"Mēs varam ciest kā neviens cits." Amatpersonas atklāj, kā ASV mēģināja pārliecināt Putinu neuzbrukt Ukrainai
ASV izlūkdienests jau oktobrī uzzinājis par Vladimira Putina plāniem sākt pilna apjoma karu Ukrainā, raksta "The Washington Post". Izdevums publicējis apjomīgu izmeklēšanu, kuras pamatā ir amerikāņu ierēdņu liecības. Publikācijā teikts, kā Baltais nams mēģinājis pierunāt Krievijas vadību nesākt karu, uz ko saņēmis atbildes un prasību nepaplašināt NATO darbību Austrumeiropas valstīs.
Pēc izdevumam sniegtās informācijas, pēc tam, kad oktobrī pie Ukrainas robežām izvietojās Krievijas karaspēks, Baltajā namā notika steidzama apspriede ar Džo Baidena piedalīšanos, vēsta "The Insider".
ASV prezidents uzklausīja izlūkdienesta ziņojumu, ka 2022. gada ziemā sāksies Krievijas karaspēka ofensīva Ukrainai. Baidenam tika paziņots, ka pirmais pamattrieciens tiks dots Kijivai - karaspēks virzīsies no ziemeļiem.
Ziemas laiks tiks izvēlēts purvainās grunts dēļ, konkrēti – Černobiļas atsvešināšanas zonas rajonā. Ziņojums balstījās uz satelītattēliem, pārtvertām sarunām un ziņām no avotiem Krievijas politiskajā vadībā, bruņotajos spēkos un Krievijas izlūkdienestā.
3 līdz 4 dienu laikā Krievijas specvienībai bija jāatrod, jānoņem no amata vai vajadzības gadījumā jānogalina Volodimirs Zelenskis, kā arī jāizveido Marionešu valdība.
Pēc ziņojuma rezultātiem Baidens pieņēmis lēmumu nosūtīt kādu no amerikāņu vadības uz Maskavu, lai brīdinātu par šāda iebrukuma sekām. Jau novembra sākumā uz sarunām Krievijas galvaspilsētā devās CIP direktors un bijušais ASV vēstnieks Maskavā Viljams Bērnss.
Maskavā viņam notika tikšanās ar Putina palīgu ārpolitikas jautājumos Juriju Ušakovu. Runājot pa telefonu, klāt bija arī pats Putins. Viņš atkal paziņoja par NATO paplašināšanas nepieļaujamību. Pēc Bērnsa teiktā, Putins nav noliedzis plānus par iebrukumu Ukrainā.
Tāpat Bērnss ticies ar Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāru Nikolaju Patruševu, kurš, pēc ASV izlūkošanas dienesta vadītāja teiktā, bijis it kā pārsteigts par informāciju par Krievijas turpmāko uzbrukumu Ukrainai. Vienlaikus viņš precīzi atkārtoja Putina teikto par NATO paplašināšanas nepieļaujamību, kas Bērnsu uztrauca vēl vairāk.
21. janvārī Ženēvā notika ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sarunas, kuru gaitā Blinkens, palicis divatā ar Lavrovu, jautāja, vai Putina galvenā pretenzija tiešām ir NATO paplašināšana Austrumeiropas valstīs vai arī patiesībā Krievijas prezidentu virza "gandrīz reliģiska ticība tam, ka Ukraina vienmēr ir bijusi Krievijas daļa". Lavrovs uz jautājumu neatbildēja.
Ievērojama tikšanās notika arī 11. februārī — 12 dienas pirms kara sākuma. Maskavā aprunāties ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu ieradies Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless.
Viņš brīdināja Šoigu, ka iebrukuma gadījumā Ukrainā Krievija saskarsies ar spēcīgu ukraiņu pretestību. Atbildot uz to, Šoigu paziņoja: "Mana māte ir ukrainiete. Tā ir visa vienas valsts daļa."
Uz brīdinājumu par nebijušām sankcijām Krievijas aizsardzības ministrs sacīja, ka "mēs varam ciest kā neviens cits".
