalaiks var atstāt iespaidu uz vīrieša spermas rādītājiem? Izrādās, pastāv sezonālas svārstības, kas ir nelielas, taču statistiski ticamas. Piemēram, Izra-ēlas pētnieki analizēja spermas paraugus trīs gadu periodā un secināja, ka vīriešiem ar normālu spermatoģenēzi ziemas un agrā pavasara mēnešos sperma bija kvalitatī-vāka nekā vasarā. Šīs atšķirības ir nelielas, tomēr tas daļēji izskaidro, kāpēc dažos reģionos rudenī pēc ziemā ieņemtiem grūtniecības gadījumiem novēro nedaudz aug-stāku dzimstību. Interesanti, ka vīriešiem ar jau samazinātu spermatozoīdu skaitu sezonālais efekts bija minimāls (šiem pacientiem dažos gadījumos rādītāji nedaudz uzlabojās rudenī vai pavasarī, nevis ziemā). Tas liecina, ka gada aukstākie mēneši vairāk palīdz tiem, kuru spermas kvalitāte jau ir laba, kamēr ar auglības traucēju-miem saistītās problēmas sezonas maiņa pati par sevi atrisināt nespēj. Protams, se-zonālo atšķirību cēloņi var nebūt tikai temperatūra. Pētnieki pieļauj, ka hormonālas svārstības un dienasgaismas ilgums arī varētu ietekmēt spermas kvalitāti dažādos gadalaikos. Jebkurā gadījumā, speciālisti uzsver, ka ikdienas paradumiem un veselī-bas faktoriem (piemēram, vecumam, atkarībām, stresam) ir daudz lielāka nozīme nekā sezonai, tādēļ pāriem nav jāplāno bērna ieņemšana tikai ziemā, bet svarīgāk ir rūpēties par veselību visa gada garumā.

Vecums un spermas kvalitāte

Lai arī vīrieši fizioloģiski saglabā spēju radīt bērnus līdz sirmam vecumam (atšķirībā no sievietēm, kam iestājas menopauze), topošā tēva vecumam ir ietekme uz auglību un bērniņa veselību. Ar gadiem spermas kvalitāte pakāpeniski pasliktinās: samazi-nās ejakulāta tilpums, spermatozoīdu skaits un kustīgums krītas, kā arī pieaug ģenē-tisko mutāciju un spermatozoīdu DNS bojājumu riski. Pētījumos novērots, ka vīrie-šiem pēc 35–40 gadu vecuma spermas paraugos palielinās spermatozoīdu īpatsvars ar DNS fragmentāciju. Tā rezultātā auglība pamazām pasliktinās. Vīriešiem virs 40 gadiem iespēja ieņemt bērnu ir par 30 % mazāka nekā tiem, kuri ir jaunāki par 30 gadiem. Galvenie iemesli meklējami gan hormonālās pārmaiņās (testosterona līmeņa kritums, kas ietekmē spermatoģenēzi), gan ar vecumu saistītās izmaiņās sēkliniekos. Turklāt jāņem vērā arī ģenētiskais faktors – jo vairāk gadus vīrieša šūnas dalās, jo vairāk DNS kopēšanas kļūdas uzkrājas. Augstāks spermatozoīdu DNS fragmentāci-jas īpatsvars ir saistīts ar ilgāku grūtniecības iestāšanās laiku un lielāku agrīnu spontānā aborta risku. Tomēr ne viss ir tik dramatiski, jo daudzi vīrieši arī 40 un 50 gados veiksmīgi kļūst par tēviem. Vienkārši vecuma faktoru vajadzētu ņemt vērā, plānojot ģimenes pieaugumu, jo tas var prasīt vairāk laika, tāpēc vēl jo svarīgāk ša-jā posmā ir pievērst uzmanību veselīgam dzīvesveidam, lai kompensētu dabisko spermas kvalitātes kritumu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas " Atturēšanās no seksa uzlabo spermas kvalitāti. Vai tiešām?" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.