Polija un NATO: raķete, kas trāpīja Polijai, visticamāk, bija Ukrainas, taču Krievijai par to jāuzņemas atbildība

Raķetes sprādzienu ļoti iespējams izraisīja Ukrainas pretgaisa aizsardzība, preses konferencē pavēstīja Polijas prezidents Andžejs Duda. 

Arī NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs apgalvo, ka nav nekādu pazīmju, ka raķetes sprādziens Polijā būtu "tīša uzbrukuma" rezultāts.

"Nekas neliecina, ka Krievija gatavo ofensīvas militāras darbības pret NATO," viņš teica.

Stoltenbergs gan piebilda, ka izmeklēšana turpinās un ir jāsagaida tās iznākums.

Stoltenbergs turpina, sakot, ka incidentu Polijā, "visticamāk", izraisīja Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu darbība, kas atkārto Polijas prezidenta viedokli. Taču piebilst, ka tā nekādā gadījumā nav Ukrainas vaina. 

Viņš arī uzsvēra, ka incidenta dēļ NATO dalībvalstis negrasās iedarbināt NATO līguma 4. pantu.

NATO līguma 4. pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriežas jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem, ir apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība. 

Taču NATO vadītājs ir skaidrs, ka "Krievija uzņemas galīgo atbildību, turpinot nelikumīgo karu pret Ukrainu".

NATO sabiedrotie pauž stingru atbalstu Polijai un izsaka "visdziļāko līdzjūtību par traģisko cilvēku bojāeju" pēc raķetes sprādziena.

Stoltenbergs piebilst, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā tā ir ievērojami palielinājusi savu militāro klātbūtni austrumos, kas aptver zemi, jūru un gaisu. Viņš norāda, ka Polijā notikušā "incidenta" rezultātā turpinās stiprināt militārās alianses aizsardzību pret gaisa uzbrukumiem.

Jenss Stoltenbergs norāda, ka NATO "galvenā prioritāte" ir nodrošināt Ukrainai vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu pret Krievijas uzbrukumiem. Viņš atkārtoti norāda, ka Ukrainai ir tiesības uz pašaizsardzību.

Stoltenbergs vēlreiz piesardzīgi norāda, ka raķeti, kas otrdien vēlu nolaidās Polijā, nogalinot divus civiliedzīvotājus, šķiet, ka Krievija nav izšāvusi, liecina līdzšinējās izmeklēšanas rezultāti. 

Iepriekš ASV prezidents Džo Baidens sacījis, ka tā varētu būt bijusi "S-300" sistēmas raķete.

Pēc tikšanās Baidens žurnālistiem paziņoja, ka, spriežot pēc sākotnējās informācijas, ir maz ticams, ka raķete palaista no Krievijas teritorijas.

"Ir sākotnējā informācija, kas to apstrīd," Baidens sacīja žurnālistiem, atbildot uz jautājumu, vai raķete ir izšauta no Krievijas. "Maz ticams, ka pēc trajektorijas tā izšauta no Krievijas, bet to mēs redzēsim."

Trīs ASV amatpersonas sacīja, ka provizoriskie novērtējumi liecina, ka raķeti otrdien raidīja Ukrainas spēki uz ienākošo Krievijas raķeti laikā, kad tika iznīcināta Ukrainas elektroinfrastruktūra. Amatpersonas vēlējās palikt anonīmas, jo nebija pilnvarotas publiski apspriest šo jautājumu.

Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien paziņojis, ka visticamāk, ciematu pierobežā ar Ukrainu dienu iepriekš trāpījusi ukraiņu zenītraķete. "Pilnīgi nekas neliecina, ka tas būtu bijis apzināts uzbrukums Polijai (..). Ļoti ticami, ka tā bija raķete, kuru izmantojusi pretraķešu aizsardzības sistēma, tas ir, to lietojuši Ukrainas aizsardzības spēki," žurnālistiem atzina Duda.

Kā ziņots, otrdien, kad Krievija atkal pakļāva Ukrainu masīvai raķešu apšaudei, Polijas teritorijā arī nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus, un sākotnēji izskanēja ziņas, ka tā ir viena no krievu raidītajām raķetēm.

Raķete trāpīja lauku saimniecībā Pševodovā, kas atrodas tieši pie robežas ar Ukrainu, nogalinot divus cilvēkus.

Varšava apstiprinājusi, ka raķete ir ražota Krievijā, bet norādījusi, ka vēl nav skaidrs, kas to izšāvis.

Gan Krievija, gan Ukraina izmanto padomju laikos izstrādātas raķetes.