Leiena rosina jaunas sankcijas pret Krieviju
foto: EPA/Scanpix
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena
Pasaulē

Leiena rosina jaunas sankcijas pret Krieviju

Jauns.lv/LETA

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien ierosinājusi vērst pret Krieviju jaunas sankcijas, cita starpā nosakot arī naftas cenu griestus.

Leiena rosina jaunas sankcijas pret Krieviju...

"Mēs esam apņēmības pilni likt Kremlim samaksāt par tālāko [situācijas] eskalāciju," izsludinot mobilizāciju un sarīkojot fiktīvus referendumus par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju, preses konferencē paziņoja Leiena.

Jaunā sankciju pakete saturēs tiesisko pamatu naftas cenu griestu noteikšanai, par ko vienojušās G7 valstis, kā arī jaunus importa ierobežojumus 7 miljardu eiro apmērā, piebilda EK prezidente.

Eiropas Savienība (ES) par jaunām sankcijām pret Krieviju paziņoja jau pagājušajā nedēļā, reaģējot uz pseidoreferendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās, ko Krievija sarīkojusi, pārkāpjot jebkādas starptautiskās tiesības.

Taču EK priekšlikumi vēl jāsaskaņo ar visām ES dalībvalstīm, lai panāktu vienprātīgu jauno sankciju akceptu.

"Krievija izmanto peļņu no fosilā kurināmā pārdošanas, lai finansētu savu karu," norādīja Leiena.

"Atsevišķām attīstības valstīm joprojām ir vajadzīgas Krievijas naftas piegādes zināmā daudzumā, bet par zemām cenām."

Par cenu griestiem Krievijas naftai šomēnes jau vienojās G7 valstu finanšu ministri.

ES savukārt jau pieņēmusi plašu naftas embargo, kas stāsies spēkā 5.decembrī.

Atbilstoši ierosinātajiem ierobežojumiem attiecībā uz naftu ES uzņēmumi vairs nevarēs transportēt Krievijas naftu uz valstīm ārpus ES un to apdrošināt, ja tās cena pārsniegs zināmu robežu.

Cenas ierobežojumu mērķis ir panākt, lai Krievija naftu tādiem klientiem kā Indija pārdod par mazāku cenu, tādējādi samazinot Krievijas peļņu.

Citas sankcijas, kas tika ierosinātas trešdien, vērstas pret "svarīgākajām tehnoloģijām", arī aviācijas jomā, elektronikas komponentēm un konkrētām ķīmiskām vielām, sacīja Leiena.

EK prezidente arī ierosināja aizliegt ES uzņēmumiem sniegt pakalpojumus Krievijai un "aizliegt ES pilsoņiem ieņemt amatus Krievijas valstij piederošo uzņēmumu vadības struktūrās".

"Krievija nedrīkst gūt labumu no Eiropas zināšanām un ekspertīzes," viņa uzvēra.

Cilvēkiem, kas bija iesaistīti pseidoreferendumu rīkošanā okupētajā Ukrainas daļā, kā arī augstām amatpersonām Krievijas Aizsardzības ministrijā tiks noteikti ieceļošanas aizliegumi un iesaldēti aktīvi, savukārt norādīja ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.

Trešdien ierosinātie soļi ir jau astotais ES sankciju komplekts, kopš Krievija februārī izvērsa pilna mēroga karu pret Ukrainu.