"Var just lauku mentalitāti" - baltkrievi skaidro, kāpēc no Lietuvas pārceļas uz Poliju
foto: Shutterstock
Lietuvas galvaspilsēta Viļņa visā savā krāšņumā.
Pasaulē

"Var just lauku mentalitāti" - baltkrievi skaidro, kāpēc no Lietuvas pārceļas uz Poliju

Viktorija Popova

Jauns.lv

Daudziem baltkrieviem Lietuva bija viņu pirmā emigrācijas valsts, taču daudzi vēlāk nolēmuši pārcelties uz Poliju. Tiešsaistes izdevums MOST sarunājies ar tiem, kas tikai gatavojas pārcelties vai nesen ir Viļņu nomainījuši pret Varšavu.

"Var just lauku mentalitāti" - baltkrievi skaidro,...

"Tur ir vairāk biznesa iespēju"

Nikolajs dzīvo Lietuvā kopš 2021. gada un viņam pieder savs bizness. Viņš gatavojas pārcelties no Viļņas uz Poliju jau tuvākajos mēnešos. Viņš vēl lemj - uz Krakovu vai uz Varšavu.

"Galvenais pārcelšanās iemesls ir tas, ka pašlaik Lietuvā ir ļoti grūti iegūt pilsonību. Es nebaidos no eksāmeniem, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, ierobežojumi baltkrieviem jebkurā laikā varētu tikt vēl vairāk pastiprināti. Polijā būs vieglāk iegūt pasi, kā arī vienkārši integrēties vietējā kopienā," viņš uzskata.
Vienlaikus Nikolajs atzīst, ka viņam patīk Lietuva.

"Šeit, starp citu, nejūties kā migrants, atšķirībā no Polijas." Lietuvas atmosfēra ir tuvāka baltkrieviem. Protams, mums ar poļiem ir daudz kopīgas vēstures, taču, ceļojot pa Viļņu un apgabaliem, kas robežojas ar Baltkrieviju, un redzot visu šo dabas skaistumu, jūties kā mājās.

Tomēr intervijas dalībnieks norāda, ka Lietuvai ir ievērojams šķērslis pilnīgai integrācijai — valoda.

"Ja es būtu pāris gadus mācījies, es labāk zinātu lietuviešu valodu. Protams, es centos mācīties, un es dažas lietas saprotu, bet tā nav poļu valoda."

Nikolajs stāsta, ka daudzi baltkrievi nesen ir pārcēlušies uz Poliju. Viņš saprata, ka sekos viņu piemēram pirms vairāk nekā gada.
"Es vienkārši nesteidzos un neveicu nekādas krasas pārmaiņas. Bet es gribētu dzīvot Polijā. Tur ir vairāk biznesa iespēju. Un kopumā ir lielāka izvēle — piemēram, es galvenokārt pasūtu noteiktas preces no Polijas. Lietuvā dažreiz jūtama tāda kā zemnieku un lauku mentalitāte. Piemēram: "Mēs esam paši par sevi, netraucējiet mūs." Lai gan varbūt tas ir loģiski — valsts ir ievērojami mazāka un mierīgāka.

"Mani vienmēr ir vilkusi turp"

Oļegs pameta Baltkrieviju pirms vairāk nekā gada - pēc drošības spēku kratīšanām un draudiem.
"Toreiz man jau bija Lietuvas vīza, tāpēc es izvēlējos Lietuvu kā avārijas izejas iespēju. Es šeit saņēmu uzturēšanās atļauju ar cilvēktiesību organizāciju atbalstu, un tad es pieteicos ārzemju pasei," viņš saka.
Oļegs ir pateicīgs Lietuvai par patvēruma sniegšanu kritiskā brīdī. Bet viņš atzīst, ka jau no paša sākuma zināja, ka Polija viņam ir tuvāk.
"Man ir poļu saknes, un mana ģimene ir saglabājusi tradīcijas - katoļu svētkus, virtuvi. Es aktīvi mācos valodu un gatavojos pieteikties Polijas iedzīvotāja kartei."
Pēc baltkrievu teiktā, Polija viņam nav tikai jauns emigrācijas galamērķis, bet gan daļa no viņa personīgās un ģimenes identitātes.
"Mani vienmēr ir vilkusi turp - emocionāli, iekšēji. "Es jau esmu bijis Varšavā un Bjalistokā." Varšava ir dinamiska pilsēta ar daudzām profesionālām iespējām. Bjalistoka ir klusāka, ērtāka un ar saprotamāku atmosfēru. Es vēl neesmu izlēmis, kur tieši pārcelties.

"Lietuvā ir dārgi"

Jana pirms trim mēnešiem kopā ar vīru Ļevu un diviem bērniem pārcēlās uz Poliju. Baltkrievu ģimene nomainīja Viļņu pret Varšavu. Janas vīrs ir IT speciālists, un viņa māca svešvalodas, bet pēdējā laikā gandrīz visu savu laiku velta saviem mazajiem bērniem.

Ģimene gandrīz divus gadus dzīvoja Lietuvā, kur Ļeva uzņēmums atvēra biroju. Ģimene saņēma Zilās kartes un iekārtojās uz dzīvi  Viļņā.

Jana stāsta, ka kopā ar vīru apsvēra iespēju palikt Lietuvā.

"Protams, bija priekšrocības. Mēs īrējām dzīvokli no baltkrieviem - viņi bija brīnišķīgi saimnieki. Mums nebija problēmu ar valodu - gandrīz visi Viļņā runāja krieviski vai angliski." Ir organizācija, kas palīdz ar visiem jautājumiem, kas varētu rasties ārzemniekiem, sākot ar nodokļiem un reģistrēšanos kā individuālajam komersantam līdz bērnu pabalstu saņemšanai." Pēc Janas teiktā, viņas vīram Lietuva patika mazāk. Starp trūkumiem viņa min valodas barjeru: ja nerunā lietuviski, tad dažādas zīmes un automātiskā atbildētāja komandas ir grūti saprast.

"Laiks Viļņā bija drūms - šķiet, ka Varšavā ir vairāk saulainu dienu. Arī mans vīrs visu laiku teica, ka Lietuvā ir dārgi. Lai gan mājokļi un komunālie pakalpojumi Varšavā noteikti ir dārgāki. Tomēr pārtikas preces, iespējams, ir nedaudz lētākas. Bērnu apģērbu mēs galvenokārt pērkam tiešsaistes platformā Vinted - arī te cenas Polijā ir pievilcīgākas."