"Mani bērni arī dabūs pakarot, ja?!" Kremļa eksperts TV ēterā sarunā skandalozas lietas

Problēma tāda, ka „šovam jāturpinās” arī tad, ja sliktās ziņas vairs nav iespējams ignorēt.

Turklāt šo slikto ziņu frekvence nu jau vairs neparedz pietiekami daudz laika kvalitatīvu skaidrojumu izstrādei propagandas „iekšējam tirgum”.

Rezultātā pēdējo dienu laikā, vērojot Krievijas valsts kontrolēto TV kanālu saturu, var redzēt, kā tiek izmēģināti visdažādākie vēstījumi par notiekošo, ar nodomu nomierināt auditoriju, kura pēc visiem šiem gadiem ir noticējusi neuzvaramās Krievijas armijas stāstam.

Kremļa TV ēterā atzīst Ukrainas armijas spēku

Īsumā – lietas, ko šobrīd var dzirdēt bēdīgi slavenajos Kremļa propagandas TV sarunu šovos, liek atkārties žoklim.

Raidījumi, kuros iepriekš bravūrīgi tika piesauktas dažādas Krievijas bruņoto spēku vienības un daļas kā neuzvaramas sarkanarmiešu kaujasspara un pieredzes mantinieces, kuros tika runāts par to, ka NATO konfliktā ar Krieviju izirs pa vīlēm, nu ir pavisam citādāki.

Lielākoties sarunu viesi, starp kuriem ir gan militāristi, gan politikas eksperti, meklē pamatojumus tam, ka „prezidents jau nu nav vainīgs pie specoperācijas norises”, un runā par to, ka šobrīd klājas smagi, jo Krievija karo ar NATO apmācītiem ukraiņiem, kuriem ir NATO ieroči.

Arvien biežāk kāds no viesiem uzdrīkstas diezgan tieši kritizēt notiekošo un paust drūmas prognozes.

Taču līdz šim neviena no šādām epizodēm nebija aizgājusi tik tālu, cik šonedēļas NTV raidījumā „Mesto Vstreči” („Tikšanās Vieta”).

TV sejas Andreja Norkina vadītajā sarunu šovā ar īpašu pesimismu izcēlās bijušais Krievijas domes deputāts Boris Nadeždins (1999.-2003., „Labējo spēku savienība”).

„Tie cilvēki, kuri pārliecināja prezidentu Putinu, ka specoperācija būs mierīga, ka pa civilo infrastruktūru nesitīsim, ka ienāks „kadirovieši”, Nacionālā gvarde un ievedīs kārtību... tie cilvēki mūs visus ir stipri piekrāpuši. [...] Prezidents taču pats neapsēdās un neizdomāja sākt specoperāciju. Nāca cilvēki, teica, ka ukraiņi ātri padosies,” ēterā pauda Nadeždins.

Jau tobrīd bija novērojams, ka Norkina, kurš ir viens no raidījuma vadītājiem, sejā parādās bažas par to, kas sekos no raidījuma viesa mutes.

„Ir jāsaprot, ka ar šādu pieeju – koloniālā kara pieeju – kāda šobrīd mums ir, proti, karo privāto armiju pārstāvji, tie, kuriem ir kontrakts, mobilizācijas nav, ar tādu pieeju Ukrainu mums neuzvarēt. Mums pretī stāv spēcīga armija, kuru atbalsta pasaules ekonomiski un citādā ziņā spēcīgākās valstis,” turpināja Nadeždins.

„Sekojiet līdzi savai retorikai, ja!” viņam piekodina raidījuma vadītājs.

Turpinājumā Norkins viņam uzjautā: „Bet jūs tad piedāvājat izsludināt mobilizāciju?”

Atbildes laikā gan Nadeždins tiek apklusināts, raidījuma vadītājiem runājot viņam pa virsu un piepeši dodot vārdu citiem viesiem.

Var gan saklausīt, ka Nadeždins piedāvā iziet uz sarunām, vai arī turpināt karot, izsludinot vispārēju mobilizāciju.

Kā nākamais ar lielu „Z” piespraudi uz krūts sāk runāt Krievijas Domes deputāts, Krievu partijas „Dzīvei” biedrs Sergejs Mironovs.

„Vladimirs Vladimirovičs [Putins] nesen pareizi pateica – mēs vēl neesam sākuši! Zelenska nacistiskais režīms ir jāiznīcina! [...] Šobrīd spēku mums pietiek!” deklamē deputāts.

„Atvainojiet, mēs pēdējā laikā bieži dzirdam, ka viss norit pēc plāna. Vai tiešām plāns bija pēc sešiem kara mēnešiem pamest Balakliju, lai atkāptos no Harkivas apbagala? Vai tiešām kāds tam tic?” uzdrīkstas vaicāt krievu politikas eksperts Viktors Olevičs.

„Nevajag aizmirst, ka mēs šobrīd patiesībā karojam ar NATO bloku!” viņam pretī atcērt Mironovs – šķiet, vienīgais no raidījuma viesiem, kurš bez mitas turpina atkārtot Kremļa propagandas virsrakstus.

Turpinājumā Mironovs un Olevičs vēl strīdas par to, cik precīzs priekšstats Krievijai ir bijis par to, kas viņus sagaida, nostājoties uz kara takas ar Ukrainu.

„Es jums vēlreiz silti iesaku – pievaldiet mēli!”

Kā nākamais runā Krievijas Domes pārstāvis Aleksandrs Kazakovs.

Sākumā viņš mēģina pasniegt Ukrainā notiekošo kā komplicētu pasākumu un tad – nekavējoties metas aizrādīt Nadeždinam par „mutes palaišanu”.

„Es jums vēlreiz silti iesaku – pievaldiet mēli! Runāt par kaut kādu koloniālo karu Krievijas gadījumā ir nepieņemami! Notiek globāls karš, Ukraina ir tā fragments! Tas neaprobežojas tikai ar mums un mūsu centieniem izgrauzt kaut kādu zemes gabalu no Ukrainas,” manāmi iekarsis saka Kazakovs.

„Globāls karš vēl nav sācies, paldies Dievam! Un ja sāksies, tad pārspēks jau nu galīgi nebūs mūsu pusē!” atbild Nadeždins.

Pēcāk Kazakovs apgalvo: „Mums ir jāuzvar karš Ukrainā. Mums ir jālikvidē šis nacistiskais režīms! Pēc tā arī, ja kāds vēlēsies, varam sēsties pie sarunu galda!”

„Un cik gadu mēs pavadīsim, cenšoties to izdarīt, Saša?” retoriski vaicā Nadeždins.

„Tik, cik vajadzēs!” izbolītām acīm atcērt Kazakovs.

„Paldies tev vismaz par godīgu atbildi... paldies. Tas ir – mani desmitgadīgie bērni arī vēl paspēs pakarot, ja?!” sadusmots piebilst Nadeždins.