Patiesība par meliem: Krievijā apmelo gan ukraiņus, gan karalieni
Ir meli, ir statistika, un ir Krievijas meli – tā šobrīd pasaulē vērtē dažādus Maskavas vēstījumus, gan par karu Ukrainā, gan citiem notikumiem.
Izceļas gan propagandisti, gan oficiālās amatpersonas, ieskaitot Ārlietu ministriju. Atsevišķos gadījumos šie meli ir pat vienkārši idiotiski, taču Krievijas iekšienē pietiekami daudzi tiem arī notic.
Karaliene un Āfrikas bērni
Tikai dažas dienas pirms mūžībā aizgājušās Lielbritānijas karalienes Elizabetes II bērēm Krievijas TV kanāls “Rossija-1” speciālizlaidumā demonstrēja sižetu, kurā izmantoti vecas melnbaltas filmas fragmenti. Tajā redzamas divas sievietes, kuras trūcīgi ģērbtiem bērniem met naudu un viņi to arī labprāt salasa.
Propagandistes Olgas Skabejevas (kurai pasaulē dota iesauka klozetpoda skalojamais trauks) komentārs skanēja: “Kas patiesībā bija Elizabete. Kadros ir redzama karaliene jaunībā, un tā viņa baroja Āfrikas pakļauto tautu bērnus. Palūkojieties uz šo labsirdību – kā pret dzīvniekiem zooloģiskajā dārzā. Šī izturēšanās arī apliecina, kāda ir Rietumu un anglosakšu attieksme pret visu pārējo pasauli, protams, izņemot sevi.”
Protams, ka tas ir rupjš falsificējums, un patiesībā parādīts fragments no franču kinomeistara Gabriela Veires (1871–1936) Vjetnamā uzņemtās filmas, kas demonstrēta 1899. vai 1900. gadā. Atgādināsim, ka Elizabete II piedzima 1926. gadā, un patiesībā šajos kadros redzama tā laika Indoķīnas gubernatora sieva, kura met bērniem naudu. Turklāt Vjetnamu bija kolonizējusi Francija, nevis briti.
Visticamāk, šie meli ir sīka atriebība par to, ka uz karalienes bērēm nebija uzaicināti valstu līderi tikai no Krievijas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas, Mjanmas, Venecuēlas, Sīrijas, Afganistānas.
Pašā Krievijā joko, ka Putins nemaz nebija plānojis doties uz Viņas Majestātes bērēm un izteicis cerību drīz satikties personiski – ja pastāv pēcnāves dzīve, tas gan šķiet apšaubāmi.
Minētais vēstures hronikas sižets pamanīts arī Āfrikā un izplatīts, piemēram, “Facebook” kontā “We are Africans”, gan nedaudz citādi – ar apgalvojumu, ka britu karaliene 1967. gadā Biafras pilsoņu kara laikā met bērniem ēdienu. Tolaik Nigērijas dienvidaustrumos norisinājās Biafras karš par neatkarību, taču Elizabete šo valsti apmeklējusi divas reizes pavisam citos gados un noteikti nedotos tur, kur plosās kaujas un nemieri.
Kēksiņi ar "Azov" emblēmu
Aprīlī viens no vadošajiem Krievijas propagandistiem, Vladimirs Solovjovs savā videokanālā interneta vietnē “Telegram” ievietoja fotogrāfijas, kurās bija redzami it kā parastā Ukrainas lielveikalā nopērkami kēksi ar bataljona “Azov” simboliku. Viņam tas, lūk, apliecinot cik ļoti Ukrainas sabiedrība ir inficēta ar neonacisma ideoloģiju. To atspoguļoja arī nu jau Latvijā slēgtais televīzijas kanāls “Pervij Baltijskij kanal”.
Viena no Krievijas propagandas pamatnostādnēm ir apgalvojumi, ka Kijevā valda fašistisks režīms, un minētais bataljons atainots kā viens aktīvākajiem nacisma atbalstītājiem – tas Krievijā pat pasludināts par teroristisku organizāciju. Minētais foto bija rupjš viltojums, kas 2019. gadā publicēts Ukrainas izdevumā “Fakti”, un oriģinālā redzami parasti kēksiņi ar glazūru un bez jebkādas simbolikas.
Hitlers un Gagarina lidojums
Aprīlī Krievijas sociālajos tīklos sāka klejot fotogrāfija, kurā redzami it kā kādas Ļvivas skolas audzēkņi, kuri uz laukuma sastājušies veidā, kas varētu simbolizēt kāškrustu. Ņemot vērā, ka 20. aprīlī ir Ādolfa Hitlera dzimšanas diena, šo faktu plaši atreferēja arī telekanāls “Rossija-1”, komentējot: “Vienkārši Ļvova. Vienkārši skolēni. Atzīmēja Hitlera dzimšanas dienu valstī, kurā, kā tiek apgalvots, nacisma nav.”
Drīz atklājās, ka šī fotogrāfija 2016. gadā uzņemta pašas Krievijas pilsētā Penzā un skolēni sastājušies, lai godinātu 55. gadadienu kopš pirmā cilvēka lidojum kosmosā, ko 1961. gada 12. aprīlī paveica Jurijs Gagarins.
Interesanti, ka vēl 2019. gadā pēc šīs bildes publicēšanas internetā Krievijā “par nacisma simbolikas demonstrēšanu” bija ierosināta krimināllieta pret Kuzbasa juristu Dmitriju Miropoļcevu. Lieta pat nonāca tiesā, taču spriedums bija viņam labvēlīgs.
Viņi gribēja uzbrukt pirmie
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko apgalvojumi, ka Ukraina būtu uzbrukusi pirmā, ātri vien ieguva interneta hita statusu, un daudzi to izmantoja, lai samontētu uzjautrinošus video. Tomēr, lai pierādītu šo apgalvojumu, izmantotas arī citas metodes.
Mēnesi pēc Krievijas uzbrukuma, 24. martā, internetā parādījās it kā pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iniciatīvas radīts apbalvojums – medaļa “Par Krimas ieņemšanu”. Tādas it kā esot atraduši Krievijas karavīri kādā kara komisariātā iekarotajā Hersonas apgabalā. Arī šie meli plaši tiražēti Krievijas medijos un apgalvots, ka “Ukrainas speciāli izveidota trieciengrupa gatavojās iebrukt Krimas pussalā un šo uzbrukumu būtu atbalstījuši arī NATO jūras spēki”.
Tiesa gan, fotogrāfijā redzamajā medaļas pasniegšanas apliecībā bija vairākas rupjas kļūdas, tostarp nepareizi uzrakstīti Zelenska iniciāļi, taču brēka bija sacelta pamatīga.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Patiesība par meliem” saturu atbild SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi”.
